Dziedāsim Jehovam!

”Es dziedāšu savam Dievam, kamēr vēl še būšu!” (Ps. 146:2.)

1. Kas Dāvidu pamudināja sacerēt daļu no dziesmām, kas ir iekļautas Psalmu grāmatā?

JAUNĪBAS dienās Dāvids pavadīja ilgas stundas, Betlēmes apkaimē pieskatot sava tēva ganāmpulkus. Ganīdams aitas, Dāvids varēja vērot Jehovas apbrīnojamos radīšanas darbus: zvaigžņotās debesis, ”lauku zvērus” un ”putnus zem debesīm”. Redzētais viņu tik dziļi iespaidoja, ka viņš sacerēja izjustas slavas dziesmas tā visa Radītājam. Daudzas no Dāvida dziesmām ir iekļautas Psalmu grāmatā. * (Nolasīt Psalmu 8:4, 5, 8—10.)

2. a) Kā mūzika var ietekmēt cilvēku? Miniet kādu piemēru. b) Ko par Dāvida attiecībām ar Jehovu atklāj Psalms 34:8, 9 un Psalms 139:2—8?

 ² Iespējams, tieši tajā laikā Dāvids pilnveidoja savu talantu, un viņš kļuva par tik prasmīgu mūziķi, ka tika uzaicināts spēlēt arfu ķēniņam Saulam. (Sal. Pam. 22:29.) Mūzika, ko Dāvids spēlēja, veldzēja nemiera mocīto valdnieku, un arī mūsdienās labai mūzikai nereti ir nomierinoša ietekme. Kolīdz Dāvids paņēma rokās savu instrumentu, ”Sauls atspirga” un ”viņam palika labāk”. (1. Sam. 16:23.) Šī dievbijīgā mūziķa un dziesmu autora sacerējumi ir izturējuši laika pārbaudi. Tikai padomājiet! Lai gan kopš Dāvida dzimšanas ir pagājuši jau vairāk nekā trīs tūkstoši gadu, miljoniem visdažādākās izcelsmes cilvēku, kas dzīvo visās pasaules malās, regulāri lasa Dāvida psalmus, lai smeltos tajos mierinājumu un cerību. (2. Laiku 7:6; nolasīt Psalmu 34:8, 9; 139:2—8; Am. 6:5.)

Mūzikas nozīme Jehovas pielūgsmē

3., 4. Kā Dāvids parūpējās, lai Jehovas pielūgsmē tiktu iekļauta mūzika?

³ Dāvids bija muzikāli apdāvināts, un viņš izmantoja savu talantu vislabākajā veidā — viņš ar to cildināja Jehovu. Kļuvis par Izraēlas ķēniņu, Dāvids parūpējās, lai Jehovas pielūgsmē, kas notika saiešanas teltī, tiktu iekļauta brīnišķīga mūzika. Vairāk nekā desmitā daļa levītu, veseli četri tūkstoši, bija norīkoti par ”tā Kunga slavinātājiem”. 288 no viņiem bija ”dziesmu pratēji”, kuriem ”bija iemācītas dziesmas, kā dziedāt tam Kungam”. (1. Laiku 23:3, 5; 25:7.)

⁴ Dāvids pats bija sacerējis daudzas no dziesmām, ko spēlēja un dziedāja šie levīti. Ikvienu izraēlieti, kas bija klāt, kad tika dziedāti Dāvida psalmi, noteikti dziļi aizkustināja dzirdētais. Vēlāk, kad derības šķirsts tika pārvietots uz Jeruzalemi, ”Dāvids pavēlēja levītu vadoņiem, lai viņi izrauga savus brāļus dziedātājus ar mūzikas instrumentiem — cītarām, arfām, cimbālēm un zvaniņiem, kas lai tālu skandina svētku prieku”. (1. Laiku 15:16, LB-65r.)

5., 6. a) Kāpēc Dāvida valdīšanas laikā mūzikai tika veltīta tik liela uzmanība? b) Kā mēs zinām, ka senajā Izraēlā mūzikai bija ierādīta svarīga vieta Jehovas pielūgsmē?

⁵ Kāpēc Dāvida dzīves laikā mūzikai bija veltīta tik liela uzmanība? Vai tikai tāpēc, ka ķēniņš Dāvids bija muzikāli apdāvināts? Nē, tam bija kāds cits iemesls, kā to atklāj stāstījums par taisnīgo ķēniņu Hiskiju, kurš pēc vairāk nekā 200 gadiem atjaunoja kalpošanu templī. 2. Laiku grāmatas 29. nodaļas 25. pantā ir teikts: ”Viņš [Hiskija] novietoja levītus Tā Kunga namā ar cimbālēm, arfām un cītarām pēc Dāvida un Gada, ķēniņa redzētāja, un pravieša Nātāna pavēles, jo tāda bija Tā Kunga pavēle, izteikta caur Viņa praviešiem.” (LB-65r.)

⁶ Tātad pats Jehova ar savu praviešu starpniecību bija noteicis, lai tie, kas viņu pielūdz, viņu slavētu dziesmās. Tempļa dziedātāji pat bija atbrīvoti no citiem pienākumiem, kas bija jāpilda levītiem, lai viņi varētu veltīt pietiekami daudz laika jaunu dziesmu sacerēšanai un, visticamāk, arī to izmēģināšanai. (1. Laiku 9:33.)

7., 8. Kas ir svarīgāks par muzikālo meistarību, ja runa ir par Valstības dziesmu dziedāšanu?

⁷ Kāds varbūt teiks: ”Es gan neesmu nekāds dziedātājs — es nekad nebūtu iekļuvis starp ”dziesmu pratējiem”, kas dziedāja slavu Jehovam saiešanas teltī.” Taču ne visi levīti, kas dziedāja un muzicēja, bija izcili dziesmu pratēji. Saskaņā ar to, kas ir teikts 1. Laiku grāmatas 25. nodaļas 8. pantā, starp viņiem bija arī ”apmācāmie”. Jāpiemin vēl kāds fakts: droši vien citās izraēliešu ciltīs varēja atrast arī izcilākus mūziķus par dažiem levītiem, tomēr Jehova tieši  levītiem uzdeva gādāt par viņa pielūgsmes muzikālo pusi. Nav šaubu, ka visi uzticīgie levīti, kā ”dziesmu pratēji”, tā ”apmācāmie”, veica savu uzdevumu no sirds.

⁸ Dāvids mīlēja mūziku un bija virtuozs mūziķis. Bet vai Dieva acīs svarīgākais ir talants? Vēstulē kolosiešiem, 3. nodaļas 23. pantā, Pāvils rakstīja: ”Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem.” Tātad Jehovam ir svarīgi, lai mēs, viņu cildinot, dziedātu ”no sirds”.

Mūzika Jehovas pielūgsmē pēc Dāvida dzīves laika

9. Ko varēja redzēt un dzirdēt Salamana tempļa iesvētīšanas laikā?

⁹ Arī Salamana valdīšanas laikā mūzikai bija būtiska nozīme Jehovas pielūgsmē. Tempļa iesvētīšanā uzstājās iespaidīgs orķestris, kurā bija arī 120 priesteru, kas pūta taures. (Nolasīt 2. Laiku 5:12.) Bībelē var lasīt: ”Šķita, it kā būtu tikai viens, kas taurētu, un viens, kas dziedātu, un tikai skanētu viena balss, kas teiktu to Kungu un nestu Viņam pateicību..: ”Jo tas Kungs ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!”” Tiklīdz augšup pacēlās šīs līksmās skaņas, ”viss nams, tā Kunga svētnīca, piepildījās ar tā Kunga godības mākoni”, kas liecināja par Jehovas labvēlību. Kādu gan saviļņojumu un godbijību klausītājos viesa šo daudzo tauru skaņas, saplūstot ar tūkstošiem dziedātāju balsu! (2. Laiku 5:13.)

10., 11. Pēc kā var spriest, ka agrīnie kristieši Jehovas pielūgsmē izmantoja mūziku?

¹⁰ Arī agrīnie kristieši, pielūgdami Dievu, dziedāja un muzicēja. Tiesa, pirmajā gadsimtā Jehovas kalpi pulcējās nevis saiešanas teltī vai templī, bet savu ticības biedru mājās. Vajāšanu un citu iemeslu dēļ apstākļi, kādos agrīnie kristieši tikās, ne vienmēr bija labvēlīgi, bet tas viņiem netraucēja cildināt Dievu dziesmās.

¹¹ Apustulis Pāvils kristiešus Kolosās mudināja: ”Dziediet Dievam psalmus, himnas un garīgas dziesmas pateicības pilnām sirdīm!” (Kol. 3:16.) Kad Pāvils un Sīla bija iemesti cietumā, viņi, ”lūgdami Dievu, dziedāja slavas dziesmas”, kaut arī viņiem nebija nekādas dziesmu grāmatas. (Ap. d. 16:25.) Ja jūs ieslodzītu cietumā, cik daudz Valstības dziesmu jūs spētu nodziedāt pēc atmiņas?

12. Kā mēs varam apliecināt, ka augstu vērtējam Valstības dziesmas?

¹² Tā kā mūzikai ir nozīmīga vieta Jehovas pielūgsmē, mums būtu jāpārdomā šādi jautājumi: vai es pienācīgi novērtēju dziesmas, kurās tiek cildināts Jehova? Vai es cenšos ierasties uz sapulcēm un kongresiem laikus, lai kopā ar brāļiem un māsām dziedātu pirmo dziesmu, un vai es dziedu no sirds? Vai es palīdzu saviem bērniem saprast, ka dziesma starp teokrātisko kalpošanas skolu un kalpošanas sapulci, kā arī starp publisko runu un Sargtorņa sapulci nav uzskatāma par starpbrīdi, kas dod iespēju bez īpašas vajadzības atstāt vietu, lai vienkārši mazliet izkustētos? Dziedāšana ir daļa no Jehovas pielūgsmes. Vienalga, vai mēs esam ”dziesmu pratēji” vai ”apmācāmie”, mēs visi spējam dziedāt Jehovam slavu, un mums tas būtu jādara. (Salīdzināt 2. Korintiešiem 8:12.)

Citi laiki — citas vajadzības

13., 14. Ko var dot tas, ka mēs no sirds dziedam draudzes sapulcēs? Miniet kādu piemēru.

¹³ Vairāk nekā pirms simt gadiem žurnālā Ciānas Sargtornis bija minēts viens no iemesliem, kāpēc Valstības dziesmām ir tik liela nozīme: ”Izdziedāt patiesību dziesmās — tas ir labs veids, kā palīdzēt tai dziļi iesakņoties Dieva kalpu prātā un sirdī.” Daudzās no mūsu dziesmām ieskanas frāzes no Bībeles, tāpēc, iemācīdamies vismaz  dažu dziesmu vārdus, mēs varam panākt, ka patiesība nokļūst dziļi mūsu sirdī. Bieži vien tos, kas pirmo reizi atnāk uz mūsu sapulcēm, spēcīgi ietekmē draudzes izjustā dziedāšana.

¹⁴ 1869. gadā, kad Čārlzs Teizs Rasels kādu vakaru bija atceļā no darba, viņš no kādas pagrabstāva zāles izdzirdēja dziedāšanu. Tolaik viņš bija atmetis jebkādas cerības noskaidrot patiesību par Dievu un tāpēc bija nolēmis visu savu uzmanību veltīt uzņēmējdarbībai. Viņš bija nospriedis, ka, pelnīdams naudu, viņš vismaz varēs cilvēkiem sniegt materiālu atbalstu, pat ja viņš nespēs tiem palīdzēt garīgā ziņā. Brālis Rasels iegāja putekļainajā, noplukušajā zālē un ieraudzīja, ka tur notiek reliģiska sapulce. Viņš apsēdās un klausījās. Vēlāk viņš rakstīja, ka ar tovakar dzirdēto viņam ”pietika, lai ar Dieva palīdzību atjaunotu [savu] iedragāto ticību Bībeles dievišķajai iedvesmotībai”. Zīmīgi, ka pirmais, kas piesaistīja brāļa Rasela uzmanību, bija dziedāšana.

15. Kāpēc radās vajadzība pēc pārstrādātas dziesmu grāmatas?

¹⁵ Gadiem ejot, mūsu sapratne par Bībeli uzlabojas. Salamana Pamācību grāmatas 4. nodaļas 18. pantā ir teikts: ”Taisno teka mirdz kā rīta ausmas gaišums, kas arvienu kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi uzaust diena.” Tā kā patiesības gaisma kļūst aizvien spožāka, mainās arī tas, kā mēs ”izdziedam patiesību dziesmās”. 25 gadus Jehovas liecinieki daudzās zemēs izmantoja dziesmu grāmatu Dziediet slavu Jehovam. * Šajos gados mēs esam ieguvuši skaidrāku sapratni par vairākiem jautājumiem, tāpēc daži izteicieni, kas parādījās dziesmās, mūsu publikācijās vairs netiek lietoti. Piemēram, mēs runājam par to, ka Jehovas vārds tiks nevis ”attaisnots”, bet ”svētīts”. Mācību jautājumi bija viens no iemesliem, kāpēc dziesmu grāmata bija jāpārstrādā.

16. Kā jaunā dziesmu grāmata mums palīdzēs sekot Pāvila padomam no Efeziešiem 5:19?

¹⁶ Šī un citu iemeslu dēļ Vadošā padome apstiprināja jaunas dziesmu grāmatas izdošanu, kuras nosaukums ir Dziedāsim Jehovam. Jaunajā grāmatā ir iekļautas 135 dziesmas. Tā kā dziesmu ir mazāk, mēs varētu censties vismaz dažām jaunajām dziesmām iemācīties vārdus no galvas. Tā mēs sekosim Pāvila padomam no Efeziešiem 5:19. (Nolasīt.)

Apliecināsim savu pateicību par Valstības dziesmām

17. Kādas domas mums var palīdzēt pārvarēt bailes no dziedāšanas draudzes sapulcēs?

¹⁷ Vai mums būtu jāļauj, ka bailes pieredzēt neērtu situāciju mūs atturētu no dziedāšanas kristiešu sapulcēs? Padomāsim par  to no šādas puses: vai nav tā, ka savā runā ”mēs visi daudzējādi klūpam”? (Jēk. 3:2.) Taču fakts, ka mūsu runa nav nevainojama, mūs neattur no sludināšanas pa mājām, ar kuru mēs cildinām Jehovu. Tad kāpēc lai apziņa, ka mūsu balss neskan gluži nevainojami, mūs atturētu no Dieva cildināšanas dziesmās? Jehova, kas ”ir cilvēkam muti devis”, ar prieku klausās, kad mēs ar savu balsi dziedam viņam slavu. (2. Moz. 4:11.)

18. Kas daudziem brāļiem un māsām ir palīdzējis iemācīties jaunās dziesmas?

¹⁸ Iemācīties jaunās dziesmas daudziem brāļiem un māsām ir palīdzējuši diski Dziedāsim Jehovam (klavierpavadījums). Ja jūs mājās bieži klausīsieties šos skaistos ierakstus un dziedāsiet līdzi no savas dziesmu grāmatas, jūs pamanīsiet, ka dziesmas ir veidotas tā, lai, dziedot vienu rindiņu, būtu viegli iedomāties, kāda varētu būt nākamā. Tas jums palīdzēs iemācīties dziesmu vārdus un ļaus ar lielāku pārliecību dziedāt Valstības zālē.

19. Kā tiek veidoti Valstības dziesmu ieraksti orķestra izpildījumā?

¹⁹ Mūziku, kas skan mūsu kongresos, ir viegli uztvert kā kaut ko pašsaprotamu. Taču šo ierakstu veidošanā ir ieguldīts liels darbs. Vispirms tiek izraudzītas dziesmas, tad tiek veidots šo dziesmu aranžējums Sargtorņa orķestrim, kura sastāvā ir 64 mūziķi. Pēc tam mūziķi pavada garas stundas, mācoties sava instrumenta partiju. Vēlāk ierakstu studijā Patersonā (Ņujorkas štats) notiek mēģinājumi un ieraksti. Desmit no šiem brāļiem un māsām dzīvo ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņi visi augstu vērtē iespēju sagatavot brīnišķīgu mūziku mūsu teokrātiskajiem pasākumiem. Kā mēs varam apliecināt, ka esam pateicīgi par viņu pūlēm? Kad kongresa programmas vadītājs mūs uzaicina ieņemt vietas, darīsim to un ieklausīsimies mūzikā, kas ar mīlestību mums ir sagatavota.

20. Ko jūs esat apņēmušies darīt?

²⁰ Jehova ievēro dziesmas, ar kurām mēs viņu slavējam, un tās viņam ir svarīgas. Mēs varam iepriecināt viņu, dziedot no sirds ikreiz, kad sanākam kopā, lai viņu pielūgtu. Vai mēs esam ”dziesmu pratēji” vai ”apmācāmie” — dziedāsim Jehovam! (Ps. 104:33.)

[Zemsvītras piezīmes]

Kā jūs domājat?

• Kādi Bībeles piemēri parāda, ka mūzikai ir svarīga vieta Jehovas pielūgsmē?

• Kā, jūsuprāt, Jēzus pavēle no Mateja 22:37 ir saistīta ar Valstības dziesmu dziedāšanu?

• Kā mēs varam apliecināt, ka pienācīgi novērtējam Valstības dziesmas?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 23. lpp.]

Vai jūs mudināt savus bērnus dziesmas laikā bez īpašas vajadzības neatstāt vietu?

[Attēls 24. lpp.]

Vai jūs mājās mācāties jauno dziesmu vārdus?