Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Apliecināsim, ka esam patiesie Kristus sekotāji

Apliecināsim, ka esam patiesie Kristus sekotāji

Apliecināsim, ka esam patiesie Kristus sekotāji

”Katrs labs koks nes labus augļus, bet nelāgs koks nes sliktus augļus.” (Mat. 7:17, JD-07.)

1., 2. Kā patiesos Kristus sekotājus var atšķirt no viltus kristiešiem?

JĒZUS teica, ka viņa patiesos sekotājus no viltus kristiešiem varēs atšķirt pēc ”augļiem” — pēc tā, ko viņi māca un kā rīkojas. (Mat. 7:15—17, 20.) Cilvēkus nenovēršami ietekmē tas, ko viņi uzņem savā prātā un sirdī. (Mat. 15:18, 19.) Tie, kas uzklausa viltus mācības, nes ”sliktus augļus” (JD-07), turpretī tie, kas mācās patiesību, nes ”labus augļus”.

2 Tagadējā beigu laikā šīs abas cilvēku grupas ir kļuvušas skaidri saskatāmas. (Nolasīt Daniēla 12:3, 10.) Viltus kristiešiem ir sagrozīts viedoklis par Dievu, un bieži viņu dievbijība ir tikai ārēja, turpretī tie, kuriem ir dziļa sapratne par garīgiem jautājumiem, pielūdz Dievu ”garā un patiesībā”. (Jāņa 4:24; 2. Tim. 3:1—5.) Viņu dzīvē izpaužas kristīgas īpašības. Bet kā ir ar katru no mums personīgi? Apskatot piecas tālāk minētās pazīmes, kas raksturo patieso kristietību, padomājiet: vai mana rīcība un tas, ko es mācu citiem, saskan ar Bībeli? Vai mani vārdi un izturēšanās padara patiesību pievilcīgu tādu cilvēku acīs, kuri to meklē?

Dzīvosim saskaņā ar Dieva Rakstiem

3. Kas iepriecina Jehovu, un kā sapratne par to ietekmē patiesos kristiešus?

3 ”Ne ikkatrs, kas uz mani saka: Kungs! Kungs! ieies debesu valstībā,” teica Jēzus, ”bet tas, kas dara mana debesu Tēva prātu.” (Mat. 7:21.) Jehovu priecē ne jau tas, ka cilvēks vārdos atzīst sevi par kristieti, bet gan tas, ka viņš dzīvo, kā kristietim pienākas. Ja kāds patiesi seko Kristum, tas ietekmē visu viņa dzīvi, arī viņa attieksmi pret naudu, laicīgo darbu, izklaidi, pasaulīgām paražām un svētkiem, viņa attiecības ar dzīvesbiedru un citiem cilvēkiem. Turpretī viltus kristieši savā domāšanā un rīcībā seko pasaulei, kas tagad, pēdējās dienās, kļūst aizvien ļaunāka. (Ps. 92:8.)

4., 5. Kā mēs varam ņemt vērā Jehovas vārdus, kas lasāmi Maleahija 3:18?

4 Pravietis Maleahijs rakstīja: ”Jums savukārt būs jāredz, kāda ir starpība starp taisno un bezdievīgo un starp to, kas Dievam kalpo, un to, kas Viņam nekalpo.” (Mal. 3:18.) Ņemot vērā šos vārdus, mums būtu jāpadomā: vai es līdzinos pasaulei vai arī atšķiros no tās? Vai es cenšos vienmēr iederēties savu skolasbiedru vai kolēģu sabiedrībā vai arī stingri turos pie Bībeles principiem un pat aizstāvu tos, kad tas ir vietā? (Nolasīt 1. Pētera 3:16.) Protams, mums nav jābūt paštaisniem, bet mums jāatšķiras no tiem, kas nemīl Jehovu un nekalpo viņam.

5 Ja mēs pamanām, ka mums sevī kaut kas ir jāmaina, pieminēsim to lūgšanās un meklēsim garīgu spēku, regulāri studējot Bībeli, lūdzot Dievu un apmeklējot sapulces. Jo lielākā mērā mēs saskaņosim savu dzīvi ar Dieva vārdiem, jo vairāk ”labu augļu” mēs nesīsim, arī ”lūpu augli, kas viņa [Dieva] vārdu slavē”. (Ebr. 13:15.)

Sludināsim vēsti par Dieva Valstību

6., 7. Kāda atšķirība pastāv starp patiesajiem un viltus kristiešiem, ja ir runa par Valstības vēsti?

6 Jēzus teica: ”Man jānes labā vēsts par Dieva valstību, jo tam es esmu sūtīts.” (Lūk. 4:43.) Kāpēc galvenais, par ko Jēzus sludināja un mācīja, bija Dieva Valstība? Viņš zināja, ka nākotnē, būdams Dieva Valstības ķēniņš, viņš kopā ar saviem svaidītajiem brāļiem, kas būs piecelti no nāves, likvidēs cilvēces nelaimju galvenos cēloņus — grēku un Sātanu. (Rom. 5:12; Atkl. 20:10.) Jēzus saviem sekotājiem pavēlēja sludināt labo vēsti par Dieva Valstību līdz pat ļaunās pasaules galam. (Mat. 24:14.) Tie, kas tikai apgalvo, ka ir Kristus sekotāji, neveic šo darbu, un patiesībā viņi to nemaz nespēj. Kāpēc tā ir? Tam ir vismaz trīs iemesli. Pirmkārt, viņi nevar sludināt to, ko nesaprot. Otrkārt, lielākajai daļai no viņiem trūkst pazemības un drosmes, bez kuras nav iespējams izturēt izsmieklu un pretestību, izplatot vēsti par Dieva Valstību. (Mat. 24:9; 1. Pēt. 2:23.) Un, treškārt, viltus kristiešiem nav Dieva gara. (Jāņa 14:16, 17.)

7 Savukārt patiesie Kristus sekotāji saprot, kas ir Dieva Valstība un ko tā paveiks. Vēl vairāk, viņi Dieva Valstībai ierāda galveno vietu savā dzīvē, un ar Dieva gara palīdzību viņi sludina Valstību visā pasaulē. (Cak. 4:6.) Vai jūs regulāri piedalāties šajā darbā? Vai jūs cenšaties kļūt par labākiem sludinātājiem, piemēram, pavadot kalpošanā vairāk laika vai pilnveidojot savu kalpošanu? Daudzi ir guvuši labas sekmes, iemācoties prasmīgāk izmantot Bībeli. ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs,” rakstīja apustulis Pāvils, kas bija paradis sludināšanā atsaukties uz Dieva Rakstiem. (Ebr. 4:12; Ap. d. 17:2, 3.)

8., 9. a) Miniet gadījumus, kas apliecina, cik vērtīgi ir izmantot Bībeli sludināšanā! b) Kā mēs varam mācīties prasmīgāk izmantot Bībeli?

8 Sludinot pa mājām, kāds brālis vīrietim, kas bija katolis, nolasīja Daniēla grāmatas 2. nodaļas 44. pantu un paskaidroja, kā Dieva Valstība atnesīs patiesu mieru un drošību. Vīrietis viņam sacīja: ”Es pateicos, ka jūs atšķīrāt Bībeli un parādījāt, kas tajā teikts, nevis vienkārši man to pastāstījāt.” Kāds cits brālis, sludinādams kopā ar sievu, nolasīja Bībeles vietu pareizticīgai sievietei, un viņa uzdeva vairākus jautājumus, kas liecināja par patiesu interesi. Arī atbildot uz tiem, sludinātāji izmantoja Bībeli. Vēlāk šī sieviete teica: ”Vai jūs zināt, kāpēc es biju gatava ar jums runāt? Jūs atnācāt pie manām durvīm ar Bībeli, un jūs lasījāt no tās.”

9 Kaut arī mūsu literatūra ir svarīga un tā ir jāpiedāvā cilvēkiem sludināšanā, galvenais, ko mēs izmantojam, ir Bībele. Ja jums vēl nav paraduma sludināšanā regulāri izmantot Bībeli, izvirziet sev mērķi tādu izveidot. Varbūt jūs varat izvēlēties dažus Bībeles pantus, kuri paskaidro, kas ir Dieva Valstība un kā tā atrisinās problēmas, kuras uztrauc cilvēkus jūsu apkārtnē. Esiet gatavi nolasīt šos pantus, sludinot pa mājām.

Būsim lepni par to, ka esam nosaukti Dieva vārdā

10., 11. Kāds pretstats jautājumā par Dieva vārda izmantošanu pastāv starp Jēzu un tiem, kas tikai apgalvo, ka seko viņam?

10 ””Jūs esat mani liecinieki,” — tā saka tas Kungs, — ”un vienīgi Es esmu Dievs.”” (Jes. 43:12.) Jehovas visizcilākais liecinieks, Jēzus Kristus, uzskatīja par godu pārstāvēt Dievu un darīt viņa vārdu zināmu citiem. (Nolasīt Jāņa 17:6; Ebrejiem 2:12.) Patiesībā tieši tāpēc, ka Jēzus atklāti runāja par sava Tēva vārdu, viņš tika nosaukts par ”uzticīgo liecinieku”. (Atkl. 1:5; Mat. 6:9.)

11 Turpretī daudzi, kas apgalvo, ka pārstāv Dievu un viņa Dēlu, ir parādījuši necieņu pret Dieva vārdu un pat ir izņēmuši to no saviem Bībeles izdevumiem. Šāda nostāja izpaužas nesen izdotā katoļu bīskapiem adresētā direktīvā, kurā bija teikts, ka ”Dieva vārdu tetragrammas JHVH formā [dievkalpojumos] nedrīkst lietot”. * Ir skumji redzēt šādu attieksmi pret Dieva vārdu.

12. Kā Jehovas kalpi 1931. gadā vēl vairāk uzsvēra savu saistību ar Jehovas vārdu?

12 Patiesie kristieši seko paraugam, kādu ir rādījis Kristus un ”liels pulks liecinieku”, kas bija pirms viņa, un ar lepnumu izmanto Dieva vārdu. (Ebr. 12:1.) 1931. gadā Dieva kalpi vēl vairāk uzsvēra savu saistību ar Jehovas vārdu, pieņemdami nosaukumu Jehovas liecinieki. (Nolasīt Jesajas 43:10—12.) Tā ļoti īpašā nozīmē Kristus patiesie sekotāji kļuva par tautu, kas nosaukta Dieva vārdā. (Ap. d. 15:14, 17.)

13. Kā mēs varam dzīvot saskaņā ar nosaukumu, kādu mums devis Dievs?

13 Kā mēs personīgi varam apliecināt, ka dzīvojam saskaņā ar mūsu nosaukumu? Pirmām kārtām mums uzticīgi jāliecina par Dievu. ”Ikviens, kas piesauc tā Kunga vārdu, tiks izglābts,” rakstīja Pāvils. ”Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina? Un kā lai sludina, kad nav sūtīti?” (Rom. 10:13—15.) Otrkārt, mums taktiski jāatspēko viltus mācības, kas dara negodu mūsu Radītājam. Viena no tām ir doktrīna par elles ugunīm, kas mīlestības Dievam būtībā piedēvē Sātana zemiskās īpašības. (Jer. 7:31; 1. Jāņa 4:8; salīdzināt Marka 9:17—27.)

14. Kā cilvēkus ir ietekmējis tas, ka viņi ir uzzinājuši Dieva personvārdu?

14 Vai jūs esat lepni par iespēju saukties mūsu debesu Tēva vārdā? Vai jūs šo svēto vārdu darāt zināmu citiem? Kāda sieviete Francijas galvaspilsētā Parīzē bija dzirdējusi, ka Jehovas liecinieki zina Dieva vārdu, tāpēc, satikusi kādu liecinieci, viņa tai lūdza parādīt Dieva vārdu viņas Bībelē. Kad sieviete izlasīja pantu, kurā bija minēts Dieva personvārds, viņa jutās dziļi iespaidota. Viņa sāka mācīties Bībeli, un tagad viņa uzticīgi sludina labo vēsti citā valstī. Austrālijā kāda katoliete, pirmo reizi Bībelē ieraudzījusi Dieva vārdu, aiz saviļņojuma sāka raudāt. Tagad viņa jau daudzus gadus kalpo par pionieri. Kad Jehovas liecinieki Jamaikā kādai sievietei parādīja Dieva vārdu viņas pašas Bībelē, viņas acīs sariesās prieka asaras. Būsim lepni par to, ka esam nosaukti Dieva vārdā, un, sekojot Jēzus priekšzīmei, darīsim šo izcilo vārdu zināmu citiem.

”Nemīliet pasauli”

15., 16. Kāda ir patieso kristiešu attieksme pret pasauli, un kas mums būtu jāpārdomā?

15 ”Nemīliet pasauli nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības.” (1. Jāņa 2:15.) Pasaulei un tajā izplatītajai miesīgajai domāšanai nav nekā kopīga ar Jehovu un viņa svēto garu. Tāpēc patiesie Kristus sekotāji ne tikai nepieder pie pasaules, bet arī raugās, lai viņu sirdī nebūtu mīlestības pret to, jo Kristus māceklis Jēkabs rakstīja, ka ”pasaules draudzība ir Dieva ienaidība”. (Jēk. 4:4.)

16 Ievērot Jēkaba vārdus pasaulē, kura ir pilna ar neskaitāmiem kārdinājumiem, var būt grūti. (2. Tim. 4:10.) Jēzus, lūgdams Dievu par saviem sekotājiem, teica: ”Es nelūdzu, lai tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai tu viņus pasargātu no ļauna. Viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules.” (Jāņa 17:15, 16.) Mums katram būtu jāpadomā: vai es cenšos nebūt no pasaules? Vai citi zina, kāda ir mana attieksme pret svētkiem un paražām, kas ir pretrunā ar Bībeli, kā arī pret svētkiem, kuriem varbūt nav pagāniskas izcelsmes, bet kuros skaidri atspoguļojas pasaules gars? (2. Kor. 6:17; 1. Pēt. 4:3, 4.)

17. Kas godprātīgus cilvēkus var pamudināt nostāties Jehovas pusē?

17 Ir skaidrs, ka mūsu uz Bībeli pamatotā nostāja mums nenesīs pasaules labvēlību, taču tā var piesaistīt godprātīgus cilvēkus. Kad šādi cilvēki ievēro, ka mūsu ticība ir stingri balstīta uz Bībeli un ka tā ietekmē visu mūsu dzīvi, viņi var atsaukties labvēlīgi, it kā sakot svaidītajiem kristiešiem: ”Mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.” (Cak. 8:23.)

Parādīsim patiesu kristīgu mīlestību

18. Ko nozīmē mīlēt Jehovu un savu tuvāko?

18 Jēzus teica: ”Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta,” — un: ”Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (Mat. 22:37, 39.) Šī mīlestība (sengrieķu valodā agapē) ir dziļi tikumiska, tās pamatā ir pienākuma apziņa, principi un pieklājības normas. Tā sevī ietver arī dziļas jūtas, un tā var būt sirsnīga un kvēla. (1. Pēt. 1:22.) Šī mīlestība ir pilnīgs pretstats savtīgumam, jo tā izpaužas nesavtīgos vārdos un darbos. (Nolasīt 1. Korintiešiem 13:4—7.)

19., 20. Pastāstiet gadījumus, kas parāda, cik liels spēks piemīt kristīgai mīlestībai!

19 Tā kā mīlestība pieder pie Dieva svētā gara augļiem, tā palīdz patiesajiem kristiešiem paveikt to, ko citi nespēj, piemēram, pārvarēt rasu, kultūras un politiskās barjeras. (Nolasīt Jāņa 13:34, 35; Gal. 5:22.) Pazemīgi cilvēki, redzot šādu mīlestību, nespēj palikt vienaldzīgi. Piemēram, kad Izraēlā kāds jauns vīrietis, pēc tautības ebrejs, pirmo reizi atnāca uz kristiešu sapulci, viņš jutās dziļi pārsteigts, redzot ebrejus un arābus vienoti pielūdzam Jehovu. Viņš sāka regulāri apmeklēt sapulces un piekrita mācīties Bībeli. Vai jums ir nesavtīga mīlestība pret ticības biedriem? Vai jūs cenšaties parādīt sirsnīgu interesi par tiem, kas varbūt pirmo reizi ir atnākuši uz Valstības zāli, lai kāda būtu viņu tautība, ādas krāsa un sociālais stāvoklis?

20 Būdami patiesie kristieši, mēs cenšamies pret visiem izturēties ar mīlestību. Salvadorā kāda jauna sludinātāja mācīja Bībeli 87 gadus vecai katolietei, kas bija ļoti pieķērusies savai baznīcai. Kādu dienu šī sieviete smagi saslima un nonāca slimnīcā. Kad viņa bija atgriezusies mājās, mūsu māsas viņu apmeklēja un rūpējās, lai viņai būtu, ko ēst. Tas turpinājās veselu mēnesi. Neviens no viņas baznīcas neapmeklēja viņu. Kas notika tālāk? Sieviete izmeta visus savus reliģiskos tēlus, sarāva saites ar baznīcu un atsāka mācīties Bībeli. Tiešām, kristīgai mīlestībai piemīt liels spēks! Tā ietekmē cilvēkus spēcīgāk par jebkādiem vārdiem.

21. Ko mēs varam darīt, lai mūsu nākotne būtu droša?

21 Drīzumā Jēzus visiem, kas liekulīgi apgalvo, ka viņam kalpo, teiks: ”Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no manis, jūs ļauna darītāji.” (Mat. 7:23.) Tāpēc nesīsim augļus, kas godā mūsu debesu Tēvu un viņa Dēlu. ”Ikviens, kas šos manus vārdus dzird un dara,” sacīja Jēzus, ”pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints.” (Mat. 7:24.) Ja mēs apliecināsim, ka esam patiesi Kristus sekotāji, mēs izjutīsim Dieva labvēlību un mūsu nākotne būs droša, it kā celta uz klints!

[Zemsvītras piezīme]

^ 11. rk. Mūsdienās katoļu literatūrā tetragramma dažkārt ir atveidota ar vārdu Jahve, piemēram, tā ir darīts angļu valodas Bībeles izdevumā The Jerusalem Bible.

Vai jūs atceraties?

• Kā patiesos Kristus sekotājus var atšķirt no viltus kristiešiem?

• Miniet ”augļus”, kas raksturo patiesos kristiešus!

• Kādi mērķi mums var palīdzēt nest labus augļus?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 13. lpp.]

Vai jums ir paradums regulāri izmantot sludināšanā Bībeli?

[Attēls 15. lpp.]

Vai citi zina, kāda ir jūsu attieksme pret svētkiem, kas ir pretrunā ar Bībeli?