Kas piešķir dzīvei patiesu jēgu?
Kas piešķir dzīvei patiesu jēgu?
”Visi, kam dvaša, lai slavē to Kungu!” (PSALMS 150:6.)
1. Pastāstiet par kāda jaunieša centieniem atrast dzīvei dziļāku jēgu.
”ES NOLĒMU studēt medicīnu, jo gribēju palīdzēt cilvēkiem. Turklāt man šķita, ka ārsta prestižs un atalgojums ļaus man justies gandarītam,” atceras Sendžins *, kas ir uzaudzis Korejā. ”Taču es biju dziļi vīlies, kad redzēju, cik maz patiesībā ārsts var palīdzēt citiem. Pēc tam es pievērsos mākslai, bet no maniem darbiem citiem bija maz labuma un mani grauza sajūta, ka dzīvoju tikai sev. Tad es sāku strādāt par skolotāju, tomēr drīz vien sapratu, ka saviem skolniekiem varu nodot tikai faktus, bet ne zināšanas, kas varētu viņus padarīt patiesi laimīgus.” Līdzīgi daudziem, Sendžins centās atrast nodarbošanos, kas piešķirtu viņa dzīvei dziļāku jēgu.
2. a) Kādā gadījumā dzīvei ir jēga? b) Kas liecina par to, ka, radot cilvēku, Dievam ir bijis konkrēts nodoms?
2 Lai dzīvei būtu patiesa jēga, cilvēkam jāsaskata iemesls, kāpēc viņš dzīvo, un skaidri mērķi, pēc kuriem ir vērts tiekties. Bet vai cilvēka eksistencei vispār ir kāda dziļāka jēga? Fakts, ka mēs esam apveltīti ar intelektu, sirdsapziņu un spriestspēju, liecina par to, ka Radītājs mūs ir veidojis ar konkrētu nodomu. Tāpēc ir loģiski secināt, ka patiesu jēgu savai dzīvei mēs varam atrast vienīgi tad, ja noskaidrojam, kāda ir Dieva griba un dzīvojam saskaņā ar to.
3. Ko sevī ietver Dieva griba attiecībā uz cilvēkiem?
3 No Bībeles ir redzams, ka Dieva griba attiecībā uz cilvēkiem ir ļoti daudzpusīga. Piemēram, tas, ka mēs esam ”brīnišķi radīti”, liecina par Dieva nesavtīgo mīlestību pret mums, tāpēc, saskaņā ar Dieva gribu, arī mums nesavtīgi jāmīl citi. (Psalms 40:6; 139:14; 1. Jāņa 4:7—11.) Lai mūsu dzīve atbilstu Dieva gribai, mums turklāt jāievēro viņa norādījumi. (Salamans Mācītājs 12:13; 1. Jāņa 5:3.)
4. a) Kas ir nepieciešams, ja vēlamies, lai mūsu dzīvei būtu patiesa jēga? b) Kāds ir visnozīmīgākais mērķis, pēc kura cilvēks var tiekties?
4 Tāpat Dievs ir vēlējies, lai cilvēki dzīvotu laimīgi un mierā gan cits ar citu, gan ar pārējo radību. (1. Mozus 1:26; 2:15.) Bet kā ir iespējams kļūt patiesi laimīgiem un iegūt miera un drošības sajūtu? Lai mazs bērns justos drošs un mierīgs, viņam jāzina, ka vecāki ir tuvumā. Līdzīgi arī mums, ja vēlamies, lai mūsu dzīvei būtu patiesa jēga un saturs, ir nepieciešamas labas attiecības ar debesu Tēvu. (Ebrejiem 12:9.) Ļaudams sev tuvoties un uzklausīdams mūsu lūgšanas, Dievs šādas attiecības ir padarījis iespējamas. (Jēkaba 4:8; 1. Jāņa 5:14, 15.) Ja mēs ticībā ”staigājam ar Dievu” un kļūstam par viņa draugiem, mēs iepriecinām debesu Tēvu un sagādājam viņam slavu. (1. Mozus 6:9; Salamana Pamācības 23:15, 16; Jēkaba 2:23.) Tieši tas ir pats nozīmīgākais mērķis, pēc kura cilvēks var tiekties. ”Visi, kam dvaša, lai slavē to Kungu!” aicināja psalmu dziesminieks. (Psalms 150:6.)
Kas jūsu dzīvē ir galvenais?
5. Kāpēc nav saprātīgi par galveno dzīvē izvirzīt materiālistiskus mērķus?
5 Dievs arī vēlas, lai mēs pienācīgi rūpētos par sevi un savu ģimeni. Tas nozīmē, ka mēs nedrīkstam aizmirst ne fiziskās, ne garīgās vajadzības. Mums jābūt līdzsvarotiem, lai laicīgās rūpes neaizēnotu daudz svarīgākās garīgās intereses. (Mateja 4:4; 6:33.) Diemžēl daudzu cilvēku dzīvē tiekšanās pēc mantas ir kļuvusi par galveno mērķi. Taču cerēt, ka ar materiālām vērtībām ir iespējams apmierināt visas savas vajadzības, ir nereāli. Nesen kādā aptaujā, kurā piedalījās Āzijā dzīvojoši miljonāri, noskaidrojās, ka daudzus no viņiem ”nomoka nemiers un nedrošības sajūta, neraugoties uz augsto sociālo statusu un panākumu apziņu, ko dod iegūtā bagātība”. (Salamans Mācītājs 5:10.)
6. Ko Jēzus teica par tiekšanos pēc mantas?
6 Jēzus reiz runāja par ”bagātības viltību”. (Marka 4:19.) Ko viņš gribēja teikt ar šiem vārdiem? Cilvēki cer, ka bagātība viņus darīs laimīgus, bet īstenībā tā nenotiek. ”Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas,” atzīmēja gudrais ķēniņš Salamans. (Salamans Mācītājs 5:9.) Bet vai ir iespējams tiekties pēc materiālistiskiem mērķiem un tai pašā laikā ar pilnu atdevi kalpot Dievam? Nē, tas nav iespējams. Jēzus paskaidroja: ”Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.” Jēzus aicināja savus sekotājus krāt ”mantas debesīs” — iegūt labu slavu Dieva acīs, kurš ”zina, kā [mums] vajaga, pirms [mēs] viņu lūdzam” —, nevis uzkrāt materiālās bagātības uz zemes. (Mateja 6:8, 19—25.)
7. Kā mēs varam iegūt ”īsto dzīvību”?
7 Par šo jautājumu ļoti nopietnus norādījumus deva arī apustulis Pāvils savam darba biedram Timotejam: ”Tiem, kas ir bagāti.., piekodini, lai viņi.. neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt; lai viņi.. [būtu] devīgi, nesavtīgi, uzkrādami sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību.” (1. Timotejam 6:17—19.)
Kas ir ”īstā dzīvība”
8. a) Kāpēc daudzi tiecas pēc bagātības un ievērības? b) Ko daudzi cilvēki neapzinās?
8 Lielākajai daļai cilvēku ir izveidojies priekšstats, ka pa īstam dzīvot nozīmē dzīvot greznībā un izpriecās. Kādā Āzijas žurnālā bija konstatēts: ”Skatoties kinofilmas un televīziju, cilvēki iemācās kārot pēc redzētā un sapņot par to, ko viņi varētu iegūt.” Tāpēc daudziem par dzīves mērķi kļūst bagātība un ievērība, un viņi tam ziedo savu jaunību, veselību, ģimeni un garīgās vērtības. Tikai nedaudzi nonāk pie atziņas, ka plašsaziņas līdzekļu propagandētajos priekšstatos neatspoguļojas nekas vairāk kā ”pasaules gars” — pasaulē valdošais domāšanas veids, kura ietekmē vairākums zemeslodes iedzīvotāju rīkojas pretēji Dieva gribai. (1. Korintiešiem 2:12; Efeziešiem 2:2.) Nav brīnums, ka pasaulē ir tik daudz nelaimīgu cilvēku. (Salamana Pamācības 18:11; 23:4, 5.)
9. Ko cilvēki nekad nespēs panākt, un kāpēc tā var apgalvot?
9 Bet ko var teikt par cilvēkiem, kas nesavtīgi pūlas citu labā, cenzdamies izskaust badu, slimības un netaisnību? Šo pašaizliedzīgo cilvēku pūles ir slavējamas, un viņi tiešām izdara daudz laba, bet, lai kā viņi censtos, viņiem nekad neizdosies pārveidot pasauli un panākt mieru un taisnību. Kāpēc tā var apgalvot? Tāpēc, ka šīs pasaules patiesais valdnieks ir Sātans un viņš nevēlas, lai pasaule mainītos. (Jāņa 12:31.)
10. Kad Dievam uzticīgi kalpi iegūs ”īsto dzīvību”?
10 Ir bēdīgi, ja visas cilvēka cerības saistās vienīgi ar tagadējo pasauli. ”Ja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki,” rakstīja Pāvils. Tie, kas uzskata, ka ar pašreizējo dzīvi viss beidzas, dzīvo pēc principa: ”Ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirstam.” (1. Korintiešiem 15:19, 32.) Taču mēs ceram uz labu nākotni, jo ”mēs gaidām pēc [Dieva] apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo”. (2. Pētera 3:13.) Kad šis solījums īstenosies, kristieši pieredzēs ”īsto dzīvību” — pilnību un ”mūžīgu dzīvību” — vai nu debesīs, vai uz zemes, pār kuru valdīs Dieva Valstība. (1. Timotejam 6:12.)
11. Kāpēc darboties Dieva Valstības interesēs ir vērts?
11 Pilnībā cilvēces problēmas izdosies atrisināt vienīgi Dieva Valstībai. Tāpēc darboties Valstības interesēs ir pats vērtīgākais un nozīmīgākais, ko cilvēks var darīt. (Jāņa 4:34.) Tā mēs nostiprinām savas attiecības ar debesu Tēvu un izjūtam prieku, kalpojot kopā ar miljoniem garīgo brāļu un māsu, kam dzīvē ir tādi paši mērķi kā mums.
Kādu mērķu labā ir vērts nest upurus
12. Kā dzīve tagadējā sistēmā atšķiras no ”īstās dzīvības”?
12 Bībelē lasāms, ka tagadējā ”pasaule iznīkst un viņas kārība”. Viss, kas pieder pie Sātana pasaules, arī tās slava un bagātība, zudīs, turpretī tie, kas ”dara Dieva prātu, paliks mūžīgi”. (1. Jāņa 2:15—17.) Pretēji nedrošajai bagātībai, gaistošajai slavai un seklajām tagadējās sistēmas izpriecām, ”īstā dzīvība” — mūžīga dzīve Dieva Valstības pakļautībā — nekad nebeigsies un ir pašaizliedzīgu upuru vērta.
13. Kādu gudru lēmumu pieņēma kāds laulāts pāris?
13 Kāds laulāts pāris, Henrijs un Sūzana, šajā ziņā ir rādījuši labu paraugu. Viņi pilnībā paļāvās uz Dieva solījumu, ka viņš atbalstīs visus, kas pirmām kārtām tiecas pēc Valstības. (Mateja 6:33.) Henrijs un Sūzana nolēma pārcelties uz dzīvi pieticīgākā mājoklī, lai tikai vienam no viņiem būtu jāpelna iztika un viņi varētu vairāk laika pavadīt kalpošanā kopā ar abām meitām. (Ebrejiem 13:15, 16.) Kāda draudzene, nespēdama saprast viņu lēmumu un labu gribēdama, sacīja: ”Mīļo Sūzan, ja tu kādreiz gribēsi dzīvot labākā mājā, tev būs kaut kas jāupurē.” Taču Henrijs un Sūzana saprata, ka ”tagadējās un nākamās dzīves apsolījums” ir dievbijīgam dzīvesveidam, kurā pirmām kārtām tiek ņemta vērā Jehovas griba. (1. Timotejam 4:8; Titam 2:12.) Izaugušas abas viņu meitas kļuva par dedzīgām pilnas slodzes sludinātājām. Neviens no šīs ģimenes neuzskata, ka būtu kaut ko vērtīgu palaidis garām. Tieši pretēji, viņi uzskata, ka ir daudz ieguvuši tāpēc, ka ir nolēmuši tiekties pēc ”īstās dzīvības”. (Filipiešiem 3:8; 1. Timotejam 6:6—8.)
”Kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto”
14. Kādas bēdīgas sekas mēs varam pieredzēt, ja aizmirstam, kas piešķir mūsu dzīvei patiesu jēgu?
14 Ja aizmirstam, kas piešķir mūsu dzīvei patiesu jēgu un pārtraucam tiekties pēc ”īstās dzīvības”, mēs nonākam bīstamā situācijā. Mēs riskējam ”iegrimt rūpēs un bagātībā un pasaules kārībās”. (Lūkas 8:14.) Neapvaldītu vēlmju un ”laicīgu rūpju” dēļ mēs varam pārlieku iegrimt šīs pasaules lietās. (Lūkas 21:34.) Diemžēl ne viens vien kristietis ir ierauts mūsdienu straujajā ekonomikas virpulī un ”ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju”, pat zaudējis savas dārgās attiecības ar Jehovu. Cik bēdīgas sekas ir jāpieredz, ja vairs nepūlamies ”satvert mūžīgo dzīvību”! (1. Timotejam 6:9, 10, 12; Salamana Pamācības 28:20.)
15. Ko kādai ģimenei ir devis tas, ka viņi sekoja Pāvila padomam?
15 Pāvils ieteica tiem, kas ”šo pasauli lieto.. [būt] kā tādiem, kas to nelieto”. (1. Korintiešiem 7:31, LB-65r.) Šo padomu ņēma vērā Kīts un Bonija. ”Es kļuvu par Jehovas liecinieku tieši tad, kad absolvēju zobārstniecības skolu,” stāsta Kīts. ”Es varēju uzņemties daudzus pacientus un pelnīt lielu naudu, bet tādā gadījumā novārtā paliktu mūsu ģimenes dzīves garīgā puse. Es nolēmu neveidot lielu praksi un vairāk laika veltīt ģimenes garīgajai un emocionālajai labklājībai. Ar laiku mums piedzima piecas meitas, un, kaut arī mums reti bija lieki līdzekļi, mēs iemācījāmies dzīvot taupīgi un nekad necietām trūkumu. Mūsu ģimenē valdīja gaiša, sirsnīga atmosfēra, un pakāpeniski mēs visi sākām kalpot pilnu slodzi. Tagad mūsu meitas ir laimīgi apprecējušās, un trijām ir jau pašām savi bērni. Arī viņu ģimenes ir laimīgas, jo pirmām kārtām tiecas pildīt Jehovas gribu.”
Lai galvenais jūsu dzīvē ir Dieva griba!
16., 17. Par kādiem spējīgiem cilvēkiem var lasīt Bībelē, un ar ko viņi ir iegājuši vēsturē?
16 Bībelē var lasīt par cilvēkiem, kas dzīvoja saskaņā ar Dieva gribu, un par cilvēkiem, kas tā nerīkojās. No šiem piemēriem var mācīties ikviens, neatkarīgi no savas kultūras, vecuma un dzīves apstākļiem. (Romiešiem 15:4; 1. Korintiešiem 10:6, 11.) Nimrods, kurš cēla lielas pilsētas, pretojās Jehovas gribai. (1. Mozus 10:8—12.) Turpretī daudzi citi ir labi paraugi. Piemēram, Mozum svarīgākais dzīvē nebija ēģiptiešu augstmaņa tituls — iespēju kalpot patiesajam Dievam viņš uzskatīja ”par lielāku bagātību.. nekā Ēģiptes mantas”. (Ebrejiem 11:26.) Lūka, kas pēc profesijas bija ārsts, noteikti palīdzēja Pāvilam un citiem ticības biedriem, kad tie bija slimi, taču visvairāk citu labā Lūka paveica, būdams sludinātājs un Bībeles rakstītājs. Savukārt Pāvils ir pazīstams nevis kā bauslības speciālists, bet kā misionārs un ”pagānu tautu apustulis”. (Romiešiem 11:13.)
17 Dāvids bija karavadonis, prata labi muzicēt un sacerēt dziesmas, tomēr pirmām kārtām mēs viņu atceramies kā vīru, kas bija pēc Dieva sirdsprāta. (1. Samuēla 13:14.) Daniēlu mēs zinām nevis tāpēc, ka viņš bija Babilonijas valsts ierēdnis, bet tāpēc, ka viņš bija uzticams Jehovas pravietis. Estere ir iegājusi vēsturē nevis kā Persijas ķēniņiene, bet kā drosmes un ticības paraugs. Pēteris, Andrejs, Jēkabs un Jānis mums ir zināmi nevis tāpēc, ka viņi bija izveicīgi zvejnieki, bet tāpēc, ka viņi bija Jēzus apustuļi. Pats svarīgākais — Jēzus pirmām kārtām mums saistās ar to, ka viņš ir Kristus, nevis namdaris. (Marka 6:3; Mateja 16:16.) Viņi visi saprata, ka neatkarīgi no tā, kādas ir viņu spējas, kāds ir viņu materiālais un sabiedriskais stāvoklis, viņu dzīves centrā jābūt kalpošanai Dievam, nevis laicīgajai karjerai. Viņi apzinājās, ka pats vērtīgākais, ko viņi savā dzīvē var sasniegt, ir aizvien būt tādiem cilvēkiem, kas iepriecina Dievu.
18. Kādu lēmumu pieņēma kāds gados jauns kristietis, un ko viņš ir sapratis?
18 Ar laiku to saprata arī Sendžins, par ko bija stāstīts šī raksta sākumā. ”Tā vietā, lai visus savus spēkus veltītu medicīnai, mākslai vai pedagoga darbam, es apņēmos dzīvot saskaņā ar savu solījumu kalpot Dievam,” stāsta Sendžins. ”Patlaban es kalpoju tur, kur ir ļoti nepieciešami Bībeles skolotāji, un palīdzu cilvēkiem nostāties uz ceļa, kas ved uz mūžīgu dzīvi. Agrāk es uzskatīju, ka būt par pilnas slodzes kalpotāju ir pārāk vienkārši un man ar to nepietiks. Taču tagad man ir jāpūlas tik daudz kā nekad agrāk — man ir jāpilnveido sava personība un prasme saprasties ar cilvēkiem, kas nāk no dažādām kultūrām. Es esmu sapratis, ka vienīgi tad dzīvei ir saturs un jēga, ja cilvēks pilda Jehovas gribu.”
19. Kas piešķir mūsu dzīvei patiesu jēgu?
19 Kļūdami par kristiešiem, mēs esam ieguvuši dzīvinošas zināšanas un cerību uz glābšanu. (Jāņa 17:3.) Tāpēc centīsimies darīt visu, lai mēs ”Dieva žēlastību nebūtu velti saņēmuši”. (2. Korintiešiem 6:1.) Izmantosim savus vērtīgos dzīves gadus, lai slavētu Jehovu, un izplatīsim zināšanas, kas dara cilvēkus patiesi laimīgus jau tagad un paver izredzes uz mūžīgu dzīvi. Tad mēs izjutīsim, cik patiesi ir Jēzus vārdi: ”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35.) Un mūsu dzīvei būs patiesa jēga.
[Zemsvītras piezīme]
^ 1. rk. Daži vārdi ir mainīti.
Vai varat paskaidrot?
• Kāds ir visnozīmīgākais mērķis, pēc kura cilvēks var tiekties?
• Kāpēc nav saprātīgi dzīvot, tiecoties tikai pēc materiālām vērtībām?
• Kas ir ”īstā dzīvība”, ko Dievs ir apsolījis?
• Ko mēs varam darīt, lai dzīvotu saskaņā ar Dieva gribu?
[Jautājumi studēšanai]