Lasītāju jautājumi

1. Mozus grāmatā, 6. nodaļas 3. pantā, ir lasāmi Dieva vārdi: ”Mans Gars nevar mūžīgi būt ar cilvēku, jo tas ir miesa. Viņa mūžs lai ir simts divdesmit gadi.” Vai tas nozīmē, ka Jehova ierobežoja cilvēku mūžu līdz 120 gadiem? Vai Noa 120 gadus sludināja par to, ka nāks plūdi?

Atbilde uz abiem jautājumiem ir noliedzoša.

Pirms plūdiem daudzi cilvēki dzīvoja vairākus gadu simtus. Kad sākās plūdi, Noa bija 600 gadu vecs, un viņš nodzīvoja līdz 950 gadiem. (1. Moz. 7:6; 9:29.) Daži cilvēki, kas piedzima pēc plūdiem, arī nodzīvoja krietni ilgāk par 120 gadiem — Arpahsada mūžs bija 438 gadi, bet Šelahs nomira 433 gadu vecumā. (1. Moz. 11:10—15.) Tomēr Mozus laikā cilvēku dzīves ilgums jau bija sarucis līdz septiņdesmit astoņdesmit gadiem. (Ps. 90:10.) Tātad 1. Mozus 6:3 lasāmie vārdi nenorādīja, ka cilvēku maksimālais vai normālais mūža garums būs 120 gadi.

Vai ar šiem vārdiem Dievs uzdeva Noam brīdināt cilvēkus, ka iznīcināšana ir gaidāma pēc 120 gadiem? Nē, tā nebūtu jādomā. Bija vairākas reizes, kad Dievs runāja ar Nou. Desmit pantus tālāk Bībelē ir teikts: ”Dievs sacīja Noam: ”Es esmu nolēmis pie sevis darīt galu visai radībai, jo zeme ir pilna varas darbu.”” Turpmākajos gados Noa paveica apjomīgo  šķirsta būvniecības darbu, un tad ”tas Kungs sacīja Noam: ”Ej šķirstā, tu un viss tavs nams.”” (1. Moz. 6:13; 7:1.) Bija arī citi gadījumi, kad Jehova kaut ko paziņoja Noam. (1. Moz. 8:15; 9:1, 8, 17.)

Taču 1. Mozus 6:3 Noa nav minēts, un šajā pantā nav teikts, ka Dievs uzrunāja Nou. Šo pantu var uztvert kā Dieva gribas vai nodoma pasludinājumu. (Salīdzināt 1. Mozus 8:21.) Interesanti, ka, runājot par notikumiem, kas risinājās vēl ilgi pirms Ādama radīšanas, Bībelē ir lietots izteiciens ”Dievs sacīja”. (1. Moz. 1:6, 9, 14, 20, 24.) Ir skaidrs, ka Jehova nevērsās pie kāda cilvēka, jo tolaik cilvēki vēl nebija radīti.

Tāpēc ir loģiski secināt, ka 1. Mozus 6:3 Dievs izteica savu apņemšanos iznīcināt toreizējo ļauno pasauli. Jehova nolēma, ka viņš to darīs pēc 120 gadiem, bet Noam tas vēl nebija zināms. Kāpēc bija nepieciešams gaidīt?

Apustulis Pēteris paskaidroja: ”Dieva pacietība nogaidīja Noas dienās, kad taisīja šķirstu, kurā izglābās nedaudzas, proti astoņas, dvēseles cauri ūdenim.” (1. Pēt. 3:20.) Kad Dievs pieņēma lēmumu gaidīt 120 gadus, vēl daudz kam bija jānotiek. Pēc kādiem 20 gadiem Noam un viņa sievai piedzima pirmais no viņu trim dēliem. (1. Moz. 5:32; 7:6.) Dēli uzauga un apprecējās, un Noas ģimene pieauga līdz ”astoņām dvēselēm”. Pēc tam viņiem bija jābūvē šķirsts, kas nebija ātri paveicams uzdevums, ja ņem vērā, cik lielam bija jābūt šķirstam un cik neliela bija Noas ģimene. Tas viss varēja notikt tikai tāpēc, ka Dieva pacietība ilga 120 gadus. Šajā laikā tika radīti priekšnoteikumi cilvēku glābšanai, un astoņi cilvēki ”izglābās.. cauri ūdenim”.

Bībelē nav norādīts gads, kad Jehova paziņoja Noam par gaidāmajiem plūdiem. Kad Noas bērni bija piedzimuši, uzauguši un apprecējušies, līdz plūdiem, iespējams, vēl bija palikuši kādi četrdesmit piecdesmit gadi. Tad Jehova sacīja Noam: ”Es esmu nolēmis pie sevis darīt galu visai radībai.” Pēc tam viņš paskaidroja Noam, ka viņam ir jābūvē šķirsts un jāpatveras tajā kopā ar savu ģimeni. (1. Moz. 6:13—18.) Atlikušajos gados Noa darīja kaut ko vairāk nekā tikai dzīvoja taisnīgi. Būdams ”taisnības sludinātājs”, Noa paziņoja nepārprotamu brīdinājumu, ka Dievs ir nolēmis iznīcināt cilvēkus, kuri nedzīvo pēc viņa normām. Noa ilgu laiku nezināja, kurā gadā sāksies plūdi, bet viņš bija drošs, ka tas notiks. Un mēs zinām, ka viņa paļāvība attaisnojās. (2. Pēt. 2:5.)