Lasītāju jautājumi

Jēzus sludinādams bija pārstaigājis visu Palestīnu. Kāpēc tad apustulis Pēteris teica, ka ebreju tauta un tās vadoņi bija rīkojušies ”aiz nezināšanas”, kad bija pieprasījuši, lai Jēzus tiktu sodīts ar nāvi? (Ap. d. 3:17.)

Runādams ar saviem tautiešiem par viņu vainu Mesijas nāvē, apustulis Pēteris teica: ”Es zinu, ka jūs aiz nezināšanas to esat darījuši, tāpat arī jūsu vadoņi.” (Ap. d. 3:14—17.) Daļa ebreju, iespējams, nebija sapratuši Jēzus mācības un to, ka viņš bija Mesija. Savukārt citiem trūka mīlestības pret Dievu, traucēja aizspriedumi, vai arī viņi pret Jēzu izjuta skaudību un naidu.

Pievērsīsim uzmanību tam, kā mīlestības trūkums pret Jehovu ietekmēja daudzu cilvēku viedokli par Jēzus mācībām. Jēzus bieži mācīja ar līdzībām, kuras viņš paskaidroja visiem, kas vēlējās tās saprast. Bet vairākums, uzklausījuši viņa mācības, vienkārši devās prom un nepapūlējās uzzināt vairāk. Reiz pat kādi no Jēzus mācekļiem nespēja pieņemt vienu no mācībām, kuru viņš pastāstīja, izmantodams ilustrāciju. (Jāņa 6:52—66.) Šie cilvēki nesaprata, ka Jēzus stāstītās līdzības un ilustrācijas pārbaudīja viņu gatavību mainīt savu domāšanu un rīcību. (Jes. 6:9, 10; 44:18; Mat. 13:10—15.) Viņi arī nebija ņēmuši vērā pravietojumu, kurā bija teikts, ka Mesija runās līdzībās. (Ps. 78:2.)

Citi cilvēki noraidīja Jēzus mācības, jo viņiem pret Jēzu bija aizspriedumi. Piemēram, reiz, kad Jēzus mācīja savas dzimtās pilsētas Nācaretes sinagogā, visi klātesošie izbrīnījās. Taču viņi nevis secināja, ka Jēzus ir Mesija, bet gan jautāja: ”No kurienes viņš to ņēmis? [..] Vai viņš nav namdaris, Marijas dēls, un Jēkaba un Jāzepa un Jūdas un Sīmaņa brālis, un vai viņa māsas nav šeit pie mums?” (Marka 6:1—3.) Tā kā Jēzus bija uzaudzis vienkāršā ģimenē, Nācaretes iedzīvotāji neuzskatīja, ka viņš varētu mācīt kaut ko vērtīgu.

Bet ko var teikt par reliģiskajiem vadītājiem? Lielākā daļa no viņiem nepievērsa uzmanību Jēzum, jo arī viņiem pret Jēzu bija aizspriedumi. (Jāņa 7:47—52.) Viņi noraidīja Jēzus mācības arī tāpēc, ka apskauda viņu par lielo uzmanību, kādu viņš saņēma no tautas. (Marka 15:10.) Turklāt daudzi no reliģiskajiem vadītājiem noteikti bija ņēmuši ļaunā to, ka Jēzus bija atmaskojis viņu liekulību. (Mat. 23:13—36.) Jēzus pamatoti nosodīja viņu stūrgalvību, teikdams: ”Vai jums! jūs bauslības vīri! Jūs esat noslēpuši atzīšanas atslēgu; paši jūs neejat iekšā [Valstībā] un tos, kas gribēja ieiet, jūs esat aizkavējuši!” (Lūk. 11:37—52.)

Jēzus trīsarpus gadus bija sludinājis labo vēsti visā zemē un bija sagatavojis šim darbam arī citus. (Lūk. 9:1, 2; 10:1, 16, 17.) Jēzus un viņa mācekļu sludināšana bija tik sekmīga, ka farizeji žēlojās: ”Redziet, visa pasaule iet viņam pakaļ!” (Jāņa 12:19.) Tāpēc nevar teikt, ka ebrejiem nebija nekādu zināšanu par Jēzu. Tomēr daudzi nebija sapratuši, ka Jēzus ir Mesija. Viņi būtu varējuši labāk iepazīt un iemīlēt Mesiju, bet viņi to nebija darījuši, un daļa ebreju pat bija kļuvuši līdzvainīgi Jēzus nāvē. Tāpēc apustulis Pēteris izteica aicinājumu: ”Nožēlojiet savus grēkus un atgriezieties, lai jūsu grēki tiek izdeldēti un tas Kungs liktu nākt atspirgšanas laikiem un sūtītu jums izredzēto Kristu Jēzu.” (Ap. d. 3:19, 20.) Labajā vēstī par Jēzu Kristu ieklausījās tūkstošiem ebreju, un starp viņiem bija arī ”liels pulks priesteru”. Viņi pieņēma Jēzus mācības, nožēloja grēkus un ieguva Jehovas labvēlību. (Ap. d. 2:41; 4:4; 5:14; 6:7.)