Lasītāji jautā

Vai Jehovas liecinieki veic brīnumainu dziedināšanu?

▪ Jehovas liecinieki nekad nav brīnumainā veidā dziedinājuši cilvēkus. Viņi, tāpat kā Jēzus, uzskata, ka viņu galvenais uzdevums ir sludināt labo vēsti par Dieva Valstību. Jehovas liecinieki arī uzskata, ka patieso kristiešu pazīšanas zīme ir nevis brīnumaina slimo dziedināšana, bet gan kaut kas daudz svarīgāks.

Dziedināšanai, ko Jēzus Kristus, līdzjūtības mudināts, veica pirmajā gadsimtā, bez šaubām, bija ļoti liela nozīme. Tā Jēzus skaidri apliecināja, ka laikā, kad viņš valdīs Dieva Valstībā, ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu.”” (Jesajas 33:24.)

Bet ko var teikt par dziedināšanu, kas mūsdienās tiek veikta gan kristīgajās, gan dažās nekristīgajās reliģijās? Tie, kas dziedina slimos, apgalvo, ka Dievs viņus ir apveltījis ar brīnumainām spējām. Taču savulaik Jēzus izteica brīdinājumu, ka būs cilvēki, kas apgalvos, ka viņa vārdā ir ”daudz brīnumu darījuši”, bet viņš tiem paziņos: ”Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no manis, jūs ļauna darītāji.” (Mateja 7:22, 23.) Vai mūsdienās brīnumainā dziedināšana liecina par Dieva labvēlību un svētību?

Pievērsīsim uzmanību tam, kas Bībelē ir stāstīts par dziedināšanu, ko veica Jēzus. Salīdzinot Bībelē aprakstīto dziedināšanu ar brīnumaino dziedināšanu mūsdienās, mums būs vieglāk saprast, vai mūsu laikos spēja dziedināt nāk no Dieva.

Jēzus nekad nedziedināja tādēļ, lai iegūtu piekritējus un pulcētu ap sevi lielus ļaužu pūļus. Tieši pretēji, viņš ne reizi vien dziedināja slimos, citiem neredzot, un piekodināja izdziedinātajiem nevienam par to nestāstīt. (Lūkas 5:13, 14.)

Jēzus arī nekad neprasīja naudu par paveiktajiem brīnumiem. (Mateja 10:8.) Nebija neviena gadījuma, kad viņam neizdotos kādu izdziedināt. Visi, kam bija kādas kaites un kas nāca pie Jēzus, kļuva pilnīgi veseli neatkarīgi no tā, cik stipra bija viņu ticība. (Lūkas 6:19; Jāņa 5:5—9, 13.) Jēzus pat piecēla no nāves mirušos. (Lūkas 7:11—17; 8:40—56; Jāņa 11:38—44.)

Jēzus kalpošana nebija vērsta uz to, lai piesaistītu sev sekotājus emocionāli sakāpinātos pasākumos, kuros viņš darītu brīnumus. Viņa galvenais uzdevums bija sludināt labo vēsti par Dieva Valstību. Jēzus sagatavoja arī savus sekotājus tam, lai viņi varētu mācīt citiem par Dieva Valstību, kuras valdīšanas laikā cilvēki iegūs nevainojamu veselību. (Mateja 28:19, 20.)

Dažiem Jēzus sekotājiem pirmajā gadsimtā tika dāvātas īpašas spējas dziedināt, taču tām ar laiku bija jāizzūd. (1. Korintiešiem 12:29, 30; 13:8, 13.) Mūsdienās patiesos kristiešus var pazīt nevis pēc dziedināšanas, bet pēc pašaizliedzīgas mīlestības. (Jāņa 13:35.) Brīnumainā dziedināšana mūsu laikos nav palīdzējusi apvienot dažādu tautību cilvēkus kristiešu saimē, kurā valdītu patiesa mīlestība.

Tomēr ir kāda kristiešu grupa, kurus vieno tik ciešas mīlestības saites, ka pat kara un citu bruņotu konfliktu laikā viņi atsakās vērsties pret saviem ticības biedriem un citiem cilvēkiem. Runa ir par Jehovas lieciniekiem, kas visā pasaulē ir pazīstami ar to, ka darbos apliecina mīlestību, ko ir mācījušies no Kristus piemēra. Vienotība, kāda pastāv starp šiem kristiešiem, kam ir atšķirīga tautība, kultūra un sociālā izcelsme, savā ziņā ir īsts brīnums un ir iespējama tikai ar Dieva svētā gara palīdzību. Jūs varētu apmeklēt kādu no viņu sapulcēm un paši par to pārliecināties.

[Attēls 13. lpp.]

Vai mūsdienās brīnumaina dziedināšana nāk no Dieva?