Vai jūs zināt?

Kādas bija pirmdzimtā dēla tiesības un pienākumi?

▪ Jau patriarhu laikos Dieva kalpu ģimenēs pirmdzimtajam dēlam tika piešķirtas īpašas tiesības. Pēc tēva nāves viņa vecākais dēls pārņēma ģimenes galvas pienākumus. Viņš gādāja par ģimeni, un viņam bija noteikšana pār visiem saimes locekļiem. Pirmdzimtais arī pārstāvēja ģimeni Dieva priekšā. Mantojumu saņēma visi dēli, bet pirmdzimtajam dēlam pienācās mantojuma galvenā daļa. Salīdzinājumā ar brāļiem viņš mantoja divreiz lielāku daļu no tēva īpašuma.

Patriarhu laikos vecākais dēls varēja atteikties no savām pirmdzimtības tiesībām. Piemēram, Ēzavs pārdeva savu pirmdzimtību jaunākajam brālim. (1. Mozus 25:30—34.) Savukārt Jēkabs atņēma pirmdzimtības tiesības vecākajam dēlam Rūbenam un piešķīra tās Jāzepam. Rūbens zaudēja šīs godpilnās tiesības savas amorālās rīcības dēļ. (1. Laiku 5:1.) Pēc Mozus bauslības vīrietis, kuram bija vairākas sievas, nedrīkstēja atņemt pirmdzimtību vienas sievas vecākajam dēlam un pasludināt par pirmdzimto citas sievas vecāko dēlu tāpēc vien, ka šī otra sieva viņam bija mīļāka. Tēvam bija jāciena tiesības, kas pienācās viņa pirmdzimtajam dēlam. (5. Mozus 21:15—17.)

Kāpēc rakstu mācītāji un farizeji nēsāja ”lūgšanas siksnas”?

▪ Jēzus nosodīja savus reliģiskos pretiniekus, rakstu mācītājus un farizejus, ka tie ”darina sev platas lūgšanas siksnas”. (Mateja 23:2, 5.) Šīs ”lūgšanas siksnas” bija melnas, četrstūrainas ādas kārbiņas, ko minēto reliģisko grupu pārstāvji mēdza siet uz pieres. Viņi tās sēja arī pie augšdelma ķermeņa pusē, tuvu pie sirds. Kārbiņās bija ievietoti Svēto Rakstu fragmenti. Paraža nēsāt šādas kārbiņas, sauktas par filaktērijām, bija radusies, burtiski skaidrojot Dieva norādījumu izraēliešiem: ”Lai šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu, tev paliek ierakstīti tavā sirdī. [..] Tie tev ir jāsien kā zīme uz savas rokas, un tie tev jāliek par zīmi tavu acu starpā uz pieres.” (5. Mozus 6:6—8.) Nav precīzi zināms, kad ieviesās šī paraža, bet vairums zinātnieku uzskata, ka tas notika trešajā vai otrajā gadsimtā pirms mūsu ēras.

Jēzus filaktēriju nēsāšanu kritizēja divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, rakstu mācītāji un farizeji darināja aizvien lielākas kārbiņas, lai citiem radītu iespaidu, ka viņi ir ļoti dievbijīgi. Otrkārt, viņi tās nēsāja kā amuletus, aplami uzskatīdami, ka šīs kārbiņas viņus aizsargās. Grieķu vārds phylaktērion, ar ko apzīmēja rakstu kārbiņas, ārpus Bībeles ir lietots ar nozīmi ”priekšpostenis”, ”nocietinājums”, ”aizsardzības līdzeklis”.