Mīlestības ”pārākais ceļš”

”DIEVS ir mīlestība.” Šie apustuļa Jāņa vārdi atklāj, kāda ir Dieva galvenā īpašība. (1. Jāņa 4:8.) Tieši tāpēc, ka Dievs mīl cilvēkus, mums ir iespēja viņam tuvoties un izveidot ar viņu personiskas attiecības. Kā vēl mūs ietekmē Dieva mīlestība? Ir dzirdēts izteiciens, ka tas, ko mēs mīlam, mūs veido un maina. To nevar apstrīdēt. Turklāt mūs veido un maina arī tie, kurus mēs mīlam un kuri mīl mūs. Mēs esam radīti pēc Dieva tēla, tāpēc mēs spējam atspoguļot Dieva mīlestību savā dzīvē. (1. Moz. 1:27.) Apustulis Jānis rakstīja, ka mēs mīlam Dievu, ”jo viņš ir mūs pirmais mīlējis”. (1. Jāņa 4:19.)

Četri vārdi, kas raksturo mīlestību

Apustulis Pāvils mīlestību nosauca par ”pārāku ceļu”. (1. Kor. 12:31, LB-65r.) Kāpēc viņš šādi raksturoja mīlestību, un par kādu mīlestību viņš runāja? Lai to noskaidrotu, pievērsīsim uzmanību tam, kā Bībelē ir lietots vārds ”mīlestība”.

Sengrieķu valodā bija četri vārdi, ar kuriem tika apzīmēta mīlestība: storgē, erōs, filia un agapē. No šiem vārdiem agapē ir tas, kurš ir izmantots, runājot par Dievu, kas ”ir mīlestība”. * Par šo mīlestības veidu sengrieķu valodas speciālists Viljams Bārklijs rakstīja: ”Agapē ir saistīta ar prātu: tās nav tikai emocijas, kas pašas no sevis rodas mūsu sirdī; agapē ir princips, pēc kura mēs apzināti vadāmies savā dzīvē. Agapē ir nesaraujami saistīta ar mūsu gribu.” (New Testament Words.) Tātad agapē ir mīlestība, kuru nosaka principi, tomēr tā nereti ietver sevī arī spēcīgas emocijas. Tā kā ne visi principi ir labi un pareizi, kristiešiem jāvadās pēc tiem principiem, kurus Dievs Jehova ir atklājis Bībelē. Salīdzinot to, kas Bībelē rakstīts par agapē, un to, kas rakstīts par citiem mīlestības veidiem, mēs labāk sapratīsim, kāda mīlestība mums sevī ir jāveido.

Mīlestība ģimenē

Ir ļoti patīkami piederēt pie stipras un vienotas ģimenes, kurā valda sirsnīgas attiecības. Sengrieķu valodā dabiskas pieķeršanās jūtas ģimenes locekļu starpā raksturoja vārds storgē. Kristieši izturas pret saviem tuviniekiem  ar mīlestību. Bet par sabiedrību kopumā Pāvils rakstīja, ka pēdējās dienās cilvēki būs ”nemīļi” *. (2. Tim. 3:1, 3.)

Mūsdienu sabiedrībā patiešām trūkst mīlestības, kādai dabiski būtu jāpastāv ģimenes locekļu starpā. Kāpēc tik daudzas sievietes izšķiras pārtraukt grūtniecību? Kāpēc tik daudzi atstāj novārtā savus padzīvojušos vecākus? Kāpēc šķirto laulību skaits joprojām strauji aug? Tas viss notiek tāpēc, ka cilvēki kopumā ir kļuvuši ”nemīļi”.

Bībelē ir teikts, ka ”sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu”. (Jer. 17:9.) Mīlestība pret tuviniekiem balstās uz jūtām. Taču ir interesanti, ka Pāvils, rakstīdams par mīlestību, kāda vīram jāparāda pret sievu, izmantoja vārdu agapē un salīdzināja to ar mīlestību, kādu Kristus parāda pret draudzi. (Efez. 5:28, 29.) Tā pamatojas uz principiem, kurus ir noteicis Jehova, ģimenes iedibinātājs.

Patiesa mīlestība pret tuviniekiem kristiešus mudina rūpēties par saviem padzīvojušajiem vecākiem un gādāt par saviem bērniem. Tāpat tā mudina vecākus pamācīt un, ja nepieciešams, arī pārmācīt bērnus un nepieļaut, ka viņi, maigu jūtu vadīti, kļūtu pret bērniem pārlieku pielaidīgi. (Efez. 6:1—4.)

Romantiska mīlestība un Bībeles principi

Mīlestība un tuvība starp vīrieti un sievieti, kurus vieno laulības saites, ir dāvana no Dieva. (Sal. Pam. 5:15—17.) Tomēr vārdu erōs, ar ko tiek apzīmētas romantiskas jūtas, Dieva iedvesmotie Bībeles rakstītāji nav lietojuši. Kāpēc? Pirms ilgāka laika Sargtornī bija rakstīts: ”Mūsdienu sabiedrība, šķiet, pieļauj to pašu kļūdu, ko pieļāva senie grieķi. Viņiem Erots (grieķiski Erōs) bija dievs, kuru viņi pielūdza, kura altāra priekšā viņi zemojās un kuram viņi nesa upurus. [..] Tomēr, kā ir redzams no vēstures, šāda jutekliskas mīlestības dievināšana ir nesusi vienīgi pagrimumu, izlaidību un sabrukumu. Iespējams, tieši tāpēc Bībeles rakstītāji šo vārdu nav lietojuši.” Tā kā nebūtu pareizi veidot attiecības vienīgi uz romantisku jūtu pamata, kristietim būtu jāpārdomā, vai viņa jūtas pret cilvēku, ar ko viņš ir precējies vai plāno apprecēties, līdzsvaro mīlestība, kas balstīta uz Bībeles principiem.

 Jaunībā seksuālas tieksmes mēdz būt ļoti spēcīgas, taču jauni cilvēki, kas ievēro Bībeles normas, spēj saglabāt morālu tīrību. (Kol. 3:5.) Laulību mēs uzskatām par svētu Jehovas dāvanu. Jēzus par precētiem cilvēkiem teica: ”Ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” (Mat. 19:6.) Precēti kristieši paliek kopā nevis tikai tik ilgi, kamēr viņi izjūt romantisku interesi viens par otru, bet visu mūžu. Kad viņu starpā rodas problēmas, viņi necenšas atbrīvoties no saistībām — viņi parāda Dievam patīkamas īpašības, kas ļauj ģimenei būt noturīgai un laimīgai. (Efez. 5:33; Ebr. 13:4.)

Mīlestība draugu starpā

Draugi bagātina mūsu dzīvi. Kāds Bībeles sakāmvārds vēstī: ”Ir draugi, kuri ir labāki nekā brālis.” (Sal. Pam. 18:24.) Jehova vēlas, lai mums būtu īsti draugi. Atcerēsimies, cik cieša draudzība vienoja Dāvidu un Jonatānu. (1. Sam. 18:1.) Tāpat Bībelē var lasīt, ka apustulis Jānis bija ”māceklis, ko Jēzus mīlēja”. (Jāņa 20:2.) Sengrieķu valodā draudzību apzīmēja vārds filia. Ir pilnīgi dabiski, ka kristiešu starpā izveidojas tuva draudzība, tomēr, kā var lasīt 2. Pētera 1:7, mēs tiekam mudināti ”brālību” (grieķiski filadelfia, kas ir veidots no vārdiem filos [”draugs”] un adelfos [”brālis”]) papildināt ar ”mīlestību” (grieķiski agapē). Kristiešiem ir jāņem vērā šis padoms, lai draudzība viņu starpā būtu noturīga. Tāpēc padomāsim: vai draudzību, kas mūs vieno ar ticības biedriem, papildina uz Bībeles principiem balstīta mīlestība?

Dieva Rakstu padomi mums palīdz būt objektīviem attiecībās ar draugiem. Mums nav divējādu normu: vienas — pielaidīgas un saudzīgas — pret draugiem, bet otras — stingras un negrozāmas — pret pārējiem cilvēkiem. Turklāt mēs neglaimojam, lai izveidotu ar kādu draudzīgas attiecības. Taču pats galvenais ir tas, ka Bībeles principu izmantošana mums palīdz gudri izvēlēties draugus un izvairīties no sliktas sabiedrības, kas ”samaitā labus tikumus”. (1. Kor. 15:33.)

Mīlestība, kas saliedē kristiešus

Mīlestība, kas vieno kristiešus, ir kaut kas īpašs. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. [..] Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga.” (Rom. 12:9, 10.) Kristiešu ”mīlestība [agapē] ..ir neliekuļota”. Tās nav vienkārši jūtas, kas spontāni rodas mūsu sirdī, — šī mīlestība stingri sakņojas Bībeles principos. Pāvils arī pieminēja ”brāļu mīlestību” (filadelfia). Kā rakstīja kāds Bībeles komentētājs, vārds, kas tulkots ”brāļu mīlestība”, apzīmē ”sirsnīgu mīlestību, kurai raksturīga laipnība, iejūtība un izpalīdzība”. Apvienojumā ar agapē tā veicina ciešas attiecības Jehovas kalpu starpā. (1. Tes. 4:9, 10.) Savukārt Pāvila lietotais sengrieķu vārds filostorgos, ko veido filos un storgē un kas ir tulkots ”sirsnīga”, Bībelē ir sastopams tikai vienu reizi un norāda uz ciešām un sirsnīgām jūtām, kādas mēdz būt ģimenes locekļu starpā.

Attiecībām, kādas pastāv starp patiesajiem kristiešiem, ir raksturīga gan ģimeniska pieķeršanās, gan draudzības jūtas, turklāt tajās vienmēr izpaužas mīlestība, kuras pamatā ir Bībeles principi. Kristiešu draudze nav interešu klubs vai sabiedriska organizācija, bet gan liela, draudzīga ģimene, kas vienoti pielūdz Dievu Jehovu. Savus ticības biedrus mēs saucam par brāļiem un māsām un viņus par tādiem arī uzskatām. Viņi pieder pie mūsu garīgās ģimenes, mēs viņus mīlam kā draugus un vienmēr izturamies pret viņiem saskaņā ar Bībeles principiem. Dosim arī turpmāk savu ieguldījumu tajā, lai stiprinātu mīlestību, kas vieno un raksturo patieso kristiešu draudzi. (Jāņa 13:35.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Izceltais teksts 12. lpp.]

Kā jūs stiprināt mīlestību, kas vieno kristiešu draudzi?