Kā Jehova ir glābis savus kalpus senatnē
Kā Jehova ir glābis savus kalpus senatnē
”Ak Dievs, steidzies pie manis! Tu esi mans palīgs un mans glābējs!” (Ps. 70:6.)
1., 2. a) Kādās situācijās Dieva kalpi griežas pie Dieva pēc palīdzības? b) Kāds jautājums rodas, un kur var atrast atbildi uz šo jautājumu?
KĀDS laulāts pāris bija devies brīvdienās, kad uzzināja, ka viņu 23 gadus vecā meita ir pazudusi. Pastāvēja aizdomas, ka viņa ir kļuvusi par nozieguma upuri. Jaunās sievietes vecāki nekavējoties devās mājup, visu ceļu lūgdami Jehovam palīdzību. Jehovas lieciniekam, kuram bija tikai 20 gadu, tika diagnosticēta strauji progresējoša slimība, kas izraisa pilnīgu paralīzi. Izdzirdējis briesmīgās ziņas, jaunais vīrietis griezās pie Jehovas lūgšanā. Kāda vientuļā māte nespēja atrast darbu, un viņai nebija naudas, par ko iegādāties pārtiku sev un savai divpadsmitgadīgajai meitai. Sieviete vērsās pie Jehovas un stāstīja viņam par savu izmisuma pilno stāvokli. Ir gluži dabiski, ka, nonākuši nelaimē, Dieva kalpi lūdz palīdzību Dievam.
2 Bet rodas svarīgs jautājums: vai mēs varam paļauties, ka Jehova atbild uz mūsu saucieniem pēc palīdzības? Atbilde uz šo jautājumu ir atrodama 70. psalmā, ko ir sarakstījis Dāvids — uzticīgs Jehovas kalps, kas dzīves gaitā pieredzēja dažādas grūtības un bēdas. Dieva iedvesmots, Dāvids rakstīja: ”Ak Dievs.. Tu esi mans palīgs un mans glābējs!” (Ps. 70:6.) Iedziļināšanās 70. psalmā palīdz saprast, kāpēc smagos brīžos mēs varam griezties pie Jehovas pēc palīdzības un pilnībā paļauties, ka viņš būs arī mūsu glābējs.
”Tu esi.. mans glābējs”
3. a) Kādi lūgumi ir izteikti 70. psalmā? b) Kādu pārliecību Dāvids pauž?
3 70. psalms sākas un beidzas ar izmisīgu lūgumu pēc Dieva palīdzības. (Nolasīt Psalmu 70:2—6.) Dāvids lūdz, lai Jehova steidzas viņu glābt. Šī psalma trešajā un ceturtajā pantā Dāvids runā par tiem, kas tīko pēc viņa dzīvības. Viņš lūdz Jehovu vērsties pret viņa pretiniekiem un sagādāt tiem apkaunojumu. Piektajā pantā viņš izsaka lūgumus par Dieva tautu. Dāvids lūdz, lai tie, kas meklē Jehovu, priecājas un cildina viņu. Pēdējā pantā Dāvids Jehovu raksturo ar vārdiem: ”Tu esi mans palīgs un mans glābējs!” Interesanti atzīmēt, ka Dāvids nesaka: ”Kaut tu būtu mans glābējs!” Nē, viņš pauž pārliecību, ka Jehova ir viņa glābējs un noteikti viņam palīdzēs.
4., 5. Ko 70. psalms atklāj par Dāvidu, un par ko mēs varam būt droši?
4 Ko 70. psalms atklāj par Dāvidu? Kad pretinieki meklēja iespējas viņu nonāvēt, Dāvids necentās šo lietu atrisināt saviem spēkiem. Viņš paļāvās, ka to izdarīs Jehova — turklāt paša noteiktā laikā un veidā. (1. Sam. 26:10.) Dāvids bija pārliecināts, ka Jehova atbalsta un glābj tos, kas viņu meklē. (Ebr. 11:6.) Kā liecina Dāvida vārdi, viņš uzskatīja, ka Dieva kalpiem ir pamats priecāties un cildināt Dievu citu priekšā par viņa diženumu. (Ps. 5:12; 35:27.)
5 Arī mēs, tāpat kā Dāvids, varam būt droši, ka Jehova ir mūsu palīgs un glābējs. Nonākot sarežģītās situācijās, kad it sevišķi ir nepieciešams atbalsts, mēs ar pārliecību varam lūgt, lai Jehova steidzas mums palīgā. (Ps. 71:12.) Kādu atbildi uz lūgšanām pēc viņa palīdzības mēs varam gaidīt? Pirms iztirzājam šo jautājumu, pievērsīsim uzmanību, kādos trīs veidos Jehova savulaik palīdzēja Dāvidam.
Izglābts no pretinieku rokas
6. No kurienes Dāvids guva pārliecību, ka Jehova glābj taisnīgos?
6 No pirmajām Svēto Rakstu daļām, kas Dāvidam bija pieejamas, viņš zināja, ka taisnīgie var paļauties uz Jehovas palīdzību. Kad Jehova sūtīja plūdus bezdievīgajai pasaulei, viņš parūpējās, lai Noa un viņa dievbijīgie ģimenes locekļi paliktu dzīvi. (1. Moz. 7:23.) Kad pār Sodomas un Gomoras izvirtušajiem iedzīvotājiem Jehova lika līt sēram un ugunij, viņš palīdzēja taisnīgajam Latam un tā meitām izglābties. (1. Moz. 19:12—26.) Jehova iznīcināja augstprātīgo faraonu un tā karaspēku Sarkanajā jūrā, bet savu tautu viņš pasargāja no bojāejas. (2. Moz. 14:19—28.) Ir saprotams, kāpēc Dāvids kādā citā psalmā Jehovu sauc par ”Dievu, kas var mums palīdzēt”. (Ps. 68:21.)
7.—9. a) Uz ko balstījās Dāvida paļāvība, ka Jehova spēj izglābt savus kalpus? b) Kam, pēc Dāvida domām, pienācās gods par viņa izglābšanos?
7 Dāvida stiprā paļāvība uz Jehovas spēju izglābt nebalstījās vienīgi uz pagātnes notikumiem — Dāvids pats no savas pieredzes bija pārliecinājies, ka Jehovas ”mūžīgās rokas” var atbrīvot tos, kas viņam kalpo. (5. Moz. 33:27.) Ne reizi vien Jehova bija izglābis Dāvidu no ”niknu ienaidnieku bardzības”. (Ps. 18:18—20, 49.) Apskatīsim kādu piemēru.
8 Kad izraēlietes dziesmā daudzināja Dāvida varoņdarbus kaujas laukā, ķēniņu Saulu pārņēma tik spēcīga skaudība, ka viņš divas reizes meta Dāvidam ar šķēpu. (1. Sam. 18:6—9.) Abas reizes Dāvids sekmīgi izvairījās. Vai viņam tas izdevās tāpēc, ka viņš bija izveicīgs, cīņās rūdīts karavīrs? Nē, Bībelē ir paskaidrots, ka ”tas Kungs bija ar viņu”. (Nolasīt 1. Samuēla 18:11—14.) Vēlāk, kad neīstenojās arī Saula plāns nogalināt Dāvidu ar filistiešu roku, ”Sauls redzēja un atzina, ka tas Kungs bija ar Dāvidu”. (1. Sam. 18:17—28.)
9 Dāvids skaidri apzinājās, ka gods par izglābšanos pienākas Jehovam. 18. psalma 1. pantā var lasīt, ka Dāvids ”šīs dziesmas vārdus.. veltījis tam Kungam, kad tas Kungs viņu bija izglābis.. no Saula rokas”. Šajā dziesmā Dāvids par Jehovu dziedāja: ”Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos.” (Ps. 18:3.) Cik ļoti mūsu ticību stiprina apziņa, ka Jehova spēj izglābt savu tautu! (Ps. 35:10.)
Palīdzība ”uz slimības gultas”
10., 11. Ko 41. psalmā minētie apstākļi ļauj secināt par laiku, kad Dāvidu piemeklēja nopietna slimība?
10 Kā var lasīt 41. psalmā, bija laiks, kad Dāvids bija nopietni slims. Piesaistīts pie slimības gultas, viņš jutās pagalam nespēcīgs, un daži no viņa ienaidniekiem jau nosprieda, ka viņš ”necelsies vairs”. (8., 9. pants.) Kad Dāvidu piemeklēja šī smagā slimība? Psalmā minētie apstākļi liecina, ka runa varētu būt par trauksmaino laiku, kad Dāvida dēls Absaloms centās sagrābt troni. (2. Sam. 15:6, 13, 14.)
11 Piemēram, Dāvids piemin, ka viņu ir nodevis draugs, kas bija ēdis maizi kopā ar viņu un kam Dāvids bija uzticējies. (10. pants.) Tas atgādina notikumus, kas risinājās, kad Absaloma organizētā dumpja laikā Dāvida tuvākais padomdevējs Ahitofels nodeva Dāvidu un pievienojās Absalomam. (2. Sam. 15:31; 16:15.) Iedomājieties, kā jutās spēkus zaudējušais ķēniņš, kuru slimība bija piesaistījusi pie gultas un kurš apzinājās, ka ap viņu ir sazvērnieki, kas gaida viņa nāvi, lai varētu īstenot savus ļaunos plānus. (6. pants.)
12., 13. a) Kādu pārliecību pauda Dāvids? b) Kāda varēja būt palīdzība, ko Dievs Dāvidam sniedza?
12 Taču Dāvids ne mirkli nepārstāja paļauties uz savu glābēju — Dievu Jehovu. Par Dieva kalpu, kam ir uzbrukusi slimība, Dāvids rakstīja: ”Tas Kungs viņu izglābs ļaunā dienā. [..] Tas Kungs viņu atspirdzinās uz slimības gultas; Tu viņam palīdzi, kad tas guļ savā sērgā.” (Ps. 41:2, 4.) Kā var redzēt no Dāvida vārdiem, viņš nešaubījās, ka Jehova viņam palīdzēs. Bet kādu palīdzību viņš gaidīja?
13 Dāvids necerēja, ka Jehova viņu brīnumainā veidā izdziedinās. Dāvids pauda pārliecību, ka Jehova ”viņu atspirdzinās” — dos viņam savu atbalstu un spēku. Dāvidam šāda palīdzība bija ļoti vajadzīga. Slimība bija izsūkusi visus viņa spēkus, turklāt viņam apkārt bija ienaidnieki, kas runāja par viņu ļaunu. (6., 7. pants.) Ļoti iespējams, Jehova spēcināja Dāvidu, palīdzēdams viņam atsaukt prātā mierinošas domas. Interesanti atzīmēt, ka Dāvids rakstīja: ”Mana krietnuma dēļ Tu turi mani.” (13. pants, VDP.) Lai gan Dāvids bija slims un ienaidnieki viņu visādi nomelnoja, viņam droši vien deva spēku apziņa, ka Jehova viņu uzskatīja par krietnu cilvēku. Galu galā Dāvids atveseļojās. Vai nav mierinoši zināt, ka Jehova var atbalstīt tos, kam ir jācieš slimības dēļ? (2. Kor. 1:3.)
Atbalsts trūkumā
14., 15. Kā Dāvids un viņa ļaudis nonāca trūkumā, un kādu palīdzību viņi saņēma?
14 Kad Dāvids bija kļuvis par Izraēlas ķēniņu, viņš varēja baudīt izsmalcinātus ēdienus un dzērienus un aicināt pie sava galda vēl daudzus citus. (2. Sam. 9:10.) Taču Dāvids arī zināja, ko nozīmē ciest trūkumu. Kad viņa dēls Absaloms bija sarīkojis sacelšanos, kuras nolūks bija atņemt viņam ķēniņa varu, Dāvids un nedaudzi ļaudis, kas viņu uzticīgi atbalstīja, pameta Jeruzalemi. Viņi bēga uz Gileādu, apgabalu, kas atrodas austrumos no Jordānas. (2. Sam. 17:22, 24.) Tā kā Dāvidam un viņa biedriem bija jābēguļo, viņi bija noguruši, turklāt viņiem trūka pārtikas un ūdens. Kā to iegūt šajā nomaļajā apvidū — tas bija grūti atrisināms jautājums.
15 Visbeidzot Dāvids un viņa ļaudis nonāca Mahanajimā. Šajā pilsētā viņi satika trīs drosmīgus vīrus — Sobiju, Mahīru un Barsilaju. Šie vīrieši bija gatavi palīdzēt Dieva ieceltajam ķēniņam, kaut arī tas nozīmēja riskēt ar savu dzīvību, jo, tiklīdz Absaloms nostiprinātu savu varu, viņš izrēķinātos ar katru, kas būtu atbalstījis Dāvidu. Saprazdami, cik grūtā situācijā ir nonācis Dāvids un viņa ļaudis, šie trīs uzticīgie vīrieši sagādāja viņiem guļvietas, kā arī kviešus, miežus, grauzdētu labību, pupas, lēcas, medu, sviestu, sīklopus un daudz ko citu, kas bēgļiem bija vajadzīgs. (Nolasīt 2. Samuēla 17:27—29.) Sobija, Mahīra un Barsilaja dziļā uzticība un sirsnīgā gādība droši vien aizkustināja Dāvidu. Kā gan viņš jebkad varēja aizmirst, ko šie vīrieši bija darījuši viņa labā!
16. Kam pienācās galvenā pateicība par Dāvidam un viņa ļaudīm sniegto palīdzību?
16 Vai Dāvids uzskatīja, ka vienīgie, kam viņš ir pateicību parādā par sniegto palīdzību, ir Sobijs, Mahīrs un Barsilajs? Nē, Dāvids bija pārliecināts, ka Jehova gādā par savu tautu un var pamudināt savus kalpus sniegt palīdzīgu roku tiem, kas ir nonākuši trūkumā. Pārdomādams notikumus, kas risinājās Gileādā, Dāvids noteikti saprata, ka šo trīs vīru laipnībā izpaudās Jehovas mīlestība un rūpes. Kad Dāvida dzīve tuvojās beigām, viņš rakstīja: ”Es biju jauns un kļuvu vecs, bet nekad es neredzēju taisno atstātu nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi.” (Ps. 37:25.) Ir mierinoši zināt, ka Jehovas roka nekad nav par īsu, lai palīdzētu saviem kalpiem. (Sal. Pam. 10:3.)
Jehova glābj savus uzticīgos kalpus
17. Ko Jehova atkal un atkal ir apliecinājis?
17 Dāvids ir tikai viens no daudzajiem Jehovas kalpiem, kurus Jehova senatnē ir glābis. Kopš Dāvida dienām atkal un atkal ir pierādījies, cik patiesi ir apustuļa Pāvila vārdi, ka Dievs savus uzticīgos kalpus ”ir izglābis un arī turpmāk izglābs”. (2. Kor. 1:10.) Īsi aplūkosim vēl divus piemērus.
18. Kā Jehova glāba savus kalpus Hiskijas dienās?
18 Kad astotajā gadsimtā pirms mūsu ēras Jūdejā iebruka varenais asīriešu karaspēks un draudēja ieņemt Jeruzalemi, ķēniņš Hiskija Dievam lūdza: ”Izglāb mūs, Kungs, mūsu Dievs, ..lai visas valstis virs zemes atzīst, ka vienīgi Tu esi tas Kungs!” (Jes. 37:20.) Hiskija pirmām kārtām domāja par Dieva vārdu un viņa reputāciju, un Dievs atbildēja uz viņa dedzīgo lūgšanu. Viņš sūtīja eņģeli, kas vienā pašā naktī nogalināja 185 tūkstošus asīriešu, un Dieva uzticīgie kalpi bija glābti. (Jes. 37:32, 36.)
19. Kāds brīdinājums bija jāņem vērā pirmā gadsimta kristiešiem, lai izglābtos no bojāejas?
19 Neilgi pirms savas nāves Jēzus izteica pravietisku brīdinājumu, ko bija svarīgi ņemt vērā kristiešiem Jūdejā. (Nolasīt Lūkas 21:20—22.) Pagāja vairāki gadu desmiti, un mūsu ēras 66. gadā romiešu karaspēks devās uz Jeruzalemi, lai apspiestu ebreju sacelšanos. Cestija Galla vadītajam karaspēkam jau izdevās parakties zem tempļa mūra, kad pēkšņi tika dota pavēle atkāpties. Saprazdami, ka tā ir iespēja izglābties no Jeruzalemes iznīcināšanas, par kuru bija pravietojis Jēzus, uzticīgie kristieši bēga no pilsētas un patvērās kalnos. 70. gadā romiešu karaspēks atgriezās, bet šoreiz nekāda atkāpšanās nenotika un Jeruzaleme tika pilnībā izpostīta. Kristieši, kas bija ņēmuši vērā Jēzus brīdinājumu, izglābās no briesmīgās nelaimes. (Lūk. 19:41—44.)
20. Kāpēc mēs varam paļauties, ka Jehova būs mūsu glābējs?
20 Kad mēs pārdomājam, kā Jehova ir palīdzējis savai tautai, aug mūsu ticība. Tas, ko Jehova ir paveicis pagātnē, stiprina mūsu paļāvību uz viņu. Lai kādas grūtības mēs pieredzētu patlaban un lai kas mūs gaidītu nākotnē, mēs varam pilnībā paļauties, ka Jehova būs mūsu glābējs. Bet kā Jehova mūs glābj un mums palīdz? Un kas notika tālāk ar raksta sākumā minētajiem kristiešiem? Par to var lasīt nākamajā rakstā.
Vai jūs atceraties?
• Kādu paļāvību vieš 70. psalms?
• Kāda varēja būt palīdzība, ko Dāvids saņēma slimības laikā?
• Kādi piemēri liecina, ka Jehova spēj paglābt savu tautu no ienaidnieku uzbrukumiem?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 6. lpp.]
Jehova atbildēja uz Hiskijas lūgšanu