Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Mūžīga dzīve uz zemes — cerība, kas atklājusies no jauna

Mūžīga dzīve uz zemes — cerība, kas atklājusies no jauna

Mūžīga dzīve uz zemes — cerība, kas atklājusies no jauna

”Daniēl, paglabā labi slepenībā šais atklāsmēs sacīto.. līdz pēdējam beigu laikam; daudzi to tad izpētīs, un atziņas vairosies!” (Dan. 12:4.)

1., 2. Kādi jautājumi ir apskatīti šajā rakstā?

MŪSDIENĀS miljoniem cilvēku skaidri saprot bībelisko pamatojumu mācībai par mūžīgu dzīvi paradīzē uz zemes. (Atkl. 7:9, 17.) Jau pašos cilvēces pirmsākumos Dievs darīja zināmu, ka cilvēki bija radīti, lai dzīvotu mūžīgi, nevis lai dzīvotu tikai nedaudz gadu un pēc tam nomirtu. (1. Moz. 1:26—28.)

2 Ebreju tauta senatnē loloja cerību, ka cilvēki atgūs pilnību, ko bija zaudējis Ādams, un Kristiešu grieķu rakstos ir paskaidrots, kādā veidā Dievs padarīs iespējamu mūžīgu dzīvi paradīzē uz zemes. Ja jau šāda cerība pastāvēja kopš senatnes, kāpēc bija vajadzīgs to atklāt no jauna? Kā cerība dzīvot mūžīgi uz zemes tika celta gaismā un darīta zināma miljoniem cilvēku?

Cerība tiek aizmiglota

3. Kāpēc nav nekas pārsteidzošs, ka doma par mūžīgu dzīvi uz zemes daudziem ir sveša?

3 Jēzus paredzēja, ka viltus pravieši sagrozīs viņa mācības un daudzus pievils. (Mat. 24:11.) Apustulis Pēteris kristiešus brīdināja: ”Jūsu starpā būs viltus mācītāji.” (2. Pēt. 2:1.) Savukārt apustulis Pāvils rakstīja par ”laiku, kad viņi [cilvēki] nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez”. (2. Tim. 4:3, 4.) Sātans visādi cenšas maldināt cilvēkus, un viņš ir izmantojis atkritušo kristietību, lai Dieva nodoms par mūžīgu dzīvi uz zemes tiktu aizmiglots. (Nolasīt 2. Korintiešiem 4:3, 4.)

4. Kādu Bībeles mācību ir atmetuši kristietības teologi?

4 Bībelē ir paskaidrots, ka debesīs nodibinātā Dieva Valstība satrieks un iznīcinās visas cilvēku valdības. (Dan. 2:44.) Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā Sātans būs ieslodzīts bezdibenī, mirušie tiks piecelti no nāves un tie, kas dzīvos uz zemes, sasniegs pilnību. (Atkl. 20:1—3, 6, 12; 21:1—4.) Taču atkritušās kristietības reliģiskie vadītāji ir ieviesuši citas mācības. Piemēram, mūsu ēras trešajā gadsimtā baznīcas tēvs Origens nosodīja tos, kuri ticēja, ka tūkstošgade būs svētību laiks visai zemei. Kristietības teologs Augustīns (354.—430. g.) ”turējās pie pārliecības, ka nekādas tūkstošgades nebūs”, ir teikts kādā katoļu enciklopēdijā (The Catholic Encyclopedia). *

5., 6. Kāpēc Origens un Augustīns noliedza domu, ka tūkstošgade būs svētību laiks zemei?

5 Kāpēc Origens un Augustīns nepiekrita Bībeles mācībai par tūkstošgadi? Origens bija skolojies pie Aleksandrijas Klementa, kurš no grieķu filozofiem bija pārņēmis mācību par nemirstīgu dvēseli. Teologs Verners Jēgers atzīmē, ka Origens, iedvesmojies no Platona idejām par dvēseli, ”ieviesa kristīgajā mācībā visaptverošos priekšstatus par dvēseli, kurus bija aizguvis no Platona”. Origens skaidroja, ka tūkstošgades svētības ir gaidāmas nevis uz zemes, bet garīgajā sfērā.

6 Pirms Augustīns 33 gadu vecumā pievērsās atkritušajai kristietībai, viņš bija bijis neoplatonisma piekritējs — šo filozofijas virzienu uz Platona filozofijas pamata trešajā gadsimtā bija attīstījis Plotīns. Pēc pievēršanās kristietībai Augustīns joprojām palika uzticīgs neoplatonisma idejām. ”Viņa prātā Jaunās Derības reliģija bija nedalāmi saplūdusi ar grieķu filozofijas platonisko tradīciju,” teikts Jaunajā britu enciklopēdijā. Kā var lasīt iepriekšminētajā katoļu enciklopēdijā, Augustīns Atklāsmes grāmatas 20. nodaļā aprakstīto tūkstošgadi ”skaidroja alegoriski. [..] Šo skaidrojumu.. pārņēma turpmākie kristietības teologi, un mācība par tūkstošgadi savā sākotnējā formā vairs neguva atbalstu.”

7. Kāda mācība ir aizēnojusi cerību dzīvot mūžīgi uz zemes, un kā tas notika?

7 Mācību par mūžīgu dzīvi uz zemes bija aizēnojis uzskats, kas bija pastāvējis jau senajā Babilonā un bija izplatījies pa visu pasauli, — tas bija uzskats, ka cilvēkam ir nemirstīga dvēsele, kas mājo cilvēka ķermenī. Kad kristietība pārņēma šo ideju, teologi sagrozīja Dieva Rakstus un vietas, kur ir runāts par dzīvi debesīs, skaidroja kā norādi uz to, ka visi labie cilvēki dosies uz debesīm. Saskaņā ar šo mācību, cilvēka dzīve uz zemes ir tikai pārbaudes laiks, kad kļūst redzams, vai viņš ir cienīgs dzīvot debesīs. Kaut kas līdzīgs bija noticis ar seno ebreju cerību mūžīgi dzīvot uz zemes. Ebreji pakāpeniski pārņēma grieķu ideju par nemirstīgu dvēseli, un viņu sākotnējā cerība mūžīgi dzīvot uz zemes pamazām izbālēja. Cik gan krasi šie priekšstati atšķīrās no tā, kas par cilvēku teikts Bībelē! Cilvēks ir fiziska būtne, nevis gars fiziskā ķermenī. Jehova pirmajam cilvēkam sacīja: ”Tu esi puteklis.” (1. Moz. 3:19.) Cilvēkiem par mūžīgu mājvietu ir dota zeme, nevis debesis. (Nolasīt Psalmu 104:5; 115:16.)

Tumsā atspīd patiesības gaisma

8. Ko 17. gadsimtā par nākotnes cerību rakstīja daži cilvēki, kas pētīja Bībeli?

8 Kaut gan lielākā daļa reliģiju, kas sevi dēvē par kristīgām, noraida mācību par mūžīgu dzīvi uz zemes, Sātanam nav izdevies to paturēt pilnībā apslēptu. Gadsimtu gaitā bija cilvēki, kas uzmanīgi pētīja Bībeli, un viņiem atspīdēja patiesības gaisma, kad viņiem radās apjausma par to, kā Dievs piešķirs cilvēkiem pilnību. (Ps. 97:11; Mat. 7:13, 14; 13:37—39.) 17. gadsimtā, pateicoties tam, ka bija vērsusies plašumā Bībeles tulkošana un iespiešana, Svētie Raksti kļuva pieejami plašākam lasītāju lokam. 1651. gadā kāds izglītots cilvēks rakstīja: ja jau Ādama dēļ cilvēki ir ”zaudējuši paradīzi un mūžīgu dzīvi uz zemes”, tad ar Kristus starpniecību ”visiem cilvēkiem jāiegūst dzīve uz zemes; citādi [Ādama un Kristus] pretstatījums nebūtu loģisks”. (Nolasīt 1. Korintiešiem 15:21, 22.) Slavenais angļu dzejnieks Džons Miltons (1608.—1674. g.) uzrakstīja poēmas Zaudētā paradīze un Atgūtā paradīze. Šajos darbos viņš minēja balvu, ko ticīgie cilvēki saņems paradīzē uz zemes. Lai gan Miltons Bībeles pētīšanai veltīja lielu daļu savas dzīves, viņš apzinājās, ka līdz pat Kristus klātbūtnes laikam Bībeles patiesību pilnībā saprast nebūs iespējams.

9., 10. a) Ko Izaks Ņūtons rakstīja par cilvēces cerību? b) Kāpēc Kristus klātbūtnes laiku Ņūtons saistīja ar tālu nākotni?

9 Arī ievērojamais dabaszinātnieks sers Izaks Ņūtons (1642.—1727. g.) dziļi interesējās par Bībeli. Viņš bija sapratis, ka svētie tiks piecelti no nāves dzīvei debesīs un valdīs kopā ar Kristu. (Atkl. 5:9, 10.) Bet par Dieva Valstības pavalstniekiem viņš rakstīja: ”Uz zemes arī pēc tiesas dienas dzīvos cilvēki — un ne tikai 1000 gadus, bet pat mūžīgi.”

10 Ņūtons uzskatīja, ka Kristus klātbūtne ir gaidāma pēc vairākiem gadsimtiem. Vēsturnieks Stīvens Snobelens rakstīja: ”Viens no iemesliem, kāpēc Ņūtons Dieva Valstību saistīja ar tik tālu nākotni, bija viņa bažas par dziļo trīsvienīgo atkrišanu, ko viņš redzēja sev apkārt.” Labā vēsts joprojām bija aizplīvurota, un Ņūtons neredzēja nevienu kristīgu kustību, kas to varētu sludināt. Viņš rakstīja: ”Šie Daniēla un Jāņa pravietojumi nebūs saprotami līdz pat beigu laikam.. [..] ”Tad,” saka Daniēls, ”daudzi staigās tuvu un tālu, un atziņas vairosies.” Jo pirms lielajām bēdām un pasaules gala Evaņģēlijam ir jātiek sludinātam visām tautām. Lielajā pulkā, kas tur rokās palmu zarus un ir iznācis no šīm lielajām bēdām, nevar būt neskaitāmi daudz cilvēku no visām tautām, ja pirms tam viņiem nav sludināts Evaņģēlijs.” (Dan. 12:4; Mat. 24:14; Atkl. 7:9, 10.)

11. Kāpēc lielākā daļa Miltona un Ņūtona laikabiedru nezināja, kāda ir cilvēces patiesā cerība?

11 Laikā, kad dzīvoja Miltons un Ņūtons, bija bīstami izteikt viedokli, kas bija pretējs baznīcas oficiālajai doktrīnai. Tāpēc daudz kas no tā, ko viņi rakstīja par Bībeli, tika publicēts tikai pēc viņu nāves. 16. gadsimtā notikusī reformācija neatbrīvojās no mācības par nemirstīgu dvēseli, un lielākā daļa protestantu baznīcu joprojām turējās pie Augustīna idejas, ka tūkstošgade ir jau pagājusi, nevis ir gaidāma nākotnē. Vai beigu laikā zināšanas ir vairojušās?

”Atziņas vairosies”

12. Kurā laikā bija jāvairojas zināšanām par patiesību?

12 Daniēla grāmatā ir atrodams kāds uzmundrinošs pravietojums par ”pēdējo beigu laiku”. (Nolasīt Daniēla 12:3, 4, 9, 10.) Arī Jēzus pravietiski runāja par šo laiku, kad teica: ”Tad taisnie spīdēs kā saule.” (Mat. 13:43.) Kā beigu laikā ir vairojušās zināšanas par patiesību? Pievērsīsim uzmanību dažiem notikumiem pirms 1914. gada, kad sākās beigu laiks.

13. Ko Rasels rakstīja, kad bija izpētījis jautājumu par to, kā cilvēki atgūs pilnību?

13 19. gadsimta otrajā pusē vairāki godprātīgi cilvēki centās saprast, kāds ir ”veselīgu mācību paraugs”. (2. Tim. 1:13.) Viens no viņiem bija Čārlzs Teizs Rasels. 1870. gadā viņš kopā ar dažiem citiem, kas meklēja patiesību, izveidoja Bībeles studēšanas grupu. 1872. gadā viņi pētīja jautājumu par to, kā cilvēki atgūs pilnību. Rasels vēlāk rakstīja: ”Līdz tam mēs nebijām saskatījuši lielo atšķirību starp balvu, kas paredzēta baznīcai (svaidīto kristiešu draudzei), kura tagad tiek pārbaudīta, un balvu, ko saņems pārējie Dievam uzticīgie cilvēki.” Pēdējiem tiks ”atjaunota cilvēciska pilnība, kāda sākotnēji Ēdenē bija visu cilvēku priekštecim.. Ādamam”. Rasels atzina, ka Bībeles studēšanā viņam bija palīdzējis tas, ko bija izpētījuši citi. Kuri tie bija?

14. a) Kā Henrijs Danns saprata Apustuļu darbus 3:21? b) Kas, pēc Danna vārdiem, būs tie, kas dzīvos mūžīgi uz zemes?

14 Viens no šiem cilvēkiem bija Henrijs Danns. Viņš rakstīja par laiku, kad ”viss būs atjaunots, par ko Dievs jau runājis caur svētajo muti kopš savu praviešu laikiem”. (Ap. d. 3:21, JD-07.) Kā bija sapratis Danns, šī atjaunošana sevī ietvers arī to, ka Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā cilvēki, kas dzīvos uz zemes, kļūs pilnīgi. Danns aplūkoja arī jautājumu, kas daudziem nebija skaidrs: kas būs tie, kas dzīvos mūžīgi uz zemes? Viņš paskaidroja, ka miljoniem cilvēku tiks piecelti no nāves, viņiem tiks mācīta patiesība un dota iespēja apliecināt ticību Kristum.

15. Ko Džordžs Storss bija secinājis par augšāmcelšanu?

15 1870. gadā Džordžs Storss bija nonācis pie secinājuma, ka netaisnie tiks piecelti no nāves un viņiem pavērsies iespēja dzīvot mūžīgi. Viņš no Bībeles secināja, ka tad, ja augšāmceltais noraidīs šo iespēju, tas ”mirs, pat ja šis grēcinieks būtu simt gadu vecs”. (Jes. 65:20.) Storss dzīvoja Bruklinā (Ņujorka) un bija žurnāla Bible Examiner redaktors.

16. Ar ko Bībeles pētnieki atšķīrās no citām kristīgām reliģijām?

16 Pētot Bībeli, Č. Rasels saprata, ka ir pienācis laiks plaši sludināt labo vēsti. Tāpēc 1879. gadā viņš sāka izdot žurnālu Ciānas Sargtornis un Kristus Klātbūtnes Vēstnesis, kura nosaukums tagad ir Sargtornis Sludina Jehovas Valstību. Līdz tam par patieso cilvēces cerību bija zinājuši tikai nedaudzi, taču kopš tā laika, kad sāka iznākt Sargtornis, daudzās zemēs izveidojās Bībeles pētnieku grupas, kas regulāri satikās, lai apspriestu Sargtornī publicētos rakstus. Mācība par to, ka tikai nedaudzi dosies uz debesīm un miljoniem cilvēku iegūs pilnību un dzīvos uz zemes, atšķīra Bībeles pētniekus no citām kristīgām reliģijām.

17. Kā ir vairojušās zināšanas par patiesību?

17 Pravietotais ”pēdējais beigu laiks” sākās 1914. gadā. Vai zināšanas par cilvēces patieso cerību vairojās? (Dan. 12:4.) 1913. gadā Rasela sprediķi tika iespiesti 2000 laikrakstos, kuru lasītāju kopskaits bija 15 miljoni. Līdz 1914. gada beigām vairāk nekā 9 miljoni cilvēku trīs kontinentos bija noskatījušies fotodrāmu ”Radīšana”, kura sastāvēja no diapozitīviem un kinofilmas elementiem un kurā bija paskaidrots, kas notiks Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā. No 1918. līdz 1925. gadam visā pasaulē vairāk nekā 30 valodās tika teikta runa ”Miljoni, kas dzīvo tagad, nekad nemirs”, kurā bija paskaidrota cerība dzīvot mūžīgi uz zemes. 1934. gadā Jehovas liecinieki saprata, ka tiem, kas cer dzīvot uz zemes mūžīgi, jātiek kristītiem. Šī sapratne viņus mudināja ar jaunu sparu sludināt labo vēsti par Dieva Valstību. Mūsdienās miljoniem cilvēku ir ļoti pateicīgi Jehovam par izredzēm dzīvot mūžīgi uz zemes.

Brīvība, kas gaida cilvēci

18., 19. Kāda, saskaņā ar Jesajas 65:21—25, būs dzīve nākotnē?

18 Pravietis Jesaja, Dieva iedvesmots, rakstīja par to, kāda nākotnē būs dzīve uz zemes. (Nolasīt Jesajas 65:21—25.) Kopš laika, kad Jesaja rakstīja šos vārdus, ir pagājuši aptuveni 2700 gadi, un daži koki, kas auga tad, iespējams, ir dzīvi vēl tagad. Vai jūs spējat iztēloties, ka jūs dzīvojat tik ilgi, pilni spēka un ar nevainojamu veselību?

19 Jaunajā pasaulē dzīve nebūs tikai īss ceļš no šūpuļa līdz kapam — tā dāvās nebeidzamas iespējas celt namus, stādīt dārzus un apgūt zināšanas. Iedomājieties, cik daudz labu draugu mēs varēsim iegūt tajā laikā. Draudzības saites kļūs arvien ciešākas visu mūžību. Cilvēci gaida ”Dieva bērnu apskaidrība un svabadība”. (Rom. 8:21.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 4. rk. Augustīns apgalvoja, ka Dieva Valstības tūkstoš gadu valdīšana nav gaidāma nākotnē, bet ir jau sākusies ar baznīcas nodibināšanu.

Vai jūs varat paskaidrot?

• Kā mācība par mūžīgu dzīvi uz zemes tika aizplīvurota?

• Ko 17. gadsimtā par nākotnes cerību bija sapratuši daži no tiem, kas lasīja Bībeli?

• Kā, tuvojoties 1914. gadam, kļuva skaidrāk saprotama cilvēces patiesā cerība?

• Kā ir vairojušās zināšanas par cerību dzīvot uz zemes?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 13. lpp.]

Dzejnieks Džons Miltons (pa kreisi) un dabaszinātnieks Izaks Ņūtons (pa labi) zināja, ka nākotnē ir gaidāma mūžīga dzīve uz zemes

[Attēli 15. lpp.]

Iedziļinoties Dieva Rakstos, Bībeles pētnieki saprata, ka ir pienācis laiks plaši sludināt vēsti par cilvēces patieso cerību