Pieci iemesli bīties Dievu, nevis baidīties no cilvēkiem

PĒC sarunas ar Jehovas lieciniekiem kāds jauns vīrietis jutās patīkami pārsteigts, jo negaidīti bija uzzinājis kaut ko svarīgu. Vīrieti jau sen bija uztraucis jautājums, kāpēc Dievs pieļauj ciešanas, un tagad viņš uz to bija saņēmis skaidru atbildi no Bībeles. Viņš nebija zinājis, ka Bībelē ir atrodama tik vērtīga informācija.

Tiklīdz liecinieki bija aizgājuši, istabā iebrāzās dzīvokļa saimniece un nikni vaicāja: ”Kas tie tādi bija?”

Jaunais cilvēks apjucis klusēja.

”Es zinu, kas viņi ir!” saimniece kliedza. ”Ja vēlreiz viņus ielaidīsi, vari kravāt mantas un meklēt sev vietu citur!”

To paziņojusi, saimniece aizcirta durvis un aizgāja.

Patiesiem Kristus sekotājiem jārēķinās ar pretestību

Tamlīdzīgas situācijas nav nekas neparasts. Bībelē, Dieva Svētajos Rakstos, ir teikts: ”Visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti.” (2. Timotejam 3:12.) Kopumā sabiedrības attieksme pret patiesajiem kristiešiem allaž ir bijusi nelabvēlīga. Paskaidrodams naidīgās attieksmes iemeslu, apustulis Jānis saviem ticības biedriem rakstīja: ”Mēs zinām, ka esam no Dieva, un visa pasaule ir grimusi ļaunumā.” Šīs pasaules neredzamais valdnieks ir Sātans, kas Bībelē attēlots kā rūcošs lauva, kas ”meklē, ko  tas varētu aprīt”. (1. Jāņa 5:19; 1. Pētera 5:8; Jāņa 14:30.) Bailes no cilvēkiem ir viens no iedarbīgākajiem Sātana ieročiem.

Pat Jēzus Kristus, kas darīja daudz laba un nekad negrēkoja, tika izsmiets un vajāts. Jēzus sacīja: ”Tie mani ienīduši bez pamata.” (Jāņa 15:25, JD-07.) Lai sagatavotu mācekļus tam, kas gaidāms nākotnē, savas nāves priekšvakarā Jēzus viņus brīdināja: ”Kad pasaule jūs ienīst, — ziniet, viņa mani papriekš ir ienīdusi. [..] Atcerieties manus vārdus, ko es jums sacīju: Kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi mani vajājuši, viņi vajās arī jūs.” (Jāņa 15:18, 20.)

Tāpēc daudzi baidījās atklāti atbalstīt Jēzu. Par cilvēkiem, kas kādā reizē bija meklējuši Jēzu, Bībelē teikts: ”Neviens nerunāja atklāti par viņu, baidīdamies no jūdiem.” (Jāņa 7:13; 12:42.) Reliģiskie vadītāji draudēja izslēgt no sinagogas katru, kas ticēs Kristum. Bailes no cilvēkiem daudzus kavēja kļūt par kristiešiem.

Bībelē stāstīts, ka vēlāk, kad jau bija nodibināta kristiešu draudze, ”izcēlās lielas vajāšanas” pret draudzi Jeruzalemē. (Apustuļu darbi 8:1.) Kristieši pieredzēja vajāšanas ne tikai Jeruzalemē vien, bet visā Romas impērijas teritorijā. Romā ietekmīgi vīri apustulim Pāvilam teica: ”Par šo sektu mums ir zināms, ka tai visur pretojas.” (Apustuļu darbi 28:22.) Kā redzams, naidīga attieksme pret patiesajiem kristiešiem bija plaši izplatīta.

Sātans joprojām izmanto šo ieroci — bailes no cilvēkiem —, lai daudzus kavētu kļūt par īstiem Kristus sekotājiem. Godprātīgi cilvēki, kam Jehovas liecinieki māca Bībeli, bieži saskaras ar izsmieklu un pretestību skolā, darbavietā un kaimiņu un draugu vidū. Iespējams, viņi baidās zaudēt apkārtējo cieņu, draugus un varbūt arī materiālu atbalstu. Dažās zemēs lauku iedzīvotāji varbūt raizējas, ka kaimiņi nepalīdzēs viņiem novākt ražu un sargāt lopus. Tomēr par spīti šādām bailēm vairāki miljoni cilvēku, sekojot Jēzus Kristus paraugam, ir izlēmuši paļauties uz Dievu un dzīvot saskaņā ar viņa Rakstu mācībām. Dievs Jehova ir svētījis viņus par šādu rīcību.

Kāpēc jābīstas Dievs, nevis jābaidās no cilvēkiem

Bībele mūs mudina bīties Dievu un nebaidīties no cilvēkiem. Tajā ir teikts: ”Bijība tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums.” (Psalms 111:10.) Bijība Dieva priekšā ir dziļa cieņa un godbijība, kas liek uzmanīties, lai mēs ar savu rīcību nesarūgtinātu mūsu Radītāju, un tā ir cieši saistīta ar mīlestību. Pārdomāsim piecus iemeslus, kāpēc ir svarīgi bīties Dievu un neļauties bailēm no cilvēkiem.

Jehova ir Visaugstākais. Jehova ir nesalīdzināmi varenāks par jebkuru cilvēku. Ja bīstamies Dievu un paklausām viņam, mēs nostājamies Visvarenā pusē, kuram ”tautas ir kā piliens pie spaiņa”. (Jesajas 40:15.) Tā kā Dievs ir visvarens, viņš spēj uzveikt ikvienu ieroci, kas vērsts pret viņa uzticīgajiem kalpiem. (Jesajas 54:17.) Viņš izlems, kurš ir cienīgs saņemt mūžīgu dzīvi, tāpēc neļausim, lai kaut kas mūs kavētu mācīties par viņu un pildīt viņa gribu. (Atklāsmes 14:6, 7.)

Dievs mums palīdzēs un mūs aizstāvēs. ”Bailes no cilvēkiem ved slazdā, kas uz Kungu paļaujas, tas pasargāts!” teikts Bībelē, Salamana Pamācību grāmatas 29. nodaļas 25. pantā (VDP). Bailes no cilvēkiem var ievest slazdā, jo tās traucē mums atklāti apliecināt ticību Dievam. Dievs mūs aicina nešaubīties, ka viņš spēj mūs glābt. Viņš saka: ”Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar savas taisnības labo roku!” (Jesajas 41:10.)

Dievs mīl tos, kas tuvojas viņam. Apustulis Pāvils rakstīja šādus aizkustinošus vārdus: ”Es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīve, ne eņģeļi, ne varas, ne tagadne, ne nākotne, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!” (Romiešiem 8:37—39.) Ja mācāmies paļauties uz Dievu un paklausīt viņam, nekas nespēj atņemt mums viņa, Visuma Augstākā valdnieka, mīlestību. Tas ir ārkārtīgi liels gods.

 Mēs esam pateicīgi par visu, ko Dievs ir darījis mūsu labā. Jehova ir mūsu Radītājs, bez viņa nekāda dzīvība nebūtu iespējama. Turklāt viņš mums ir devis ne tikai pašu nepieciešamāko, bet arī daudz ko tādu, kas padara dzīvi patīkamu un aizraujošu. No viņa nāk visas labās dāvanas. (Jēkaba 1:17.) Dievbijīgais senās Izraēlas valdnieks Dāvids, kas augstu vērtēja Dieva žēlastību, rakstīja: ”Lieli ir Tavi darbi, Kungs mans Dievs, ko Tu mūsu labad esi darījis, un diženas ir Tavas svētības pilnās domas par mums! Taviem brīnumiem un padomiem nav nekā līdzīga. Kad pūlos tos izteikt un pasludināt, es nespēju tos saskaitīt.” (Psalms 40:6.)

Dažkārt pretinieki maina savu nostāju. Mēs varam palīdzēt tiem, kas ir noskaņoti pret mums, ja neatkāpjamies no savas pārliecības un turpinām kalpot Dievam ar bijību un mīlestību. Atcerēsimies Jēzus tuviniekus, kas sākumā neticēja Jēzum, bet sacīja: ”Viņš ir bez prāta.” (Marka 3:21; Jāņa 7:5.) Vēlāk, pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanas, vairāki no viņiem kļuva par kristiešiem. Jēzus pusbrāļi Jēkabs un Jūda pat uzrakstīja vēstules, kas ir iekļautas Dieva Svētajos Rakstos. Mainījās arī tāds nikns kristiešu vajātājs kā Sauls, kas kļuva pazīstams kā apustulis Pāvils. Ja mēs drosmīgi turēsimies pie ticības, varbūt daži no tiem, kas šobrīd izturas pret mums naidīgi, ar laiku pārliecināsies, ka Bībeles mācības, kurām mēs ticam, ir patiesas. (1. Timotejam 1:13.)

Piemēram, Āfrikā kāda sieviete, kuras vārds ir Aberaša, bija lūgusi Dievu, lai tas palīdz viņai atrast patiesību. Kad Jehovas liecinieki sāka mācīt viņai Bībeli, tas ļoti saniknoja Aberašas radiniekus un vietējos reliģiskos vadītājus. Nobijušies no pretestības, daži radinieki, kas arī bija sākuši mācīties Bībeli, pārtrauca nodarbības. Taču Aberaša lūdza Dievam spēku un drosmi un pēc kāda laika kļuva par kristītu Jehovas liecinieci. Viņas piemēra iedrošināti, astoņi Aberašas radinieki atsāka Bībeles nodarbības.

Bailes no cilvēkiem ir iespējams uzveikt

Lai nepadotos bailēm no cilvēkiem, ir jāstiprina sava mīlestība pret Dievu. To mēs varam darīt, iedziļinoties Bībelē un pārdomājot tādus pantus kā 13. nodaļas 6. pantu no Pāvila vēstules ebrejiem, kur teikts: ”Tas Kungs ir mans palīgs, es nebīšos! Ko cilvēks man darīs?” Vienmēr paturēsim prātā iemeslus, kāpēc ir pareizi un gudri bīties Dievu un nebaidīties no cilvēkiem.

Neaizmirsīsim arī, cik lielu labumu mēs gūstam, ja mācāmies Bībeli un dzīvojam saskaņā ar tās mācībām. Bībelē mēs varam atrast atbildes uz vissvarīgākajiem jautājumiem. Tajā var smelties praktisku gudrību, kas palīdz pārvarēt grūtības un problēmas, ar kurām dzīvē sastopamies. Par spīti nestabilajiem un nedrošajiem apstākļiem, kas valda mūsdienās, mēs varam iegūt brīnišķīgu nākotnes cerību. Turklāt mēs jebkurā brīdī varam tuvoties Visvarenajam Dievam lūgšanā.

Apustulis Jānis rakstīja: ”Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:17.) Tagad ir īstais laiks ieņemt stingru nostāju un dzīvot dievbijīgi. Nebīsimies no tā, ko saka vai dara cilvēki, bet atsauksimies uz Dieva aicinājumu: ”Ņemies prātu, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un tad es atbildēšu tiem, kas mani nievā.” (Salamana Pamācības 27:11.) Iespēja iepriecināt Dievu neapšaubāmi ir izcils gods.

Neviens cilvēks mums nevar dot to, ko Dievs dāvās tiem, kas viņu bīstas, jo, kā rakstīts Bībelē, ”pazemības, — proti Dieva bijības alga ir — bagātība, gods un dzīvība”. (Salamana Pamācības 22:4.)

[Attēls 14. lpp.]

Aberašas drosmīgā nostāja astoņus viņas radiniekus pamudināja turpināt Bībeles nodarbības