Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

”Tagad ir vislabvēlīgākais laiks”

”Tagad ir vislabvēlīgākais laiks”

”Tagad ir vislabvēlīgākais laiks”

”Redzi, tagad ir vislabvēlīgākais laiks; redzi, tagad ir pestīšanas diena.” (2. Kor. 6:2.)

1. Kāpēc ir svarīgi saprast, kas kurā brīdī mums būtu jādara?

”KATRAI lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda.” (Sal. Māc. 3:1.) Salamans rakstīja par to, cik svarīgi ir saprast, kurš laiks ir pats labvēlīgākais ikvienai nodarbei — vai tā būtu zemes apstrādāšana, ceļošana, darījumu kārtošana vai sarunas. Taču mums arī jāsaprot, kurš darbs konkrētajā brīdī ir vissvarīgākais. Citiem vārdiem sakot, mums ir skaidri jāapzinās, kādas ir mūsu prioritātes.

2. Kā Jēzus, būdams uz zemes, apliecināja, ka labi zina, kādā laikā viņš dzīvo?

2 Kad Jēzus bija uz zemes, viņš labi zināja, kādā laikā viņš dzīvo un kas viņam ir jādara. Viņš skaidri apzinājās savas prioritātes un saprata, ka ir pienācis ilgi gaidītais laiks, kad jāpiepildās daudziem pravietojumiem par Mesiju. (1. Pēt. 1:11; Atkl. 19:10.) Viņam bija daudz kas jāpaveic, lai cilvēki saprastu, ka viņš ir apsolītais Mesija. Jēzum bija jāsludina patiesība par Dieva Valstību un jāpulcina cilvēki, kas nākotnē kļūtu par viņa līdzvaldniekiem Valstībā. Turklāt viņam bija jāieliek pamats kristiešu draudzei, kas pa visu zemi sludinātu labo vēsti un gatavotu viņa mācekļus. (Marka 1:15.)

3. Kā Jēzu ietekmēja sapratne par to, kādā laikā viņš dzīvo?

3 Jēzu spēcīgi ietekmēja sapratne par to, kādā laikā viņš dzīvo, — tā mudināja viņu ar dedzību pildīt sava Tēva gribu. Viņš saviem mācekļiem sacīja: ”Pļaujamā daudz un strādnieku maz: tad nu lūdziet pļaujas kungu, lai viņš strādniekus sūta savā pļaujā.” (Lūk. 10:2; Mal. 3:23, 24.) Jēzus izraudzījās no saviem mācekļiem vispirms 12 un pēc tam vēl 70, deva viņiem konkrētus norādījumus un sūtīja viņus sludināt saviļņojošu vēsti: ”Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.” Par to, ko Jēzus darīja pēc tam, Bībelē ir teikts: ”Kad Jēzus pavēles saviem divpadsmit mācekļiem bija pabeidzis, tad viņš no turienes aizgāja mācīt un sludināt viņu pilsētās.” (Mat. 10:5—7; 11:1; Lūk. 10:1.)

4. Kādā ziņā Pāvils līdzinājās Jēzum Kristum?

4 Jēzus saviem sekotājiem rādīja nevainojamu dedzības un pašaizliedzības piemēru. Uz to norādīja apustulis Pāvils, aicinot savus ticības biedrus: ”Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum!” (1. Kor. 11:1.) Kādā ziņā Pāvils līdzinājās Kristum? Pirmām kārtām ar to, ka viņš nežēloja pūles labās vēsts sludināšanā. Vēstulēs, ko Pāvils rakstīja draudzēm, var lasīt tādus mudinājumus kā ”savā darbā neesiet kūtri”, ”esiet.. gatavi kalpot tam Kungam”, ”topiet.. pilnīgāki tā Kunga darbā vienumēr” un ”visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam”. (Rom. 12:11; 1. Kor. 15:58; Kol. 3:23.) Pāvils nekad neaizmirsa dienu, kad ceļā uz Damasku viņam parādījās Kungs Jēzus Kristus. Tāpat viņš noteikti atcerējās Jēzus vārdus, kurus viņam droši vien atstāstīja māceklis Ananija: ”Viņš man ir izredzēts ierocis nest manu vārdu pagānu, ķēniņu un Israēla bērnu priekšā.” (Ap. d. 9:15; Rom. 1:1, 5; Gal. 1:16.)

”Vislabvēlīgākais laiks”

5. Kas rosināja Pāvilu kalpot Dievam ar dedzību?

5 Lasot Apustuļu darbu grāmatu, nav iespējams nepamanīt drosmi un dedzību, ar kādu Pāvils veica savu kalpošanu. (Ap. d. 13:9, 10; 17:16, 17; 18:5.) Pāvils apzinājās, cik svarīgā laikā viņš dzīvo. Viņš sacīja: ”Redzi, tagad ir vislabvēlīgākais laiks; redzi, tagad ir pestīšanas diena.” (2. Kor. 6:2.) Senākā pagātnē, kad ebreji atradās gūstā Babilonijā, vislabvēlīgākais laiks tam, lai atgrieztos dzimtenē, pienāca 537. gadā pirms mūsu ēras. (Jes. 49:8, 9.) Bet uz ko Pāvils attiecināja šos vārdus? To palīdz noskaidrot konteksts.

6., 7. Kāds godpilns uzdevums ir piešķirts ar garu svaidītajiem kristiešiem, un kas viņiem palīdz veikt šo darbu?

6 Iepriekš savā vēstulē Pāvils runāja par to, cik liels gods ir piešķirts viņam un pārējiem ar garu svaidītajiem kristiešiem. (Nolasīt 2. Korintiešiem 5:18—20.) Viņš paskaidroja, ka Dievs svaidītos kristiešus ir aicinājis ar konkrētu mērķi — pildīt ”salīdzināšanas amatu” un lūgt cilvēkus ”salīdzināties ar Dievu” jeb atjaunot ar viņu tuvas un mierīgas attiecības.

7 Kopš dumpja Ēdenē visa cilvēce ir atsvešināta no Jehovas. (Rom. 3:10, 23.) Šī iemesla dēļ cilvēce kopumā ir nonākusi garīgā tumsā, kas sev līdzi ir atnesusi ciešanas un nāvi. ”Mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes,” rakstīja Pāvils. (Rom. 8:22.) Taču Dievs ir rīkojies, lai aicinātu, pat ”lūgtu” cilvēkus atgriezties pie viņa jeb ”salīdzināties” ar viņu. Pāvilam un citiem ar garu svaidītajiem kristiešiem bija uzticēts izplatīt šo aicinājumu. ”Vislabvēlīgākais laiks” varēja kļūt par ”pestīšanas dienu” tiem, kas parādīja ticību Jēzum. Visi svaidītie kristieši, ar kuriem vienoti darbojas arī ”citas avis”, joprojām aicina cilvēkus izmantot iespēju, kas tiek piedāvāta šajā ”vislabvēlīgākajā laikā”. (Jāņa 10:16.)

8. Kāpēc Dieva aicinājums atjaunot ar viņu mierīgas attiecības ir tik īpašs?

8 Aicinājumu atjaunot ar Dievu mierīgas attiecības īpašu padara fakts, ka plaisu cilvēku attiecībās ar Dievu radīja cilvēki, saceldamies pret viņu Ēdenes dārzā, tomēr Dievs parādīja iniciatīvu, lai šo plaisu izlīdzinātu. (1. Jāņa 4:10, 19.) Ko Dievs darīja? Atbildi uz šo jautājumu var redzēt Pāvila vārdos: ”Dievs caur Kristu samierināja pasauli ar sevi, nepieskaitīdams tiem viņu grēkus un ielikdams mūsos samierināšanās vārdu.” (2. Kor. 5:19, Jaunā Derība V. Strelēvica tulkojumā; Jes. 55:6.)

9. Kā Pāvils parādīja, ka viņš augstu vērtē Dieva žēlsirdību?

9 Sagādādams izpirkuma upuri, Jehova deva iespēju katram, kas parāda ticību šim upurim, iegūt grēku piedošanu un atjaunot ar viņu tuvas un mierīgas attiecības. Turklāt Dievs sūtīja savus vēstnešus, lai tie visur cilvēkus mudinātu nodibināt mieru ar viņu, kamēr tas vēl ir iespējams. (Nolasīt 1. Timotejam 2:3—6.) Skaidri saprazdams, kāda ir Dieva griba un kādā laikā viņš dzīvo, Pāvils nenogurstoši pildīja ”salīdzināšanas amatu”. Kopš tā laika Jehovas griba nav mainījusies, un viņa aicinājums joprojām ir spēkā. Pāvila vārdi ”tagad ir vislabvēlīgākais laiks” un ”tagad ir pestīšanas diena” attiecas arī uz mūsdienām. Cik gan žēlsirdīgs un līdzjūtīgs Dievs ir Jehova! (2. Moz. 34:6, 7.)

”Lai jūs Dieva žēlastību nebūtu velti saņēmuši”

10. Kas ar garu svaidītajiem kristiešiem bija ”pestīšanas diena” pagātnē, un ko var teikt par mūsdienām?

10 Pirmie, kas atsaucās uz Dieva žēlsirdību, bija tie, ”kas ir Kristū”. (2. Kor. 5:17, 18.) Viņiem ”pestīšanas diena” sākās mūsu ēras 33. gada Vasarsvētkos. Kopš tā laika viņiem ir uzticēts sludināt ”samierināšanās vārdu”. Mūsdienās svaidīto kristiešu atlikums joprojām veic ”salīdzināšanas amatu”. Viņi apzinās, ka četri eņģeļi, kurus apustulis Jānis redzēja pravietiskā parādībā, ”tur četrus zemes vējus, lai vējš nepūstu.. pār zemi”. Tātad ”pestīšanas diena” un ”vislabvēlīgākais laiks” vēl turpinās. (Atkl. 7:1—3.) Tāpēc kopš 20. gadsimta sākuma svaidīto kristiešu atlikums ir dedzīgi pildījis ”salīdzināšanas amatu” un izplatījis Dieva aicinājumu līdz vistālākajiem zemeslodes nostūriem.

11., 12. Kā ar garu svaidītie kristieši 20. gadsimta sākumā apliecināja, ka saprot, kādā laikā viņi dzīvo? (Skat. attēlu 15. lappusē.)

11 Piemēram, kā bija minēts grāmatā Jehovas liecinieki — Dieva Valstības sludinātāji (Jehovah’s Witnesses—Proclaimers of God’s Kingdom), 19. gadsimta beigās ”Čārlzs Teizs Rasels un viņa domubiedri bija pārliecināti, ka ir pienācis pļaujas laiks un ka cilvēkiem ir jādzird patiesība, kas viņus var darīt brīvus”. Kā viņi tāpēc rīkojās? Saprotot, ka viņi dzīvo pļaujas laikā — ”vislabvēlīgākajā laikā” —, šie brāļi uzskatīja, ka nepietiek tikai aicināt cilvēkus uz reliģiskām sapulcēm vai dievkalpojumiem. Kristīgās pasaules garīdznieki tā bija darījuši jau gadsimtiem ilgi. Ar garu svaidītie kristieši rīkojās citādi — viņi meklēja jaunus, efektīvus veidus, kā darīt cilvēkiem zināmu vēsti par Valstību. Piemēram, viņi labās vēsts izplatīšanā izmantoja jaunākos tehnikas sasniegumus.

12 Lai paziņotu cilvēkiem labo vēsti, nelielā dedzīgo kristiešu grupiņa izmantoja bukletus, brošūras, žurnālus un grāmatas. Viņi sagatavoja sprediķus un rakstus, kas tika publicēti tūkstošos laikrakstu. Radioprogrammas par Bībeles tēmām tika pārraidītas gan nacionālajās, gan starptautiskajās radiostacijās. Viņi izveidoja un lietoja kustīgus attēlus ar sinhronizētu skaņu, pirms vēl publiku sasniedza skaņu kino. Kas tika panākts ar šādu nerimstošu dedzību? Patlaban jau aptuveni septiņi miljoni cilvēku ir atsaukušies uz aicinājumu, kuru viņi izplata tālāk citiem: ”Ļaujieties salīdzināties ar Dievu!” Lai gan Jehovas kalpu 20. gadsimta sākumā bija maz un viņu pieredze nebija liela, viņi rādīja brīnišķīgu dedzības paraugu.

13. Kas mums jāpatur prātā par to, kādēļ Dievs parāda žēlastību?

13 Pāvila vārdi ”tagad ir vislabvēlīgākais laiks” joprojām ir aktuāli. Mēs, kas esam izjutuši Jehovas žēlsirdību, esam pateicīgi, ka mums ir bijusi iespēja dzirdēt un pieņemt vēsti par samierināšanos ar Jehovu. Bet mēs nedrīkstam kļūt pašapmierināti, kā to parāda Pāvila turpmākie vārdi: ”Mēs.. jūs pamācām, lai jūs Dieva žēlastību nebūtu velti saņēmuši.” (2. Kor. 6:1.) Dievs parāda žēlastību, lai ”caur Kristu samierinātu pasauli ar sevi”. (2. Kor. 5:19, Jaunā Derība V. Strelēvica tulkojumā.)

14. Kādā ziņā situācija daudzās zemēs uzlabojas?

14 Tā kā Sātans lielākajai daļai cilvēku ir aptumšojis garīgo redzi, viņi vēl aizvien ir atsvešināti no Dieva un nezina par viņa žēlastību. (2. Kor. 4:3, 4; 1. Jāņa 5:19.) Tomēr daudzi, kas redz, kā apstākļi pasaulē pasliktinās, atsaucas uz labo vēsti, kad viņiem paskaidro, ka cilvēku ļaunuma un ciešanu cēlonis ir atsvešinātība no Dieva. Pat zemēs, kur cilvēki lielākoties ir bijuši vienaldzīgi pret Valstības vēsti, daudzi tagad to uzklausa un aktīvi rīkojas, lai nodibinātu mieru attiecībās ar Dievu. Vai mēs saprotam, ka šis ir īstais laiks ar vēl lielāku dedzību izplatīt aicinājumu: ”Ļaujieties salīdzināties ar Dievu!”?

15. Kāda ir mūsu vēsts atšķirībā no tās, ko sludina baznīcas?

15 Mūsu uzdevums nav sludināt cilvēkiem vēsti, ka tad, ja viņi pievērsīsies Dievam, Dievs palīdzēs viņiem atrisināt visas problēmas un viņi jutīsies labāk. Daudzi tieši to vēlas dzirdēt, kad viņi dodas uz baznīcu, savukārt baznīcas ir gatavas izdabāt viņu vēlmēm. (2. Tim. 4:3, 4.) Mūsu sludināšanai ir cits mērķis. Labā vēsts, ko mēs sludinām, ir tāda: Jehova, mīlestības mudināts, ir gatavs ar Kristus starpniecību piedot cilvēku grēkus. Līdz ar to cilvēki var tuvoties Dievam un nodibināt ar viņu mierīgas attiecības. (Rom. 5:10; 8:32.) Tomēr ”vislabvēlīgākais laiks” drīz beigsies.

”Esiet dedzīgi garā”

16. Kur Pāvils smēlās dedzību un drosmi?

16 Kā mēs varam attīstīt un saglabāt dedzību kalpošanā Dievam? Kāds varbūt pēc dabas ir kautrīgs un noslēgts, un viņam ir grūti atklāti parādīt savas emocijas. Taču ir labi atcerēties, ka dedzība nav tas pats, kas ārēja emociju izpausme; tā nav atkarīga no cilvēka personības. Pāvils norādīja uz dedzības patieso avotu, kad ticības biedrus mudināja: ”Esiet dedzīgi garā.” (Rom. 12:11.) Jehovas garam bija galvenā nozīme tajā, ka Pāvils sludināšanā parādīja drosmi un izturību. No laika, kad Jēzus viņu izraudzījās par apustuli, līdz viņa beidzamajam ieslodzījumam un mocekļa nāvei Romā — kopumā vairāk nekā 30 gadus — Pāvila dedzība neatslāba. Viņš vienmēr paļāvās uz Dievu, kurš ar sava gara starpniecību deva viņam nepieciešamo spēku. ”Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru,” viņš rakstīja. (Filip. 4:13.) Cik daudz mēs varam mācīties no Pāvila piemēra!

17. Kā mēs varam būt ”dedzīgi garā”?

17 Vēstulē romiešiem, 12. nodaļas 11. pantā, apustulis Pāvils lietoja grieķu valodas vārdu, kas burtiski nozīmē ”virt” jeb ”vārīties”. Lai ūdens vārītos, tam ir nepieciešams pastāvīgs karstuma avots. Kaut ko līdzīgu var teikt par mums — lai mēs būtu ”dedzīgi garā”, mums pastāvīgi ir jāsaņem Dieva svētais gars. Tas nozīmē, ka mums ir jāizmanto viss, ko Jehova mums dod, lai mūs garīgi stiprinātu. Mums nopietni jāizturas pret Jehovas pielūgsmi ģimenē un draudzē — regulāri jāstudē Bībele personiski un kopā ar ģimeni, jālūdz Dievs un jāapmeklē kristiešu sapulces. Tā mēs spēsim uzturēt ”uguni”, kas liek mums ”virt”, un būsim ”dedzīgi garā”. (Nolasīt Apustuļu darbus 4:20; 18:25.)

18. Uz kādu mērķi mums ir jākoncentrējas?

18 Cilvēks, kas ir nodevies kādam mērķim, ir pilnībā koncentrējies uz šo mērķi un neļauj, ka viņu jebkas no tā novērstu. Mēs esam atdevuši sevi Jehovam, un mūsu mērķis ir tāds pats, kāds bija Jēzum, — darīt visu, ko vēlas Jehova. (Ebr. 10:7.) Mūsdienās Jehovas griba ir tāda, lai pēc iespējas daudzi cilvēki nodibinātu mierīgas attiecības ar viņu. Tāpēc, sekojot Jēzus un Pāvila paraugam, dedzīgi veiksim svarīgo un steidzamo uzdevumu, ko Jehova mums ir uzticējis.

Vai jūs atceraties?

• Ko sevī ietvēra ”salīdzināšanas amats”, kas bija uzticēts Pāvilam un citiem svaidītajiem kristiešiem?

• Kā svaidīto kristiešu atlikums ir izmantojis ”vislabvēlīgāko laiku”?

• Kā mēs varam būt ”dedzīgi garā”?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 12. lpp.]

Pāvils nekad neaizmirsa dienu, kad viņam parādījās Kungs Jēzus Kristus