Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Ēdene — cilvēces šūpulis?

Ēdene — cilvēces šūpulis?

Ēdene — cilvēces šūpulis?

IZTĒLOJIETIES, ka jūs atrodaties dārzā. Nav nekā, kas bojātu ainavu, un nav dzirdama pilsētas steidzīgā kņada. Dārzs ir plašs, un nekas netraucē tā mieru. Bet vēl patīkamāka par idillisko ainu ir sajūta, ka sirdi nenospiež itin nekādas rūpes un nav nekādu slimību, alerģiju vai sāpju, kas ik pa laikam atgādinātu par sevi. Jūs varat brīvi baudīt visu, ko dzirdat, redzat un jūtat.

Acis veldzē ziedu košums, saules ņirba strauta ūdenī, gaismēnu spēle koku lapotnē un zaļajā zālē. Liegs vējiņš atnes saldas smaržas, un jūs dzirdat, kā šalc lapas, pār akmeņiem čalo strauts, vītero putni un kukaiņi dūc un san. Vai jums negribētos būt tādā vietā?

Daudzi tic, ka tamlīdzīga vieta ir bijusi cilvēces šūpulis. Jau gadsimtiem ilgi jūdaisms, kristietība un islāms māca, ka Dievs izveidoja Ēdenes dārzu, kas bija pirmo cilvēku, Ādama un Ievas, mājvieta. Bībelē ir stāstīts, ka pirmo cilvēku dzīve bija mierīga un laimīga. Ēdenes dārzā viņi dzīvoja saskaņā gan viens ar otru, gan ar dzīvniekiem, gan arī ar Dievu, kas savā mīlestībā bija dāvājis viņiem iespēju mūžīgi dzīvot šādos brīnišķīgos apstākļos. (1. Mozus 2:15—24.)

Arī hinduismam ir raksturīgs uzskats, ka senatnē ir pastāvējusi sava veida paradīze. Budismā ir pazīstams priekšstats par lielo garīgo skolotāju jeb budu parādīšanos uzplaukuma laikmetā, kad pasaule ir kā paradīze. Tāpat daudzās Āfrikas reliģijās ir izplatīti stāsti, kas ļoti atgādina Bībeles vēstījumu par Ādamu un Ievu.

Sendienu paradīzes tēls atkal un atkal parādās visdažādākajās reliģijās un nostāstos. Vēsturnieks Žans Delimo raksta: ”Daudzas civilizācijas ir ticējušas pirmatnējai paradīzei, kur ir valdījusi pilnība, brīvība, miers, laime un labklājība un nav pastāvējuši nekādi spaidi, saspīlējumi un konflikti. [..] Šī ticība kolektīvajā apziņā ir sējusi dziļu nostalģiju pēc zudušās, bet neaizmirstās paradīzes un spēcīgu vēlēšanos to atgūt.”

Vai visi šie nostāsti nevarētu būt cēlušies no viena pirmavota? Vai nevarētu būt, ka cilvēces ”kolektīvajā apziņā” ir iespiedušās atmiņas par kaut ko reālu? Vai kādreiz tiešām ir pastāvējis Ēdenes dārzs, kurā dzīvoja Ādams un Ieva?

Skeptiķi vīpsnā par tādu domu. Modernajā zinātnes laikmetā daudziem šķiet, ka tās ir tikai leģendas un mīti. Paradoksāli, bet starp skeptiķiem ir ne tikai laicīga pasaules uzskata piekritēji. Arī daudzi reliģiskie līderi pauž viedokli, ka tāda Ēdenes dārza nekad nav bijis un ka stāsts par paradīzi nav nekas vairāk kā metafora, mīts vai līdzība.

Bībelē nenoliedzami ir lasāmas līdzības. Pats Jēzus stāstīja pazīstamākās no tām. Tomēr stāsts par Ēdeni Bībelē nepārprotami ir pasniegts nevis kā līdzība, bet gan kā vēsturisku notikumu apraksts. Ja tādi notikumi īstenībā nekad nebūtu risinājušies, kā gan varētu ticēt visam pārējam, kas rakstīts Bībelē? Aplūkosim dažus skeptiķu argumentus un izanalizēsim, cik tie ir pamatoti, un pēc tam pievērsīsim uzmanību tam, kā Bībeles stāsts par Ēdenes dārzu skar ikvienu no mums.