Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Ņemsim vērā Bībeles principus, rūpējoties par veselību

Ņemsim vērā Bībeles principus, rūpējoties par veselību

Ņemsim vērā Bībeles principus, rūpējoties par veselību

”Tev būs to Kungu savu Dievu mīlēt.. no visa sava prāta un no visa sava spēka.” (Marka 12:30.)

1. Ko Dievs sākotnēji bija paredzējis cilvēkiem?

KAD Dievs Jehova radīja cilvēkus, viņš negribēja, lai tie slimotu un mirtu. Dievs Ādamam un Ievai deva par mājvietu paradīzi, Ēdenes dārzu, lai viņi to ”koptu un apsargātu” nevis tikai septiņdesmit astoņdesmit gadus, bet mūžīgi. (1. Moz. 2:8, 15; Ps. 90:10.) Ja pirmie cilvēki būtu palikuši uzticīgi Jehovam un aiz mīlestības pakļāvušies viņa augstākajai varai, viņi nekad nebūtu pieredzējuši slimības, novecošanu un nāvi.

2., 3. a) Kā Salamana Mācītāja grāmatā aprakstīts vecums? b) Kurš ir izraisījis to, ka cilvēki ir pakļauti nāvei, un kā tiks iznīcināta nāve, ko esam mantojuši no Ādama?

2 Salamana Mācītāja grāmatas 12. nodaļā tēlaini aprakstītas ”ļaunās dienas”, kas iestājas nepilnīgu cilvēku dzīvē, kad pienāk vecums. (Nolasīt Salamana Mācītāja 12:1—7.) Sirmi mati ir salīdzināti ar mandeļkoka ziediem, kājas — ar stipriem vīriem, kas tagad nespēkā liecas un dreb. Ar sievām, kas skatās pa logu, lai ieraudzītu gaismu, bet saskata vienīgi drūmu krēslu, trāpīgi ir attēlota acu gaisma, kas vecumā bieži sāk zust. Zobi ir salīdzināti ar malējām, kas ”pārtrauc darbu, tāpēc ka viņu palicis maz”.

3 Dievs sākotnēji nebija iecerējis, ka cilvēkiem būs jāpiedzīvo, kā redze pavājinās, kājas kļūst nedrošas un zobi sāk izkrist. Nāve, ko esam mantojuši no Ādama, ir viens no ”velna darbiem”, kurus Dieva Dēls iznīcinās ar mesiāniskās Valstības starpniecību. Apustulis Jānis rakstīja: ”Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai viņš iznīcinātu velna darbus.” (1. Jāņa 3:8.)

Ir dabiski rūpēties par veselību

4. Kāpēc Jehovas kalpi rūpējas par savu veselību, bet ko viņi tomēr apzinās?

4 Slimības un gadu nasta sagādā Jehovas kalpiem tādas pašas grūtības kā visiem grēcīgiem cilvēkiem, un saprātīgas rūpes par veselību ir dabiskas un pat nepieciešamas, jo mēs taču vēlamies kalpot Jehovam ”no visa sava spēka”. (Marka 12:30.) Tomēr, cenšoties saglabāt labu veselību, mums reālistiski ir jāapzinās, ka mūsu iespējas palēnināt novecošanu un izsargāties no slimībām ir visai ierobežotas.

5. Ko mēs varam mācīties no uzticīgiem Dieva kalpiem, kas ir cietuši no veselības problēmām?

5 Daudziem uzticīgiem Jehovas kalpiem ir bijis jācīnās ar nopietnām veselības problēmām. Piemēram, Bībelē stāstīts par Epafroditu, kas bija smagi saslimis. (Filip. 2:25—27.) Apustuļa Pāvila uzticamais biedrs Timotejs cieta no kuņģa kaites, un Pāvils viņam ieteica vājās veselības dēļ lietot mazliet vīna. (1. Tim. 5:23.) Pāvils pats cieta no ”dzeloņa miesā”, kas, iespējams, bija kāda acu slimība vai cita veselības problēma, pret kuru tālaika medicīna bija bezspēcīga. (2. Kor. 12:7; Gal. 4:15; 6:11.) Pāvils dedzīgi lūdza Jehovu, lai tas viņu atbrīvo no šī ”dzeloņa”. (Nolasīt 2. Korintiešiem 12:8—10.) Dievs neizdarīja brīnumu un neatbrīvoja Pāvilu no ”dzeloņa miesā”, taču viņš deva Pāvilam spēku to izturēt. Tā Pāvila vājumā kļuva redzams Jehovas spēks. Pārdomājot šo gadījumu, arī mēs daudz ko varam mācīties.

Neļausim rūpēm par veselību kļūt pārmērīgām

6., 7. Kāpēc mums nevajadzētu pieļaut, ka rūpes par veselību kļūst pārspīlētas?

6 Kā zināms, Jehovas liecinieki neatsakās no medicīniskas palīdzības, un viņiem ir pieņemami dažādi ārstēšanas paņēmieni. Mūsu žurnālā Atmostieties! regulāri tiek publicēti raksti par veselības jautājumiem. Mēs nevēlamies popularizēt vai ieteikt konkrētas ārstēšanas metodes, bet mēs esam pateicīgi par palīdzību, ko saņemam no ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem. Tomēr mēs saprotam, ka nevainojama veselība pagaidām nav iespējama un tāpēc nav gudri pieļaut, lai rūpes par veselību kļūtu pārmērīgas un aizņemtu visas mūsu domas. Mums būtu jādomā citādi nekā tiem cilvēkiem, kam nav cerības un kas uzskata, ka bez pašreizējās dzīves nekā cita nav un nebūs, un ir gatavi izmantot jebkādus līdzekļus, cenzdamies uzlabot savu veselību. (Efez. 2:2, 12.) Mēs nekādā gadījumā negribam zaudēt Jehovas labvēlību, pat ja runa ir par dzīvības glābšanu, jo esam pārliecināti, ka tad, ja paliksim viņam uzticīgi, mēs iegūsim ”īsto dzīvību” un varēsim dzīvot mūžīgi viņa apsolītajā jaunajā pasaulē. (1. Tim. 6:12, 19; 2. Pēt. 3:13.)

7 Ir vēl kāds iemesls, kāpēc mēs nevēlamies pārmērīgi aizrauties ar rūpēm par savu veselību. Pārliecīgas raizes par veselību var padarīt mūs egoistiskus. Pāvils brīdināja no šādas attieksmes, kad viņš mudināja Filipu kristiešus, lai tie ”neraudzītos katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām”. (Filip. 2:4.) Protams, mums ir jārūpējas arī par sevi, bet patiesa, sirsnīga interese par ticības biedriem un cilvēkiem, kam mēs sludinām labo vēsti par Valstību, mūs pasargā no pārspīlētām raizēm par savu fizisko labklājību. (Mat. 24:14.)

8. Kas varētu notikt, ja rūpes par veselību pārmērīgi nodarbinātu mūsu prātu?

8 Ja rūpes par veselību pārmērīgi nodarbinātu mūsu prātu, mēs varētu pamest novārtā Valstības intereses. Turklāt mēs varbūt sāktu uzspiest citiem savu personisko viedokli, mēģinādami viņus pārliecināt, cik laba un noderīga ir kāda diēta, terapijas metode vai uztura bagātinātāji. Šajā jomā mums jāņem vērā princips, kas ietverts Pāvila vārdos: ”Svarīgāko pārbaud[iet], lai Kristus dienā būtu tīri un nevainojami.” (Filip. 1:10; Rom. 14:21.)

Kas ir svarīgākais?

9. Kādu svarīgu darbu mēs nedrīkstam atstāt novārtā, un kāpēc?

9 Ja mēs skaidri saprotam, kas ir svarīgākais, mēs aktīvi piedalāmies garīgajā dziedināšanā, kas tiek panākta, sludinot un mācot Dieva Rakstus. Šis darbs sagādā prieku un nāk par labu gan mums pašiem, gan tiem, kurus mēs mācām. (Sal. Pam. 17:22; 1. Tim. 4:15, 16.) Žurnālos Sargtornis un Atmostieties! ik pa laikam tiek publicēti raksti, kuros stāstīts par mūsu brāļiem un māsām, kas cieš no smagām slimībām. Daudzos no tiem ir paskaidrots, kā viņi tiek galā ar grūtībām un pat spēj uz brīdi aizmirst savas problēmas, tāpēc ka cenšas palīdzēt citiem iepazīt Jehovu un uzzināt par viņa brīnišķīgajiem apsolījumiem. *

10. Kāpēc nav vienalga, kādu ārstēšanu mēs izvēlamies?

10 Ja radušās veselības problēmas, ikvienam pieaugušam kristietim ”jānes sava paša nasta” un pašam jāizlemj, kādu ārstēšanu izvēlēties. (Gal. 6:5.) Bet mums jāpatur prātā, ka Jehovam nav vienalga, ko mēs izvēlamies. Cieņa pret Bībeles principiem mūs mudina ”sargāties no.. asinīm”, un dziļai cieņai pret Dieva Rakstiem būtu mūs jāmudina arī neizraudzīties ārstniecības metodes, kas varētu likt mums pārkāpt Bībeles principus un nelabvēlīgi ietekmēt mūsu attiecības ar Jehovu. (Ap. d. 15:29.) Dažas diagnostikas metodes un ārstniecības procedūras robežojas ar pārdabisku spēku izmantošanu. Jehova nosodīja atkritušos izraēliešus, kas lika lietā ”bezdievību” jeb ”pārdabisku spēku” (NW), proti, nodarbojās ar spiritismu. Viņš tiem teica: ”Nenesiet Man vairs veltīgo un liekulīgo ēdamo upuru, to kvēpināmā smarža ir negantība un iedveš Man riebumu. Es neieredzu un nevaru ciest jūsu jaunajos mēnešos un sabatos noturamās svētku sapulces, jo tās ir gan krāšņas un svinīgas, bet tai pašā laikā bezdievības pilnas!” (Jes. 1:13.) Mēs rīkotos ļoti nesaprātīgi, ja tad, kad mūs piemeklējušas veselības problēmas, mēs darītu kaut ko tādu, kas apdraudētu mūsu attiecības ar Jehovu un kļūtu par šķērsli mūsu lūgšanām. (Raudu Dz. 3:44.)

Kāpēc jābūt prātīgiem

11., 12. Kā mēs varam būt saprātīgi, izraugoties ārstēšanu?

11 Ja esam saslimuši, mēs nevaram gaidīt, ka Jehova brīnumainā kārtā mūs izdziedinās, taču mēs noteikti varam lūgt, lai viņš mums palīdz gudri izvēlēties ārstēšanas metodes. Savā izvēlē mums jāvadās pēc Bībeles principiem un jācenšas būt saprātīgiem. Ja iespējams, nopietnos gadījumos vēlams konsultēties ar vairākiem speciālistiem. Tas ir saskaņā ar principu no Salamana Pamācību grāmatas 15. nodaļas 22. panta, kur ir sacīts: ”Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās.” Apustulis Pāvils ticības biedrus aicināja ”prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvot šinī laikā”. (Tit. 2:12.)

12 Daudzi šodien ir līdzīgā situācijā, kādā bija nonākusi kāda slima sieviete Jēzus laikā. Marka evaņģēlija 5. nodaļas 25. un 26. pantā stāstīts: ”Tur bija kāda sieva, kas jau divpadsmit gadus slimoja ar asiņošanu. Un tā daudz bija cietusi no daudziem ārstiem un iztērējusi visu savu rocību un palīdzību nebija atradusi, bet slimība bija kļuvusi vēl ļaunāka.” Jēzus izdziedināja sievieti un izturējās pret viņu ar lielu līdzjūtību. (Marka 5:27—34.) Izmisuma dzīti, daži kristieši ir jutuši kārdinājumu izmantot diagnostikas vai ārstniecības metodes, kas ir pretrunā ar Dieva Rakstu principiem.

13., 14. a) Kā Sātans varētu mūs paklupināt, ja runa ir par ārstēšanas paņēmienu izvēli? b) Kāpēc mums jāturas pa gabalu no visa, kas kaut nedaudz ir saistīts ar spiritismu?

13 Sātans ir gatavs likt lietā jebkādus līdzekļus, lai mūs novērstu no kalpošanas patiesajam Dievam. Pūlēdamies panākt, lai kāds no mums pakluptu, viņš izmanto netikumību un materiālismu, un to pašu mērķi viņš cenšas sasniegt arī ar apšaubāmām ārstēšanas metodēm, kas pielīdzināmas okultismam un spiritismam. Ja mēs lūdzam Jehovu, lai viņš ”atpestī mūs no ļaunā” un ”no visas netaisnības”, mēs nedrīkstam spert soli pretī Sātanam un darīt kaut ko tādu, kas varētu būt saistīts ar spiritismu un okultismu. (Mat. 6:13, JD-07; Tit. 2:14.)

14 Jehova izraēliešiem aizliedza nodarboties ar zīlēšanu un buršanu. (5. Moz. 18:10—12.) Pāvils ”burvību” nosauca starp ”miesas darbiem”. (Gal. 5:19, 20.) ”Burvjiem” jeb tiem, kas nodarbojas ar spiritismu, nebūs vietas Jehovas jaunajā pasaulē. (Atkl. 21:8.) Nav šaubu, ka jebkas, kam ir jelkāda saistība ar spiritismu, ir riebīgs Jehovas acīs.

Paļausimies uz gudrību, kas nāk no Dieva

15., 16. Kāpēc mums ir vajadzīga gudrība, kad pieņemam lēmumus veselības aprūpes jomā, un kādu padomu deva pirmā gadsimta vadošā padome?

15 Ņemot vērā iepriekš teikto, ja mēs šaubāmies par kādu diagnostikas vai ārstniecības metodi, būtu saprātīgi to neizmantot. Protams, tas vien, ka mēs nespējam izskaidrot, kā attiecīgā metode darbojas, vēl nenozīmē, ka tā ir saistīta ar spiritismu. Lai saglabātu pareizu viedokli par veselības aprūpi, mums ir vajadzīga gudrība, ko dod Dievs, un laba spriestspēja. Salamana Pamācību grāmatas 3. nodaļā lasāms padoms: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas. [..] ..neļauj tai [gudrībai] izzust no tava redzes aploka, tad tu kļūsi svētlaimīgs un gudrs. Tā būs dzīvība tavai dvēselei un rota tavam kaklam.” (Sal. Pam. 3:5, 6, 21, 22.)

16 Mēs rūpējamies par savu veselību, cik labi vien spējam, tomēr mums ir jāuzmanās, lai, cīnīdamies ar slimībām un novecošanas sekām, mēs nezaudētu Dieva labvēlību. Veselības aprūpes jautājumos, tāpat kā visās citās jomās, mums jābūt saprātīgiem un jārīkojas saskaņā ar Bībeles principiem. Ļoti svarīgā vēstulē, kurā pirmā gadsimta vadošā padome kristiešiem deva norādījumu atturēties no elkdievības, asinīm un netiklības, bija lasāmi arī šādi vārdi: ”Ja no tā visa sargāsieties, jums klāsies labi.” (Ap. d. 15:28, 29, EAD.) Kādā ziņā mums klājas labi, ja ievērojam Bībeles principus?

Saprātīgas rūpes cerībā uz nevainojamu veselību nākotnē

17. Kā Bībeles principu ievērošana palīdz saglabāt labu veselību?

17 Pajautāsim sev: vai es pilnībā apzinos, cik ļoti man nāk par labu tas, ka es stingri turos pie Bībeles principiem, kas nosaka kristiešu attieksmi pret asinīm un netiklību? Pārdomāsim arī, kādu labumu esam guvuši tāpēc, ka esam centušies attīrīt sevi ”no visiem miesas un gara traipiem”. (2. Kor. 7:1.) Ievērojot Bībeles norādījumus par tīrību, mēs pasargājam sevi no daudzām slimībām, un mēs gūstam lielu labumu tāpēc, ka nelietojam tabaku un narkotikas, kas aptraipa cilvēku gan fiziski, gan garīgi. Tāpat arī mērenība ēšanā un dzeršanā labvēlīgi iespaido mūsu veselību. (Nolasīt Salamana Pamācības 23:20; Titam 2:2, 3.) Arī atpūtai un fiziskām nodarbībām ir sava nozīme, bet galvenais, kas sekmē mūsu fizisko un garīgo labklājību, ir tas, ka mēs sekojam Svēto Rakstu norādījumiem.

18. Par ko mums jārūpējas pirmām kārtām, un kāda pravietojuma piepildījumu mēs varam gaidīt?

18 Vissvarīgākais ir rūpēties, lai mēs paliktu garīgi stipri un mums būtu ciešas attiecības ar debesu Tēvu, kas ir mūsu ”tagadējās un nākamās dzīves” avots. (1. Tim. 4:8; Ps. 36:10.) Dieva jaunajā pasaulē cilvēki pieredzēs pilnīgu fizisku un garīgu dziedināšanu, jo uz Jēzus izpirkuma upura pamata viņi pilnībā tiks atbrīvoti no grēka sekām. Dieva Jērs, Jēzus Kristus, mūs vedīs pie ”dzīvības ūdens avotiem”, un Dievs nožāvēs visas asaras no mūsu acīm. (Atkl. 7:14—17; 22:1, 2.) Tad mēs pieredzēsim, kā piepildās saviļņojošais pravietojums: ”Neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu.”” (Jes. 33:24.)

19. Par ko mums nav nekādu šaubu?

19 Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka mūsu glābšana ir tuvu, un mēs ļoti gaidām laiku, kad Jehova darīs galu visām slimībām un nāvei. Kamēr tas vēl nav noticis, mums nav nekādu šaubu, ka mūsu mīlošais Tēvs mums palīdzēs izturēt pašreizējās sāpes un ciešanas, jo viņš gādā par mums. (1. Pēt. 5:7.) Tāpēc rūpēsimies par savu veselību, bet vienmēr darīsim to saskaņā ar skaidrajiem norādījumiem, kas doti Dieva iedvesmotajos Rakstos.

[Zemsvītras piezīme]

^ 9. rk. Vairāki šādi raksti ir minēti 2003. gada 1. septembra Sargtornī, 17. lpp.

Atkārtojumam

• Kurš ir izraisījis to, ka cilvēki slimo, un kas mūs atbrīvos no grēka sekām?

• No kā mums ir jāuzmanās, lai gan ir pareizi un dabiski rūpēties par savu veselību?

• Kāpēc Jehovam nav vienalga, kādu ārstēšanu mēs izvēlamies?

• Kā Bībeles principu ievērošana nāk par labu mūsu veselībai?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 23. lpp.]

Cilvēki netika radīti, lai pieredzētu slimības un novecošanu

[Attēls 25. lpp.]

Par spīti veselības problēmām Jehovas kalpi gūst prieku, sludinot labo vēsti