Kristiešu draudzes vienotība sagādā godu Dievam

”Centieties uzturēt gara vienību.” (Efez. 4:3.)

1. Kā pirmā gadsimta kristieši Efesā sagādāja godu Dievam?

VIENOTĪBA, kāda pastāvēja kristiešu draudzē senajā Efesā, nesa godu patiesajam Dievam, Jehovam. Šajā pilsētā, kas bija plaukstošs tirdzniecības centrs, daži kristieši acīmredzot bija turīgi cilvēki, kam piederēja vergi, savukārt citi paši bija vergi un, pēc visa spriežot, bija ļoti trūcīgi. (Efez. 6:5, 9.) Daļa draudzes locekļu bija ebreji, kas bija uzzinājuši patiesību, kad apustulis Pāvils trīs mēnešus sludināja turienes sinagogā. Citi agrāk bija pielūguši Artemīdu un bija nodarbojušies ar buršanu. (Ap. d. 19:8, 19, 26.) Ir skaidrs, ka patiesā kristietība apvienoja cilvēkus ar visdažādāko pagātni. Pāvils saprata, ka draudzes vienotība sagādā godu Jehovam. Viņš rakstīja: ”[Dievam] lai ir gods caur draudzi.” (Efez. 3:21, NW.)

2. Kas apdraudēja Efesas draudzes vienotību?

² Tomēr Efesas draudzes vienotība bija apdraudēta. Pāvils šīs draudzes vecākos brīdināja: ”No jūsu pašu vidus celsies vīri, ačgārnības runādami, lai aizrautu mācekļus sev līdz.” (Ap. d. 20:30.) Turklāt daži brāļi nebija pilnībā atbrīvojušies no pasaules gara, kas rada šķelšanos un kas, saskaņā ar Pāvila vārdiem, ”ir spēcīgs nepaklausības bērnos”. (Efez. 2:2; 4:22.)

 Vēstule, kurā izcelta vienotība

3., 4. Kā Pāvila vēstulē efeziešiem ir izcelta vienotība?

³ Pāvils saprata, ka kristieši spēs saskanīgi sadarboties tikai tad, ja katrs no viņiem aktīvi centīsies veicināt vienotību. Dieva iedvesmots, Pāvils uzrakstīja Efesas kristiešiem vēstuli, kurā vienotība bija viena no galvenajām tēmām. Piemēram, viņš rakstīja par Dieva nodomu ”visu apvienot zem vienas galvas — Kristus”. (Efez. 1:10.) Pāvils arī salīdzināja svaidītos kristiešus ar akmeņiem, kas kopā veido vienu celtni. Viņš paskaidroja: ”Visa celtne kopā salaista, aug par svētu templi tam Kungam.” (Efez. 2:20, 21.) Tāpat Pāvils uzsvēra, cik ciešas saites vieno ebreju un citu tautu kristiešus, un atgādināja ticības biedriem viņu kopīgo izcelsmi. Viņš Jehovu nosauca par Tēvu, ”no kā ikviena cilts debesīs un virs zemes dabū savu vārdu”. (Efez. 3:5, 6, 14, 15.)

⁴ Sīkāk izpētot 4. nodaļu Vēstulē efeziešiem, mēs uzzināsim, kāpēc vienotības uzturēšana prasa pūles, kā Jehova mums palīdz būt vienotiem un kādas īpašības sekmē kristiešu vienotību. Būtu labi, ja jūs izlasītu visu šo nodaļu, tad jūs gūsiet lielāku labumu no raksta apspriešanas.

Kāpēc vienotības uzturēšana prasa pūles

5. Kāpēc Dievam uzticīgie eņģeļi spēj viņam kalpot vienotībā, un kāpēc kristiešiem vienotības saglabāšana prasa īpašas pūles?

⁵ Pāvils Efesas kristiešus sirsnīgi aicināja ”censties uzturēt gara vienību ar miera saiti”. (Efez. 4:3.) Lai saprastu, kāpēc vienotības saglabāšana prasa pūles, padomāsim par Dieva eņģeļiem. Neviena dzīva būtne uz zemes nav identiska citai, tāpēc ir saprātīgi secināt, ka arī katru no miljoniem eņģeļu Jehova ir radījis unikālu. (Dan. 7:10.) Taču Jehovam uzticīgie eņģeļi spēj viņam vienoti kalpot, jo tie visi klausa viņam un pilda viņa gribu. (Nolasīt Psalmu 103:20, 21.) Savukārt kristiešiem piemīt ne tikai atšķirīgas īpašības, bet arī atšķirīgi trūkumi. Tāpēc vienotības saglabāšana viņiem prasa īpašas pūles.

6. Kādas īpašības mums palīdz sadarboties ar ticības biedriem, kuru trūkumi atšķiras no mūsējiem?

⁶ Kad nepilnīgi cilvēki sadarbojas, viņiem viegli var rasties grūtības. Iztēlosimies situāciju, ka mierīga rakstura brālis, kas mēdz noseboties, kalpošanā sadarbojas ar brāli, kas ir punktuāls, bet viegli zaudē savaldīšanos. Katrs no viņiem varbūt uzskata, ka otra rīcība nav gluži pareiza, taču neiedomājas, ka arī viņa paša rīcība nav  nevainojama. Kā šādi brāļi var saskanīgi darboties kopā? Padomājiet, kā viņiem varētu palīdzēt īpašības, kuras minēja Pāvils. Apustulis rakstīja: ”Es jūs mudinu: dzīvojiet.. visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā, censdamies uzturēt gara vienību ar miera saiti.” (Efez. 4:1—3.) Kā, attīstot šīs īpašības, jūs varētu veicināt vienotību savā draudzē?

7. Kāpēc ir svarīgi mācīties kalpot vienotībā ar citiem nepilnīgiem kristiešiem?

⁷ Mācīties vienoti kalpot Dievam kopā ar citiem nepilnīgiem cilvēkiem ir svarīgi, jo pastāv tikai viena patieso Dieva kalpu draudze. ”Viena miesa, viens gars — jo vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti — viens Kungs, viena ticība, viena kristība; viens visu Dievs un Tēvs.” (Efez. 4:4—6.) Jehova savu garu un svētības dod vienai brāļu saimei, ko viņš izmanto sava darba veikšanai. Pat ja mums pret kādu draudzē rodas aizvainojums, kur citur lai mēs dotos? Nav citas vietas, kur mēs varam dzirdēt mūžīgās dzīvības vārdus. (Jāņa 6:68.)

Draudzes vecākie veicina vienotību

8. Ko Jēzus izmanto, lai stiprinātu draudzes vienotību?

⁸ Paskaidrodams, ko Jēzus ir sagādājis, lai vairotu draudzes vienotību, Pāvils atsaucās uz paradumu, kāds senatnē bija izplatīts kareivju vidū. Uzvarētāju armijas kareivis varēja pārvest mājās gūstekni, kas kalpotu viņa namā un palīdzētu viņa sievai tikt galā ar mājas soli. (Ps. 68:2, 13, 19.) Līdzīgi arī Jēzus, uzvarējis pasauli, ieguva daudzus labprātīgus ”gūstekņus”. (Nolasīt Efeziešiem 4:7, 8.) Kā viņš šos ”gūstekņus” izmantoja? ”Viņš.. devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evanģelistiem, citus par ganiem un mācītājiem, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu, līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva dēla ticībā.” (Efez. 4:11—13.)

9. a) Kā draudzes vecākie mums palīdz saglabāt vienotību? b) Kāpēc ikvienam draudzes loceklim būtu jāveicina draudzes vienotība?

⁹ Mīlošie draudzes gani, kas ir nosaukti par ”dāvanām cilvēkiem”, mums palīdz saglabāt vienotību. Piemēram, ja kāds draudzes vecākais pamana, ka divu brāļu starpā ir parādījies sāncensības gars, viņš var dot ievērojamu ieguldījumu draudzes vienotībā, sniegdams šiem brāļiem personisku padomu, lai ”atgrieztu [viņus] uz pareiza ceļa  ar lēnprātīgu garu”. (Gal. 5:26; 6:1.) Mācot draudzi, vecākie mums palīdz veidot stipru, uz Bībeles mācībām pamatotu ticību. Tā viņi veicina draudzes vienotību un palīdz mums tuvoties kristīgam briedumam. Pāvils rakstīja, ka tas ir vajadzīgs, lai ”mēs vairs nebūtu mazgadīgi bērni, kas cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam”. (Efez. 4:13, 14.) Tāpat kā miesas locekļi saskanīgi darbojas un gādā cits par citu, ikvienam kristietim būtu jāveicina brāļu saimes vienotība. (Nolasīt Efeziešiem 4:15, 16.)

”Apģērbsim jauno cilvēku”

10. Kā netikumīga rīcība apdraud vienotību?

¹⁰ Kā mēs redzējām, 4. nodaļā Pāvila vēstulē efeziešiem ir uzsvērts, ka mīlestība ir būtiskākais priekšnoteikums kristīgai vienotībai. Tāpat tajā ir atklāts, ko mīlestība sevī ietver. Ja cilvēku vada mīlestība, viņš nerīkojas izlaidīgi un netikli. Pāvils ticības biedrus mudināja ”nedzīvot tā, kā pagānu tautas dzīvo”. Kā rakstīja Pāvils, tās bija ”zaudējušas kauna jūtas” un ”nodevušās izvirtībai”. (Efez. 4:17—19.) Amoralitātes pilnā pasaule, kurā mēs dzīvojam, apdraud mūsu vienotību. Cilvēki par netiklību stāsta jokus, dzied dziesmas, vēro to filmās un paši tai nododas vai nu slepus, vai atklāti. Pat flirts — seksuālas intereses parādīšana pret cilvēku, ar ko nav nodoma apprecēties, — var mūs attālināt no Jehovas un no draudzes. Kāpēc tā var teikt? Tāpēc, ka flirtēšana viegli var novest pie netiklības. Ja flirtē precēts cilvēks, šāda rīcība var beigties ar laulības pārkāpšanu, kas nevainīgajam dzīvesbiedram var atņemt sievu vai vīru un šķirt bērnus no tēva vai mātes. Flirtēšana pilnīgi noteikti grauj vienotību. Ir saprotams, kāpēc Pāvils rakstīja: ”Sludinot Kristu, jums tādas lietas nav mācītas.” (Efez. 4:20, 21.)

11. Kādas izmaiņas mēs tiekam mudināti sevī veikt?

¹¹ Pāvils uzsvēra, ka mums ir jācenšas atbrīvoties no domāšanas veida, kas rada draudus vienotībai, un ir jāattīsta īpašības, kas ļauj dzīvot ar citiem saskaņā. Viņš rakstīja: ”Līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā un garā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.” (Efez. 4:22—24.) Kā mēs varam ”atjaunoties savā sirdsprātā un garā”? Ja mēs ar pateicību pārdomājam to, ko mācāmies no Dieva Rakstiem un no garīgi nobriedušu kristiešu labā piemēra, mēs jūtam pamudinājumu pūlēties, lai ”apģērbtu jauno cilvēku, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā”.

Jehovam patīkams runas veids

12. Kā tas, ka mēs nemelojam, veicina vienotību, un kāpēc dažiem cilvēkiem ir grūti runāt patiesību?

¹² Runāt patiesību ir svarīgi gan ģimenē, gan draudzē. Laipnas, atklātas un vaļsirdīgas sarunas cilvēkus satuvina. (Jāņa 15:15.) Bet kas notiek, ja cilvēks melo tuviniekam vai ticības biedram? Kad meli nāk gaismā, uzticība viņu starpā tiek iedragāta. Tāpēc Pāvils mudināja: ”Runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko, jo mēs savā starpā esam locekļi.” (Efez. 4:25.) Cilvēkam, kas,  iespējams, jau no bērnības ir paradis melot, var būt grūti sākt runāt patiesību. Taču Jehova augstu vērtē šāda cilvēka centienus un palīdzēs viņam mainīties.

13. Kā ir iespējams atmest aizvainojošu runas veidu?

¹³ Jehova mums māca noteikt stingras robežas attiecībā uz to, ko runājam, jo tā mēs draudzē un ģimenē veicinām vienotību un cieņas pilnu gaisotni. ”No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds.. [..] Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaunprātība lai ir tālu no jums.” (Efez. 4:29, 31.) Viens veids, kā atbrīvoties no paraduma runāt aizvainojoši, ir vairot cieņu pret citiem. Piemēram, vīrietim, kas mēdz ar sievu runāt aizskaroši, ir jācenšas mainīt savu attieksmi pret sievu, jo īpaši pēc tam, kad viņš uzzina, ar kādu cieņu pret sievietēm izturas Jehova. Dievs daudzas sievietes pat ir svaidījis ar svēto garu, dāvājot viņām izredzes valdīt kopā ar Kristu. (Gal. 3:28; 1. Pēt. 3:7.) Tāpat arī sievietei, kas, runājot ar vīru, ir paradusi pacelt balsi, būtu jāvēlas mainīties, kad viņa uzzina, cik savaldīgi saspringtās situācijās izturējās Jēzus. (1. Pēt. 2:21—23.)

14. Kāpēc ir bīstami ļaut vaļu dusmām?

¹⁴ Aizvainojošas runas cēlonis bieži vien ir tas, ka netiek apvaldītas dusmas. Ļaušanās dusmām var graut cilvēku attiecības. Dusmas ir kā uguns — tās viegli var kļūt nekontrolējamas un izraisīt lielu postu. (Sal. Pam. 29:22.) Pat ja kādam ir pamats būt neapmierinātam, viņam jācenšas savaldīties un runāt tā, lai neiedragātu attiecības ar tuviem cilvēkiem. Kristiešiem ir jāmācās piedot, neturēt sevī aizvainojumu un neatgādināt par veciem pāridarījumiem. (Ps. 37:8; 103:8, 9; Sal. Pam. 17:9.) Pāvils Efesas kristiešiem deva padomu: ”Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties, un nedodiet vietu velnam.” (Efez. 4:26, 27.) Ja mēs nesavaldītu dusmas, mēs dotu Sātanam iespēju graut mūsu vienotību un sēt draudzē nesaskaņas.

15. Kas varētu notikt, ja kristietis piesavinātos kaut ko, kas viņam nepieder?

¹⁵ Mēs varam stiprināt draudzes vienotību arī ar to, ka izturamies ar cieņu pret citu īpašumu. Bībelē ir teikts: ”Kas zadzis, lai vairs nezog.” (Efez. 4:28.) Jehovas kalpu vidū valda savstarpēja uzticēšanās. Ja kāds kristietis to ļaunprātīgi izmantotu un piesavinātos kaut ko, kas viņam nepieder, viņš kaitētu Dieva kalpu vienotībai.

Mūs apvieno mīlestība pret Dievu

16. Kā mēs ar savu runas veidu varam stiprināt draudzes vienotību?

¹⁶ Kristieši ir vienoti, jo mīlestība pret Dievu viņus mudina izturēties ar mīlestību citam pret citu. Pateicība par Jehovas labestību mūs rosina no sirds sekot apustuļa Pāvila padomam: ”[Runājiet] tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem. [..] ..esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.” (Efez. 4:29, 32.) Jehova žēlsirdīgi piedod mums, nepilnīgiem cilvēkiem. Vai arī mums nebūtu jāpiedod citiem, kad saskaramies ar viņu trūkumiem?

17. Kāpēc mums no sirds jācenšas stiprināt kristiešu draudzes vienotību?

¹⁷ Jehovas kalpu vienotība sagādā viņam godu. Dieva gars mūs mudina stiprināt vienotību, un mēs noteikti nevēlamies pretoties viņa gara vadībai. Pāvils rakstīja: ”Neapbēdinait Dieva Svēto Garu.” (Efez. 4:30.) Vienotība ir dārgums, kas ir jāsargā. Tā ne tikai nes prieku visiem, kas to izjūt, bet arī sagādā godu Jehovam. Tāpēc ”sekosim Dievam, kā viņa mīļie bērni un dzīvosim mīlestībā”! (Efez. 5:1, 2.)

Kā jūs atbildētu?

• Kādas īpašības veicina vienotību kristiešu starpā?

• Kāda rīcība varētu apdraudēt Dieva kalpu vienotību?

• Kāds runas veids mums palīdz saglabāt labas attiecības ar citiem?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 17. lpp.]

Visdažādākās izcelsmes cilvēki vienoti kalpo Jehovam

[Attēls 18. lpp.]

Vai jūs apzināties, cik bīstami ir flirtēt?