Vai jūs zināt?

Kāpēc Pāvila 1. vēstulē korintiešiem ir aplūkots jautājums par elkiem upurētu dzīvnieku gaļu?

▪ Apustulis Pāvils rakstīja: ”Visu, ko pārdod gaļas tirgū, ēdiet, nekā nejautādami sirdsapziņas dēļ!” (1. Korintiešiem 10:25, Jaunā Derība V. Strelēvica tulkojumā.) No kurienes nāca gaļa, ko pārdeva tirgū?

Grieķu un romiešu tempļos svarīga vieta bija dzīvnieku upurēšanas ceremonijām, bet ne visa upurēto dzīvnieku gaļa tika apēsta šo ceremoniju laikā. Gaļas pārpalikums no pagānu tempļiem nonāca tirgū. Kādā šim tematam veltītā darbā ir teikts: ”Kulta kalpi.. citos kontekstos ir saukti par pavāriem un/vai miesniekiem. Daļu no gaļas, kas viņiem pienācās par upura nokaušanu, viņi pārdeva tirgū.” (Idol Meat in Corinth — The Pauline Argument in 1 Corinthians 8 and 10.)

Tātad ne visa gaļa, kas bija nākusi no tempļiem, bija izmantota reliģiskās ceremonijās. Arheoloģiskajos izrakumos Pompeju gaļas tirgū (latīniski macellum) tika atrastas veselu aitu skeletu atliekas. Kā raksta Bībeles zinātnieks Henrijs Kedberijs, tas liecina, ka ”acīmredzot kaujamos lopus gan pārdeva dzīvus, gan kāva uz vietas macellum, un tur tirgoja arī templī nokautu un upurētu dzīvnieku gaļu”.

Doma, ko Pāvils vēlējās paskaidrot, bija šāda: lai gan kristieši, protams, nedrīkstēja piedalīties elku pielūgsmē, elkiem upurētu dzīvnieku gaļa pati par sevi nebija aptraipīta.

Kāpēc Jēzus laikā pastāvēja plaisa starp jūdiem un samariešiem?

▪ Jāņa evaņģēlija 4. nodaļas 9. pantā ir rakstīts: ”Jūdi ar samariešiem nesagājās.” Visticamāk, šī naida saknes iesniedzas jau tajā laikā, kad valdnieks Jerobeāms desmit cilšu valstī Izraēlā ieviesa elku pielūgsmi. (1. Ķēniņu 12:26—30.) Samarija bija šīs valsts galvaspilsēta, un vārdu ”Samarija” mēdza attiecināt uz visu desmit cilšu teritoriju. Kad desmit cilšu valsts 740. gadā p.m.ē. krita asīriešu rokās, asīrieši Samarijā nometināja cittautiešus, kas pielūdza pagānu dievus. Vietējie iedzīvotāji sajaucās ar svešzemniekiem, un iznākumā samariešu reliģija vēl vairāk attālinājās no patiesās pielūgsmes.

Pārsimt gadu vēlāk samarieši jūdiem, kas bija atgriezušies no Babilonas gūsta, traucēja atjaunot Jehovas templi un Jeruzalemes mūrus. (Ezras 4:1—23; Nehemijas 4:1—8.) Reliģiskais naids pieauga spēkā, kad samarieši uzcēla savu templi Garicima kalnā, domājams, ceturtajā gadsimtā p.m.ē.

Jēzus laikā vārdu ”samarietis” attiecināja vairāk uz reliģisko, nevis etnisko piederību, un par samariešiem sauca samariešu reliģijas piekritējus. Tolaik samarieši joprojām pielūdza Dievu Garicima kalnā, un jūdi viņus nicināja. (Jāņa 4:20—22; 8:48.)

[Attēls 12. lpp.]

KERAMIKAS ŠĶĪVIS, UZ KURA ATTĒLOTA DZĪVNIEKA UPURĒŠANA, VI GADSIMTS P.M.Ē.

[Norāde par autortiesībām]

Musée du Louvre, Paris

[Attēls 12. lpp.]

JEROBEĀMS IEVIESA ELKU PIELŪGSMI