3. Iegūstiet zināšanas par Jēzu

”Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16.)

KAS TO VAR KAVĒT? Daži apgalvo, ka Jēzus nemaz nav vēsturiska persona. Citi atzīst, ka Jēzus ir dzīvojis, bet, pēc viņu domām, Jēzus ir bijis tikai parasts cilvēks, kas nu jau sen ir miris.

KĀ RĪKOTIES? Sekojiet paraugam, ko rādīja Nātānaēls *, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā. Kad Nātānaēla draugs Filips viņam sacīja, ka ir atradis Mesiju — ”Jēzu no Nacaretes, Jāzepa dēlu” —, Nātānaēls nenoticēja Filipam uz vārda. Viņš pat skeptiski atteica: ”Vai no Nacaretes var nākt kas labs?” Tomēr viņš paklausīja Filipa aicinājumam iet un pašam pārbaudīt, vai Filips runā taisnību. (Jāņa 1:43—51.) Rīkojieties tāpat kā Nātānaēls un pārbaudiet pats, ko fakti liecina par Jēzu.

Izpētiet vēsturiskos pierādījumus, kas liecina, ka Jēzus bija reāla persona. Josefs Flāvijs un Tacits ir divi ievērojami pirmā gadsimta vēsturnieki, kas nebija kristieši. Viņi abi savos darbos ir pieminējuši Jēzu Kristu kā reālu vēsturisku personu. Stāstīdams, kā Romas imperators Nerons pēc ugunsgrēka, kas 64. gadā plosījās Romā, vainoja kristiešus dedzināšanā, Tacits rakstīja: ”Nerons apsūdzēja un lika nežēlīgi sodīt cilvēkus, kurus tauta ienīda viņu kaunpilnās rīcības dēļ un kurus ļaudis sauca par kristiešiem. Kristu, kura vārdā viņi ir nosaukti, Tiberija valdīšanas laikā prokurators Poncijs Pilāts lika sodīt ar nāvi.”

Britu enciklopēdijā (2002. gada izdevumā) par pirmā un otrā gadsimta vēsturnieku sniegtajām ziņām, kas attiecas uz Jēzu un agrīnajiem kristiešiem, ir sacīts: ”Šie savstarpēji neatkarīgie stāstījumi pierāda, ka senatnē pat kristietības pretinieki nekad neapšaubīja, ka Jēzus ir vēsturiska persona; pirmoreiz, turklāt bez nopietna pamatojuma tas tika apstrīdēts 18. gadsimta beigās, 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā.” 2002. gadā The Wall Street Journal redakcijas slejā izskanēja secinājums: ”Lielākā daļa zinātnieku, neskaitot dažus ateistus, ir atzinuši, ka Jēzus no Nācaretes ir vēsturiska persona.”

Pārdomājiet faktus, kas liecina, ka Jēzus tika celts augšā no mirušajiem. Kad pretinieki  apcietināja Jēzu, tuvākie līdzgaitnieki viņu pameta un izklīda un Jēzus draugs Pēteris aiz bailēm noliedza, ka vispār viņu pazīst. (Mateja 26:31, 55, 56, 69—75.) Bet pēc tam Jēzus mācekļi pēkšņi sāka aktīvi darboties. Aizstāvēdami savu ticību, Pēteris un Jānis bezbailīgi runāja ar tiem pašiem cilvēkiem, kas bija panākuši Jēzus nāvi. Mācekļi sāka sludināt ar tādu dedzību, ka izplatīja Jēzus mācību visā Romas impērijā, un viņi bija gatavi drīzāk mirt nekā atteikties no savas ticības.

Kā izskaidrojama tik krasa pārmaiņa? Vienu no iemesliem paskaidroja apustulis Pāvils. Viņš rakstīja, ka Jēzus tika piecelts no nāves un ”ir parādījies Kēfam [Pēterim], pēc tam tiem divpadsmitiem”. Pāvils vēl piebilda: ”Pēc tam viņš ir parādījies vairāk kā pieci simti brāļiem vienā reizē.” Kad Pāvils rakstīja šos vārdus, lielākā daļa minēto aculiecinieku joprojām bija dzīvi. (1. Korintiešiem 15:3—7.) Skeptiķi viegli varētu apšaubīt viena vai divu liecinieku teikto. (Lūkas 24:1—11.) Bet vairāk nekā piecsimt aculiecinieku varēja pārliecinoši apstiprināt, ka Jēzus ir celts augšā no mirušajiem.

KĀDS IR IEGUVUMS? Tie, kas tic Jēzum un paklausa viņam, var saņemt grēku piedošanu un iegūt tīru sirdsapziņu. (Marka 2:5—12; 1. Timotejam 1:19; 1. Pētera 3:16—22.) Jēzus ir apsolījis, ka tad, ja viņi mirs, viņš cels tos augšā ”pastarā dienā”. (Jāņa 6:40.)

Papildu informāciju var atrast grāmatā Ko patiesībā māca Bībele?, 4. nodaļā ”Kas ir Jēzus Kristus?” un 5. nodaļā ”Izpirkums — Dieva izcilākā dāvana”.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 7. lpp.]

Sekojiet Nātānaēla paraugam — izpētiet, ko par Jēzu liecina fakti