Vai Dievs tikai noskatās?

”Kāpēc, Kungs, Tu esi tik tālu, kāpēc Tu esi apslēpies bēdu laikā?” (PSALMS 10:1.)

ATLIEK vien ielūkoties galvenajos ziņu tematos, lai redzētu, ka mēs dzīvojam ”bēdu laikā”, un brīdī, kad nelaime skar mūs personīgi — mēs kļūstam par nozieguma upuriem, ciešam nelaimes gadījumā vai zaudējam tuvinieku —, ir dabiski vaicāt: vai Dievs to neredz? Vai viņam ir vienalga, kas ar mums notiek? Vai viņš vispār ir?

Bet vai nevarētu būt, ka mēs, gaidīdami, lai Dievs kaut ko dara, balstāmies uz nepareiziem pieņēmumiem? To var ilustrēt ar piemēru. Iedomāsimies mazu bērnu, kura tēvs ir aizgājis uz darbu. Bērns uztraucas, ka tēva nav mājās, un jūtas pamests. Visu dienu viņš jautā: ”Kur ir tētis?”

Pieaugušie uzreiz pateiks, ka bērns kļūdās — tētis nav viņu pametis. Kaut arī bērns nesaprot, kur tētis palicis, tieši tajā laikā viņš strādā un rūpējas par savu ģimeni. Vai mēs nepieļaujam līdzīgu kļūdu, kad domājam, ka Dievs mūs ir atstājis un tikai vienaldzīgi noskatās uz to, kas notiek ar cilvēkiem?

Piemēram, daži vēlas, lai Dievs būtu atriebējs, kas uz līdzenas vietas soda katru, kurš ir izdarījis kaut ko ļaunu. Citi iztēlojas Dievu kā kaut ko līdzīgu Ziemsvētku vecītim, kura galvenais uzdevums ir izdalīt dāvanas — sagādāt darbu, dzīvesbiedru, pat laimestu loterijā.

Ja Dievs acumirklī nenodibina taisnību un nedod to, ko no viņa lūdz, cilvēki, kam ir šāds priekšstats par Dievu, nospriež, ka viņš ir vienaldzīgs pret mūsu ciešanām vai arī nezina, kas mums ir vajadzīgs. Taču tāds secinājums ir aplams. Īstenībā Dievs Jehova aktīvi rīkojas, lai parūpētos par cilvēkiem, kaut arī viņš to nedara tā, kā daudzi gaida.

Bet ko tad īsti Dievs dara? Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums ir jāielūkojas cilvēces pirmsākumos, kad cilvēku attiecības ar Dievu tika nopietni sabojātas.

Grēka postošās sekas

Iztēlojieties māju, kas gadiem ilgi pamazām ir brukusi kopā. Jumts ir iegruvis, durvis izgāzušās no virām, un māja ir pamatīgi cietusi no vandaļu rokām. Kādreiz tā ir bijusi labā stāvoklī, bet nu skats ir pavisam bēdīgs. Ņemot vērā postījumu apjomu, māju restaurēt nebūs viegli — tāds darbs nav paveicams īsā laikā.

Cilvēci var salīdzināt ar šādu māju, kurai aptuveni pirms 6000 gadiem tika nodarīts milzīgs posts, kad neredzama garīga būtne,  Sātans, pamudināja pirmos cilvēkus, Ādamu un Ievu, sacelties pret Dievu. Līdz tam pirmajam cilvēku pārim bija nevainojama veselība un izredzes dzīvot mūžīgi kopā ar saviem pēcnācējiem, kam vēl bija jāpiedzimst. (1. Mozus 1:28.) Kad Ādams un Ieva grēkoja, saceldamies pret Dievu, viņi nodarīja ļaunumu visām savām vēl nedzimušajām pēcnācēju paaudzēm.

Sekas bija ārkārtīgi smagas. Bībelē teikts: ”Viena cilvēka [Ādama] vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku — nāve.” (Romiešiem 5:12.) Grēka dēļ mēs ne tikai esam pakļauti nāves varai, bet arī ir sabojātas mūsu attiecības ar Radītāju, un grēks mūs visus ietekmē gan fiziski, gan garīgi, gan emocionāli. Tāpēc var teikt, ka cilvēce šobrīd atrodas līdzīgā stāvoklī kā nolaista ēka, ko izpostījuši vandaļi. Taisnīgais vīrs Ījabs izteica reālistisku novērojumu, ka cilvēks ”dzīvo tikai īsu brīdi un ir pilns nemiera”. (Ījaba 14:1.)

Taču arī pēc tam, kad Ādams un Ieva izdarīja grēku, Dievs nenovērsās no cilvēces. Mūsu debesu Tēvs uzreiz sāka rīkoties, lai palīdzētu cilvēkiem. Lai skaidrāk saprastu, ko viņš dara mūsu labā, novilksim paralēles starp trim svarīgiem posmiem mājas restaurācijā un to, ko Dievs ir darījis, lai cilvēkiem dotu iespēju atgūt stāvokli, kas tiem zuda Ādama un Ievas dumpja dēļ.

1. Īpašnieks izpēta ēku un izlemj, vai to ir vērts restaurēt vai labāk tomēr nojaukt.

Tūlīt pēc dumpja Ēdenē Dievs Jehova darīja zināmu savu nodomu atjaunot cilvēces sākotnējo stāvokli. Viņš teica neredzamajai garīgajai būtnei, kas bija kūdījusi cilvēkus uz dumpi: ”Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” (1. Mozus 3:15.)

To sacīdams, Jehova apsolīja iznīcināt sacelšanās iniciatoru. (Romiešiem 16:20; Atklāsmes 12:9.) Turklāt viņš pravietoja, ka nāks ”dzimums”, kas atbrīvos cilvēkus no grēka. * (1. Jāņa 3:8.) Šie solījumi apstiprināja, ka Dievs grasās nevis iznīcināt savu radību, bet labot tai nodarīto postu. Taču tam bija vajadzīgs laiks.

2. Tiek izstrādāts restaurācijas projekts, kurā skaidri norādīts, kas darba gaitā tiks paveikts.

Dievs Jehova senajiem izraēliešiem deva likumu kodeksu un sīkus norādījumus, kā jābūvē templis, kurā viņu pielūgt. Bībelē rakstīts: ”Šīs lietas ir nākamo lietu ēna.” (Kolosiešiem 2:17.) Gluži kā projekts, tās attēloja kaut ko lielāku un svarīgāku.

 Piemēram, izraēlieši upurēja dzīvniekus, lai saņemtu grēku piedošanu. (3. Mozus 17:11.) Šī kārtība attēloja lielāku upuri, kas tika nests daudzus gadsimtus vēlāk, — upuri, kas patiešām spēj atbrīvot cilvēkus no grēka. * Saiešanas telts un vēlāk templis, kurā izraēlieši pielūdza Jehovu, pravietiski attēloja, kas nākotnē notiks ar Mesiju jeb apsolīto ”dzimumu”, sākot ar viņa upura nāvi un beidzot ar pacelšanos debesīs. (Skat.  7. lpp.)

3. Tiek izraudzīts būvdarbu veicējs, kas pēc projekta restaurē māju.

Jēzus bija apsolītais Mesija, kam bija jāveic uzdevums, uz kuru pravietiski norādīja izraēliešu upuri, un jāupurē sava dzīvība, lai atbrīvotu cilvēkus no grēka. Jānis Kristītājs nosauca Jēzu par ”Dieva jēru, kas nes pasaules grēku”. (Jāņa 1:29.) Jēzus labprātīgi uzņēmās šo uzdevumu. Viņš teica: ”Es esmu no debesīm nācis, lai darītu nevis, ko es gribu, bet ko grib tas, kas mani sūtījis.” (Jāņa 6:38.)

Dievs gribēja, lai Jēzus ne tikai ”atdotu savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem”, bet arī slēgtu ar saviem sekotājiem līgumu par Valstību. (Mateja 20:28; Lūkas 22:29, 30.) Šī Valstība ir tas līdzeklis, ar kura starpniecību Dievs īstenos savu nodomu atjaunot to, kas tika sabojāts pirmo cilvēku dumpja dēļ. Vēsts par Dieva Valstību tiek saukta par evaņģēliju jeb labo vēsti, jo tā atklāj, ka Dievs debesīs ir izveidojis valdību, kas pārņems varu pār zemi. (Mateja 24:14; Daniēla 2:44.) *

Atjaunošana turpinās

Pirms pacelšanās debesīs Jēzus saviem sekotājiem pavēlēja: ”Darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.. Un redzi, es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:19, 20.)

Tātad cilvēces ”atjaunošanai” nebija jābeidzas ar Jēzus nāvi. Darbam bija jāturpinās vēl tad, kad jau būs pienācis ”pasaules gals” — laiks, kad Dieva Valstība sāks pārņemt savās rokās varu pār zemi. Šis laiks ir pavisam tuvu, jo šobrīd jau piepildās Jēzus pravietotā ”pastara laika zīme”. * (Mateja 24:3—14; Lūkas 21:7—11; 2. Timotejam 3:1—5.)

Paklausot Jēzus pavēlei, Jehovas liecinieki patlaban 236 zemēs sludina labo vēsti par Dieva Valstību. Šis žurnāls tiek izdots, lai palīdzētu lasītājiem vairāk uzzināt par šo Valstību un mērķiem, ko tā sasniegs. Katra Sargtorņa numura 2. lappusē ir lasāms teksts: ”Žurnāla lappusēs ir skaidrota labā vēsts par Dieva Valstību, kas, saskaņā ar Bībeli, ir valdība debesīs un kas drīzumā iznīcinās visu ļaunumu un pārvērtīs zemi par paradīzi. Žurnāls veicina ticību Jēzum Kristum, kas atdeva savu dzīvību, lai mēs varētu saņemt mūžīgu dzīvi, un kas tagad ir Dieva Valstības Ķēniņš un valda debesīs.”

Tiesa, mēs pagaidām joprojām dzirdam ziņas par teroristu uzbrukumiem un dabas katastrofām, un mūs personīgi var piemeklēt nelaimes. Bet, apgūstot zināšanas no Bībeles, mēs varam pārliecināties, ka Dievam nav vienalga, kas ar mums notiek, un viņš nav mūs atstājis. Gluži pretēji, ”viņš nav tālu nevienam no mums”. (Apustuļu darbi 17:27.) Un viņš noteikti piepildīs savu solījumu atjaunot to, ko pirmie cilvēki zaudēja. (Jesajas 55:11.)

[Zemsvītras piezīmes]

 [Shēma/Attēli 7. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

 ”Patiesās attēls”. Ko attēloja saiešanas telts

ALTĀRIS

Dieva gatavība pieņemt Jēzus upuri. (EBREJIEM 13:10—12.)

AUGSTAIS PRIESTERIS

Jēzus. (EBREJIEM 9:11.)

1 Salīdzināšanas dienā augstais priesteris nesa upuri par tautas grēkiem. (3. MOZUS 16:15, 29—31.)

1 Mūsu ēras 33. gada 14. nīsānā Jēzus upurēja par mums savu dzīvību. (EBREJIEM 10:5—10; 1. JĀŅA 2:1, 2.)

SVĒTĀ VIETA

Stāvoklis, kāds Jēzum bija kā garīgam Dieva dēlam, ko nākotnē gaidīja dzīve debesīs. (MATEJA 3:16, 17; ROMIEŠIEM 8:14—17; EBREJIEM 5:4—6.)

PRIEKŠKARS

Jēzus miesa — šķērslis, kas šķīra zemes dzīvi no dzīves debesīs. (1. KORINTIEŠIEM 15:44, 50; EBREJIEM 6:19, 20; 10:19, 20.)

2 Augstais priesteris iegāja aiz priekškara, kas šķīra svēto vietu no vissvētākās vietas.

2 Pēc augšāmcelšanas Jēzus pārnestā nozīmē iegāja aiz priekškara, paceldamies debesīs, lai ”par mums parādītos Dieva vaiga priekšā”. (EBREJIEM 9:24—28.)

VISSVĒTĀKĀ VIETA

Debesis. (EBREJIEM 9:24.)

3 Iegājis vissvētākajā vietā, augstais priesteris slacīja upura asinis derības šķirsta priekšā. (3. MOZUS 16:12—14.)

3 Nododams Dievam savu izlieto asiņu vērtību, Jēzus sagādāja iespēju panākt pilnīgu grēku izlīdzināšanu. (EBREJIEM 9:12, 24; 1. PĒTERA 3:21, 22.)