Sinagoga — vieta, kur sludināja Jēzus un viņa mācekļi

”Jēzus staigāja pa visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams valstības evanģeliju.” (MATEJA 4:23.)

EVAŅĢĒLIJOS ir pieminēti daudzi gadījumi, kad Jēzus runāja ar cilvēkiem sinagogā. Gan Nācaretē, kur Jēzus bija uzaudzis, gan Kapernaumā, kur viņš vēlāk bieži uzturējās, gan citās pilsētās un ciemos, kurus viņš apmeklēja savas trīsarpus gadu ilgās kalpošanas laikā, Jēzus mēdza iet uz sinagogu, lai tur sludinātu Dieva Valstību un mācītu ļaudis. Atskatīdamies uz darbu, ko viņš bija darījis uz zemes, Jēzus teica: ”Es pastāvīgi esmu mācījis sinagogā un templī, kur sanāk visi jūdi.” (Jāņa 18:20.)

Arī Jēzus apustuļi un citi agrīnie kristieši bieži mācīja ebreju sinagogās. Bet kā ebreji sāka pielūgt Dievu sinagogās, un kādi Jēzus laikā bija šie lūgšanu nami?

Būtiska ebreju dzīves daļa. Trīs reizes gadā ebreju vīriešiem bija jādodas uz Jeruzalemi, lai svinētu reliģiskos svētkus Jeruzalemes templī. Bet ikdienā kā Palestīnā, tā arī daudzajās ebreju kopienās ārpus Palestīnas teritorijas reliģiskās dzīves centrs bija vietējā sinagoga.

 Kad parādījās pirmās sinagogas? Daļa vēsturnieku uzskata, ka sinagogas radās vai nu ap to laiku, kad ebreji atradās Babilonas gūstā (607.—537. g. p.m.ē.) un Jehovas templis gulēja drupās, vai arī neilgi pēc atgriešanās no gūsta, kad priesteris Ezra skubināja savus tautiešus cītīgāk mācīties Dieva likumus. (Ezras 7:10; 8:1—8; 10:3.)

Vārds ”sinagoga” ir cēlies no grieķu valodas, un sākotnēji tas nozīmēja vienkārši ”pulcēšanās”, ”sanāksme”. Ar šādu nozīmi tas ir lietots Septuagintā, Ebreju rakstu (Vecās Derības) tulkojumā grieķu valodā. Taču ar laiku par sinagogu sāka dēvēt ēku, kurā ebreji pulcējās, lai kopīgi lasītu Svētos Rakstus un lūgtu Dievu. Pirmajā gadsimtā teju katrā pilsētā, kur Jēzus sludināja, bija sava sinagoga. Lielākajās pilsētās bija pat vairākas sinagogas, un Jeruzalemē to bija daudz. Kādas bija sinagogu ēkas?

Vienkārši lūgšanu nami. Kad ebreji grasījās celt sinagogu, viņi parasti izraudzījās augstu vietu un centās plānot ēku tā, lai ieeja (1) būtu vērsta pret Jeruzalemi. Tomēr, cik var spriest, šie nosacījumi nebija obligāti, un tos arī ne vienmēr bija iespējams ievērot.

Sinagogas lielākoties nebija īpaši greznas, un to iekšējais iekārtojums bija samērā vienkāršs. Svarīgākais priekšmets sinagogā bija lāde jeb šķirsts (2), kur glabājās kopienas lielākais dārgums — Svēto Rakstu ruļļi. Kad notika sapulce, šķirstu iznesa un nolika draudzes priekšā, bet pēc tam to atkal aiznesa projām un novietoja drošā telpā (3).

Šķirsta tuvumā atradās priekšējās sēdvietas (4), kas bija pavērstas pret draudzi. Tās bija paredzētas sinagogas priekšniekiem un godājamiem viesiem. (Mateja 23:5, 6.) Telpas vidusdaļā bija izveidots paaugstinājums ar koka pulti lasīšanai (5). No trim pusēm paaugstinājumu ieskāva sēdvietu rindas, kur sēdēja pārējā draudze (6).

Parasti par sinagogas ēku rūpējās vietējā ebreju kopiena. Visi tās locekļi, gan bagātie, gan trūcīgie, deva labprātīgus ziedojumus, lai uzturētu savu lūgšanu namu labā kārtībā. Bet tagad īsi aplūkosim, kā notika sapulces sinagogās.

Reliģiskās norises sinagogā. Sinagogā notika Dieva slavēšana, lūgšanas un Svēto Rakstu lasīšana, izskaidrošana un mācīšana. Sapulces sākumā draudze skaitīja tā dēvēto Šma, ko varētu nosaukt par jūdaisma ticības apliecinājumu. Šis vārds, kas nozīmē ”klausies”, ir pirmais vārds pirmajā no pantiem, kas tika skaitīti: ”Klausies, Israēl, tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs!” (5. Mozus 6:4.)

Pēc tam tika lasīts un skaidrots fragments no Toras, pirmajām piecām Bībeles grāmatām, kuras ir uzrakstījis Mozus. (Apustuļu darbi 15:21.) Pēc Toras lasījuma tika lasīti un izskaidroti arī izvilkumi no praviešu grāmatām. Šo programmas daļu dažreiz vadīja kāds viesis, kā Jēzus to darīja Lūkas evaņģēlijā aprakstītajā gadījumā, kad ”viņam pasniedza  pravieša Jesajas grāmatu” un viņš tajā ”atrada vietu”, ko gribēja nolasīt. (Lūkas 4:16—21, JD-07.)

Rakstu rullis, kuru Jēzum pasniedza tajā sapulcē, nebija sadalīts nodaļās un pantos kā mūsdienu Bībeles teksts. Varam iztēloties, kā Jēzus ar kreiso roku no viena gala ritināja rulli vaļā un ar labo no otra gala ritināja to ciet, līdz viņš atrada meklēto vietu. Kad lasīšana bija pabeigta, rulli saritināja atpakaļ uz sākumu.

Visbiežāk Svētie Raksti tika lasīti oriģinālvalodā, proti, ebrejiski, un tulkoti aramiešu valodā. Grieķiski runājošo ebreju kopienās izmantoja Septuagintu.

Sabiedriskās dzīves centrs. Ebreju kopienās sinagoga bija ne tikai reliģiskās, bet arī sabiedriskās dzīves centrs. Kopā ar piebūvēm un blakus ēkām sinagoga varēja veidot veselu kompleksu, kas tika izmantots dažādiem mērķiem. Reizēm tur rīkoja tiesas sēdes un kopienas sapulces, un pat maltītes, ko pasniedza ar sinagogu savienotās ēdamzālēs. Dažkārt sinagogas kompleksā atsevišķas telpas bija atvēlētas ceļiniekiem.

Gandrīz katrā pilsētā sinagogā bija arī skola. Kad notika mācības, sinagogā sanāca bērni: tie cītīgi mācījās lasīt lielus burtus, kurus skolotājs rakstīja priekšā uz vaska plāksnītes. Lielā mērā tas bija tieši sinagogu skolu nopelns, ka ebreju sabiedrībā gandrīz visi prata lasīt un rakstīt un pat vienkāršie cilvēki pārzināja Svētos Rakstus.

Tomēr galvenais sinagogas uzdevums bija reliģisks — tā bija vieta, kur regulāri lūgt Dievu. Ja patur prātā šo faktu, ir saprotams, kāpēc pirmā gadsimta kristiešu sapulcēm daudz kas bija kopīgs ar sapulcēm ebreju sinagogās. Arī kristiešu draudze, tāpat kā ticīgie ebreji, sanāca kopā, lai ar lūgšanām un slavas dziesmām pielūgtu Dievu Jehovu un lasītu un apspriestu viņa Svētos Rakstus. Līdzība ar to vēl nebeidzās: gan sinagogās, gan agrīno kristiešu draudzēs izdevumi tika segti ar labprātīgiem ziedojumiem; abos gadījumos Svēto Rakstu lasīšana un skaidrošana nebija īpašas garīdznieku kārtas privilēģija; sapulces organizēja un vadīja cienījami vecākie vīrieši.

Jehovas liecinieki mūsdienās cenšas sekot Jēzus un viņa agrīno mācekļu paraugam, tāpēc draudzes sapulcēm Jehovas liecinieku Valstības zālēs ir zināma līdzība ar tām sapulcēm, kas notika senajās sinagogās. Galvenais mērķis, kāpēc Jehovas liecinieki sanāk kopā, ir tāds pats kā visiem, kas augstu vērtē patiesību, — viņi pulcējas tādēļ, lai ”tuvotos Dievam”. (Jēkaba 4:8.)

[Attēls 16., 17. lpp.]

Sinagogas modelis, kas veidots pēc Gamalas sinagogas plāna (1. gadsimts)

[Attēls 18. lpp.]

Sinagogas skolā mācījās zēni apmēram no 6 līdz 13 gadu vecumam