Kā mēs varam glābties no ”ķērēja cilpas”

”Viņš [Jehova] tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas.” (PSALMS 91:3.)

1. Kas 91. psalmā ir salīdzināts ar putnu ”ķērēju”, un kāpēc no viņa ir jāsargās?

VISUS patiesos kristiešus apdraud kāds mednieks, kas savā izdomā un viltībā ir pārāks par jebkuru cilvēku. 91. psalma 3. pantā viņš ir salīdzināts ar putnu ”ķērēju”, kas izlicis ”cilpas”. Kas ir šis ienaidnieks? Jau 1883. gada 1. jūnija žurnālā Sargtornis bija norādīts, ka tas ir Sātans. Šis bīstamais pretinieks mēģina pievilt un notvert Jehovas kalpus, gluži tāpat kā putnu ķērējs to dara ar putniem.

2. Kādā ziņā Sātans līdzinās putnu ķērējam?

² Senatnē putni tika gūstīti to skaistās balss un krāšņo spalvu dēļ, vēl cilvēki tos ķēra pārtikai, kā arī tādēļ, lai upurētu. Putni pēc dabas ir uzmanīgi un tramīgi, un tos ir grūti notvert. Tāpēc Bībeles laikos tie, kas ķēra putnus, vispirms rūpīgi izpētīja, kādas īpatnības un paradumi piemīt attiecīgās sugas putniem. Pēc tam vajadzēja izprātot viltīgu paņēmienu, kā putnu notvert. Tas, ka Bībelē Sātans ir salīdzināts ar putnu ķērēju, mums palīdz saprast viņa izmantotās metodes. Sātans mūs vēro — viņš pamana, kādi ir mūsu paradumi un kādas īpašības mums piemīt, un tad izliek nemanāmas ”cilpas”, cenzdamies mūs  sagūstīt. (2. Timotejam 2:26.) Ja viņš mūs notvertu, tiktu izpostītas mūsu attiecības ar Dievu un galu galā mēs varētu iet bojā. Lai paglābtos no šī ”ķērēja”, mums ir jāzina, kādus viltīgus paņēmienus viņš izmanto.

3., 4. Kad Sātans uzbrūk kā lauva, un kad — kā čūska?

³ Psalmu dziesminieks Sātana rīcības veidu tēlainā valodā salīdzināja arī ar lauvas un čūskas lietotajiem paņēmieniem. (Psalms 91:13.) Reizēm Sātans kā lauva dodas atklātā, tiešā uzbrukumā Jehovas kalpiem, izmantojot pret viņiem vērstas vajāšanas un valstu likumus. (Psalms 94:20.) Šādu nežēlīgu uzbrukumu dēļ daži ir atkāpušies no Jehovas. Tomēr bieži atklātiem uzbrukumiem ir pavisam pretējs rezultāts cerētajam, jo tie saliedē Dieva tautu. Bet ko var teikt par slēptākām Sātana metodēm, kas vairāk atgādina indīgas čūskas uzbrukumus?

⁴ Sātans izmanto savas pārcilvēciskās spējas, uzbrukdams nemanāmi un nāvējoši, līdzīgi indīgai čūskai, kas metas virsū savam upurim no slēpņa. Šādi viņam ir izdevies saindēt dažu Jehovas kalpu domāšanu un panākt, ka tie sāk pildīt nevis Jehovas, bet viņa gribu, un sekas tam ir traģiskas. Par laimi, mēs spējam atmaskot šādas ļaunprātības, jo Sātana nodomi mums ir labi zināmi. (2. Korintiešiem 2:11.) Tālāk apskatīsim četras nāvējošas ”ķērēja cilpas”, ko viņš izliek, lai mūs notvertu.

Baidīšanās no cilvēkiem

5. Kā ”ķērējs” var izmantot ”baidīšanos no ļaudīm”?

⁵ Ļaunais ”ķērējs” apzinās, ka cilvēkiem piemīt dabiska vēlēšanās justies citu pieņemtiem un izpelnīties citu cilvēku atzinību. Arī kristiešiem nav vienalga, ko par viņiem domā un runā apkārtējie cilvēki. Tāpēc Sātans labprāt izmantotu savā labā faktu, ka mūs ietekmē tas, ko par mums domā citi. Viņš ir sekmīgi pievīlis dažus Dieva kalpus, zinādams, ka nepilnīgiem cilvēkiem ir raksturīga ”baidīšanās no ļaudīm”. (Salamana Pamācības 29:25.) Ja Dieva kalpi, baidoties no citu nicinājuma, kopā ar viņiem sāktu darīt to, ko Dievs ir aizliedzis, vai pārstātu pildīt Dieva Rakstu norādījumus, tad viņi kā putni būtu iekļuvuši ”ķērēja cilpā”. (Ecēhiēla 33:8; Jēkaba 4:17.)

6. Kā jaunietis varētu iekļūt ”ķērēja cilpā”? Paskaidrojiet ar piemēru.

⁶ Piemēram, var gadīties, ka jaunietis ir paklausījis skolasbiedru skubinājumam un ir uzsmēķējis. Vēl no rīta, dodoties uz skolu, viņa prātā, iespējams, nebija pat domas par smēķēšanu. Tomēr tikai nedaudz vēlāk viņš jau darīja kaut ko tādu, kas kaitē viņa veselībai un nav patīkams Dievam. (2. Korintiešiem 7:1.) Kā šis jaunietis iekļuva ”ķērēja cilpā”? Varbūt viņš bija sācis uzturēties starp tādiem vienaudžiem, kas viņu varētu kaitīgi ietekmēt, un viņam bija bail, ka tie viņu izsmies. Jaunieši, neļaujiet ”ķērējam” jūs piemānīt un notvert! Viņam neizdosies jūs pievilt, ja jūs cieši turēsieties pie Bībeles principiem pat šķietami maznozīmīgos jautājumos. Sekojiet Bībelē izteiktajam mudinājumam vairīties no sliktas sabiedrības. (1. Korintiešiem 15:33.)

7. Kā Sātanam varētu izdoties pievilt vecākus?

⁷ Kristīgi vecāki ļoti nopietni izturas pret pienākumu, kāds viņiem ir noteikts Bībelē, — materiālā ziņā rūpēties par savu ģimeni jeb ”mājas ļaudīm”. (1. Timotejam 5:8.) Taču Sātans cenšas panākt, lai kristieši pamazām iegrimtu šādās rūpēs tik ļoti, ka atstātu novārtā svarīgāko. Piemēram, kāds varbūt sāk regulāri izlaist sapulces, jo nespēj atteikt, kad viņu darbā lūdz strādāt virsstundas. Vai arī, kad jāapmeklē apgabala kongress, kāds baidās palūgt brīvdienas darbā, kas ir vajadzīgas, lai būtu klāt visās kongresa dienās un pielūgtu Jehovu kopā ar brāļiem un māsām. No šādas ”ķērēja cilpas” mūs aizsargā paļaušanās uz Jehovu. (Salamana Pamācības 3:5, 6.) Turklāt mums būs vieglāk šajā ziņā saglabāt līdzsvaru, ja atcerēsimies, ka Jehova mūs visus uzskata par saviem ”mājas ļaudīm” un, saskaņā ar principu, ko viņš pats ir noteicis, viņam ir pienākums rūpēties par mums. Vecāki, vai jūs ticat, ka Jehova atradīs  veidu, kā parūpēties par jūsu ģimeni, ja vien jūs pildīsiet viņa gribu? Vai jūsu rīcību nav sākusi ietekmēt baidīšanās no cilvēkiem un ”ķērējs” jūs nav ievilinājis savā ”cilpā”? Mēs jūs aicinām ar lūgšanām pārdomāt šos jautājumus.

Materiālisma valgi

8. Kā Sātans izmanto materiālismu, lai pieviltu kristiešus?

⁸ Vēl Sātans mūs cenšas ievilināt savos slazdos, izmantojot materiālismu. Pasaules komerciālajā sistēmā bieži tiek slavinātas iespējas viegli un ātri nopelnīt, un ar tām ir sākuši aizrauties pat daži Dieva kalpi. Reizēm var dzirdēt kādu sakām: ”Neviens tev uz paplātes neko nepienesīs. Dzīvē ir smagi jāstrādā, bet vēlāk, kad būsi nostabilizējies, varēsi atvilkt elpu un dzīvot mierīgāk, un, kas zina, varbūt pat kalpot par pionieri.” Iespējams, šādas domas cenšas iepotēt kāds no draudzes, kas gribētu izmantot brāļus un māsas, lai pats gūtu peļņu. Bet padomāsim, kas ir šādas domu gaitas pamatā. Vai šī nostāja neatgādina to, kā sprieda ”bezprātīgais” bagātnieks Jēzus stāstītajā līdzībā? (Lūkas 12:16—21.)

9. Kādā veidā mantas kāre varētu kļūt kristietim par slazdu?

⁹ Sātans izmanto savu varu pār šo pasauli, lai ar tās palīdzību cilvēkos iedvestu spēcīgu kāri pēc mantas. Materiālistiskas tieksmes ar laiku var iesakņoties arī kristieša sirdī, ”noslāpēt vārdu” un padarīt to ”neauglīgu”. (Marka 4:19.) Bībelē ir ieteikts būt apmierinātiem, ja mums ir ”barība un apģērbs”. (1. Timotejam 6:8.) Taču daudzi ir nonākuši ”ķērēja cilpā”, jo nav attiecinājuši šo padomu uz sevi. Vai nevarētu būt tā, ka tiekties pēc noteikta dzīves līmeņa viņus mudina patmīlība? Bet kā ir ar mums? Vai vēlme iegūt dažādas lietas nesāk pamazām izstumt no mūsu dzīves kalpošanu Dievam? (Hagaja 1:2—8.) Diemžēl jāatzīst, ka daži kristieši ekonomiskas lejupslīdes apstākļos ir centušies saglabāt pierasto dzīves līmeni un tāpēc ir pametuši novārtā savu garīgumu. Šāda materiālistiska nostāja ir pa prātam ļaunajam ”ķērējam”.

Apšaubāmas izklaides vilinājums

10. Kas ir jāpārbauda ikvienam kristietim?

¹⁰ Vēl viena ”ķērēja cilpa” ir saistīta ar to, ka Sātans cenšas izkropļot cilvēku iedzimto spēju atšķirt labu no ļauna. Mūsdienās izklaides industriju ir pārņēmis gars, kas atgādina Sodomas un Gomoras iedzīvotāju domāšanu. Pat televīzijas ziņās un informatīvos preses izdevumos tiek izcelta vardarbība un veicināta slimīga interese par seksu. Tas, ko plašsaziņas līdzekļi pasniedz kā izklaidējošu materiālu, bieži vien notrulina cilvēku spēju ”izšķirt labu un ļaunu”. (Ebrejiem 5:14.) Mums jāpatur prātā vārdi, ko Jehova teica ar pravieša Jesajas starpniecību: ”Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu!” (Jesajas 5:20.) Vai viltīgais ”ķērējs” ar apšaubāmas izklaides palīdzību nav ietekmējis arī mūsu domāšanu? Mums ir godīgi jāpārbauda sevi. (2. Korintiešiem 13:5.)

11. Kas Sargtornī bija rakstīts par tā saucamajām ”ziepju operām”?

 ¹¹ Gandrīz pirms ceturtdaļgadsimta Sargtornī bija publicēti raksti, kas brīdināja Dieva kalpus par to, cik bīstami var būt televīzijas seriāli. * Par tā saukto ”ziepju operu” nemanāmo ietekmi bija rakstīts: ”Jebkāda rīcība tiek attaisnota ar īstās mīlestības meklējumiem. Lūk, kāds piemērs. Neprecēta jauna grūtniece atzīstas savai draudzenei: ”Ak, kā es mīlu Viktoru! Nekam citam manā dzīvē nav nozīmes. [..] Laist pasaulē viņa bērnu man ir pats galvenais!” Maigā mūzika, kas skan fonā, nemaz neliek domāt, ka viņas rīcība ir nosodāma. Arī jums Viktors liekas simpātisks. Jūs jūtat līdzi meitenei. Jūs viņu ”saprotat”. ”Attaisnot nepareizu rīcību ir pārsteidzoši viegli,” teica kāda sieviete, kas agrāk bija ļoti aizrāvusies ar seriāliem. ”Mēs zinām — netiklība ir slikta rīcība. [..] Taču es atskārtu, ka īstenībā es domās rīkojos visam līdzi.””

12. Kādi fakti parāda, ka brīdinājumi par televīzijas seriālu kaitīgumu šobrīd ir vēl aktuālāki nekā agrāk?

¹² Laikā, kas pagājis kopš minēto rakstu publicēšanas, degradējoši seriāli ir kļuvuši arvien plašāk pieejami. Daudzviet televīzijas seriāli tiek demonstrēti visu cauru diennakti. Tos skatās gan vīrieši, gan sievietes, gan daudzi pusaudži, un tā viņi ļauj šādai izklaidei ietekmēt savu prātu un sirdi. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka arī mēs, paši sevi maldinot, pārņemtu ačgārnu domāšanu. Būtu nepareizi nospriest, ka nosodāma izklaide nebūt nav ļaunāka par to, ko nākas redzēt reālajā pasaulē. Vai tiešām kristietim varētu būt pamatots iemesls izvēlēties, lai viņu izklaidētu tādi cilvēki, kurus viņam ne prātā nenāktu aicināt pie sevis mājās?

13., 14. Kādas atsauksmes tika saņemtas par rakstiem, kuros bija apskatīta televīzijas seriālu kaitīgā ietekme?

¹³ Daudziem nāca par labu tas, ka viņi ieklausījās ”uzticīgā un gudrā kalpa” brīdinājumos par seriāliem. (Mateja 24:45—47.) Daži kristieši pēc tam, kad bija izlasījuši konkrētos, uz Bībeli balstītos padomus, savās vēstulēs pastāstīja, kā šie raksti viņus iespaidoja. * Kāda sieviete atzinās: ”13 gadus man bija gluži vai atkarība no ”ziepju operām”. Man likās, ka nekas slikts nenotiks, ja vien apmeklēšu kristiešu sapulces un daudzmaz regulāri iešu sludināt. Tomēr ar laiku es pārņēmu pasaulīgo nostāju, kāda ir raksturīga seriālu varonēm: ja tavs vīrs tev dara pāri vai tu jūties nemīlēta, tev ir pamatots iemesls pārkāpt laulību — vainīgs ir viņš pats. Atradusi šādu ”attaisnojumu”, es spēru šo nepareizo soli un grēkoju pret Jehovu un savu vīru.” Šī sieviete tika izslēgta no draudzes. Vēlāk viņa atguvās, nožēloja grēkus un tika pieņemta atpakaļ draudzē. Raksti, kuros izskanēja brīdinājumi par televīzijas ”ziepju operu” kaitīgo ietekmi, stiprināja viņas apņēmību vairīties no izklaides, kurā ir kaut kas tāds, ko Jehova ienīst. (Amosa 5:14, 15.)

¹⁴ Kāda cita lasītāja, kurai palīdzēja Sargtornī publicētie padomi, stāstīja: ”Izlasījusi šos rakstus, es raudāju, jo sapratu, ka vairs neturos ar visu sirdi pie Jehovas. Es apsolīju Dievam, ka turpmāk nekad neļaušu seriāliem sevi paverdzināt.” Kāda kristiete pēc tam, kad bija pateikusies par šiem rakstiem, atzina, ka bija kļuvusi atkarīga no seriāliem, un rakstīja: ”Es dziļi pārdomāju, kā seriālu skatīšanās ir iespaidojusi manas attiecības ar Jehovu. Vai tad es varētu uzturēt draudzību ar Jehovu, ja par maniem draugiem būtu kļuvuši seriālu varoņi?” Ja šādi seriāli pirms 25 gadiem kaitīgi ietekmēja to skatītājus, vai ir pamats domāt, ka tagad tie nodara mazāku postu? (2. Timotejam 3:13.) Mums jāapzinās, ka ar izklaidi saistītā ”ķērēja cilpa” var izpausties visdažādākajās formās, kuru vidū ir televīzijas ”ziepju operas”, vardarbīgas datorspēles un amorāli dziesmu videoklipi.

 Personīgas nesaskaņas — bīstams slazds

15. Kā daži kristieši ir nonākuši ”ķērēja cilpā”?

¹⁵ Sātans vēlas izraisīt šķelšanos Jehovas kalpu vidū, un šim nolūkam viņš izmanto personīgas nesaskaņas, kas rodas starp tiem. Šajā slazdā var iekrist ikviens no mums neatkarīgi no tā, kādas priekšrocības mums ir uzticētas kalpošanā. Daži ir iekļuvuši ”ķērēja cilpā”, jo ir ļāvuši nesaskaņām, kas viņiem radušās ar citiem, graut Jehovas iedibināto mieru, vienotību un garīgo labklājību draudzē. (Psalms 133:1—3.)

16. Ar kādiem viltīgiem paņēmieniem Sātans cenšas graut Dieva tautas vienotību?

¹⁶ Pirmā pasaules kara laikā Sātans mēģināja tiešā uzbrukumā iznīcināt Jehovas organizāciju uz zemes, taču viņam tas neizdevās. (Atklāsmes 11:7—13.) Kopš tā laika viņš cenšas graut mūsu vienotību ar viltīgākiem paņēmieniem. Ja mēs ļautu personīgām nesaskaņām iedragāt draudzes vienprātību, mēs dotu iespēju rīkoties ļaunajam ”ķērējam”. Tā mēs radītu traucēkli svētā gara darbībai gan mūsu dzīvē, gan draudzē. Tādā gadījumā Sātans priecātos, jo jebkādi šķēršļi mieram un vienotībai draudzē kavē arī sludināšanu. (Efeziešiem 4:27, 30—32.)

17. Kas var palīdzēt atrisināt personīgas nesaskaņas?

¹⁷ Kas mums jādara, ja mums ir radušās nesaskaņas ar kādu kristieti? Lai gan katra šāda situācija ir citāda un iemesli domstarpībām var būt dažādi, tomēr mēs nedrīkstam tās atstāt neatrisinātas. (Mateja 5:23, 24; 18:15—17.) Bībelē dotie padomi ir Dieva iedvesmoti un nekļūdīgi. Ja sekosim tiem, tie nekad nepievils — iznākums vienmēr būs labs.

18. Kā Jehovas priekšzīme mums var palīdzēt atrisināt personīgas nesaskaņas?

¹⁸ Jehova ”piedod labprāt”, un ”pie [Viņa] ir piedošana”. (Psalms 86:5; 130:4.) Mēs apliecinām, ka esam Dieva ”mīļie bērni”, ja sekojam viņa paraugam. (Efeziešiem 5:1.) Mēs visi esam grēcīgi, un mums ir ārkārtīgi vajadzīga Jehovas piedošana. Ja pamanām, ka nevēlamies piedot citiem, mums ir iemesls uzmanīties. Tā mēs varētu kļūt līdzīgi kalpam, ko Jēzus minēja kādā līdzībā. Šis kalps nevēlējās atlaist savam darbabiedram parādu, kas bija pavisam niecīgs salīdzinājumā ar parādu, kuru viņa kungs nupat bija atlaidis viņam pašam. Kad kalpa kungs par to uzzināja, viņš lika iemest neiejūtīgo kalpu cietumā. Jēzus nobeidza līdzību ar vārdiem: ”Tā arī mans debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosit.” (Mateja 18:21—35.) Pārdomas par šo līdzību un to, cik bieži Jehova mums ir piedevis, noteikti palīdzēs atrisināt nesaskaņas, kas mums varētu rasties ar kādu no brāļiem un māsām. (Psalms 19:15.)

”Visaugstākā patvērums”

19., 20. Kā mums ir jāraugās uz Jehovas sniegto ”patvērumu” un ”ēnu”?

¹⁹ Mēs dzīvojam bīstamā laikā. Sātans mūs visus jau būtu iznīcinājis, ja mums nebūtu pieejama Jehovas gādīgā aizsardzība. Lai mēs netiktu notverti ”ķērēja cilpā”, mums ir jāpaliek simboliskajā vietā, kur var justies droši, — mums jādzīvo ”Visaugstākā patvērumā” un ”Visuvarenā ēnā”. (Psalms 91:1.)

²⁰ Vienmēr atcerēsimies, ka viss, ko nosaka Jehova, nevis atņem mums brīvību, bet mūs aizsargā. Mūs visus apdraud mednieks, kam piemīt pārcilvēciska viltība. Bez palīdzības, ko ar mīlestību sagādā Jehova, neviens nespētu izglābties no viņa slazdiem. (Psalms 124:7, 8.) Tāpēc lūgsim Jehovu, lai viņš mūs glābtu no ikvienas ”ķērēja cilpas”. (Mateja 6:13.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

• Kā ”baidīšanās no ļaudīm” var kļūt par bīstamu slazdu?

• Kā Sātans izmanto materiālisma vilinājumu?

• Kā Sātanam ir izdevies panākt, ka daži nonāk apšaubāmas izklaides valgos?

• Kādu ”ķērēja cilpu” izmanto Sātans, lai grautu mūsu vienotību?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 17. lpp.]

Ko mēs varētu darīt, ja mums ir nesaskaņas ar citu kristieti?