Pakļausimies Jehovam — Visuma Augstākajam valdniekam!
Pakļausimies Jehovam — Visuma Augstākajam valdniekam!
”Tas Kungs, tas Visaugstākais, ir.. varens valdnieks pār visu pasauli!” (Ps. 47:3.)
1. Kāda doma acīmredzot ir ietverta Pāvila vārdos, kas lasāmi 1. Korintiešiem 7:31?
”ŠĪS pasaules aina mainās,” rakstīja apustulis Pāvils. (1. Kor. 7:31, NW.) Viņš acīmredzot salīdzināja pasauli ar skatuvi, uz kuras notiek izrāde, kurā aktieri tēlo labus vai sliktus varoņus, līdz aina mainās.
2., 3. a) Ar ko var salīdzināt uzbrukumu Jehovas augstākajai varai? b) Kādus jautājumus mēs aplūkosim?
2 Mūsdienās uz pasaules skatuves risinās iespaidīgi notikumi, kas skar ikvienu no mums. Šīs ”izrādes” centrā ir jautājums par Dieva Jehovas tiesībām uz augstāko varu. To var salīdzināt ar situāciju, kāda varētu rasties kādā valstī. No vienas puses, valstī pastāv likumīga valdība, kas uztur tajā kārtību. No otras puses, eksistē arī kāds noziedzīgs grupējums, kas īsteno savu varu ar krāpšanu, vardarbību un asinsizliešanu. Šī pretlikumīgā organizācija pretojas valsts varai un pārbauda visu pilsoņu lojalitāti pret savu valdību.
3 Kaut kas līdzīgs risinās Visuma mērogā. Visumā pastāv likumīga valdība, kuras galva ir Jehova — ”Visaugstākais”. (Ps. 50:14.) Taču patlaban cilvēci apdraud sava veida noziedzīga organizācija, kuras priekšgalā ir Sātans. (2. Kor. 4:4.) Tā pretojas Dieva likumīgajai valdīšanai un pārbauda visu cilvēku uzticību Dieva augstākajai varai. Kā šī situācija izveidojās? Kāpēc Dievs to pieļauj? Kas tiek gaidīts no mums?
”Izrādes” tēma
4. Kādi divi savstarpēji saistīti jautājumi ir uzmanības centrā ”izrādē”, kas risinās Visumā?
4 ”Izrādē”, kas šobrīd norit Visumā, tiek risināti divi savstarpēji saistīti jautājumi — jautājums par Jehovas tiesībām uz augstāko varu un par to, vai cilvēki saglabās uzticību savam Radītājam. Bībelē Jehova ir saukts par ”Visaugstāko”. Piemēram, psalmu sacerētājs dziedāja: ”Tas Kungs, tas Visaugstākais, ir.. varens valdnieks pār visu pasauli!” (Ps. 47:3.) Dievu Jehovu pamatoti var saukt par Visaugstāko — par to, kuram pieder pati augstākā vara Visumā. (Dan. 7:22.)
5. Kāpēc mums būtu jāatzīst Jehovas augstākā vara?
5 Būdams Radītājs, Dievs Jehova ir zemes un Visuma Augstākais valdnieks. (Nolasīt Atklāsmes 4:11.) Jehova ir arī mūsu Tiesnesis, Likumdevējs un Ķēniņš. (Jes. 33:22.) Tā kā Dievs ir mūsu Radītājs un mēs esam atkarīgi no viņa, mums viņš būtu jāuzskata par savu Valdnieku un Kungu. Mēs jutīsim pamudinājumu atzīt Jehovas augsto stāvokli, ja vienmēr atcerēsimies, ka viņš ”ir debesīs uzcēlis savu troni, un Viņa ķēniņa valstība valda pār visu”. (Ps. 103:19; Ap. d. 4:24.)
6. Kā izpaužas uzticība Dievam?
6 Mēs parādām, ka atbalstām Jehovas augstāko varu, ja saglabājam pilnīgu uzticību viņam. Uzticība Dievam ir saistīta ar morālu skaidrību un nelokāmu turēšanos pie augstām morāles normām. Uzticīgs cilvēks ir nevainojams un krietns. Šāds cilvēks bija patriarhs Ījabs. (Īj. 1:1.)
”Izrāde” sākas
7., 8. Kā Sātans apstrīdēja Jehovas tiesības uz augstāko varu?
7 Aptuveni pirms 6000 gadiem kāda garīga būtne apstrīdēja Jehovas tiesības uz augstāko varu. Šī dumpinieka vārdu un rīcības pamatā bija savtīga vēlēšanās, lai citi viņu pielūgtu. Viņš pamudināja pirmos cilvēkus, Ādamu un Ievu, lauzt uzticību Jehovas valdīšanai un mēģināja aptraipīt Jehovas vārdu, apgalvojot, ka Jehova ir melojis. (Nolasīt 1. Mozus 3:1—5.) Šis dumpinieks kļuva par Dieva galveno ienaidnieku — par Sātanu un Velnu (pretinieku un apmelotāju), kā arī par čūsku un pūķi (to, kas cenšas pievilt Dieva kalpus un vēlas tos aprīt). (Atkl. 12:9.)
8 Sātans iedibināja savu, no Dieva neatkarīgu valdīšanu. Ko Jehova darīs, saskāries ar šo uzbrukumu viņa augstākajai varai? Vai viņš nekavējoties iznīcinās visus trīs dumpiniekus — Sātanu, Ādamu un Ievu? Viņš noteikti spētu to paveikt, un tā tiktu noskaidrots jautājums, kuram piemīt vislielākais spēks un vara. Tā tiktu arī apstiprināts, ka Jehova ir teicis taisnību par to, kāds sods pienākas par viņa likumu pārkāpšanu. Bet kāpēc Dievs tā nerīkojās?
9. Kādus jautājumus Sātans izvirzīja?
9 Ar meliem novērsdams Ādamu un Ievu no Dieva Jehovas, Sātans apšaubīja Jehovas tiesības pieprasīt no cilvēkiem paklausību. Turklāt, pamudinādams pirmos cilvēkus nepaklausīt Dievam, Sātans izvirzīja jautājumu par visu saprātīgo būtņu uzticību Dievam. Kā kļuva redzams gadījumā ar Ījabu, kurš bija uzticīgs Jehovas augstākajai varai, Sātans vēlējās pierādīt, ka viņš var novērst no Jehovas visus cilvēkus. (Īj. 2:1—5.)
10. Kas ir kļuvis iespējams tāpēc, ka Jehova nekavējoties neaizstāvēja savas tiesības uz augstāko varu?
10 Ar to, ka Jehova nekavējoties neaizstāvēja savas tiesības uz augstāko varu, viņš ir devis Sātanam iespēju pierādīt savus apgalvojumus. Tāpat Dievs ir devis cilvēkiem iespēju apliecināt savu uzticību viņa varai. Gadsimtu gaitā Sātans ir izveidojis varenu noziedzīgu organizāciju. Tomēr Jehova galu galā iznīcinās Sātanu un viņa organizāciju, tā nepārprotami apstiprinot savas tiesības uz augstāko varu. Dievs Jehova bija pilnībā pārliecināts, ka šai situācijai būs labs iznākums, un viņš to darīja zināmu uzreiz pēc dumpja Ēdenē. (1. Moz. 3:15.)
11. Ko ir paveikuši daudzi Dieva kalpi?
11 Daudzi cilvēki ir apliecinājuši savu ticību un ir palikuši uzticīgi Jehovam, aizstāvot viņa augstāko varu un svētījot viņa vārdu. Viņu vidū ir Ābels, Ēnohs, Noa, Ābrahāms, Sāra, Mozus, Rute, Dāvids, Jēzus un viņa agrīnie sekotāji, kā arī miljoniem Dieva kalpu mūsdienās. Cilvēki, kas atbalsta Dieva Jehovas augstāko varu, ar savu uzticību palīdz pierādīt, ka Sātans ir melis, un attīrīt Jehovas vārdu no neslavas, ko tam ir cēlis Sātans ar saviem lielīgajiem apgalvojumiem, ka viņš spēs novērst no Dieva visu cilvēci. (Sal. Pam. 27:11.)
Iznākums ir droši zināms
12. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Dievs nepacietīs ļaunumu mūžīgi?
12 Mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova drīz aizstāvēs savas tiesības uz augstāko varu. Viņš nepacietīs ļaunumu bezgalīgi, un mēs zinām, ka dzīvojam pēdējās dienās. Jehova sodīja ļaundarus Noas laika plūdos. Viņš iznīcināja Sodomu un Gomoru, kā arī faraonu un tā karaspēku. Ne Sisera ar savu armiju, ne Sanheribs un viņa karotāju pulks nespēja mēroties spēkiem ar Visaugstāko. (1. Moz. 7:1, 23; 19:24, 25; 2. Moz. 14:30, 31; Soģu 4:15, 16; 2. Ķēn. 19:35, 36.) Tāpēc mēs varam būt droši, ka necieņu pret viņa vārdu un pāridarījumus viņa lieciniekiem Dievs Jehova necietīs mūžīgi. Turklāt mēs jau redzam notikumus, kas veido Jēzus klātbūtnes un ļaunās pasaules nobeiguma zīmi. (Mat. 24:3.)
13. Kas mums jādara, lai mēs netiktu iznīcināti kopā ar Jehovas ienaidniekiem?
13 Lai mēs netiktu iznīcināti kopā ar Dieva ienaidniekiem, mums ir jāapliecina uzticība Dieva Jehovas augstākajai varai. Kā mēs to varam darīt? Mums jāpaliek nošķirtiem no Sātana noziedzīgās valdīšanas, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūs iebiedētu viņa pārstāvju draudi. (Jes. 52:11; Jāņa 17:16; Ap. d. 5:29.) Tikai tā mēs varēsim atbalstīt mūsu debesu Tēva augstāko varu un cerēt uz glābšanu, kad Jehova attīrīs savu vārdu no visiem apvainojumiem un pierādīs, ka viņš ir Visuma Augstākais valdnieks.
14. Kas ir atklāts Bībelē?
14 Bībelē ir atrodami dažādi fakti par svarīgajiem jautājumiem, kas saistīti ar cilvēci un Jehovas augstāko varu. Pirmajās trīs Bībeles nodaļās ir stāstīts par radīšanu un par cilvēku nonākšanu grēka varā, savukārt pēdējās trīs nodaļās ir atklāts, kā cilvēce atgūs zaudēto. Bībeles lappusēs var lasīt, kā Visaugstais Dievs Jehova pakāpeniski īsteno savu nodomu attiecībā uz cilvēci, zemi un Visumu. No 1. Mozus grāmatas var uzzināt, kā radās Sātans un pasaulē ienāca ļaunums, bet Atklāsmes grāmatas beigās ir paskaidrots, kā ļaunums tiks izskausts, kā Sātans tiks iznīcināts un Dieva prāts tiks īstenots uz zemes, tāpat kā tas jau notiek debesīs. Bībelē ir skaidri norādīts uz grēka un nāves cēloni un ir pavēstīts, kā grēks un nāve tiks izdeldēti un to vietā nāks neizmērojams prieks un mūžīga dzīve, ko saņems Dievam uzticīgie cilvēki.
15. Kas mums jādara, lai mēs pieredzētu laiku, kad būs atrisināts jautājums par augstāko varu?
15 Drīz aina uz pasaules skatuves pilnīgi mainīsies. Gadsimtiem ilgā ”izrāde”, kuras centrā ir jautājums par augstāko varu, būs beigusies. Sātans būs spiests atstāt pasaules skatuvi un galu galā tiks iznīcināts, un uz zemes būs īstenojusies Dieva griba. Taču, lai mēs pieredzētu šo pārmaiņu un iemantotu svētības, par kurām ir pravietots Bībelē, mums jau tagad ir jāatbalsta Jehovas augstākā vara. Šajā jautājumā neviens nevar būt neitrāls. Lai mēs varētu teikt: ”Tas Kungs ir ar mani,” — mums ir jāpaliek Jehovas pusē. (Ps. 118:6, 7.)
Mēs spējam saglabāt uzticību Dievam
16. Kāpēc mēs varam būt droši, ka cilvēki spēj saglabāt uzticību Dievam?
16 Mēs spējam atbalstīt Jehovas augstāko varu un saglabāt uzticību viņam, kā to var secināt no apustuļa Pāvila vārdiem: ”Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (1. Kor. 10:13.) Par kāda veida pārbaudījumiem Pāvils runāja, un kā Dievs tiem ”dara.. galu”?
17.—19. a) Kādiem kārdinājumiem izraēlieši padevās tuksnesī? b) Kāpēc mēs spējam saglabāt uzticību Jehovam?
17 Kā parāda notikumi ar izraēliešu tautu, kad tā klejoja pa tuksnesi, par ”pārbaudījumu” var kļūt apstākļi, kuros var rasties kārdinājums pārkāpt Dieva likumus. (Nolasīt 1. Korintiešiem 10:6—10.) Jehova brīnumainā veidā izraēliešiem sagādāja paipalas, no kurām viņi būtu varējuši pārtikt veselu mēnesi. Viņi būtu varējuši nepadoties kārdinājumam, taču viņi iekāroja ļaunu. Kaut arī izraēlieši kādu laiku nebija ēduši gaļu, Dievs viņiem pārtikai bija devis pietiekami daudz mannas. Tomēr, lasot paipalas, viņi ļāvās neapvaldītai alkatībai. (4. Moz. 11:19, 20, 31—35.)
18 Kādu laiku iepriekš, kad Mozus Sinaja kalnā saņēma no Dieva bauslību, izraēlieši kļuva par elku kalpiem — viņi pielūdza teļu un nodevās uzdzīvei. Sava vadoņa prombūtnē viņi bez kādas apvaldas padevās kārdinājumam. (2. Moz. 32:1, 6.) Neilgi pirms tautas ieiešanas Apsolītajā zemē tūkstošiem izraēliešu pieļāva, ka viņus savaldzina moābietes, un viņi ar tām iesaistījās netikumīgās attiecībās. Tajā reizē daudzi tūkstoši izraēliešu savu grēku dēļ nomira. (4. Moz. 25:1, 9.) Izraēlieši vairākkārt padevās kārdinājumam kurnēt, un kādā reizē viņi dumpīgi izteicās ne tikai par Mozu, bet arī par pašu Dievu. (4. Moz. 21:5.) Izraēlieši kurnēja pat pēc Koraha, Dātana, Abirāma un to atbalstītāju iznīcināšanas, aplam spriezdami, ka sods, ko saņēma dumpinieki, bija netaisns. Iznākumā 14 700 izraēliešu gāja bojā Dieva sūtītā sērgā. (4. Moz. 17:6, 14.)
19 Neviens no iepriekšminētajiem kārdinājumiem nebija tāds, kuram izraēlieši nebūtu varējuši pretoties. Izraēlieši padevās kārdinājumiem, jo viņi bija zaudējuši ticību un bija aizmirsuši Jehovu. Viņi neatcerējās to, ar kādu mīlestību Dievs bija gādājis par savu tautu un cik taisnīgas ir viņa normas. Tāpat kā senatnē izraēlieši, arī mēs saskaramies ar kārdinājumiem, kādus pieredz daudzi cilvēki. Ja mēs visiem spēkiem cenšamies nepadoties kārdinājumiem un paļaujamies uz Dieva atbalstu, mēs varam saglabāt uzticību Dievam. Mums par to nav jāšaubās, jo ”Dievs ir uzticīgs” un viņš neļauj mūs ”pārbaudīt pāri par [mūsu] spējām”. Jehova mūs nekad neatstās un nepieļaus, ka mēs nonāktu situācijā, kurā saglabāt uzticību viņam būtu pāri cilvēka spēkiem. (Ps. 94:14.)
20., 21. Kā Dievs ”dara.. galu” pārbaudījumiem?
20 Jehova ”dara.. galu” pārbaudījumiem, dodot mums spēku tos izturēt. Piemēram, vajātāji var mūs fiziski ietekmēt, mēģinot panākt, lai mēs aizliedzam savu ticību. Šādā brīdī mēs varētu just kārdinājumu atteikties no savas pārliecības, lai izvairītos no turpmākiem sitieniem, spīdzināšanas un varbūt pat nāves. Tomēr, ņemot vērā Dieva iedvesmotos Pāvila vārdus, kas lasāmi 1. vēstulē korintiešiem, 10. nodaļas 13. pantā, mēs apzināmies, ka pārbaudījumi agrāk vai vēlāk beigsies. Jehova neļaus pārbaudījumiem kļūt tik smagiem, ka mēs nespētu palikt viņam uzticīgi. Dievs var stiprināt mūsu ticību un piešķirt mums garīgos spēkus, lai mēs varētu saglabāt uzticību viņam.
21 Jehova mums sniedz atbalstu ar sava svētā gara starpniecību. Šis gars mums arī atgādina domas no Bībeles, kas mums var palīdzēt izturēt pārbaudījumus. (Jāņa 14:26.) Tāpēc mēs spējam nepadoties, kad mūs kāds ar viltu mudina darīt kaut ko nepareizu. Piemēram, mēs saprotam jautājumu par Jehovas tiesībām uz augstāko varu un ar to saistīto jautājumu par cilvēku uzticību savam Radītājam. Šīs zināšanas un Dieva atbalsts daudziem Dieva kalpiem ir palīdzējis saglabāt uzticību līdz nāvei. Tomēr viņu pārbaudījumiem ”darīja.. galu” nevis nāve, bet Jehova — ar Jehovas palīdzību viņi spēja izturēt līdz galam un nepadoties kārdinājumiem. Viņš var palīdzēt arī mums. Tāpat Dievs izmanto savus uzticīgos eņģeļus, kurus viņš ”izsūta kalpošanai to labā, kam jāmanto pestīšana”. (Ebr. 1:14.) Kā ir paskaidrots nākamajā rakstā, tikai Dievam uzticīgajiem cilvēkiem ir saviļņojošas izredzes atbalstīt Dieva augstāko varu mūžīgi. Mēs varam būt starp viņiem, ja pakļaujamies Jehovam — Visuma Augstākajam valdniekam.
Kā jūs atbildētu?
• Kāpēc mums būtu jāatzīst Jehovas augstākā vara?
• Kā izpaužas uzticība Dievam?
• Kā mēs zinām, ka Jehova drīzumā apstiprinās savas tiesības uz augstāko varu?
• Kā vārdi no 1. Korintiešiem 10:13 parāda, ka saglabāt uzticību Dievam ir iespējams?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 24. lpp.]
Sātans pamudināja Ādamu un Ievu atteikties no uzticības Jehovam
[Attēls 26. lpp.]
Būsim apņēmības pilni atbalstīt Jehovas augstāko varu