Jēzus — lielākais Mozus
Jēzus — lielākais Mozus
”Dievs Kungs iecels jums pravieti no jūsu brāļiem tāpat kā mani; tam klausait.” (Ap. d. 3:22.)
1. Kāda ir bijusi Jēzus Kristus ietekme uz cilvēces vēsturi?
APTUVENI pirms divtūkstoš gadiem uz zemes piedzima kāds īpašs cilvēks. Pēc viņa dzimšanas ganiem laukā parādījās debesu eņģeļu pulki, kas slavēja Dievu. (Lūk. 2:8—14.) Trīsdesmit gadu vecumā šis cilvēks uzsāka kalpošanu, kas ilga tikai trīsarpus gadus, bet viņa paveiktais ietekmēja visu turpmāko cilvēces vēsturi. Pazīstamais 19. gadsimta vēsturnieks Filips Šafs viņu ir aprakstījis šādi: ”Neuzrakstījis ne rindiņas, viņš ir radījis.. vairāk tēmu sprediķiem, runām, diskusijām, gudrām grāmatām, mākslas darbiem un dziesmām nekā visi pārējie ievērojamie cilvēki senatnē un mūsdienās.” Runa, protams, ir par Jēzu Kristu.
2. Ko apustulis Jānis rakstīja par Jēzus kalpošanu?
2 Apustulis Jānis savu evaņģēliju, kurā viņš ir stāstījis par Jēzus kalpošanu, pabeidz ar vārdiem: ”Ir vēl daudz citu lietu, ko Jēzus ir darījis. Ja visas tās pēc kārtas aprakstītu, tad man šķiet, visa pasaule nevarētu uzņemt sarakstītās grāmatas.” (Jāņa 21:25.) Jānis apzinājās, ka viņš spēj aprakstīt tikai niecīgu daļiņu no visa, ko Jēzus mācīja un darīja savas trīsarpus gadus ilgās kalpošanas laikā. Lai gan Jāņa evaņģēlijs nav īpaši garš, tajā ir aplūkoti ārkārtīgi svarīgi notikumi.
3. Kas mums var palīdzēt labāk saprast Jēzus nozīmi Dieva nodomos?
3 No četriem Bībelē ietvertajiem evaņģēlijiem var uzzināt daudz ko interesantu par Jēzus dzīvi, tomēr arī citās Bībeles grāmatās ir atrodama vērtīga informācija par Jēzu, kura var stiprināt mūsu ticību. Piemēram, Bībelē ir stāstīts par vairākiem Dievam uzticīgiem cilvēkiem, kuri dzīvoja pirms Jēzus, un, lasot par viņu dzīvi, mēs varam labāk saprast, kāda ir Jēzus nozīme Dieva nodomos. Aplūkosim dažus piemērus.
Dieva kalpi, kuru dzīve norādīja uz Kristu
4., 5. Kuru cilvēku dzīve norādīja uz Jēzu, un kādā ziņā Jēzus līdzinājās katram no viņiem?
4 Evaņģēliju rakstītāji ir minējuši, ka Mozus, Dāvida un Salamana dzīve norādīja uz Jēzu — Dieva svaidīto un nākamo ķēniņu. Kādā ziņā Jēzus bija līdzīgs šiem senajiem Dieva kalpiem, un ko no tā, kas par viņiem stāstīts Bībelē, mēs varam uzzināt par Jēzu?
5 Līdzību starp šiem dievbijīgajiem cilvēkiem un Jēzu īsumā var izteikt šādi: Mozus bija pravietis, derības starpnieks un glābējs, un arī Jēzus ir pravietis, derības starpnieks un glābējs. Dāvids bija gans un ķēniņš, kas uzveica izraēliešu pretiniekus, un arī Jēzus ir gans un ķēniņš, kas gūst pārliecinošas uzvaras. (Ecēh. 37:24, 25.) Kamēr Salamans bija uzticīgs Dievam, viņš bija gudrs valdnieks, un viņa valdīšanas laikā izraēlieši dzīvoja mierā. (1. Ķēn. 5:5, 9.) Arī Jēzum piemīt izcila gudrība, un viņš ir nosaukts par ”Miera lielskungu”. (Jes. 9:5.) Tātad kaut ko līdzīgu tam, kas jāpaveic Jēzum Kristum, savulaik jau ir darījuši šie Dieva kalpi, tikai Jēzus uzdevumam ir daudz būtiskāka nozīme Dieva nodomos. Vispirms salīdzināsim Jēzu ar Mozu — tā mēs vēl labāk sapratīsim Jēzus lielo nozīmi Dieva nodomos.
Mozus — Jēzus pirmtēls
6. Kā apustulis Pēteris paskaidroja, ka ir jāklausa Jēzum?
6 Īsi pēc 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem apustulis Pēteris, stāvēdams templī sanākušo ļaužu priekšā, citēja kādu Mozus izteiktu pravietojumu, kuru bija piepildījis Jēzus Kristus. Pūlī valdīja satraukums un ziņkāre, jo Pēteris un Jānis tikko bija izdziedinājuši ubagu, kas bija kropls no dzimšanas. Pēteris paskaidroja, ka šis brīnums ir paveikts svētā gara spēkā, kuru Jehova ir devis ar Jēzus Kristus starpniecību. Pēc tam, atsaukdamies uz Ebreju rakstiem, Pēteris teica: ”Mozus ir sacījis: Dievs Kungs iecels jums pravieti no jūsu brāļiem tāpat kā mani; tam klausait visās lietās, ko tas uz jums runās.” (Ap. d. 3:11, 22, 23; nolasīt 5. Mozus 18:15, 18, 19.)
7. Kāpēc Pētera klausītāji labi saprata vārdus par pravieti, kas ir lielāks nekā Mozus?
7 Mozus teiktie vārdi Pētera klausītājiem noteikti bija labi zināmi, jo viņi, tāpat kā pārējie ebreji, Mozu turēja augstā cieņā. (5. Moz. 34:10.) Viņi ar lielām cerībām gaidīja pravieti, kas būtu lielāks nekā Mozus. Šim pravietim bija jākļūst ne tikai par tautas glābēju, kāds bija Mozus, bet arī par ”Kristu, Dieva izredzēto”. (Lūk. 23:35; Ebr. 11:26.)
Paralēles starp Jēzu un Mozu
8. Kāda līdzība pastāv starp notikumiem, kas risinājās Mozus un Jēzus dzīvē?
8 Ja domā par notikumiem Jēzus un Mozus dzīvē, tajos var saskatīt daudz līdzīga. Piemēram, agrā bērnībā viņi tika paglābti, kad tirānisks valdnieks centās viņus nogalināt. (2. Moz. 1:21—2:10; Mat. 2:7—14.) Turklāt viņi abi bija ”atsaukti.. no Ēģiptes”. Pravietis Hozeja rakstīja: ”Kad Israēls bija jauns, Es viņu, savu dēlu, iemīlēju un atsaucu šurpu no Ēģiptes.” (Hoz. 11:1.) Hozejas vārdi atgādināja par laiku, kad Mozus, kuru bija izraudzījies Dievs, izveda Izraēla tautu no Ēģiptes. (2. Moz. 4:22, 23; 12:29—37.) Tomēr tam, ko rakstīja Hozeja, bija jāpiepildās arī nākotnē. Hozejas vārdi īstenojās, kad Jāzeps un Marija pēc ķēniņa Hēroda nāves kopā ar Jēzu atgriezās no Ēģiptes Izraēla zemē. (Mat. 2:15, 19—23.)
9. a) Kas ir kopīgs vairākiem brīnumiem, kurus veica Mozus un Jēzus? b) Kādas vēl paralēles pastāv starp Jēzu un Mozu? (Skat. ”Paralēles starp Jēzu un Mozu” 26. lappusē.)
9 Gan Mozus, gan Jēzus veica brīnumus, kas pierādīja, ka viņus atbalsta Jehova. Mozus ir pirmais cilvēks, par kuru ir zināms, ka Dievs viņam deva spēku darīt brīnumus. (2. Moz. 4:1—9.) Vairāki no Mozus paveiktajiem brīnumiem bija saistīti ar ūdeni, piemēram, pēc viņa pavēles Nīlas ūdeņi pārvērtās par asinīm, pāršķēlās Sarkanā jūra un ūdens izplūda no klints tuksnesī. (2. Moz. 7:19—21; 14:21; 17:5—7.) Arī Jēzus paveica brīnumus, kas kaut kādā veidā bija saistīti ar ūdeni. Viņa pirmais brīnums bija ūdens pārvēršana par vīnu kādās kāzu svinībās. (Jāņa 2:1—11.) Citā reizē viņš apklusināja vētras sabangoto Galilejas jūru. Bija pat gadījums, kad Jēzus gāja pa ūdens virsu. (Mat. 8:23—27; 14:23—25.) Citas paralēles starp Mozu un Jēzu, lielāko Mozu, ir minētas 26. lappusē.
Kristus — Dieva pravietis
10. Kas ietilpa pravieša pienākumos, un kāpēc Mozu var saukt par patiesu Dieva pravieti?
10 Vairākumam cilvēku vārds ”pravietis” saistās ar kādu, kas izsaka nākotnes paredzējumus, tomēr tas nav viss, kas ietilpst pravieša pienākumos. Patiess pravietis bija Dieva iedvesmots pārstāvis, kas pauda ”Dieva lielos darbus”. (Ap. d. 2:11, 16, 17.) Pravietim, piemēram, bija jāpaziņo par nākotnē gaidāmiem notikumiem, sīkāk jāpaskaidro Jehovas nodomi vai jāpasludina viņa spriedumi. Mozus bija patiess Dieva pravietis. Viņš jau iepriekš paziņoja, kāda būs katra no desmit mocībām, kas nāks pār Ēģipti. Pie Sinaja kalna viņš nodeva tautai bauslību un paskaidroja tai Dieva gribu. Tomēr vēlāk bija gaidāms cits pravietis, lielāks nekā Mozus.
11. Kāpēc var teikt, ka Jēzus bija lielāks pravietis nekā Mozus?
11 Pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras Caharija runāja kā pravietis, kad darīja zināmu Dieva nodomu, kas bija saistīts ar viņa dēlu Jāni. (Lūk. 1:76.) Vēlāk šis dēls, kuru dēvēja par Jāni Kristītāju, paziņoja, ka drīz nāks ilgi gaidītais pravietis, kas būs lielāks nekā Mozus, un pēc tam norādīja, ka šis pravietis ir Jēzus Kristus. (Jāņa 1:23—36.) Savas kalpošanas laikā Jēzus izteica daudz paredzējumu par nākotni. Piemēram, viņš jau iepriekš runāja par savu nāvi — par to, kā un kur viņš mirs un kas būs vainojams viņa nāvē. (Mat. 20:17—19.) Par pārsteigumu saviem klausītājiem, Jēzus pasludināja, ka Jeruzaleme un tās templis tiks nopostīti. (Marka 13:1, 2.) Jēzus pravietojumi turpina piepildīties arī mūsdienās. (Mat. 24:3—41.)
12. a) Kādu darbu aizsāka Jēzus? b) Kas liecina, ka mēs sekojam Jēzus paraugam?
12 Jēzus bija ne tikai pravietis, bet arī sludinātājs un skolotājs. Viņš sludināja labo vēsti par Dieva Valstību un darīja to ar nepārspētu drosmi. (Lūk. 4:16—21, 43.) Ja ir runa par Jēzus mācītprasmi, viņam nebija neviena līdzīga. ”Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks,” teica daži no tiem, kas bija dzirdējuši, kā viņš māca. (Jāņa 7:46.) Jēzus bija dedzīgs labās vēsts sludinātājs, un viņa paraugs mudināja viņa sekotājus sludināt Dieva Valstību ar tikpat lielu dedzību. Tā Jēzus lika pamatus pasaules mēroga sludināšanai, kas joprojām turpinās. (Mat. 28:18—20; Ap. d. 5:42.) Pagājušajā kalpošanas gadā aptuveni septiņi miljoni Kristus sekotāju pavadīja gandrīz pusotru miljardu stundu, sludinot labo vēsti par Valstību un mācot interesentiem Bībeles patiesību. Vai arī jūs aktīvi piedalāties šajā darbā?
13. Kas mums palīdz ”būt nomodā”?
13 Nav šaubu, ka Jehova ir piepildījis savu solījumu sūtīt lielāku pravieti nekā Mozus. Kā tam būtu jāietekmē mūs? Tam būtu jāstiprina mūsu pārliecība, ka īstenosies arī tie Dieva iedvesmotie pravietojumi, kuriem jāpiepildās tuvākajā nākotnē. Pārdomas par to, kādu paraugu ir rādījis Jēzus, lielākais Mozus, mums palīdz ”būt nomodā un skaidrā prātā”, gaidot to, ko Dievs drīzumā darīs. (1. Tes. 5:2, 6.)
Augstu vērtēsim Kristu — derības starpnieku
14. Kas tika panākts ar derību, kuras starpnieks bija Mozus?
14 Jēzus, līdzīgi Mozum, kļuva par derības starpnieku. Mozus bija starpnieks bauslības derībai, kuru Jehova slēdza ar izraēliešiem. Kamēr Jēkaba pēcnācēji ievērotu Dieva baušļus, viņi, saskaņā ar šo derību, būtu īpašās attiecībās ar Dievu — viņi būtu Dieva īpašums, Dieva draudze. (2. Moz. 19:3—8.) Bauslības derība bija spēkā no 1513. gada pirms mūsu ēras līdz pirmajam gadsimtam mūsu ērā.
15. Kāpēc var apgalvot, ka Jēzus kā derības starpnieks ir panācis vairāk nekā Mozus?
15 Mūsu ēras 33. gadā Jehova slēdza jaunu derību ar citu tautu — ”Dieva Israēlu” jeb svaidīto kristiešu draudzi. (Gal. 6:16.) Mozus bija starpnieks derībai, kas balstījās uz likumiem, kurus Dievs bija uzrakstījis uz akmens plāksnēm. Derība, kuras starpnieks ir Jēzus, ir pārāka, jo tās likumus Dievs ieraksta cilvēku sirdī. (Nolasīt 1. Timotejam 2:5; Ebrejiem 8:10.) Līdz ar to par Dieva īpašumu ir kļuvis ”Dieva Israēls”, ”tauta, kas nes [Dieva Valstības] augļus”. (Mat. 21:43.) Visi šīs garīgās tautas locekļi kļūst par jaunās derības dalībniekiem, taču viņi nav vienīgie, kas gūst labumu no šīs derības. Neskaitāmi cilvēki, pat daudzi, kas jau ir miruši, varēs saņemt mūžīgas svētības, ko nesīs jaunā derība.
Būsim pateicīgi par Kristu — mūsu glābēju
16. a) Kāda bija Mozus nozīme Izraēla tautas glābšanā? b) Kurš, saskaņā ar 2. Mozus 14:13, parūpējās par izraēliešu glābšanu?
16 Pēdējā naktī pirms izraēliešu aiziešanas no Ēģiptes dažiem viņu pēcnācējiem draudēja lielas briesmas. Tajā naktī bija gaidāms, ka Dievs sūtīs savu eņģeli, lai tas izietu cauri visai Ēģiptei un nogalinātu ikvienu pirmdzimto. Jehova pateica Mozum, ka izraēliešu pirmdzimušie tiks pasargāti, ja izraēlieši apslacīs ar Pashas jēra asinīm durvju palodu un abus durvju stabus. (2. Moz. 12:1—13, 21—23.) Izraēlieši paklausīja Mozum, un Jehova pildīja savu solījumu un viņus pasargāja. Vēlāk briesmās nonāca visa izraēliešu tauta. Izraēlieši bija iekļuvuši strupceļā — viņu priekšā pletās Sarkanā jūra, bet no aizmugures viņiem dzinās pakaļ ēģiptiešu kara rati. Arī šajā gadījumā Jehova izglāba savu tautu, ar Mozus starpniecību brīnumainā veidā likdams pašķirties jūras ūdeņiem. (2. Moz. 14:13, 21.)
17., 18. Kāpēc var teikt, ka Jēzus ir izcilāks glābējs par Mozu?
17 Lai arī Mozus laikā risinājās iespaidīgi notikumi, glābšana, kuru Jehova ir sagādājis ar Jēzus Kristus starpniecību, to visu pārspēj. Jēzum ir galvenā nozīme dievbijīgo cilvēku atbrīvošanā no grēka verdzības. (Rom. 5:12, 18.) Jēzus panāk ”mūžīgu pestīšanu” jeb glābšanu. (Ebr. 9:11, 12.) Jēzus vārds nozīmē ”Jehova ir glābšana”, un Jēzus, mūsu glābējs, ne tikai atbrīvo mūs no grēkiem, ko esam darījuši iepriekš, bet arī paver mums izredzes uz daudz labāku nākotni. Izglābdams savus sekotājus no grēka verdzības, Jēzus viņus pasargā no Dieva dusmības un palīdz viņiem nodibināt tuvas attiecības ar Dievu. (Mat. 1:21.)
18 Jēzus sagādātā brīvība no grēka verdzības sevī ietver arī to, ka nākotnē cilvēki tiks atbrīvoti no grēka bēdīgajām sekām — slimībām un nāves. Lai iztēlotos, kā mēs tad jutīsimies, atcerēsimies, kas notika, kad Jēzus atnāca pie Jaira, kura divpadsmitgadīgā meita tikko bija nomirusi. Jēzus Jairu iedrošināja: ”Nebīsties, tici tikai, un viņa taps izglābta.” (Lūk. 8:41, 42, 49, 50.) Tā arī notika — meitene tika piecelta no nāves. Vai varat iedomāties, cik priecīgi bija viņas vecāki? Iztēlojoties viņu sajūsmu, mēs varam gūt vismaz nelielu ieskatu tajā, cik neizsakāmu prieku mēs izjutīsim, kad notiks augšāmcelšana un ”visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa [Jēzus] balsi, un nāks ārā”. (Jāņa 5:28, 29.) Jēzus tik tiešām ir glābējs, kuram nav līdzīga. (Nolasīt Apustuļu darbus 5:31; Tit. 1:4; Atkl. 7:10.)
19., 20. a) Kā mūs ietekmē pārdomas par Jēzu — lielāko Mozu? b) Par ko ir runa nākamajā rakstā?
19 Apziņa, ka ar mūsu starpniecību arī citi var gūt labumu no visa, ko Jēzus ir paveicis cilvēces glābšanai, mūs mudina piedalīties labās vēsts sludināšanā. (Jes. 61:1—3.) Pārdomas par to, ko Jēzus, lielākais Mozus, ir darījis, stiprina mūsu pārliecību, ka Jēzus glābs savus sekotājus, kad viņš nāks izpildīt spriedumu ļaunajiem. (Mat. 25:31—34, 41, 46; Atkl. 7:9, 14.)
20 Jēzu patiešām var saukt par lielāko Mozu. Viņš ir paveicis daudz ko tādu, kas Mozum nebija pa spēkam. Jēzus pravietiskie vārdi un derība, kuras starpnieks viņš ir, nāk par labu visai cilvēcei. Turklāt Jēzus ir glābējs, kas Dievam paklausīgajiem cilvēkiem sagādās mūžīgu glābšanu, nevis tikai īslaicīgu atvieglojumu. Bet ir arī citi Dieva kalpi, kuru dzīve mums palīdz kaut ko vairāk uzzināt par Jēzu. Nākamajā rakstā ir aplūkots, kādā ziņā Jēzus ir lielākais Dāvids un lielākais Salamans.
Vai varat paskaidrot?
Kāpēc var teikt, ka salīdzinājumā ar Mozu Jēzus bija izcilāks
• pravietis,
• starpnieks,
• glābējs?
[Jautājumi studēšanai]
[Papildmateriāls/Attēls 26. lpp.]
Paralēles starp Jēzu un Mozu
□ Abi pameta augstu stāvokli, lai kalpotu Jehovam un viņa tautai. (2. Kor. 8:9; Filip. 2:5—8; Ebr. 11:24—26.)
□ Abus bija izraudzījis Jehova, tāpēc uz viņiem varēja attiecināt vārdu ”svaidītais” (grieķiski — ”Kristus”). (Marka 14:61, 62; Jāņa 4:25, 26; Ebr. 11:26.)
□ Abi bija nākuši Jehovas vārdā. (2. Moz. 3:13—16; Jāņa 5:43; 17:4, 6, 26.)
□ Abi bija lēnprātīgi. (4. Moz. 12:3; Mat. 11:28—30.)
□ Ar Mozus starpniecību daudzi tika paēdināti, un Jēzus kļuva par garīgu maizi saviem sekotājiem. (2. Moz. 16:12; Jāņa 6:48—51.)
□ Abi darīja zināmus Jehovas likumus, un abiem bija uzticēts spriest tiesu. (2. Moz. 18:13; Mal. 3:22; Jāņa 5:22, 23; 15:10.)
□ Abi bija iecelti pār Dieva namu. (4. Moz. 12:7; Ebr. 3:2—6.)
□ Abi ir nosaukti par Jehovas uzticīgajiem lieciniekiem. (Ebr. 11:24—29; 12:1; Atkl. 1:5.)
□ Dievs parūpējās, lai Mozus un Jēzus ķermenis pēc nāves vairs nebūtu atrodams. (5. Moz. 34:5, 6; Lūk. 24:1—3; Ap. d. 2:31; 1. Kor. 15:50; Jūd. 9.)