Kā mums jāizturas pret citiem?

”Kā jūs gribat, lai ļaudis jums dara, tāpat darait viņiem.” (Lūk. 6:31.)

1., 2. a) Ar ko ir iezīmīga Kalna runa? b) Kas ir aplūkots šajā un nākamajā rakstā?

JĒZUS KRISTUS bija visu laiku izcilākais skolotājs. Kad viņa reliģiskie pretinieki nosūtīja savus kalpus viņu apcietināt, tie atgriezās bez Jēzus un paskaidroja: ”Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks.” (Jāņa 7:32, 45, 46.) Viena no Jēzus spilgtākajām runām ir Kalna runa, ko varam lasīt Mateja evaņģēlija 5. līdz 7. nodaļā un Lūkas evaņģēlija 6. nodaļas 20. līdz 49. pantā. *

² Iespējams, vispazīstamākie vārdi no Kalna runas ir tie, kuros Jēzus mācīja, kā viņa sekotājiem ir jāizturas pret citiem cilvēkiem. ”Kā jūs gribat, lai ļaudis jums dara, tāpat darait viņiem,” sacīja Jēzus. (Lūk. 6:31.) Viņš pats cilvēkiem darīja ļoti daudz laba, piemēram, dziedināja slimos un pat cēla augšā mirušos. Taču visvairāk cilvēki guva tad, kad viņi uzklausīja Jēzus stāstīto labo vēsti. (Nolasīt Lūkas 7:20—22.) Mums, Jehovas lieciniekiem, ir liels prieks, ka arī mēs, tāpat kā Jēzus, varam sludināt Dieva Valstību. (Mat. 24:14; 28:19, 20.) Šajā un nākamajā rakstā ir aplūkots, ko pats Jēzus teica par sludināšanu, kā arī iztirzāti vairāki Kalna runas fragmenti, kuros ir runāts par to, kā mums jāizturas pret citiem.

Būsim lēnprātīgi

3. Kas ir lēnprātība?

³ Jēzus teica: ”Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.” (Mat. 5:5.) Bībelē lēnprātība nav saistīta ar gļēvumu. No Bībeles viedokļa lēnprātība ir pretstats skarbumam, tā ir miermīlība, laipnība un nosvērtība, ko Dieva kalpi cenšas sevī veidot tāpēc, ka to prasa Dievs. Šī īpašība izpaužas attieksmē pret citiem cilvēkiem — piemēram, Dieva kalpi ”neatmaksā nevienam ļaunu ar ļaunu”. (Rom. 12:17—19.)

4. Kāpēc lēnprātīgie ir laimīgi?

⁴ Lēnprātīgie ir laimīgi, jo viņi ”iemantos zemi”. Jēzus, kas bija ”lēnprātīgs un no sirds pazemīgs”, ir ”iecelts par visu lietu mantinieku”, tātad pirmām kārtām Jēzus ir tas, kas iemanto zemi, jo viņš būs tās valdnieks. (Mat. 11:29; Ebr. 1:2; Ps. 2:8.) Bībelē bija pravietots, ka Mesijam, ”Cilvēka Dēlam”, debesu Valstībā būs arī līdzvaldnieki. (Dan. 7:13, 14, 21, 22, 27.) ”Kristus līdzmantinieki” — 144 tūkstoši lēnprātīgu, ar svēto garu svaidītu Dieva kalpu — mantos zemi kopā ar Jēzu. (Rom. 8:16, 17; Atkl. 14:1.) Citi lēnprātīgie cilvēki varēs dzīvot mūžīgi Valstības pakļautībā uz zemes. (Ps. 37:11.)

5. Ko jau tagad iegūst lēnprātīgi cilvēki?

⁵ Ja mēs būsim asi un skarbi, citiem būs nepatīkami atrasties mūsu sabiedrībā un mēs ar savu attieksmi viņus atgrūdīsim. Taču, ja mēs cenšamies būt lēnprātīgi, kāds bija Kristus, tad citiem draudzes locekļiem ir ļoti patīkami būt ar mums kopā. Lēnprātība pieder pie augļiem, ko mūsos rada Dieva gars — viņa aktīvais spēks — tad, ja mēs dzīvojam un staigājam garā. (Nolasīt Galatiešiem 5:22—25.) Mēs noteikti  vēlamies būt lēnprātīgi cilvēki, ko vada Jehovas svētais gars.

Laimīgi ir žēlsirdīgie

6. Kā izturas žēlsirdīgi cilvēki?

⁶ Kalna runā Jēzus arī teica: ”Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.” (Mat. 5:7.) ”Žēlsirdīgie” ar maigu iejūtību un līdzcietību izturas pret tiem, kas nonākuši grūtībās. Jēzus ar brīnumu palīdzību darīja galu ļaužu ciešanām, jo ”viņam sirds iežēlojās” un ”palika viņu žēl”. (Mat. 14:14; 20:34.) Arī mums jābūt līdzjūtīgiem un žēlsirdīgiem pret citiem. (Jēk. 2:13.)

7. Uz ko Jēzu mudināja līdzjūtība?

⁷ Reiz, kad Jēzus devās uz kādu vientuļu vietu atpūsties, viņš ieraudzīja, ka viņu gaida daudz ļaužu, un ”sirds viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija kā avis, kam nav gana”. Tāpēc ”viņš sāka tos daudz mācīt”. (Marka 6:34.) Arī mēs ar prieku stāstām citiem vēsti par Dieva Valstību un viņa neizmērojamo žēlsirdību.

8. Kāpēc žēlsirdīgie ir laimīgi?

⁸ Žēlsirdīgie ir laimīgi tāpēc, ka viņi ”dabū žēlastību”. Ja mēs izturēsimies iejūtīgi pret citiem, mēs lielākoties izjutīsim tādu pašu attieksmi pret sevi. (Lūk. 6:38.) Bet ir vēl kāds iemesls, ko uzsvēra Jēzus: ”Kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosit, tad jums jūsu debesu Tēvs arīdzan piedos.” (Mat. 6:14.) Tikai žēlsirdīgie izjūt to laimi, ko cilvēkam sniedz apziņa, ka viņa grēki ir piedoti un Dievs pret viņu ir labvēlīgs.

Kāpēc ”miera nesēji” ir laimīgi

9. Kā rīkojas miera nesēji?

⁹ Jēzus minēja, kas vēl cilvēkam ļauj justies ”svētīgam” jeb laimīgam. Viņš sacīja: ”Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.” (Mat. 5:9.) Miera nesēji nedara neko tādu, kas var sanaidot cilvēkus, piemēram, neaprunā un neapmelo citus un arī neuzklausa šādas runas. (Sal. Pam. 16:28.) Mēs ar saviem vārdiem un darbiem tiecamies pēc miera gan ar draudzes locekļiem, gan ar tiem, kas nepieder pie kristiešu draudzes. (Ebr. 12:14.) Īpaši mēs cenšamies pēc tā, lai miers pastāvētu mūsu attiecībās ar Dievu Jehovu. (Nolasīt 1. Pētera 3:10—12.)

10. Kāpēc ”miera nesēji” ir laimīgi?

¹⁰ Kā teica Jēzus, ”miera nesēji” ir laimīgi tāpēc, ka viņi ”tiks saukti par Dieva bērniem”. Tā kā svaidītie kristieši tic, ka Jēzus ir Mesija, viņiem ir dota ”vara kļūt par Dieva bērniem”. (Jāņa 1:12; 1. Pēt. 2:24.) Bet kā ”citas avis” kļūs par Dieva bērniem? Kad Jēzus kopā ar saviem līdzmantiniekiem valdīs tūkstoš gadu, viņš ”citām avīm” būs Mūžīgais tēvs. (Jāņa 10:14, 16; Jes. 9:5; Atkl. 20:6.) Pēc tūkstoš gadiem šie Dieva kalpi, kas arī ir miera nesēji, vārda pilnā nozīmē kļūs par Dieva bērniem uz zemes. (1. Kor. 15:27, 28.)

11. Kā mēs izturēsimies pret citiem, ja ļausim, lai mūs vada ”gudrība, kas nāk no augšienes”?

¹¹ Lai mums būtu ciešas attiecības ar Jehovu, ”miera Dievu”, mums jāveido sevī  tādas pašas īpašības, kādas piemīt viņam, un to vidū ir arī miermīlība. (Filip. 4:9.) Ja mēs ļausim, lai mūs vada ”gudrība, kas nāk no augšienes”, mūsu attieksmē pret citiem izpaudīsies miermīlība. (Jēk. 3:17.) Tā mēs varēsim justies laimīgi.

”Lai jūsu gaisma spīd”

12. a) Ko Jēzus teica par garīgo gaismu? b) Kā mēs varam ļaut savai gaismai spīdēt?

¹² Vislabākais veids, kā mēs varam palīdzēt cilvēkiem, ir sniegt viņiem Dieva garīgo gaismu. (Ps. 43:3.) Jēzus saviem mācekļiem paskaidroja, ka viņi ir ”pasaules gaišums”, un mudināja, lai viņi ļautu savai gaismai spīdēt. Tad cilvēki redzētu viņu ”labos darbus”, tas ir, labo, ko viņi ir darījuši citiem, un garīgā patiesības gaisma spīdētu ”ļaužu priekšā”, proti, dotu tiem labumu. (Nolasīt Mateja 5:14—16.) Mēs varam ļaut savai gaismai spīdēt, ja darām labu citiem un sludinām labo vēsti ”visā pasaulē”, tas ir, ”visām tautām”. (Mat. 26:13; Marka 13:10.) Tas tiešām ir liels gods.

13. Ko cilvēki ievēro?

¹³ ”Pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta,” atzina Jēzus. Ja pilsēta ir uzbūvēta kalnā, tā ir redzama jau no tālienes. Arī mūsu labos darbus cilvēki pamana, un tāpat viņi ievēro, ka mēs, Valstības sludinātāji, cenšamies būt prātīgi un krietni. (Tit. 2:1—14.)

14. a) Kādus gaismekļus lietoja pirmajā gadsimtā? b) Ko nozīmē neslēpt garīgo gaismu zem ”pūra”?

¹⁴ Jēzus paskaidroja, ka iedegtu ”sveci” jeb ”gaismekli” (JD-07) neviens ”neliek zem pūra”, bet gan tādā vietā, kur gaisma spīdētu visiem, kas ir namā. Pirmajā gadsimtā apgaismošanai parasti lietoja no māla darinātu gaismekli, kurā bija ieliets šķidrums (parasti olīveļļa), kas pa degli sūcās uz augšu un uzturēja liesmu. Aizdedzinātu lampu nelika zem ”pūra” (liela mērāmā trauka), bet gan novietoja tur, kur tā varētu ”spīdēt visiem, kas ir namā”, piemēram, uz koka vai metāla paliktņa. Jēzus nevēlējās, ka viņa mācekļi slēptu garīgo gaismu zem simboliska ”pūra”. Mums ir jāļauj savai gaismai spīdēt, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka pretestības vai vajāšanu dēļ mēs slēptu Bībeles patiesību vai turētu to pie sevis.

15. Kā mūsu ”labie darbi” iespaido daudzus cilvēkus?

¹⁵ Pieminējis iededzināto gaismekli, Jēzus mācekļus aicināja: ”Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” Mūsu ”labo darbu” dēļ daudzi sāk ”godāt” Dievu un kalpot viņam, un, to apzinoties, mēs cenšamies vienmēr ”mirdzēt kā spīdekļi pasaulē”. (Filip. 2:15.)

16. Kas mums jādara, lai mēs būtu ”pasaules gaišums”?

¹⁶ Lai mēs būtu ”pasaules gaišums”, mums ir jāsludina Dieva Valstība un jāgatavo mācekļi. Taču ir vajadzīgs vēl kaut kas. ”Dzīvojiet kā gaismas  bērni,” rakstīja apustulis Pāvils. ”Gaismas auglis viscaur ir labprātība, taisnība, patiesība.” (Efez. 5:8, 9.) Mums ir jārīkojas atbilstoši Dieva noteiktajām augstajām normām, sekojot apustuļa Pētera padomam: ”Dzīvojiet krietni (godīgi) pagānu starpā, lai tie, kas jūs aprunā kā ļaundarus, redzētu jūsu labos darbus un pagodinātu Dievu piemeklēšanas dienā.” (1. Pēt. 2:12.) Bet kā jārīkojas, ja mums ir izveidojušās saspringtas attiecības ar kādu ticības biedru?

”Izlīgsti.. ar savu brāli”

17.—19. a) Kas bija Mateja 5:23, 24 minētā ”dāvana”? b) Cik svarīgi ir izlīgt ar brāli, un kā Jēzus to uzsvēra?

¹⁷ Kalna runā Jēzus pamācīja, ka viņa sekotāji nedrīkst turēt sevī dusmas un naidu pret brāli un ka ar apvainoto cilvēku ir steigšus jāizlīgst. (Nolasīt Mateja 5:21—25.) Iedziļināsimies šajos Jēzus vārdos. Kas mums būtu jādara, ja mēs grasītos upurēt uz altāra dāvanu, bet tad atcerētos, ka brālim ir kaut kas pret mums? Mums būtu jāatstāj sava dāvana turpat altāra priekšā un vispirms jāiet un jāizlīgst ar brāli. Tikai pēc tam mēs drīkstētu atgriezties un upurēt savu dāvanu.

¹⁸ ”Dāvana” bija upuris, ko cilvēks ziedoja Jehovas templī. Ļoti svarīgs upuru veids bija dzīvnieku upuri, jo Mozus bauslībā bija noteikts, ka izraēliešiem jāupurē dzīvnieki. Bet, ja izraēlietis atcerējās, ka viņa brālim ir kaut kas pret viņu, atrisināt šo jautājumu bija svarīgāk nekā upurēt dāvanu. ”Atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu,” lika Jēzus, ”noej un izlīgsti papriekšu ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.” Tātad izraēlietim vispirms bija jāizlīgst ar brāli un tikai pēc tam jāpilda bauslības prasība.

¹⁹ Jēzus nerunāja par kaut kādiem noteiktiem upuriem un konkrētiem pārkāpumiem. Bija jāatliek jebkāds upuris, ja Jehovas kalps atcerējās, ka viņa brālim ir kaut kas pret viņu. Ja izraēlietis gribēja upurēt dzīvnieku, tas vēl neupurēts bija jāatstāj dedzināmo upuru ”altāra priekšā”, kurš atradās tempļa priesteru pagalmā. Kad nesaskaņas bija atrisinātas, vainīgais varēja atgriezties un upurēt.

20. Kāpēc mums nekavējoties jāatrisina situācija, ja esam sadusmojušies uz brāli?

²⁰ No Dieva viedokļa mūsu attiecības ar brāļiem un māsām ir nozīmīga patiesās pielūgsmes daļa. Dzīvnieku upuri Jehovas acīs bija bezjēdzīgi, ja tie, kas tos upurēja, neizturējās pareizi pret citiem cilvēkiem.  (Mih. 6:6—8.) Tāpēc Jēzus mudināja savus mācekļus ”būt labprātīgiem.. bez kavēšanās”. (Mat. 5:25.) Līdzīgi rakstīja Pāvils: ”Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties, un nedodiet vietu velnam.” (Efez. 4:26, 27.) Ja mēs tomēr esam kļuvuši dusmīgi, jo tam ir bijis pamats, mums bez kavēšanās jārisina situācija, lai mēs neturētu dusmas, pretējā gadījumā Velns mūs būs uzvarējis. (Lūk. 17:3, 4.)

Vienmēr izturēsimies pret citiem ar cieņu

21., 22. a) Kas ir vajadzīgs, lai mēs varētu sekot rakstā aplūkotajiem Jēzus padomiem? b) Par ko būs runa nākamajā rakstā?

²¹ Šajā rakstā aplūkotie fragmenti no Jēzus Kalna runas mums palīdzēs izturēties pret citiem laipni un ar cieņu. Lai gan neviens no mums nav pilnīgs cilvēks, mēs spējam sekot Jēzus padomiem, jo ne viņš, ne viņa debesu Tēvs neprasa no mums vairāk, kā mēs spējam. Ja mēs lūdzam Dievu Jehovu, paši pūlamies un saņemam Jehovas svētību, mēs varam būt lēnprātīgi, žēlsirdīgi un miermīlīgi un varam atspoguļot garīgo gaismu, kas sagādā godu Jehovam. Turklāt nesaskaņu gadījumā mēs noteikti varam izlīgt ar brāli.

²² Lai Jehovam būtu pieņemama mūsu pielūgsme, mums ir jāizturas pareizi pret savu tuvāko. (Marka 12:31.) Nākamajā rakstā ir aplūkotas vēl citas pamācības, ko Jēzus teica Kalna runā un kas mums var palīdzēt darīt labu citiem. Ikvienam no mums pēc šajā rakstā minēto Jēzus padomu apskatīšanas būtu jāpārdomā: ”Cik labi es izturos pret citiem?”

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Ko nozīmē būt lēnprātīgam?

• Kāpēc ”žēlsirdīgie” ir laimīgi?

• Kā mēs varam ļaut savai gaismai spīdēt?

• Kāpēc mums bez kavēšanās ir jāizlīgst ar brāli?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 4. lpp.]

Būtisks veids, kā mēs varam ļaut savai gaismai spīdēt, ir Valstības sludināšana

[Attēls 5. lpp.]

Kristiešiem aizvien jārīkojas atbilstoši Dieva normām

[Attēls 6. lpp.]

Vienmēr centieties izlīgt ar brāli