Kāda ir dzīves jēga?

KĀPĒC IR SVARĪGI TO ZINĀT? Gandrīz nekas cilvēku nenomāc tik ļoti kā sajūta, ka viņa dzīvei nav nekādas jēgas un mērķa. Savukārt tad, ja cilvēks skaidri apzinās savas dzīves jēgu, grūtības viņu tik viegli nesalauzīs. Neirologs Viktors Frankls, kas ir pārdzīvojis holokaustu, rakstīja: ”Uzdrošinos teikt, ka pasaulē nav nekā cita, kas cilvēkam tikpat labi palīdzētu izdzīvot vissliktākajos apstākļos, kā apziņa, ka viņa dzīvei ir jēga.”

Tomēr jāatzīst, ka jautājumā par dzīves jēgu pastāv daudz pretrunīgu viedokļu. Daudzi uzskata, ka cilvēks pats nosaka, kāda ir viņa dzīves jēga un pēc kā tiekties. Daži evolūcijas piekritēji turpretī māca, ka fundamentālas dzīves jēgas vispār nav.

Lai noskaidrotu, kāda patiesībā ir dzīves jēga, vissaprātīgāk būtu griezties pie dzīvības Avota, Dieva Jehovas. Pievērsīsim uzmanību tam, kas par šo jautājumu ir teikts viņa Rakstos.

Ko māca Bībele

Bībelē ir stāstīts, ka Dievs Jehova radīja vīrieti un sievieti ar konkrētu nodomu. Jehova pirmajiem cilvēkiem deva noteiktu uzdevumu.

1. Mozus 1:28. ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi.”

Saskaņā ar Dieva nodomu Ādamam, Ievai un viņu pēcnācējiem bija jāizveido uz zemes paradīze. Dievs nebija nodomājis, ka cilvēkiem ar laiku būs jānoveco un jāmirst, nebija arī paredzēts, ka viņi postīs apkārtējo vidi. Tomēr pirmie cilvēki diemžēl pieņēma ļoti aplamu lēmumu, kura sekas ir grēks un nāve, ko ir mantojuši visi viņu pēcnācēji. (1. Mozus 3:2—6; Romiešiem 5:12.) Taču tas nenozīmē, ka Jehovas nodoms būtu mainījies. Drīzā nākotnē uz zemes būs paradīze. (Jesajas 55:10, 11.)

Jehova mūs ir radījis ar tādām fiziskām un intelektuālām spējām, lai mēs varētu īstenot viņa gribu. Mēs netikām radīti, lai dzīvotu neatkarīgi no Dieva. Izlasīsim dažus Bībeles pantus, kas parāda, kāda ir Dieva griba attiecībā uz mums.

Salamana Mācītāja 12:13. ”Gala iznākums no visa ir šāds: Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam!”

Mihas 6:8. ”Tas Kungs no tevis prasa.. darīt taisnību, īstenot dzīvē mīlestību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!”

Mateja 22:37—39. ”Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.”

Kāpēc Bībeles atbildes ļauj iegūt iekšēju mieru

Ja runa ir par kādu sarežģītu mehānismu, ir skaidrs, ka tas pienācīgi darbosies tikai tad, ja to lietos ražotāja paredzētajam mērķim un saskaņā ar ražotāja instrukciju. Tāpat arī tad, ja mēs nevēlamies sev kaitēt garīgā, emocionālā un fiziskā ziņā, mums ir jādzīvo  saskaņā ar Radītāja gribu. Padomāsim par divām jomām, kurās zināšanas par to, ar kādu mērķi Dievs ir radījis cilvēkus, mums palīdz gūt iekšēju mieru.

Nosakot dzīvē prioritātes, mūsdienu pasaulē daudzi izvēlas veltīt savu dzīvi materiālas labklājības nodrošināšanai. Tomēr Bībelē izskan brīdinājums: ”Kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās.” (1. Timotejam 6:9, 10.)

Turpretī tie, kas ir iemīlējuši Dievu, nevis naudu, ir sapratuši, kas dzīvē sagādā patiesu gandarījumu. (1. Timotejam 6:7, 8.) Šie cilvēki atzīst, ka ir svarīgi cītīgi strādāt, lai gādātu par savām materiālajām vajadzībām. (Efeziešiem 4:28.) Tomēr viņi nopietni ņem pie sirds Jēzus vārdus: ”Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.” (Mateja 6:24.)

Tāpēc tiem, kas mīl Dievu, galvenais dzīvē nav karjera vai tiekšanās pēc bagātības, viņu dzīves jēga ir Dieva gribas pildīšana. Šie cilvēki ir pārliecināti, ka tad, ja viņu dzīvē galvenais būs Dieva griba, Dievs Jehova gādās par viņu vajadzībām, jo viņš to ir apsolījis. (Mateja 6:25—33.)

Attiecībās ar citiem cilvēkiem daudzi pirmām kārtām domā par sevi. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mūsdienās miers ir kļuvis par retu parādību, ir tieši tas, ka daudzi ir ”patmīlīgi, ..nemīļi”. (2. Timotejam 3:2, 3.) Ja citi šādu cilvēku sarūgtina vai nepiekrīt viņa viedoklim, viņu pārņem ”ātrsirdība, dusmas”, seko ”bāršanās un zaimi”. (Efeziešiem 4:31.) Savaldības trūkums, protams, nenes sirdsmieru, gluži pretēji — tas tikai noved pie tā, ka cilvēks ”uzsāk rāšanos”. (Salamana Pamācības 15:18.)

Turpretī tie, kas ņem vērā Dieva norādījumu mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu, ir ”cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedod cits citam”. (Efeziešiem 4:32; Kolosiešiem 3:13.) Pat tajās reizēs, kad apkārtējie pret viņiem izturas slikti, viņi cenšas sekot Jēzus priekšzīmei, kas ”zaimots neatbildēja ar zaimiem”. (1. Pētera 2:23.) Tāpat kā Jēzus, viņi saprot, ka patiesu gandarījumu sniedz kalpošana citiem, pat tiem, kas to nenovērtē. (Mateja 20:25—28; Jāņa 13:14, 15; Apustuļu darbi 20:35.) Cilvēkiem, kas seko viņa Dēla priekšzīmei, Dievs Jehova dod savu garu, un šis gars viņiem palīdz iegūt sirdsmieru. (Galatiešiem 5:22.)

Bet kā ar iekšēju mieru ir saistīts mūsu viedoklis par nākotnes izredzēm?

[Izceltais teksts 6. lpp.]

Cilvēkam ir skaidri jāsaprot, pēc kādiem mērķiem ir vērts tiekties

[Attēls 7. lpp.]

Jēzus mācīja, kā mēs varam iegūt sirdsmieru