Skip to content

Skip to table of contents

“Ema diʼak sira sei nabilan hanesan loron”

“Ema diʼak sira sei nabilan hanesan loron”

“Ema diʼak sira sei nabilan hanesan loron”

“Ema diʼak sira sei nabilan hanesan loron iha sira Aman nia reinu.”—MT 13:43.

1. Jesus uza ai-knanoik atu esplika saida deʼit kona-ba Reinu?

JESUS KRISTU uza ilustrasaun ka ai-knanoik barak atu esplika buat oioin kona-ba Reinu. Nia koʼalia “ba ema-lubun boot ho ai-knanoik sira; la ho ai-knanoik mak nia la koʼalia ba sira”. (Mt 13:34) Kuandu Jesus konta ai-knanoik kona-ba kari fini lia-loos Reinu nian, nia hatudu katak atu ema bele simu mensajen neʼe, ida-neʼe depende ba sira-nia fuan-laran, no depende mós ba Maromak Jeová nia ajuda. (Mc 4:3-9, 26-29) Maski dala ruma ita la haree kedas rezultadu husi serbisu haklaken, maibé Jesus nia ai-knanoik mós hatudu katak ema neʼebé simu mensajen kona-ba Reinu sei sai barak iha rai. (Mt 13:31-33) No mós, Jesus hatudu katak laʼós ema hotu neʼebé simu mensajen Reinu nian mak bele sai parte husi povu ba Reinu neʼe.—Mt 13:47-50. *

2. Iha Jesus nia ai-knanoik kona-ba trigu no duʼut aat, fini diʼak reprezenta saida?

2 Maibé, iha Jesus nia ai-knanoik ida, nia koʼalia kona-ba hili sira neʼebé sei ukun hamutuk ho Jesus iha ninia Reinu. Ai-knanoik neʼe hakerek iha Mateus kapítulu 13 neʼebé koʼalia kona-ba trigu no duʼut aat. Maski iha ai-knanoik seluk Jesus hatete katak fini neʼebé kari mak “liafuan reinu nian”, maibé iha ai-knanoik neʼe, nia hatete katak fini diʼak neʼe reprezenta “reinu nia oan sira”. (Mt 13:19, 38) Sira-neʼe laʼós povu ba Reinu neʼe, maibé sira mak “oan” ka sira neʼebé sei simu Reinu neʼe nuʼudar liman-rohan.—Rom 8:14-17; lee Galasia 4:6, 7.

Ai-knanoik kona-ba trigu no duʼut aat

3. Esplika toʼok problema neʼebé toʼos-naʼin hasoru iha ai-knanoik neʼe no saida mak nia halo atu rezolve problema neʼe.

3 Jesus nia ai-knanoik dehan: “Reinu lalehan nian hanesan ema ida neʼebé kuda fini diʼak iha nia toʼos; maibé wainhira nia emar sira toba daudaun, nia funu-balun mai kuda duʼut aat iha trigu leet, hafoin nia bá tiha. Wainhira trigu sai boot tiha hodi fó fuan, duʼut aat mós mosu. Toʼos-naʼin nia atan sira mai buka nia hodi dehan ba nia: ‘Naʼi, Ita-Boot la kuda fini diʼak iha Ita-nia toʼos? Duʼut aat mai husi neʼebé?’ Nia hatán: ‘Haʼu-nia funu-balun ruma mak halo buat neʼe.’ Atan sira dehan ba nia: ‘Ita-Boot hakarak ami bá fokit tiha nia?’ ‘Lae,’ nia dehan, ‘keta halo be hodi fokit duʼut aat, imi fokit mós trigu. Husik sira rua moris hamutuk bá; loron koʼa hare nian toʼo mai mak haʼu sei dehan ba toʼos atan sira: “Hili uluk duʼut aat bá hodi futu hamutuk atu sunu; trigu fali, haloot tiha iha haʼu-nia hoka.”’”—Mt 13:24-30.

4. (a) Sé mak ema neʼebé kuda fini diʼak iha nia toʼos? (b) Horibainhira mak Jesus komesa serbisu atu kuda fini diʼak? Oinsá?

4 Sé mak ema neʼebé kuda fini diʼak iha nia toʼos? Jesus fó resposta kuandu nia esplika ba ninia dixípulu sira: “Ida neʼebé kuda fini diʼak mak Oan-Mane.” (Mt 13:37) Jesus mak “Oan-Mane” neʼe, no durante tinan tolu ho balu kuandu nia halaʼo serbisu haklaken iha rai nia prepara toʼos atu bele kuda fini diʼak. (Mt 8:20; 25:31; 26:64) Depois, husi Pentekostes 33 ba oin, Jesus komesa kuda fini diʼak, katak “reinu nia oan sira”. Serbisu atu kuda neʼe komesa kuandu Jesus, nuʼudar ida neʼebé reprezenta Maromak Jeová, haraik espíritu santu hodi kose mina ba ninia dixípulu sira, hodi nuneʼe sira sai Maromak nia oan. * (Apos 2:33) Fini diʼak neʼe sai buras toʼo sai trigu neʼebé prontu ona atu koʼa. Nuneʼe, kuda fini diʼak neʼe katak neineik-neineik sei halibur sira neʼebé sei hetan liman-rohan no neʼebé sei sai liurai hamutuk ho Jesus iha ninia Reinu.

5. Sé mak funu-balun iha Jesus nia ai-knanoik? Sé mak duʼut aat?

5 Sé mak funu-balun, no sé mak duʼut aat? Jesus hatete katak funu-balun neʼe “mak Diabu”. Duʼut aat mak “aat-naʼin nia oan sira”. (Mt 13:25, 38, 39, MF) Duʼut aat neʼebé Jesus koʼalia iha ai-knanoik neʼe mak karik duʼut aat ida neʼebé iha venenu. Duʼut neʼe haree hanesan trigu kuandu foin moris. Ai-knanoik neʼe mak diʼak tebes atu hatudu kona-ba ema kristaun neʼebé hanoin katak sira mak reinu nia oan, maibé la fó fuan neʼebé diʼak ka la hatudu hahalok diʼak nuʼudar ema kristaun loos. Ema kristaun falsu sira-neʼe, neʼebé dehan katak sira tuir Kristu, maibé tuir loloos sira mak parte husi Diabu Satanás nia “bei-oan”.—Gên 3:15.

6. Horibainhira mak duʼut aat mosu? Tanbasá mak ema iha tempu neʼebá “toba”?

6 Horibainhira mak ema kristaun sira neʼebé hanesan duʼut aat mosu? Jesus hatete: “Wainhira [toʼos-naʼin] nia emar sira toba daudaun.” (Mt 13:25) Horibainhira mak ida-neʼe akontese? Ita bele hetan resposta husi apóstolu Paulo nia liafuan ba katuas sira iha Éfezu: “Haʼu hatene katak wainhira haʼu bá tiha ona, asu-fuik sira sei mosu iha imi leet, no sira sei la sadiʼa luhan neʼe. No husi imi rasik, ema balun sei hamriik hodi hateten buat aat oioin atu dada sai eskolante sira ba sira-nia sorin.” (Apos 20:29, 30) Paulo fó laran-manas ba katuas sira-neʼe atu nafatin matan-moris. Kuandu apóstolu sira, neʼebé “tahan” netik hanorin falsu atu la tama iha kongregasaun kristaun mate tiha ona, ema kristaun barak komesa toba iha dalan espirituál. (Lee 2 Tesalonika 2:3, 6-8.) Hanesan neʼe mak hanorin falsu barak komesa tama iha kongregasaun kristaun.

7. Trigu balu sai fali duʼut aat ka lae? Esplika toʼok.

7 Jesus la dehan katak trigu sei sai fali duʼut aat, maibé nia hatete katak duʼut aat sei kuda iha trigu nia leet. Tan neʼe, ai-knanoik neʼe la koʼalia kona-ba ema kristaun loos neʼebé husik tiha lia-loos. Maibé ai-knanoik neʼe hatudu kona-ba oinsá mak Satanás hakaʼas an atu estraga kongregasaun kristaun hodi hatama ema aat iha kongregasaun nia laran. Iha tempu neʼebé apóstolu ikus, João, sai katuas ona, iha ona mestre bosok barak neʼebé hanorin doutrina bosok.—2 Ped 2:1-3; 1 Joao 2:18.

‘Husik sira rua moris hamutuk bá toʼo loron koʼa nian’

8, 9. (a) Tanbasá mak Jesus nia dixípulu sira komprende buat neʼebé toʼos-naʼin husu nia atan sira atu halo? (b) Oinsá mak ai-knanoik kona-ba trigu no duʼut aat sai loos?

8 Atan sira fó-hatene ba toʼos-naʼin kona-ba problema neʼebé mosu, no husu nia: “Ita-Boot hakarak ami bá fokit tiha [duʼut aat]?” (Mt 13:27, 28) Ninia resposta karik halo ema hakfodak. Nia hatete ba atan sira atu husik trigu no duʼut aat moris hamutuk toʼo loron koʼa nian. Jesus nia dixípulu sira komprende tansá mak toʼos-naʼin husu nia atan sira atu halo ida-neʼe. Sira komprende katak susar atu hatene trigu mak ida neʼebé no duʼut aat mak ida neʼebé. Ema neʼebé hatene kona-ba agrikultura mós hatene katak baibain duʼut aat nia abut bobar malu ho trigu nia abut. * Tan neʼe mak toʼos-naʼin haruka nia atan sira atu hein.

9 Hanesan neʼe mós, durante tinan rihun rua ona, relijiaun oioin neʼebé bolu sira-nia an kristaun hamosu duʼut aat barak tebes, primeiru mak mosu husi igreja Katólika Romana no igreja Ortodoksa, no ikusmai mosu husi grupu Protestante oioin. Maski nuneʼe, sempre iha fini diʼak husi trigu neʼebé kontinua kuda iha mundu neʼebé hanesan toʼos. Toʼos-naʼin iha ai-knanoik neʼe, hein ho pasiénsia toʼo trigu no duʼut aat sai boot, no tempu neʼebé nia hein naruk liu se kompara ho loron koʼa nian.

Loron koʼa nian neʼebé hein kleur ona

10, 11. (a) Horibainhira mak serbisu atu koʼa komesa? (b) Oinsá mak anju sira halibur sira neʼebé reprezenta trigu hodi tau iha Maromak Jeová nia hoka?

10 Jesus hatete: “Loron koʼa nian mak loron ikus mundu neʼe nian. Sira neʼebé koʼa mak anju sira.” (Mt 13:39) Durante loron ikus mundu aat neʼe nian, sei halo serbisu atu haketak trigu husi duʼut aat, ida-neʼe katak Reinu nia oan sira sei halibur tiha no sei haketak husi sira neʼebé hanesan duʼut aat. Kona-ba ida-neʼe, apóstolu Pedro hatete: “Tempu sei mosu mai wainhira Maromak sei tesi lia iha nia umakain rasik. Wainhira nia hahú ho ita, sira neʼebé la halo tuir Maromak nia liafuan sei sai oinsá loos?”—1 Ped 4:17.

11 Lakleur depois “loron ikus mundu neʼe nian” hahú, tesi-lia komesa ba sira hotu neʼebé bolu sira-nia an nuʼudar kristaun loos, maski sira mak “reinu nia oan sira” ka “aat-naʼin nia oan sira”. Kuandu loron atu koʼa komesa, Babilónia Boot mak monu “uluk”, no reinu nia oan sira “fali” halibur tiha hamutuk. (Mt 13:30) Maibé, oinsá mak anju sira halibur sira neʼebé reprezenta trigu hodi tau iha Maromak Jeová nia hoka ka fatin atu rai ai-han? Sira neʼebé anju halibur tiha hamutuk, balu sai parte iha kongregasaun kristaun neʼebé halaʼo adorasaun loos no neʼebé Maromak apoia no proteje, ka balu seluk simu ona sira-nia kolen atu bá lalehan.

12. Loron koʼa nian sei halaʼo durante tempu hira?

12 Tesi-lia sei halaʼo durante tempu hira? Hodi koʼalia kona-ba ‘loron koʼa nian’, Jesus hatudu katak tesi-lia halaʼo durante tempu balu. (Apok 14:15, 16) Tan neʼe, tesi-lia ba ema kose-mina ida-idak kontinua halaʼo durante loron ikus sira. Tesi-lia neʼe sei ramata iha tempu neʼebé sira simu sira-nia sinál ikus.—Apok 7:1-4.

13. Iha dalan saida deʼit mak sira neʼebé hanesan duʼut aat la fó ezemplu diʼak no halo aat?

13 Sé mak sei hasai tiha husi Reinu, no oinsá mak sira la fó ezemplu diʼak no halo aat? (Mt 13:41) Relijiaun kristaun sira neʼebé hanesan duʼut aat lohi ema rihun ba rihun durante tinan atus ba atus ona. Sira halo ida-neʼe liuhusi hanorin neʼebé la fó glória ba Maromak, hanorin ‘hotu neʼebé aat’, hanesan doutrina kona-ba kastigu iha infernu no doutrina kona-ba Trindade neʼebé susar ba ema atu komprende. Ulun-naʼin relijiaun barak fó ezemplu aat ba sira-nia povu sira hodi habelun mundu neʼe no dala ruma hodi halo hahalok imorál. (Tgo 4:4) Liután neʼe, relijiaun kristaun barak husik deʼit sira-nia povu atu halo hahalok imorál. (Lee Judas 4.) Maski nuneʼe, sira nafatin hatudu ba ema katak sira ema diʼak no santu. Reinu nia oan sira kontente tebes atu haketak an husi sira neʼebé hanesan duʼut aat tanba sira-nia hahalok aat no hanorin bosok.   

14. Oinsá mak sira neʼebé hanesan duʼut aat tanis no ruun nehan?

14 Oinsá mak sira neʼebé hanesan duʼut aat tanis no ruun nehan? (Mt 13:42) “Aat-naʼin nia oan sira” neʼebé hanesan duʼut aat sente susar tanba “reinu nia oan sira” fó sai sira-nia hahalok aat no hanorin bosok neʼebé hanesan venenu. Sira mós terus tanba apoiu neʼebé sira hetan husi sira-nia povu neʼebé tuir sira-nia igreja agora sai menus, no sira-nia kbiit atu kontrola ema mós sai menus.—Lee Isaías 65:13, 14. *

15. Duʼut aat sei sunu iha ahi, neʼe katak sá?

15 Duʼut aat sei futu no sunu iha ahi, neʼe katak sá? (Mt 13:40) Ida-neʼe koʼalia kona-ba buat neʼebé ikusmai sei akontese ba sira neʼebé hanesan duʼut aat. Sunu iha ahi hatudu katak sira sei lakon ba nafatin. (Apok 20:14; 21:8) Ema kristaun falsu neʼebé hanesan duʼut aat sei lakon durante ‘terus boot’.—Mt 24:21.

Sira “sei nabilan hanesan loron”

16, 17. Saida mak profeta Malaquias hatete nanis kona-ba Maromak nia templu? Oinsá mak ida-neʼe komesa sai loos?

16 Horibainhira mak sira neʼebé hanesan trigu sai “nabilan hanesan loron”? (Mt 13:43) Profeta Malaquias hatete nanis kona-ba serbisu atu hamoos Maromak nia templu, nia hatete: “‘Derrepente deʼit Naʼi neʼebé loos, neʼebé imi buka, sei mai iha Ninia templu, hamutuk ho aliansa nia manu-ain neʼebé ba nia imi haksolok. Haree! Nia sei mai duni,’ Jeová, Naʼi funu-naʼin hatete. ‘Maibé sé mak sei tahan iha loron neʼebé nia sei mai, no sé mak sei hamriik kuandu nia mosu mai? Tanba nia sei sai hanesan ahi husi ida neʼebé hamoos besi no sei sai hanesan sabaun álkali neʼebé ema fase roupa uza. No nia tenke tuur nuʼudar ida neʼebé hamoos osan-mutin ho ahi no tenke hamoos Levi nia oan sira; no nia tenke hamoos sira hanesan osan-mean no hanesan osan-mutin, no ba Jeová sira sei sai duni povu ida neʼebé hasaʼe sakrifísiu justisa nian.’”—Mal 3:1-3.

17 Iha tempu modernu, buat neʼebé profeta Malaquias hatete nanis komesa sai loos iha tinan 1918 kuandu Maromak Jeová, hamutuk ho “aliansa nia manu-ain”, Jesus Kristu, bá haree oinsá mak adorasaun ba Maromak halaʼo iha ninia templu. Malaquias fó-hatene ita saida mak akontese kuandu serbisu atu hamoos hotu tiha: “Imi sei hatene filafali buat neʼebé la hanesan entre ida neʼebé loos no ida neʼebé aat, ida neʼebé serbí Maromak no ida neʼebé la serbí nia.” (Mal 3:18) Tanba ema kristaun loos aumenta sira-nia serbisu, ida-neʼe hatudu katak iha tempu neʼebá mak komesa loron koʼa nian.

18. Saida mak Daniel hatete nanis kona-ba buat neʼebé sei akontese iha ita-nia loron?

18 Profeta Daniel koʼalia kona-ba ita-nia loron kuandu nia hatete nanis: “Sira neʼebé iha matenek sei nabilan hanesan naroman husi lalehan; no sira neʼebé lori ema barak atu sai ema loos, sira sei nabilan hanesan fitun ba tempu neʼebé la bele sura, no ba nafatin.” (Dan 12:3) Sé mak sira neʼebé sai nabilan? Sira-neʼe mak ema kristaun kose-mina, sira mak hanesan trigu neʼebé Jesus koʼalia iha ninia ai-knanoik kona-ba trigu no duʼut aat. Ema-lubun boot neʼebé hanesan bibi-malae no neʼebé aumenta ba beibeik hatene ho klaru katak ema kristaun falsu neʼebé hanesan duʼut aat “hasai tiha” ona. Tanba ema-lubun boot neʼebé atu sai povu ba Maromak nia Reinu laʼo hamutuk ho restu husi ema kose-mina, sira mós halo sira-nia roman nabilan iha mundu neʼebé nakukun.—Zac 8:23; Mt 5:14-16; Flp 2:15.

19, 20. Saida mak “reinu nia oan sira” hein namanas atu simu? Iha lisaun tuirmai ita sei estuda kona-ba saida?

19 Ohin loron, “reinu nia oan sira” hein namanas atu simu kolen furak, neʼe mak atu bá lalehan. (Rom 8:18, 19; 1 Kor 15:53; Flp 1:21-24) Maibé, antes sira simu sira-nia kolen, sira tenke laran-metin nafatin, sira tenke halo sira-nia roman nabilan nafatin, no hatudu katak sira la hanesan ho “aat-naʼin nia oan sira”. (Mt 13:38; Apok 2:10) Ita kontente tebes tanba ita iha oportunidade kapás atu haree rezultadu diʼak husi serbisu neʼebé halaʼo ohin loron atu “hasai” buat hotu neʼebé reprezenta duʼut aat!

20 Maibé, saida mak relasaun entre Reinu nia oan sira no ema-lubun boot neʼebé aumenta ba beibeik neʼebé iha esperansa atu moris ba nafatin iha rai nuʼudar povu ba Maromak nia Reinu? Lisaun tuirmai sei hatán pergunta neʼe.

[Nota–rodapé]

^ par. 1 Atu hetan informasaun liután kona-ba ai-knanoik sira-neʼe, haree Menara Pengawal, 15 Juli 2008, pájina 12-21.

^ par. 4 Iha ai-knanoik neʼe, serbisu atu kuda fini la reprezenta serbisu haklaken no hanorin, neʼebé ajuda ema balu atu sai dixípulu neʼebé sei sai ema kristaun kose-mina. Kona-ba fini diʼak neʼebé kuda iha toʼos, Jesus la hatete katak sira “sei sai” reinu nia oan, maibé nia hatete: “Fini diʼak mak reinu nia oan sira.” Tan neʼe, serbisu atu kuda fini mak kona-ba serbisu atu kose mina ba Reinu nia oan sira-neʼe iha mundu neʼebé hanesan toʼos.

^ par. 8 Baibain duʼut aat nia abut bobar malu ho trigu nia abut, tan neʼe kuandu fokit duʼut aat antes loron atu koʼa bele estraga mós trigu.—Haree Pemahaman Alkitab, Jilid 2, pájina 522.

^ par. 14 Isaías 65:13, 14: “Nuneʼe, neʼe mak Naʼi Ukun-Naʼin Boot Liu Hotu Jeová hatete: ‘Haree! Haʼu-nia atan sira sei han, maibé imi sei hamlaha. Haree! Haʼu-nia atan sira sei hemu, maibé imi rasik sei hamrook. Haree! Haʼu-nia atan sira sei haksolok, maibé imi rasik sei sente moe. Haree! Haʼu-nia atan sira sei hasaʼe lian ho haksolok tanba sente diʼak iha laran, maibé imi rasik sei tanis hakilar tanba imi-nia laran-susar no imi sei halerik tanba laran-kraik.’”

Ita hanoin-hetan?

Iha Jesus nia ai-knanoik kona-ba trigu no duʼut aat, liafuan sira tuirmai neʼe reprezenta saida?

• Fini diʼak

• Ema neʼebé kuda fini diʼak

• Serbisu atu kuda fini diʼak

• Funu-balun

• Duʼut aat

• Loron koʼa nian

• Hoka

• Tanis no ruun nehan

• Sunu iha ahi

[Pergunta estudu nian]

[Dezeñu iha pájina 20]

Kuda fini diʼak komesa iha Pentekostes 33

[Dezeñu iha pájina 23]

Sira neʼebé reprezenta trigu halibur hodi tau iha Maromak Jeová nia hoka

[Credit Line]

Pictorial Archive (Near Eastern History) Est.