Lūkas evaņģēlijs
Jehovas vārdi ir dzīvi
Lūkas evaņģēlijs
TIEK uzskatīts, ka Mateja evaņģēlijs galvenokārt tika rakstīts ebrejiem, bet Marka evaņģēlijs — neebrejiem. Savukārt Lūkas evaņģēlijs bija paredzēts visām tautām. Lūkas evaņģēlijs, kas tapa aptuveni no 56. gada līdz 58. gadam, ir izsmeļošs stāstījums par Jēzus dzīvi un kalpošanu.
Lūka, būdams ārsts, bija iejūtīgs un akurāts cilvēks. ”Visu no paša sākuma ļoti rūpīgi izpētījis”, viņš aprakstīja 35 gadus ilgu periodu — no 3. gada pirms mūsu ēras līdz 33. gadam mūsu ērā. (Lūk. 1:3, JD-07.) Gandrīz 60 procenti no Lūkas evaņģēlijā ietvertās informācijas neatkārtojas citos evaņģēlijos.
JĒZUS UZSĀK SAVU KALPOŠANU
Pieminējis notikumus, kas bija saistīti ar Jāņa Kristītāja un ar Jēzus piedzimšanu, Lūka raksta, ka Jānis uzsāka savu kalpošanu cēzara Tiberija piecpadsmitajā valdīšanas gadā, tātad — 29. gada pavasarī. (Lūk. 3:1, 2.) Šī paša gada rudenī Jānis kristīja Jēzu. (Lūk. 3:21, 22.) 30. gadā Jēzus ”griezās atpakaļ uz Galileju” un ”mācīja [turienes] sinagogās”. (Lūk. 4:14, 15.)
Jēzus pirmo reizi sāk plaši sludināt Galilejā. Viņš cilvēkiem saka: ”Arī citām pilsētām man jānes labā vēsts par Dieva valstību.” (Lūk. 4:43.) Jēzus paziņo zvejniekam Sīmanim: ”No šī laika tev būs cilvēkus zvejot,” — un aicina sev līdzi Sīmani un viņa biedrus. (Lūk. 5:1—11; Mat. 4:18, 19.) Kad Jēzus otro reizi dodas sludināt pa Galileju, ar viņu kopā ir 12 apustuļi. (Lūk. 8:1.) Trešo reizi sludinādams Galilejā, Jēzus savus 12 apustuļus sūta ”sludināt Dieva valstību un dziedināt”. (Lūk. 9:1, 2.)
Bībeles pantu skaidrojums.
1:35. Vai Marijas olšūnai bija kāda nozīme bērna ieņemšanā? Lai Marijas bērns saskaņā ar Dieva solījumu būtu viņas priekšteču Ābrahāma, Jūdas un Dāvida pēcnācējs, viņas olšūnai bija jātiek apaugļotai. (1. Moz. 22:15, 18; 49:10; 2. Sam. 7:8, 16.) Jehova izmantoja svēto garu, lai pārceltu sava Dēla pilnīgo dzīvību Marijas klēpī un izraisītu grūtniecību. (Mat. 1:18.) Šādi, jādomā, tika novērsta jebkāda nepilnība, kas pastāvēja Marijas olšūnā, un auglis jau no paša sākuma tika pasargāts no jebkādas nelabvēlīgas ietekmes.
1:62. Vai Cakarija zaudēja gan runas spējas, gan dzirdi? Nē, tika skartas tikai viņa runas spējas. Citi ”ar zīmēm” vaicāja Cakarijam, kā viņš vēlētos saukt savu bērnu, bet tas nebija tāpēc, ka viņš nevarētu dzirdēt. Viņš, visticamāk, dzirdēja, ko viņa sieva teica par bērna vārdu. Iespējams, citi vērsās pie Cakarijas ar kādu jautājošu zīmi vai žestu, lai noskaidrotu, kāds ir viņa viedoklis šajā jautājumā. Fakts, ka tika atjaunotas vienīgi Cakarijas runas spējas, norāda, ka viņš nebija zaudējis dzirdi. (Lūk. 1:13, 18—20, 60—64.)
2:1, 2. Kā atsaukšanās uz ”šo pirmo uzrakstīšanu” palīdz noteikt Jēzus dzimšanas laiku? Cēzara Augusta laikā notika vismaz divas iedzīvotāju ”uzrakstīšanas” jeb reģistrācijas. Pirmā iedzīvotāju reģistrācija notika 2. gadā pirms mūsu ēras, un ar to piepildījās vārdi no Daniēla 11:20, bet otrā reģistrācija — mūsu ēras 6. vai 7. gadā. (Ap. d. 5:37.) Kvirīnijs bija Sīrijas pārvaldnieks abu šo reģistrāciju laikā, jo acīmredzot divas reizes ieņēma minēto amatu. Lūkas vārdi par pirmo iedzīvotāju reģistrāciju liecina, ka Jēzus piedzima 2. gadā pirms mūsu ēras.
2:35. Ko nozīmēja vārdi, ka Marijai ”caur dvēseli zobens spiedīsies”? Šie vārdi norādīja uz skumjām, kādas Marija izjuta, redzēdama, ka lielākā daļa cilvēku atraida Jēzu un neatzīst viņu par Mesiju, kā arī uz ciešanām, kādas viņai sagādāja Jēzus mokpilnā nāve. (Jāņa 19:25.)
9:27, 28. Kāpēc Lūka raksta, ka Jēzus pārvēršanās parādība notika ”astoņas dienas” pēc tam, kad viņš saviem mācekļiem bija apsolījis, ka daži no tiem ”nāvi nebaudīs”, kamēr nebūs redzējuši Jēzu nākam viņa Valstībā, bet Matejs un Marks min, ka tas notika ”pēc sešām dienām”? (Mat. 17:1; Marka 9:2.) Acīmredzot Lūka šajā skaitā iekļāva arī tās divas dienas, kad solījums tika dots un kad tas īstenojās.
9:49, 50. Kāpēc Jēzus kādam vīrietim, kas izdzina no cilvēkiem ļaunos garus, neaizliedza to darīt, kaut arī šis vīrietis nesekoja viņam? Jēzus šim vīrietim neaizliedza darboties, jo kristiešu draudze vēl nebija izveidota. Tāpēc minētajam cilvēkam nebija katrā ziņā jāceļo kopā ar Jēzu, lai apliecinātu ticību Jēzus vārdam un izdzītu dēmonus. (Marka 9:38—40.)
Ko mēs varam mācīties.
1:32, 33; 2:19, 51. Marija ”paturēja savā sirdī” notikumus un vārdus, kuri piepildīja pravietojumus. Vai mēs paturam prātā un sirdī to, ko Jēzus pravietoja par pēdējiem laikiem, un salīdzinām viņa vārdus ar mūsdienu notikumiem? (Mat. 24:3.)
2:37. Annas piemērs mūs mudina pastāvīgi kalpot Jehovam, būt ”neatlaidīgiem savās lūgšanās” un regulāri apmeklēt kristiešu sapulces. (Rom. 12:12; Ebr. 10:24, 25.)
2:41—50. Jāzeps par svarīgākajām dzīvē uzskatīja garīgās intereses, un viņš gādāja par savas ģimenes fizisko un garīgo labklājību. Šādi viņš rādīja labu priekšzīmi ģimeņu galvām.
4:4. Mēs nedrīkstētu pieļaut, ka paietu kaut diena, kad mēs nebūtu pārdomājuši garīgus jautājumus.
6:40. Dieva Rakstu skolotājam ir jārāda laba priekšzīme saviem Bībeles skolniekiem. Viņam ir jādzīvo saskaņā ar to, ko viņš māca.
8:15. Lai mēs varētu ”[vārdu] paturēt.., augļus nesdami ar pacietību”, mums jāsaprot, augstu jāvērtē un no sirds jāpieņem Dieva vārdi. Mums ar lūgšanām jāpārdomā tas, ko mēs lasām Bībelē un bībeliskās publikācijās.
JĒZUS TURPMĀKĀ KALPOŠANA
Jēzus izsūta 70 mācekļus sev pa priekšu uz Jūdejas pilsētām un citām vietām, kurp viņš grib doties. (Lūk. 10:1.) Viņš staigā ”no pilsētas uz pilsētu un no ciema uz ciemu, mācīdams ļaudis”. (Lūk. 13:22.)
Piecas dienas pirms 33. gada Pasā svētkiem Jēzus uz jauna ēzeļa iejāj Jeruzalemē. Ir pienācis laiks, kad jāpiepildās vārdiem, ko viņš ir teicis saviem mācekļiem: ”Cilvēka Dēlam ir daudz jācieš. Viņu atmetīs vecajie, augstie priesteri un rakstu mācītāji un viņu nonāvēs, un trešajā dienā viņš celsies augšām.” (Lūk. 9:22, 44.)
Bībeles pantu skaidrojums.
10:18. Par ko Jēzus runāja, kad viņš saviem 70 mācekļiem teica: ”Es redzēju sātānu kā zibeni no debesīm krītam!”? Ar šiem vārdiem Jēzus nedomāja, ka Sātans tajā brīdī jau būtu padzīts no debesīm. Tas notika tikai īsi pēc tam, kad Jēzus Kristus 1914. gadā tika iecelts par Ķēniņu debesīs. (Atkl. 12:1—10.) Lai gan mēs to nevaram apgalvot pilnīgi droši, šķiet, runādams par nākotnē gaidāmu notikumu pagātnes formā, Jēzus uzsvēra tā nenovēršamību.
14:26. Kādā ziņā Kristus sekotājiem ”jāienīst” savi radinieki? Reizēm ar vārdu ”ienīst” Bībelē ir norādīts, ka kāds vai kaut kas tiek mīlēts mazāk nekā kāds vai kaut kas cits. Kristiešiem ”jāienīst” savi radinieki tādā ziņā, ka viņiem tie jāmīl mazāk nekā Jēzus. (Mat. 10:37.)
17:34—37. Kas ir ”ērgļi”, un kas ir ”miesa” (Str), pie kuras tie pulcējas? Tie, kas tiek ”pieņemti” jeb izglābti, tiek salīdzināti ar asredzīgiem ērgļiem. ”Miesa”, pie kuras tie pulcējas, ir Kristus savas neredzamās klātbūtnes laikā un garīgā barība, ko Jehova tiem sagādā. (Mat. 24:28.)
22:44. Kāpēc Jēzus izjuta tik lielas ciešanas? Tam bija vairāki iemesli. Jēzus raizējās par to, kā tas, ka viņš tiks sodīts kā noziedznieks, ietekmēs Dieva Jehovas vārdu un reputāciju. Turklāt Jēzus ļoti labi saprata, ka viņa paša un visas cilvēces mūžīgā dzīve ir atkarīga no tā, vai viņš saglabās uzticību pārbaudījumā.
23:44. Vai trīs stundas ilgo tumsu izraisīja Saules aptumsums? Nē, Saules aptumsums ir vērojams vienīgi jaunmēness fāzē, nevis tad, kad Mēness ir pilns, kā tas ir Pasā svētku laikā. Tumsa, kas iestājās Jēzus nāves dienā, bija Dieva izraisīts brīnums.
Ko mēs varam mācīties.
11:1—4. Salīdzinot šeit minēto lūgšanu ar nedaudz atšķirīgo parauglūgšanu, ko Jēzus bija teicis pusotru gadu agrāk Kalna runas laikā, kļūst skaidrs, ka mūsu lūgšanām nav jābūt noteiktu vārdu atkārtošanai. (Mat. 6:9—13.)
11:5, 13. Kaut gan Jehova labprāt atbild uz lūgšanām, mums viņš jālūdz neatlaidīgi. (1. Jāņa 5:14.)
11:27, 28. Patiesas laimes avots ir uzticīga kalpošana Dievam, nevis radniecības saites vai materiāla labklājība.
11:41. Tam, ko mēs darām citu labā, jānāk no mīlestības un labprātības pilnas sirds.
12:47, 48. Ja kādam ir uzticēta liela atbildība, bet viņš nepilda savus pienākumus, viņš rīkojas nosodāmāk nekā tas, kurš nepilda savus pienākumus tāpēc, ka tos nezina vai pilnībā nesaprot.
14:28, 29. Mēs rīkojamies gudri, ja dzīvojam savu līdzekļu robežās.
22:36—38. Jēzus neaicināja mācekļus nēsāt līdzi ieročus tāpēc, lai viņi tos izmantotu pašaizsardzībai. Gluži pretēji, tā kā naktī, kad Jēzus tika nodots, mācekļiem bija līdzi ieroči, Jēzum bija iespēja dot viņiem kādu vērtīgu pamācību: ”Visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā.” (Mat. 26:52.)
[Attēls 31. lpp.]
Jāzeps rādīja labu priekšzīmi ģimeņu galvām
[Attēls 32. lpp.]
Lūka uzrakstīja visizsmeļošāko vēstījumu par Jēzus dzīvi un kalpošanu