Būsim dedzīgi par Jehovas namu!
Būsim dedzīgi par Jehovas namu!
”Karstums tava nama dēļ mani aprij.” (Jāņa 2:17.)
1., 2. Ko mūsu ēras 30. gadā Jēzus templī izdara, un kāpēc?
RIT mūsu ēras 30. gads. Ir pagājis pusgads, kopš Jēzus ir sācis savu kalpošanu uz zemes. Viņš ierodas Jeruzalemē, lai svinētu Pashas svētkus. Iegājis templī, Jēzus cittautiešu pagalmā ierauga ”vēršu, aitu un baložu pārdevējus un naudas mijējus sēžam”. Viņš iztaisa no virvēm pātagu un izdzen dzīvniekus no tempļa, un tirgotāji acīmredzot dodas tiem līdz. Pēc tam Jēzus izkaisa naudas mijēju naudu un apgāž viņu galdus. Viņš pavēl baložu pārdevējiem paņemt putnus un nest tos prom. (Jāņa 2:13—16.)
2 Jēzus rīcība parāda, cik ļoti viņam rūp templis. Viņš izsaucas: ”Nepadarait mana Tēva namu par tirgus namu!” Jēzus mācekļi, kas vēro notiekošo, atceras vārdus, kurus pirms daudziem gadsimtiem rakstīja psalmu dziesminieks Dāvids: ”Karstums tava nama dēļ mani aprij.” (Jāņa 2:16, 17; Ps. 69:10.)
3. a) Kā varētu skaidrot dedzību? b) Kāds jautājums mums būtu jāpārdomā?
3 Kas Jēzu mudināja uz tik drosmīgu soli? Tā bija viņa dedzība par Dieva namu. Dedzība tiek skaidrota kā ”kvēla interese (par ko), aizrautīga nodošanās (kam)”. Patlaban ir vairāk nekā septiņi miljoni kristiešu, kuriem ļoti rūp Dieva nams. Ikvienam no mums būtu labi pārdomāt jautājumu, kā mēs varam vairot savu dedzību par Jehovas namu. Vispirms noskaidrosim, kas mūsdienās ir Dieva nams. Pēc tam aplūkosim, kas Bībelē ir stāstīts par vairākiem Dievam uzticīgiem cilvēkiem, kuri parādīja dedzību par Jehovas namu. Bībelē par viņiem ir rakstīts ”mūsu pamācībai”, tāpēc pārdomas par viņu piemēru var iedegt mūsos vēl lielāku dedzību. (Rom. 15:4.)
Dieva nams kādreiz un tagad
4. Kādam mērķim bija paredzēts Salamana uzbūvētais templis?
4 Senajā Izraēlā Dieva nams bija templis, kas atradās Jeruzalemē. Protams, tas nenozīmē, ka tajā mājoja pats Jehova. Viņš paziņoja: ”Debesis ir mans tronis, un zeme ir manu kāju pamesls. Kur būtu tāds nams, ko jūs Man varētu celt, un kur būtu tāda vieta, kas Man derētu par atpūtas vietu?” (Jes. 66:1.) Templis, kas tika uzcelts Salamana valdīšanas laikā, bija Jehovas pielūgsmes centrs, kurā viņam tika teiktas lūgšanas. (1. Ķēn. 8:27—30.)
5. Uz kādu iekārtojumu norādīja Salamana templis?
5 Mūsdienās Jehovas nams ir nevis kāda akmens ēka Jeruzalemē vai kaut kur citur, bet iekārtojums, kas uz Kristus izpirkuma upura pamata ļauj tuvoties Jehovam un viņu pielūgt. Visi uzticīgie Dieva kalpi uz zemes vienoti pielūdz viņu šajā garīgajā templī. (Jes. 60:4, 8, 13; Ap. d. 17:24; Ebr. 8:5; 9:24.)
6. Kuri Jūdejas ķēniņi parādīja īpašu dedzību par patieso pielūgsmi?
6 Pēc Izraēlas sašķelšanās, kas notika 997. gadā p.m.ē., dienvidu valstī Jūdejā valdīja deviņpadsmit ķēniņi, un četri no viņiem parādīja īpašu dedzību par patieso pielūgsmi. Tie bija Asa, Jošafats, Hiskija un Josija. Ko mēs varam mācīties no viņu piemēra?
Kalposim Jehovam no visas sirds
7., 8. a) Kādu kalpošanu Jehova svētī? b) Ko mēs mācāmies no kļūdas, kādu pieļāva ķēniņš Asa?
7 Ķēniņa Asas valdīšanas laikā Jehova sūtīja pie savas tautas praviešus un mudināja tautu uzticīgi viņam kalpot. Bībelē var lasīt, ka pie Asas atnāca pravietis Azarja, Odeda dēls, un ķēniņš ņēma vērā pravieša vēsti. (Nolasīt 2. Laiku 15:1—8.) Asas centieni atjaunot patieso pielūgsmi apvienoja Jūdejas iedzīvotājus, un uz Jeruzalemē sarīkoto sapulci ieradās arī daudzi no Izraēlas. Visi sanākušie izteica apņēmību uzticīgi kalpot Jehovam. Bībelē ir teikts: ”Viņi zvērēja tam Kungam skaļā balsī un ar gavilēšanu — ar taurēm un bazūnēm. Un viss Jūda priecājās zvēresta dēļ, jo viņi bija zvērējuši no visas sirds, un tāpēc ka viņi meklēja to Kungu ar visu savu pielūgsmi, pārliecību un gribu, tad arī Viņš bija viņiem atrodams, un tas Kungs deva viņiem visapkārt mieru.” (2. Laiku 15:9—15.) Nav šaubu, ka Jehova svētīs arī mūs, ja mēs kalposim viņam no visas sirds. (Marka 12:30.)
8 Diemžēl vēlāk, kad pareģis Hananija Asam izteica aizrādījumu, ķēniņš sadusmojās un noraidīja to. (2. Laiku 16:7—10.) Kā reaģējam mēs, kad ar kristiešu draudzes vecāko starpniecību Jehova mums dod kādu padomu? Vai mēs no sirds uzklausām uz Bībeli pamatotos padomus un neļaujamies slieksmei apvainoties?
9. Kas draudēja Jūdejai, un kā Jošafats un tauta rīkojās?
9 Desmitajā gadsimtā p.m.ē. Jūdejā valdīja ķēniņš Jošafats. Tajā laikā Jūdejai draudēja amoniešu, moābiešu un Seīra kalnu iedzīvotāju apvienotā karaspēka uzbrukums, tāpēc ķēniņš bija izbijies. Ko viņš pasāka šajā bīstamajā situācijā? Rīkodamies saskaņā ar Salamana vārdiem, kurus tas bija teicis tempļa atklāšanas dienā, Jošafats kopā ar Jūdas vīriem, viņu sievām un bērniem sapulcējās Jehovas namā, lai lūgtu Jehovas palīdzību. (Nolasīt 2. Laiku 20:3—6.) Jošafats vērsās pie Jehovas ar izjustiem vārdiem: ”Ak, mūsu Dievs! Vai Tu negribi viņu vidū tiesu spriest? Jo mums nav spēka pret šo tik lielo pulku, kas nāk pret mums, un mēs nezinām, ko lai darām, bet uz Tevi mēs paceļam savas acis!” (2. Laiku 20:12, 13.) Pēc Jošafata lūgšanas pār levītu Jahaziēlu nāca Jehovas gars un pamudināja viņu izteikt vārdus, kas tautu mierināja un stiprināja tās paļāvību uz Jehovu. (Nolasīt 2. Laiku 20:14—17.)
10. a) Kā Jošafats un Jūdejas iedzīvotāji saņēma Jehovas norādījumus? b) Kā mēs varam parādīt, ka augstu vērtējam Jehovas vadību?
10 Tolaik Jošafats un Jūdejas iedzīvotāji saņēma Jehovas norādījumus ar Jahaziēla starpniecību. Savukārt mēs saņemam mierinājumu un vadību ar ”uzticīgā un gudrā kalpa” starpniecību. Mums vienmēr būtu jāsadarbojas ar draudzē ieceltajiem vecākajiem un jāparāda viņiem cieņa, jo viņi no sirds rūpējas par mums un seko uzticīgā un gudrā kalpa grupas norādījumiem. (Mat. 24:45; 1. Tes. 5:12, 13.)
11., 12. Ko mēs varam mācīties no tā, ko pieredzēja Jošafats un Jūdejas iedzīvotāji?
11 Jošafats un viņa pavalstnieki sanāca kopā, lai meklētu Jehovas vadību. Tas mums atgādina, cik svarīgi ir regulāri apmeklēt draudzes sapulces un būt kopā ar brāļiem un māsām. Ja mēs esam nonākuši sarežģītā situācijā, kad nezinām, kā rīkoties, sekosim Jošafata un Jūdejas iedzīvotāju labajam piemēram un vērsīsimies lūgšanā pie Jehovas, pilnībā paļaujoties uz viņu. (Sal. Pam. 3:5, 6; Filip. 4:6, 7.) Pat ja mēs nevaram būt kopā ar draudzi, lūgšanas mūs vieno ar plašo brāļu saimi. (1. Pēt. 5:9.)
12 Jošafats un tauta paklausīja Dieva norādījumiem, kurus viņiem darīja zināmus Jahaziēls. Kas notika pēc tam? Jehova dāvāja savai tautai uzvaru, un tā ar prieku atgriezās Jeruzalemē un ”ar arfām, cītarām un taurēm.. devās uz Tā Kunga namu”. (2. Laiku 20:27, 28, LB-65r.) Arī mēs augstu vērtējam Jehovas vadību un viņu vienoti slavējam.
Rūpēsimies par mūsu sapulču vietām
13. Ko Hiskija darīja savas valdīšanas pirmajā mēnesī?
13 Savas valdīšanas pirmajā mēnesī Hiskija apliecināja dedzību par Jehovas pielūgsmi, atkal atvērdams tempļa durvis un sākdams tā atjaunošanu. Ķēniņš priesteriem un levītiem deva norādījumu šķīstīt Dieva namu, un viņi to paveica 16 dienās. (Nolasīt 2. Laiku 29:16—18.) Arī mums ir jāuztur kārtībā mūsu sapulču vietas un jāveic nepieciešamie remontdarbi, jo tā mēs apliecinām savu dedzību par Jehovas namu. Jūs droši vien esat dzirdējuši gadījumus, kad centība, ar kādu brāļi un māsas rūpējas par sapulču vietām, ir pozitīvi iespaidojusi apkārtējos cilvēkus. Jehovas kalpu dedzība sagādā viņam godu.
14., 15. Kāds darbs, ko veic Jehovas kalpi, sagādā viņam godu? Miniet piemērus.
14 Kādā pilsētā Anglijas ziemeļos Valstības zālei bija nepieciešami lieli remontdarbi, taču vīrietis, kura īpašums atradās blakus zālei, uzzinājis par plānotajiem darbiem, cēla iebildumus. Brāļi pret šo vīrieti izturējās laipni un saprotoši. Pamanījuši, ka mūra žogs, kas iezīmē robežu starp viņa īpašumu un Valstības zāles teritoriju, ir sliktā stāvoklī, brāļi piedāvājās to atjaunot bez atlīdzības. Viņi cītīgi strādāja un lielu daļu žoga būtībā uzbūvēja no jauna. Brāļu laipnība un izpalīdzība pilnībā izmainīja neapmierinātā kaimiņa nostāju. Tagad viņš pēc savas iniciatīvas pieskata Valstības zāles teritoriju.
15 Jehovas tauta īsteno dažādus celtniecības projektus visā pasaulē. Starptautiskās celtniecības programmas dalībnieki kopā ar vietējiem brāļiem un māsām būvē ne tikai Valstības zāles, bet arī kongresu namus un filiāļu ēkas. Piemēram, Sems, kas ir apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu speciālists, un viņa sieva Rūta ir piedalījušies vairākos celtniecības projektos dažādās Eiropas un Āfrikas valstīs. Visur, kur viņi strādā, viņi izmanto iespēju sludināt kopā ar ticības biedriem no vietējām draudzēm. Sems stāstīja, kas viņu pamudināja pieteikties līdzdalībai starptautiskajos celtniecības projektos: ”Liela nozīme bija sarunām ar brāļiem un māsām no dažādām zemēm, kuri kalpoja Bētelē. Kad es redzēju viņu dedzību un prieku, arī es vēlējos kalpot brāļiem citās zemēs.”
Klausīsim Dieva norādījumiem
16., 17. Kādu īpašu darbu Dieva kalpi ir dedzīgi veikuši, un kāds ir bijis iznākums?
16 Kad Hiskija bija savedis kārtībā templi, viņš atjaunoja ikgadējos Pashas svētkus, kurus Jehova bija pavēlējis svinēt. (Nolasīt 2. Laiku 30:1, 4, 5.) Hiskija un Jeruzalemes iedzīvotāji uzaicināja uz svētkiem ne tikai visus Jūdejas, bet arī ziemeļu valsts Izraēlas iedzīvotājus. Skrējēji steigšus nogādāja ielūguma vēstules visdažādākajās Jūdejas un Izraēlas vietās. (2. Laiku 30:6—9.)
17 Pēdējos gados mēs esam darījuši kaut ko līdzīgu. Ar glīti noformētiem ielūgumiem mēs esam aicinājuši cilvēkus, kas dzīvo mūsu apkaimē, būt kopā ar mums Jēzus nāves Atceres vakarā, kuru viņš ir noteicis atzīmēt. (Lūk. 22:19, 20.) Kalpošanas sapulcēs mēs saņēmām norādījumus, kā ir veicams šis darbs, un dedzīgi izplatījām ielūgumus. Jehova mūsu centienus ir bagātīgi svētījis. To, kas pagājušajā gadā izplatīja ielūgumus, bija aptuveni septiņi miljoni, bet Atceres vakaru apmeklēja 17 790 631 cilvēks.
18. Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi būt dedzīgiem par Jehovas pielūgsmi?
18 Bībelē par Hiskiju ir rakstīts: ”Viņš paļāvās tam Kungam, Israēla Dievam, un pēc viņa nebija otra tāda kā viņš starp visiem Jūdas ķēniņiem, ir priekš viņa tāda nebija bijis. Viņš cieši pieķērās tam Kungam, viņš no Dieva nenovērsās un sargāja tos baušļus, ko tas Kungs bija ar Mozus starpniecību pavēlējis.” (2. Ķēn. 18:5, 6.) Vai par mums var teikt to pašu? Dedzība par Jehovas pielūgsmi mums palīdzēs viņam ”cieši pieķerties”, paturot prātā izredzes uz mūžīgu dzīvi. (5. Moz. 30:16.)
Rīkosimies bez kavēšanās
19. Kā Jehovas kalpi apliecina dedzību, gatavojoties Atceres vakaram?
19 Kad Jūdejā valdīja ķēniņš Josija, viņš, tāpat kā savulaik Hiskija, nolēma sarīkot Pashas svētkus un rūpīgi tiem gatavojās. (2. Ķēn. 23:21—23; 2. Laiku 35:1—19.) Arī mēs rūpīgi gatavojamies kongresiem un ikgadējai Atceres vakara atzīmēšanai. Dažās zemēs brāļi pat riskē ar dzīvību, lai kopā ar ticības biedriem pieminētu Kristus nāvi. Draudzes vecākie rūpējas, lai neviens no draudzes locekļiem netiktu aizmirsts. Viņi gādā, lai tiem, kuri ir jau gados un kuriem ir grūti pārvietoties, tiktu sniegta palīdzība un viņi varētu nokļūt uz šo svarīgo pasākumu.
20. a) Kas notika, kad ķēniņa Josijas valdīšanas laikā tika atrasta bauslības grāmata? b) Ko mēs no šī notikuma varam mācīties?
20 Ķēniņa Josijas organizēto tempļa atjaunošanas darbu laikā augstais priesteris Hilkija ”atrada tā Kunga bauslības grāmatu, kas bija dota ar Mozus starpniecību”. Viņš to nodeva ķēniņa rakstvedim Šafanam, kurš devās pie Josijas un lasīja no tās ķēniņam priekšā. (Nolasīt 2. Laiku 34:14—18.) Satriekts par dzirdēto, Josija saplēsa drēbes un pavēlēja saviem vīriem izvaicāt Jehovu. Ar pravietes Huldas muti Dievs izteica nosodījumu par elkdievību, kas bija izplatījusies Jūdejā. Bet Jehova neatstāja bez ievērības Josijas centienus izskaust elku pielūgsmi. Josija saglabāja Jehovas labvēlību, un viņam nebija jāpieredz posts, kas vēlāk nāca pār Jūdejas iedzīvotājiem. (2. Laiku 34:19—28.) Mēs, tāpat kā Josija, vēlamies bez kavēšanās sekot Jehovas vadībai un paturēt prātā izraēliešu brīdinošo piemēru, kuri pamazām atkāpās no Jehovas un kļuva viņam neuzticīgi. Mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova pamana un atzinīgi novērtē mūsu dedzību par patieso pielūgsmi, tāpat kā viņš ievēroja Josijas dedzību.
21., 22. a) Kāpēc mums ir jāapliecina dedzība par Jehovas namu? b) Kas ir aplūkots nākamajā rakstā?
21 Četri minētie Jūdejas ķēniņi — Asa, Jošafats, Hiskija un Josija — ir rādījuši labu priekšzīmi, apliecinādami dedzību par Dieva namu un viņa pielūgsmi. Tāpat arī mūsu dedzībai būtu jāmudina mūs no visas sirds kalpot Jehovam un paļauties uz viņu. Tas, ka mēs klausām Dieva norādījumiem, sadarbojamies ar draudzes vecākajiem un pieņemam viņu padomus, mums nāk tikai par labu un ļauj justies laimīgiem.
22 Nākamajā rakstā ir pievērsta uzmanība tam, kā mēs varam apliecināt dedzību sludināšanā, un ir izteikts aicinājums jauniešiem dedzīgi kalpot mūsu mīlošajam debesu Tēvam. Tajā ir arī aplūkots, kā mēs varam pretoties Sātana centieniem graut mūsu uzticību Dievam. Ja mēs ņemam vērā visus Jehovas atgādinājumus, mēs līdzināmies viņa Dēlam, par kuru Bībelē ir teikts: ”Dedzība Tava nama labad mani ir ēdusi.” (Ps. 69:10; 119:111, 129; 1. Pēt. 2:21.)
Vai jūs atceraties?
• Kādu kalpošanu Jehova svētī?
• Kā mēs varam apliecināt paļāvību uz Jehovu?
• Kā dedzība ir saistīta ar paklausību Dieva norādījumiem?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 9. lpp.]
Kā Asa, Jošafats, Hiskija un Josija apliecināja dedzību par Jehovas namu?