Skip to content

Bíblia troka ema nia moris

Bíblia troka ema nia moris

Bíblia troka ema nia moris

SAIDA mak book ema Rastafaria ida atu tesi ninia fuuk naruk trankadu no la halo tan diskriminasaun ba ema kulit mutin? No mós haree oinsá joven ida neʼebé gosta halo violénsia no kobra osan husi ema neʼebé sosa droga troka ninia moris. Mai ita haree sira-nia istória.

‘Haʼu la diskrimina tan ema seluk.’​—HAFENI NGHAMA

TINAN: 34

HUSI RAI: ZÁMBIA

MORIS ULUK NIAN: MEMBRU RASTAFARIA

HAʼU-NIA MORIS ULUK NIAN: Haʼu moris iha kampu refujiadu iha rai-Zámbia. Haʼu-nia amá halai sees husi rai-Namíbia durante tempu funu, no nia tama organizasaun ida neʼebé apoia ema Áfrika Sudueste (SWAPO). Organizasaun neʼe kontra hasoru Áfrika Súl nia governu neʼebé ukun rai-Namíbia iha tempu neʼebá.

Ami muda ba kampu refujiadu oioin toʼo haʼu tinan 15. Iha SWAPO nia kampu refujiadu sira, joven sira hetan treinu atu apoia movimentu libertasaun. Sira kuda sira-nia ideia polítiku iha ami-nia neon no ami aprende atu odi ema kulit mutin.

Kuandu haʼu tinan 11, haʼu hakarak sai ema Kristaun hodi tuir igreja iha kampu refujiadu, igreja neʼe halibur ema husi Katólika Roma, Luteranu, Anglikanu no igreja seluk tan. Maibé pastór neʼebé haʼu hasoru hatete katak haʼu lalika foti desizaun hanesan neʼe no halo haʼu laran-kraik. Husi tempu neʼebá, haʼu la fiar tan ba Maromak. Kuandu haʼu tinan 15, haʼu tuir movimentu Rastafaria tanba haʼu gosta tebes múzika reggae, no haʼu mós hakarak atu hapara terus neʼebé ema Áfrika kulit metan sira hasoru. Haʼu halo haʼu-nia fuuk naruk ho modelu trankadu, fuma ganja, la han tan naʼan, no apoia liberdade ba ema metan sira. Maibé haʼu kontinua halaʼo moris iha dalan neʼebé la iha morál no haree nafatin filme sira neʼebé nakonu ho violénsia no haʼu la para tolok.

OINSÁ BÍBLIA TROKA HAʼU-NIA MORIS: Iha tinan 1995, kuandu haʼu maizumenus tinan 20, haʼu komesa hanoin kleʼan kona-ba haʼu-nia moris nia objetivu. Haʼu estuda didiʼak publikasaun hotu husi Rastafaria neʼebé haʼu hetan. Sira balu refere ba Bíblia, maibé esplikasaun sira-neʼe la lójiku ba haʼu. Entaun, haʼu deside atu lee rasik Bíblia.

Liutiha tempu balu, haʼu-nia kolega Rastafaria ida fó haʼu livru ida husi Testemuña ba Jeová kona-ba estuda Bíblia. Haʼu uza livru neʼe hamutuk ho Bíblia hodi estuda mesak. Depois haʼu hasoru Testemuña ba Jeová no estuda Bíblia ho sira.

Haʼu hakaʼas an para fuma no la hemu tua demais. (2 Korinto 7:1) Haʼu komesa hadiʼa an no hatais kabeer, tesi haʼu-nia fuuk naruk, la haree tan pornografia ka filme sira neʼebé nakonu ho violénsia, no haʼu mós la tolok tan. (Éfeso 5:3, 4) Ikusmai, haʼu mós la diskrimina tan ema kulit mutin sira. (Apóstolu 10:34, 35) Hodi bele kumpre mudansa sira-neʼe, haʼu labele rona tan múzika neʼebé book haʼu atu todan ba sorin kona-ba rasa. Haʼu mós tenke para ransu ho kolega sira neʼebé koko book haʼu atu filafali ba haʼu-nia moris uluk nian.

Depois haʼu halo tiha mudansa sira-neʼe hotu, haʼu buka Testemuña ba Jeová nia Reuniaun-Fatin no haʼu husu atu tama relijiaun neʼe. Kuandu haʼu deside atu hetan batizmu nuʼudar Testemuña ba Jeová, haʼu-nia família la kontente. Haʼu-nia amá husu haʼu atu hili relijiaun “Kristaun” naran deʼit, naran katak laʼós Testemuña ba Jeová. Haʼu-nia tiu ida neʼebé iha pozisaun aas iha governu kritika beibeik haʼu tanba haʼu ransu ho Testemuña sira.

Maibé hodi aprende kona-ba dalan neʼebé Jesus trata ema no hodi aplika buat neʼebé haʼu aprende, neʼe ajuda haʼu atu tahan hasoru ema neʼebé kontra haʼu-nia fiar no goza haʼu. Kuandu haʼu kompara hanorin sira husi Testemuña ba Jeová ho buat neʼebé Bíblia dehan, haʼu fiar metin katak haʼu hetan ona relijiaun neʼebé loos. Porezemplu, sira halo tuir Bíblia nia mandamentu atu haklaken ba ema seluk. (Mateus 28:19, 20; Apóstolu 15:14) No mós, sira la envolve an ho buat polítiku nian.​—Salmo 146:3, 4; João 15:17, 18.

BUAT DIʼAK NEʼEBÉ HAʼU HETAN: Hodi aprende atu moris tuir Bíblia nia hanorin ajuda haʼu iha moris loroloron nian. Porezemplu, la fuma tan ganja ajuda haʼu atu la gasta osan dolar atus ba atus fulan-fulan. Haʼu-nia imajinasaun la runguranga tan, no haʼu-nia saúde mentál ho fíziku nian sai diʼak liután.

Agora haʼu-nia moris iha objetivu, neʼe mak buat neʼebé haʼu hakarak husi uluk kedas. No buat neʼebé importante liu mak agora haʼu bele sente besik ba Maromak.​—Tiago 4:8.

“Haʼu aprende atu kontrola haʼu-nia sentimentu hirus.”​—MARTINO PEDRETTI

TINAN: 43

HUSI RAI: AUSTRÁLIA

MORIS ULUK NIAN: FAʼAN DROGA

HAʼU-NIA MORIS ULUK NIAN: Husi haʼu kiʼik toʼo joven haʼu-nia família sempre muda hela-fatin. Ami hela iha knua kiʼik oioin, sidade boot, no ba tempu balu ami hela iha área aboríjene nian iha rai fuik. Haʼu iha memória furak balu hamutuk ho haʼu-nia tiu no primu-prima sira. Ami bá kail ikan, kasa animál sira, halo boomerang no bahat buat seluk tan.

Haʼu-nia apá mak bokse ida, no husi haʼu kiʼik kedas nia hanorin haʼu oinsá atu tuku malu. Tan neʼe haʼu gosta tebes halo violénsia. Kuandu haʼu joven, haʼu gasta tempu barak atu hemu tua iha bar. Haʼu ho haʼu-nia kolega sira buka beibeik oportunidade atu baku ema. Ami baibain uza tudik no ai-dona atu ataka ema naʼin-20 ka liu.

Haʼu hetan osan hodi faʼan droga no faʼan sasán oioin neʼebé serbisu-naʼin sira mak naʼok husi ponte-kais. Haʼu mós ajuda ema seluk neʼebé faʼan droga atu hetan sira-nia osan. Haʼu kobra osan husi ema sira neʼebé seidauk selu hodi ameasa sira ho kilat. Haʼu-nia mehi mak atu sai ohodór profisionál. Iha tempu neʼebá, haʼu-nia prinsípiu mak ‘Haʼu mak oho ema ka ema mak oho haʼu’.

OINSÁ BÍBLIA TROKA HAʼU-NIA MORIS: Haʼu rona ona kona-ba Testemuña ba Jeová bainhira haʼu sei joven. Maizumenus haʼu tinan 20 liu, haʼu husu haʼu-nia amá se nia hatene Testemuña sira iha neʼebé. Liutiha loron rua deʼit, Testemuña ida naran Dixon dere haʼu-nia odamatan. Ami koʼalia ba tempu uitoan, no depois nia konvida haʼu atu tuir reuniaun husi Testemuña ba Jeová. Haʼu tuir reuniaun neʼe no husi tempu neʼebá toʼo agora haʼu kontinua tuir reuniaun sira-neʼe ba tinan 20 liu ona. Testemuña sira uza Bíblia atu hatán ba pergunta hotu neʼebé haʼu husu.

Haʼu kontente kuandu haʼu aprende katak Jeová interese ba ema ida-idak, inklui mós ema aat. (2 Pedro 3:9) Haʼu aprende katak nia mak Aman domin nian neʼebé tau matan ba haʼu maski ema seluk la halo hanesan neʼe. Haʼu mós sente kmaan hodi aprende katak se haʼu troka haʼu-nia moris, Jeová sei fó perdua ba haʼu-nia sala. Bíblia nia liafuan iha Éfeso 4:22-24 fó impaktu boot ba haʼu. Eskritura neʼe anima haʼu atu “hasai tiha hahalok tuan” no tau fali “hahalok foun neʼebé Maromak kria tuir ninia hakarak”.

Maibé atu halo mudansa iha haʼu-nia moris, neʼe han tempu kleur. Dala ruma haʼu la uza droga ba semana ida, maibé iha findesemana kuandu tuur halimar ho kolega sira, haʼu uza fali. Ikusmai haʼu komprende katak haʼu tenke hadook an husi haʼu-nia kolega sira hodi bele hadiʼa haʼu-nia moris. Entaun haʼu deside atu muda ba estadu seluk. Haʼu-nia kolega balu akompaña haʼu atu halo viajen hamutuk. Iha dalan, sira fuma ganja no oferese mós mai haʼu. Haʼu dehan ba sira katak haʼu sei husik toman sira-neʼe no toʼo iha fronteira ami fahe malu, haʼu kontinua halo viajen mesak deʼit. Lakleur, haʼu rona katak depois ami fahe malu, haʼu-nia kolega sira-neʼe bá banku no uza kilat atu hadau osan.

BUAT DIʼAK NEʼEBÉ HAʼU HETAN: Depois haʼu husik tiha ransu ho kolega sira-neʼe, sai fasil liu ba haʼu atu troka haʼu-nia moris. Iha tinan 1989, haʼu hetan batizmu no sai Testemuña ba Jeová. Depois neʼe, haʼu-nia alin-feto, haʼu-nia inan no haʼu-nia aman mós deside atu serbí Jeová hamutuk ho haʼu.

Haʼu kaben ona ba tinan 17, no iha oan naʼin-tolu. Haʼu aprende atu kontrola haʼu-nia sentimentu hirus maski ema provoka haʼu. Haʼu mós aprende atu hadomi ema husi “nasaun, suku, povu no língua hotu”. (Apokalipse 7:9) Haʼu sente katak Jesus nia liafuan sai loos ba haʼu. Nia dehan: “Se imi sempre halo tuir haʼu-nia liafuan, imi mak haʼu-nia dixípulu duni, no imi sei hatene lia-loos, no lia-loos sei halo imi livre.”​—João 8:31, 32.

[Liafuan importante]

Hodi bele kumpre mudansa sira-neʼe, haʼu labele rona tan múzika neʼebé book haʼu atu todan ba sorin kona-ba rasa

[Liafuan importante]

Haʼu ho haʼu-nia kolega sira buka beibeik oportunidade atu baku ema. Ami baibain uza tudik no ai-dona atu ataka ema naʼin-20 ka liu