Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Mesija — Dieva sūtītais glābējs

Mesija — Dieva sūtītais glābējs

Mesija — Dieva sūtītais glābējs

”Kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti.” (1. Kor. 15:22.)

1., 2. a) Kā Andreju un Filipu ietekmēja tikšanās ar Jēzu? b) Kāpēc var teikt, ka mūsu rīcībā ir vairāk pierādījumu tam, ka Jēzus ir Mesija, nekā bija viņa agrīnajiem sekotājiem?

”MĒS esam atraduši Mesiju,” Andrejs teica savam brālim Pēterim, būdams pārliecināts, ka Jēzus no Nācaretes ir Dieva svaidītais. Arī Filips bija ieguvis tādu pašu pārliecību, un viņš devās pie sava drauga Nātānaēla, lai pavēstītu: ”Mēs esam to atraduši, par ko Mozus bauslībā un pravieši rakstījuši, Jēzu no Nacaretes, Jāzepa dēlu.” (Jāņa 1:40, 41, 45.)

2 Vai jūs esat pilnīgi pārliecināti, ka Jēzus ir solītais Mesija — Jehovas sūtītais ”pestīšanas iesācējs”? (Ebr. 2:10.) Mūsu rīcībā ir daudz vairāk pierādījumu tam, ka Jēzus ir Mesija, nekā bija viņa agrīnajiem sekotājiem. Mums ir pieejami Dieva Raksti, kuros varam lasīt par Jēzus dzīvi no viņa dzimšanas līdz augšāmcelšanai un kuri sniedz neapstrīdamus pierādījumus tam, ka viņš bija Kristus. (Nolasīt Jāņa 20:30, 31.) Tāpat Bībelē ir stāstīts, ka Jēzus, atgriezies debesīs, turpina pildīt to, kas viņam kā Mesijam ir jāpaveic. (Jāņa 6:40; nolasīt 1. Korintiešiem 15:22.) Pamatojoties uz zināšanām, ko esam ieguvuši no Bībeles, arī mēs varam teikt, ka ”esam atraduši Mesiju”. Taču vispirms pievērsīsim uzmanību tam, kas Jēzus mācekļiem pirmajā gadsimtā ļāva secināt, ka viņi ir atraduši Mesiju.

”Noslēpums”, kas tiek atklāts pakāpeniski

3., 4. a) Kas Jēzus agrīnajiem sekotājiem palīdzēja pazīt Mesiju? b) Kāpēc var apgalvot, ka vienīgi Jēzus ir varējis piepildīt visus pravietojumus par Mesiju?

3 Kāpēc Jēzus agrīnie sekotāji varēja būt pārliecināti, ka Jēzus ir Mesija? Laika gaitā Jehova ar praviešu starpniecību pakāpeniski bija darījis zināmu, pēc kā gaidāmo Mesiju varēs pazīt. Kāds Bībeles pētnieks šos pravietojumus salīdzināja ar marmora statujas gabaliem. Iedomājieties, ka telpā ienāk daudzi cilvēki, kuri nav pazīstami un iepriekš nav sazinājušies, un katram no viņiem ir līdzi viens statujas gabals. Ja šie gabali saderētu kopā, veidojot pabeigtu statuju, būtu loģiski secināt, ka ir bijis kāds, kas ir uzzīmējis statujas daļu skices un aizsūtījis tās šiem cilvēkiem. Mesiāniskie pravietojumi ir kā atsevišķi statujas fragmenti, un katrs no tiem satur svarīgu informāciju par Mesiju.

4 Bet vai pastāv iespēja, ka viena cilvēka dzīvē nejauši varētu piepildīties visi pravietojumi par Mesiju? Kā izteicās kāds zinātnieks, varbūtība, ka viens cilvēks nejauši varētu piepildīt visus pravietojumus par Mesiju, ”ir pārāk niecīga”, lai to vispār ņemtu vērā. Piepildīt šos pravietojumus ”visas vēstures gaitā ir spējis.. tikai un vienīgi Jēzus”.

5., 6. a) Kā tiks izpildīts spriedums Sātanam? b) Kā Dievs pakāpeniski atklāja, no kādas radniecības līnijas nāks apsolītais ”dzimums”?

5 Mesiāniskie pravietojumi ir cieši saistīti ar ”noslēpumu”, kuram ir daudzas ļoti nozīmīgas šķautnes. (Kol. 1:26, 27; 1. Moz. 3:15.) Šis noslēpums sevī ietver arī spriedumu Sātanam, ”vecajai čūskai”, kura vainas dēļ cilvēki ir nonākuši grēka un nāves varā. (Atkl. 12:9.) Kā šis spriedums tiks izpildīts? Jehova pravietojumā minēja ”sievu”, kuras ”dzimums” Sātanam ”sadragās galvu”. Pravietotais ”dzimums” iznīcinās Sātanu, tā likvidējot dumpīguma, slimību un nāves cēloni. Tomēr Dievs paziņoja, ka ”čūska” vispirms simboliskā ziņā ”iekodīs papēdī” sievas ”dzimumam”.

6 Jehova pakāpeniski atklāja, kurš būs apsolītais ”dzimums”. Dievs Ābrahāmam par viņa pēcnācējiem jeb ”dzimumu” solīja: ”Tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas.” (1. Moz. 22:18.) Jehova Mozum pavēstīja, ka šis ”dzimums” būs ”pravietis”, un šim pravietim bija jābūt lielākam nekā Mozus. (5. Moz. 18:18, 19.) Kā tika paziņots Dāvidam un kā vēlāk pasludināja pravieši, Mesijam bija jābūt Dāvida pēcnācējam un uz mūžīgiem laikiem jāmanto Dāvida tronis. (2. Sam. 7:12, 16; Jer. 23:5, 6.)

Kas pierādīja, ka Jēzus ir Mesija

7. Kāpēc var teikt, ka Jēzus bija nācis no ”sievas”?

7 Dievs izraudzījās savu Dēlu, kas bija pirmā viņa radītā būtne, lai tas kļūtu par ”sievas” — viņa debesu organizācijas — ”dzimumu”. Tas nozīmēja, ka Dieva vienpiedzimušajam Dēlam bija jāatsakās no dzīves debesīs un jāpiedzimst par pilnīgu cilvēku uz zemes. (Jāņa 1:14; Filip. 2:5—7.) Mariju ”apēnoja” svētais gars, tāpēc bērns, kas viņai piedzima, ”bija svēts un tapa saukts Dieva Dēls”. (Lūk. 1:35.)

8. Kā Jēzus kristīdamies piepildīja pravietojumus par Mesiju?

8 Pravietojumos par Mesiju bija norādīts, kur un kad viņam jāparādās. Kā bija pravietots, Jēzus piedzima Betlēmē. (Mih. 5:1.) Pirmajā gadsimtā ebreji ar nepacietību gaidīja Mesijas parādīšanos. Daži domāja par Jāni Kristītāju, ka tas varbūt ir Kristus. Bet Jānis viņiem teica: ”Pēc manis nāks viens spēcīgāks, nekā es esmu.” (Lūk. 3:15, 16.) Mūsu ēras 29. gada rudenī, būdams 30 gadus vecs, Jēzus atnāca pie Jāņa un tika kristīts. Tā Jēzus kļuva par Mesiju tieši pravietotajā laikā. (Dan. 9:25.) Pēc kristīšanās viņš uzsāka savu notikumiem bagāto kalpošanu, sludinādams: ”Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi!” (Marka 1:14, 15.)

9. Par ko mācekļi bija pilnīgi pārliecināti, kaut arī viņu zināšanas bija ierobežotas?

9 Gaidas, ko cilvēki saistīja ar Mesiju, nebija gluži pamatotas. Jēzus tiešām bija ķēniņš, kā cilvēki viņu sveica, taču viņi tobrīd vēl nesaprata, ka Mesijas valdīšanas laiks ir nākotnē un ka viņš valdīs no debesīm. (Jāņa 12:12—16; 16:12, 13; Ap. d. 2:32—36.) Tomēr, kad Jēzus saviem mācekļiem jautāja: ”Ko tad jūs par mani sakāt, kas es esmu?” — Pēteris bez vilcināšanās atbildēja: ”Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.” (Mat. 16:13—16.) Līdzīgus vārdus Pēteris teica arī tad, kad daudzi, sašutuši par kādu Jēzus mācību, Jēzu atstāja. (Nolasīt Jāņa 6:68, 69.)

Klausīsim Mesijam

10. Kāpēc Jehova uzsvēra, ka ir jāklausa viņa Dēlam?

10 Debesīs Dieva vienpiedzimušais Dēls bija varena garīga būtne. Uz zemes Jēzus bija sava Tēva pārstāvis. (Jāņa 16:27, 28.) Viņš teica: ”Mana mācība nav manis paša, bet tā, kas mani sūtījis.” (Jāņa 7:16.) Jēzus pārvēršanās parādības laikā Jehova apstiprināja, ka Jēzus ir Mesija, un deva norādījumu: ”To klausait!” (Lūk. 9:35.) Cilvēkiem bija jāklausa Dieva izredzētajam. Par patiesu paklausību liecināja gan ticība, gan labi darbi — bez tā nebija iespējams iegūt Dieva labvēlību un iemantot mūžīgu dzīvi. (Jāņa 3:16, 35, 36.)

11., 12. a) Kāpēc pirmā gadsimta ebreji neatzina Jēzu par Mesiju? b) Kādi cilvēki ticēja Jēzum?

11 Lai gan pastāvēja neapstrīdami pierādījumi, kas apliecināja, ka Jēzus ir Mesija, lielākā daļa ebreju pirmajā gadsimtā viņu neatzina. Kāpēc tā bija? Viņiem bija pašiem savi priekšstati par Mesiju, piemēram, viņi gaidīja, ka Mesija būs politisks līderis, kas viņus atbrīvos no romiešu kundzības. (Nolasīt Jāņa 12:34.) Tāpēc viņiem nebija pieņemams tāds Mesija, kuru, kā bija paredzēts pravietojumos, nicināja, no kura vairījās, kurš pieredzēja sāpes un ciešanas un galu galā tika nogalināts. (Jes. 53:3, 5.) Pat daži no Jēzus uzticīgajiem mācekļiem bija vīlušies, ka viņš nekļuva par ebreju tautas atbrīvotāju. Tomēr viņi neatstāja Jēzu, un ar laiku viņiem tika piešķirta pareiza sapratne par Mesijas uzdevumu. (Lūk. 24:21.)

12 Vēl viens iemesls, kāpēc cilvēki neatzina Jēzu par solīto Mesiju, bija viņa mācības, kuras daudziem bija grūti pieņemt. Lai varētu ieiet Dieva Valstībā, cilvēkam bija jāaizliedz sevi, ”jāēd” Jēzus miesa un asinis, jāpiedzimst no augšienes un jābūt nošķirtam no pasaules. (Marka 8:34; Jāņa 3:3; 6:53; 17:14, 16.) Lepno, bagāto un liekulīgo cilvēku acīs šīs prasības bija pārāk grūti izpildāmas. Taču tie ebreji, kas bija pazemīgi, atzina Jēzu par Mesiju, tāpat kā daudzi samarieši, kas sacīja: ”Šis tiešām ir pasaules Pestītājs.” (Jāņa 4:25, 26, 41, 42; 7:31.)

13. Kā Jēzum simboliskā ziņā tika ”iekosts papēdī”?

13 Jēzus jau iepriekš pateica, ka augstie priesteri viņu notiesās un nodos pagāniem, kas viņu sitīs pie staba, bet trešajā dienā viņš tiks piecelts no nāves. (Mat. 20:17—19.) Kad viņš sinedrija priekšā apstiprināja, ka viņš ir ”Kristus, Dieva Dēls”, tas tika atzīts par zaimošanu. (Mat. 26:63—66.) Pilāts Jēzus rīcībā nesaskatīja neko tādu, ar ko tas ”nāvi būtu pelnījis”, bet, tā kā ebreji Jēzu apsūdzēja arī musināšanā, Pilāts Jēzu ”nodeva viņu gribai”. (Lūk. 23:13—15, 25.) Tā viņi ”aizliedza” ”dzīvības Valdnieku” un panāca, ka viņš tiek nogalināts, lai gan pastāvēja pārliecinoši pierādījumi, ka viņu ir sūtījis Dievs. (Ap. d. 3:13—15.) Kā bija pravietots, Mesija tika nogalināts — 33. gada Pashas svētku dienā viņš tika piesists pie staba. (Dan. 9:26, 27; Ap. d. 2:22, 23.) Kad Jēzus nomira mokpilnā nāvē, viņam simboliskā ziņā tika ”iekosts papēdī”, kā bija paredzēts 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā.

Kāpēc Mesijam bija jāmirst

14., 15. a) Kādu divu iemeslu dēļ Jehova pieļāva Jēzus nāvi? b) Ko Jēzus darīja, kad bija piecelts no nāves?

14 Jehova pieļāva Jēzus nāvi divu svarīgu iemeslu dēļ. Pirmkārt, būdams uzticīgs līdz nāvei, Jēzus atklāja būtisku ”noslēpuma” aspektu. Izturēdams visnopietnākos pārbaudījumus, kurus viņam sagādāja Sātans, viņš pārliecinoši pierādīja, ka pilnīgs cilvēks spēj saglabāt dievbijību un atbalstīt Dieva augstāko varu. (1. Tim. 3:16.) Otrkārt, kā Jēzus teica, Cilvēka Dēls ir nācis, lai ”atdotu savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem”. (Mat. 20:28.) Šis upuris ļāva izpirkt cilvēkus no grēka, ko viņi bija mantojuši no Ādama, un deva iespēju iegūt mūžīgu dzīvi visiem, kas atzīst Jēzu par to, ar kura starpniecību Dievs ir sagādājis glābšanu. (1. Tim. 2:5, 6.)

15 Kad Kristus trīs dienas bija atradies kapā, viņš tika piecelts no nāves, un turpmāko 40 dienu laikā viņš parādījās saviem mācekļiem, apstiprinādams, ka viņš ir dzīvs, un deva tiem tālākus norādījumus. (Ap. d. 1:3—5.) Tad Jēzus devās uz debesīm, kur viņš nodeva Jehovam sava dārgā upura vērtību un gaidīja laiku, kad viņam bija jākļūst par mesiānisko Ķēniņu. Šajā laikā viņam debesīs bija daudz darāmā.

Mesija izpildīs savu uzdevumu līdz galam

16., 17. Ko Jēzus, būdams Mesija, dara pēc atgriešanās debesīs, un ko viņš darīs drīzā nākotnē?

16 Laikā pēc savas augšāmcelšanas Jēzus ir uzticīgi pārraudzījis kristiešu draudzi, pār kuru viņš ir iecelts. (Kol. 1:13.) Noteiktā laikā viņam bija jāsāk valdīt Dieva Valstībā. Bībeles pravietojumi un pasaules notikumi apstiprina, ka ķēniņa Jēzus klātbūtne un ”pastarais laiks” sākās 1914. gadā. (Mat. 24:3; Atkl. 11:15.) Īsi pēc tam eņģeļu karapulks viņa vadībā padzina Sātanu un tā dēmonus no debesīm. (Atkl. 12:7—10.)

17 Sludināšana un mācīšana — darbs, ko 29. gadā aizsāka Jēzus, — tuvojas grandiozam noslēgumam. Drīz Jēzus tiesās visus dzīvos. Pazemīgajiem cilvēkiem, kas atzīst, ka ar viņa starpniecību Jehova ir sagādājis glābšanu, Jēzus Kristus tad teiks: ”Iemantojiet valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma.” (Mat. 25:31—34, 41.) Tie, kas neatzīst Jēzu par ķēniņu, tiks iznīcināti, kad Jēzus vedīs debesu karapulkus cīņā ar visu ļaunumu. Pēc tam Jēzus sasies Sātanu un iemetīs viņu un viņa dēmonus ”bezdibenī”. (Atkl. 19:11—14; 20:1—3.)

18., 19. Ko Jēzus panāks, izpildot līdz galam Mesijas uzdevumu, un ko tajā laikā pieredzēs paklausīgie cilvēki?

18 Tas, ko Jēzus paveiks savas tūkstoš gadu valdīšanas laikā, apstiprinās, ka viņš tiešām ir ”Brīnišķais padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera lielskungs”. (Jes. 9:5, 6.) Valdot Dieva Valstībai, cilvēki — arī tie, kurus Jēzus piecels no nāves, — atgūs pilnību. (Jāņa 5:26—29.) Mesija vedīs paklausīgos cilvēkus ”pie dzīvības ūdens avotiem” un palīdzēs viņiem atjaunot mierīgas attiecības ar Jehovu. (Nolasīt Atklāsmes 7:16, 17.) Pēc pēdējā pārbaudījuma visi dumpinieki, ieskaitot Sātanu un viņa dēmonus, tiks ”iemesti uguns.. jūrā”, un tā tiks satriekta ”čūskas” galva. (Atkl. 20:10.)

19 Cik gan lieliski un nevainojami Jēzus izpildīs Mesijas uzdevumu! Paradīzē uz zemes mājos no grēka atbrīvotie cilvēki. Viņiem būs nevainojama veselība, viņi būs laimīgi un dzīvos mūžīgi. Jehovas svētais vārds būs attīrīts no visiem apmelojumiem, un viņa tiesības uz augstāko varu būs pilnībā apstiprinātas. Šāda izcila nākotne drīzumā gaida visus, kas paklausa Dieva svaidītajam.

Vai jūs esat ”atraduši Mesiju”?

20., 21. Kas mūs mudina stāstīt citiem par Mesiju?

20 Kopš 1914. gada rit Kristus klātbūtnes (grieķiski parūsia) laiks. Lai gan Jēzus, Dieva Valstības ķēniņš, ir neredzams cilvēku acīm, par viņa klātbūtni nepārprotami liecina pravietojumu piepildīšanās. (Atkl. 6:2—8.) Tomēr lielākā daļa cilvēku mūsdienās, līdzīgi ebrejiem pirmajā gadsimtā, neņem vērā pierādījumus, kas liecina par Mesijas klātbūtni. Arī viņi gaida Mesiju, kas būtu politisks līderis vai vismaz īstenotu varu ar cilvēku valdību starpniecību. Taču mēs zinām, ka Jēzus tagad valda Dieva Valstībā. Vai gan jūs neizjutāt saviļņojumu, kad to uzzinājāt? Tāpat kā Jēzus mācekļi pirmajā gadsimtā, arī mēs varam teikt: ”Mēs esam atraduši Mesiju.”

21 Vai, stāstot citiem Bībeles patiesību, jūs uzsverat, ko Jēzus dara, būdams Mesija? Ja tā rīkojamies, mēs vairojam savu pateicību par visu, ko viņš jau ir paveicis mūsu labā, ko viņš veic tagad un ko vēl paveiks nākotnē. Līdzīgi Andrejam un Filipam, jūs noteikti esat stāstījuši par Mesiju arī saviem radiniekiem un draugiem. Turpināsim ar dedzību stāstīt citiem, ka Jēzus Kristus ir apsolītais Mesija — tas, ar kura starpniecību Dievs piedāvā glābšanu!

Vai varat paskaidrot?

• Kas Jēzus agrīnajiem sekotājiem palīdzēja pazīt Mesiju?

• Kādu divu svarīgu iemeslu dēļ Jēzum bija jāmirst?

• Ko Jēzus vēl paveiks, būdams Mesija?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 21. lpp.]

Kā cilvēki pirmajā gadsimtā varēja zināt, ka Jēzus ir apsolītais Mesija?

[Attēls 23. lpp.]

Vai sarunās ar citiem jūs pievēršat uzmanību tam, ko Jēzus dara, būdams Mesija?