Raudzīsimies nopietni uz savu kalpošanu

”Raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri.” (Efez. 5:15.)

1., 2. Kāpēc daudziem cilvēkiem ir izveidojusies vieglprātīga attieksme pret dzīvi, un kādi jautājumi tāpēc rodas?

MĒS dzīvojam vienā no grūtākajiem un traģiskākajiem laikposmiem pasaules vēsturē. Cilvēkiem, kuriem nav tuvu attiecību ar Jehovu, nav viegli tikt galā ar raizēm, ko sagādā šie ”grūtie laiki”. (2. Tim. 3:1—5.) Viņi cīnās ar ikdienas problēmām paši saviem spēkiem, taču bieži vien nesekmīgi. Cenzdamies aizmirsties, daudzi pievēršas izklaidei, kuru pārpilnībā piedāvā pasaule.

² Lai tiktu galā ar stresu, ko rada ikdiena, cilvēki par galveno savā dzīvē nereti izvirza dzīšanos pēc izpriecām un baudām. Arī kristiešus, kas nav uzmanīgi, var viegli aizraut šāds dzīvesveids. Kā nepieļaut, ka ar mums kaut kas tāds notiktu? Vai mums, lai atšķirtos no pasaules, visu laiku jābūt nopietniem? Kā atrast līdzsvaru starp izklaidi un pienākumiem? Pēc kādiem Bībeles principiem mums būtu jāvadās, lai, saglabājot nopietnu attieksmi pret dzīvi, mēs tomēr prastu arī priecāties?

Dzīve pasaulē, kas mīl baudas

3., 4. Kā Bībele palīdz saprast, ka mums ir nopietni jāraugās uz dzīvi?

³ Nav noslēpums, ka šajā pasaulē pārmērīgs uzsvars tiek likts uz dzīšanos pēc baudām. (2. Tim. 3:4.) Pasaulē izplatītā mīlestība pret izpriecām var apdraudēt mūsu garīgumu. (Sal. Pam. 21:17.) Tāpēc apustulis Pāvils savās vēstulēs Timotejam un Titam deva vērtīgus padomus, kā kristiešiem būtu jāraugās uz dzīvi. Ja sekosim šiem padomiem, mums būs vieglāk nepārņemt vieglprātīgo nostāju, kāda ir izplatīta pasaulē. (Nolasīt 1. Timotejam 2:1, 2; Titam 2:2—8.)

⁴ Salamans, kas dzīvoja vairākus gadsimtus pirms Pāvila, rakstīja par to, cik vērtīgi ir brīži, kad cilvēks atturas no izklaides, lai nopietni pārdomātu dzīvi. (Sal. Māc. 3:4; 7:2—4.) Tā kā dzīve ir īsa, mums ir jācīnās par savu glābšanu. (Lūk. 13:24.) Lai mēs tiktu izglābti, mums ”jāraugās nopietni uz to, kā dzīvojam”. (Efez. 5:15.) Tas nozīmē pievērst pienācīgu uzmanību visām kristīgās dzīves jomām.

5. Kāda ir viena no dzīves jomām, uz kuru mums jāraugās nopietni?

⁵ Piemēram, sekojot Jehovas un Jēzus paraugam, kristieši nopietni uztver pienākumu būt čakliem. (Jāņa 5:17.) Tāpēc viņi bieži iemanto centīgu un uzticamu darbinieku reputāciju. Īpaši ģimenes galvam ir svarīgi čakli strādāt, lai apgādātu savu ģimeni. Galu galā, ja kāds nerūpējas par savu mājinieku materiālajām vajadzībām, viņš ”aizliedz ticību”, kas būtībā nozīmē, ka viņš atsakās no Jehovas. (1. Tim. 5:8.)

Raudzīsimies nopietni uz kalpošanu un gūsim no tās prieku

6. Kas liecina, ka mums ir jāizturas nopietni pret Jehovas pielūgsmi?

⁶ Jehovam vienmēr ir bijis svarīgi, lai viņa kalpi pielūgtu viņu pareizi. Piemēram, izraēlieši, kam bija dota Mozus bauslība,  pieredzēja ļoti smagas sekas, kad viņi novērsās no Jehovas pielūgsmes. (Joz. 23:12, 13.) Mūsu ēras pirmajā gadsimtā Kristus sekotājiem bija daudz jāpūlas, lai patiesajā pielūgsmē neiezagtos viltus mācības un draudzē neizplatītos nepareiza nostāja. (2. Jāņa 7—11; Atkl. 2:14—16.) Arī mūsdienās patiesie kristieši pret Jehovas pielūgsmi izturas nopietni. (1. Tim. 6:20.)

7. Kā Pāvils gatavojās sludināšanai?

⁷ Sludināšana mums sagādā prieku. Lai mēs šo prieku saglabātu, mums augstu jāvērtē iespēja nest cilvēkiem labo vēsti un rūpīgi jāgatavojas sludināšanai. Pāvils paskaidroja, cik ļoti viņš domāja par cilvēkiem, kurus viņš mācīja. Viņš rakstīja: ”Visiem esmu tapis viss, lai katrā gadījumā kādus izglābtu. Bet to visu es daru evanģelija dēļ, lai man būtu daļa pie tā.” (1. Kor. 9:22, 23.) Pāvils guva prieku, palīdzēdams citiem garīgā ziņā, un viņš rūpīgi apsvēra, kas būtu noderīgs viņa klausītājiem. Pāvila pārdomātie vārdi viņus iedvesmoja un mudināja pielūgt Jehovu.

8. a) Kādai būtu jābūt mūsu attieksmei pret cilvēkiem, kurus mācām? b) Kā mēs varam gūt vairāk prieka kalpošanā?

⁸ Cik nopietna bija Pāvila attieksme pret savu kalpošanu? Viņš vēlējās būt ”par kalpu” gan Jehovam, gan tiem, kas uzklausītu labo vēsti. (1. Kor. 9:19; Rom. 12:11.) Kad mēs pildām pienākumu mācīt cilvēkiem Dieva Rakstus — vai tas būtu mājas Bībeles nodarbībās, draudzes sapulcēs vai ģimenes vakarā Jehovas pielūgsmei —, vai mēs apzināmies, kāda ir mūsu atbildība pret tiem, kurus mācām? Varbūt mēs domājam, ka mēs nevaram regulāri vadīt Bībeles nodarbības, jo tas mums būtu pārāk liels slogs. Tiesa, mācīt kādam Bībeli parasti nozīmē veltīt viņam laiku, ko mēs varētu izmantot savām interesēm. Bet vai tieši uz šādu rīcību nemudināja Jēzus, sacīdams, ka ”svētīgāki ir dot nekā ņemt”? (Ap. d. 20:35.) Iespēja palīdzēt kādam atrast ceļu uz glābšanu sagādā vislielāko gandarījumu.

9., 10. a) Vai nopietna attieksme pret dzīvi un kalpošanu nozīmē, ka mēs nevaram atpūsties un patīkami pavadīt laiku? Paskaidrojiet. b) Kas draudzes vecākajiem jāņem vērā, lai viņi būtu pieejami un varētu uzmundrināt citus kristiešus?

⁹ Tas, ka mums ir nopietna attieksme pret dzīvi un kalpošanu, nenozīmē, ka mēs nevaram atpūsties un patīkami pavadīt laiku kopā ar citiem. Jēzus mums ir rādījis nevainojamu paraugu, veltīdams laiku ne tikai mācīšanai, bet arī atpūtai un draudzīgu attiecību veidošanai. (Lūk. 5:27—29; Jāņa 12:1, 2.) Tāpat būt nopietniem nenozīmē, ka mums vienmēr jāizskatās bargiem vai drūmiem. Ja Jēzus būtu bijis pārāk nopietns un stingrs, cilvēki noteikti nebūtu tiekušies pie viņa. Taču Jēzus sabiedrībā labi jutās pat bērni. (Marka 10:13—16.) Kā mēs varam līdzināties Jēzum?

¹⁰ Kāds brālis par kādu draudzes vecāko teica: ”Viņš daudz prasa no sevis, taču nekad nav pārlieku prasīgs pret citiem.” Vai to pašu var teikt par jums? Nav nekas nepareizs, ja mums ir saprātīgas prasības pret citiem. Piemēram, bērniem nāk par labu tas, ka vecāki viņiem palīdz izvirzīt un sasniegt kādus reālistiskus mērķus. Līdzīgi arī draudzes vecākie var mudināt draudzes locekļus garīgi augt, un viņi var sniegt konkrētus ieteikumus, kā to darīt. Ja draudzes vecākajam ir līdzsvarots viedoklis par sevi, viņš prot uzmundrināt citus un pie viņa ir viegli vērsties. (Rom. 12:3.) Kāda māsa sacīja: ”Man negribētos, lai vecākais visu uztvertu kā joku. Taču, ja viņš visu laiku būtu nopietns, man būtu grūti viņam tuvoties.” Kāda cita māsa pastāstīja, ka viņai ir bail runāt ar vecākajiem, kuri pēc dabas ir ārkārtīgi nopietni. Vecākie nekādā gadījumā nevēlas slāpēt prieku, ar kādu visiem kristiešiem  būtu jākalpo Jehovam — Dievam, kas prot priecāties. (Ps. 16:11.)

Atbildīgi pienākumi draudzē

11. Kā brāļi var tiekties pēc atbildīgiem pienākumiem draudzē?

¹¹ Kad Pāvils mudināja kristiešus tiekties pēc papildu pienākumiem draudzē, viņa mērķis nebija veicināt kādas personiskas ambīcijas. Gluži pretēji, viņš rakstīja: ”Ja kas tiecas pēc bīskapa [”pārrauga”, NW] amata, tas iekāro teicamu darbu.” (1. Tim. 3:1, 4.) Lai tiektos pēc atbildīgiem pienākumiem draudzē, kristietim ir nepieciešama spēcīga vēlēšanās attīstīt īpašības, kas viņam ļautu kalpot brāļiem un māsām. Ja brālis vismaz gadu ir kristīts un pietiekamā mērā atbilst Bībeles prasībām, kas ir dotas 1. vēstulē Timotejam, 3. nodaļā, no 8. līdz 13. pantam, viņu var ieteikt iecelšanai par draudzes kalpotāju. Viena no prasībām ir minēta 8. pantā (NW): ”Draudzes kalpotājiem jābūt nopietniem.”

12., 13. Pastāstiet, kā jauni brāļi var tiekties pēc papildu pienākumiem draudzē!

¹² Vai tu esi jauns kristīts brālis, kam vēl nav 20 gadu? Pastāv vairāki veidi, kā tu vari tiekties pēc atbildīgiem pienākumiem draudzē. Piemēram, tu vari censties uzlabot savu veikumu sludināšanā. Vai tu labprāt sludini ar dažāda vecuma brāļiem un māsām? Vai tu centies atrast kādu cilvēku, kuram tu varētu mācīt Bībeli? Vadot Bībeles nodarbības saskaņā ar padomiem, kādi izskan draudzes sapulcēs, tu pilnveidosi savu mācītprasmi. Tāpat tu mācīsies būt iejūtīgs pret tiem, kas vēl tikai apgūst Jehovas normas. Kad tavs Bībeles skolnieks sāks saskatīt vajadzību veikt savā dzīvē izmaiņas, tu varēsi viņam pacietīgi un taktiski mācīt, kā viņš var izmantot Bībeles principus.

¹³ Jūs, jaunie brāļi, varat atbalstīt draudzes locekļus, kuri ir jau gados, piedāvājot viņiem palīdzību, kad vien ir vajadzīgs. Jūs varat apliecināt rūpes par Valstības zāli, palīdzot to uzturēt tīru un kārtīgu. Ja jūs būsiet gatavi darīt visu, kas ir jūsu spēkos, jūs ar savu labprātīgo nostāju parādīsiet, ka jums ir nopietna attieksme pret savu kalpošanu. Tāpat kā savulaik Timotejs, arī jūs varat mācīties no sirds gādāt par draudzes locekļu vajadzībām. (Nolasīt Filipiešiem 2:19—22.)

14. Kā vecākie var pārbaudīt, vai gados jauni brāļi var darīt vairāk draudzes labā?

¹⁴ Vecākie, centieties uzticēt dažādus pienākumus jaunajiem brāļiem, kuri ”bēg no jaunekļa iekārībām un dzenas pēc taisnības, ticības, mīlestības, miera” un citām labām īpašībām. (2. Tim. 2:22.) Uzdodami viņiem dažādus darbus draudzē, jūs varat pārbaudīt, vai viņi var darīt vairāk draudzes labā. Tā viņu garīgā izaugsme būs redzama visiem. (1. Tim. 3:10; 4:15.)

Attiecības draudzē un ģimenē

15. Kā, saskaņā ar 1. Timotejam 5:1, 2, mēs varam apliecināt, ka nopietni raugāmies uz mūsu attiecībām ar ticības biedriem?

¹⁵ Nopietna attieksme pret kalpošanu sevī ietver cieņas pilnu izturēšanos pret brāļiem un māsām. Vēstulē Timotejam Pāvils uzsvēra vajadzību godāt citus draudzes  locekļus. (Nolasīt 1. Timotejam 5:1, 2.) Īpaši svarīgi tas ir attiecībās ar pretējā dzimuma pārstāvjiem. Labu paraugu ir rādījis Ījabs — viņš ar cieņu izturējās pret sievietēm un it sevišķi pret savu sievu. Viņš bija apņēmies neļaut sev ar iekāri skatīties uz citām sievietēm. (Īj. 31:1.) Ja mēs raugāmies nopietni uz mūsu attiecībām ar brāļiem un māsām, mēs nekādā gadījumā neflirtēsim un nedarīsim neko citu, kas viņiem mūsu sabiedrībā liktu justies neērti. Izpaust cieņu ir īpaši svarīgi, kad divi cilvēki ir sākuši romantisku draudzību ar mērķi apprecēties. Ja kristietim ir nopietna attieksme pret citiem, viņš nekad nerotaļāsies ar otra cilvēka jūtām. (Sal. Pam. 12:22.)

16. Kā pasaulē izplatītā attieksme pret vīra un tēva lomu atšķiras no tā, kas teikts Bībelē?

¹⁶ Mums arī jācenšas nopietni raudzīties uz ģimenes pienākumiem, kādus mums ir noteicis Dievs. Sātana pasaule ņirgājas par vīra un tēva stāvokli ģimenē. Izklaides industrijā ir populāri attēlot ģimenes galvu kā izsmiekla un necieņas objektu. Taču Bībelē ir norādīts, ka uz vīru gulstas liela atbildība, jo viņš ir ”sievas galva”. (1. Kor. 11:3; Efez. 5:23.)

17. Kā mēs ar savu attieksmi pret ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei varam parādīt, ka nopietni raugāmies uz saviem pienākumiem?

¹⁷ Iespējams, vīrs materiālā ziņā labi gādā par savu ģimeni. Tomēr, ja viņš tai nesniedz garīgu vadību, viņš nerīkojas tālredzīgi un gudri. (5. Moz. 6:6, 7.) Pirmajā vēstulē Timotejam, 3. nodaļas 4. pantā, ir teikts, ka ģimenes galvam, kas tiecas pēc papildu pienākumiem draudzē, ir jābūt ”tādam, kas labi valda savu namu, kas bērnus tur paklausībā un pilnā godbijībā”. Tāpēc kristīgiem vīriem būtu jāpadomā: vai es regulāri atvēlu laiku Jehovas pielūgsmei ģimenes lokā? Dažām sievām ir gluži vai jālūdzas, lai vīrs uzņemtos garīgu vadību. Katram vīram ir nopietni jāpārdomā, kāda ir viņa attieksme pret šo pienākumu. Protams, kristīgai sievai būtu jāatbalsta ģimenes vakars Jehovas pielūgsmei un jāsadarbojas ar savu vīru.

18. Kā bērni var mācīties koncentrēties uz to, kas ir svarīgākais?

¹⁸ Arī bērni Bībelē tiek mudināti koncentrēties uz to, kas dzīvē ir svarīgākais. (Sal. Māc. 12:1.) Jau no mazotnes bērni var mācīties čakli darboties, veicot mājas darbus, kas atbilst viņu vecumam un spējām. (Raudu Dz. 3:27.) Kad ķēniņš Dāvids vēl bija zēns, viņš mācījās būt par labu ganu. Tāpat viņš iemācījās izpildīt un sacerēt mūziku — šo prasmju dēļ viņš vēlāk tika uzaicināts kalpot Izraēlas valdniekam. (1. Sam. 16:11, 12, 18—21.) Dāvids bērnībā noteikti mēdza rotaļāties, taču viņš arī apguva vērtīgas iemaņas, kuras viņš turpmākajā dzīvē izmantoja, lai slavētu Jehovu. Prasmes, ko Dāvids ieguva  ganu gaitās, viņam palīdzēja ar pacietību valdīt pār izraēliešu tautu. Jaunieši, kādas prasmes jūs apgūstat, kas jums vēlākos gados palīdzēs kalpot jūsu Radītājam un sagatavos jūs nākotnes pienākumiem?

Būsim līdzsvaroti

19., 20. Kāds līdzsvarots viedoklis par sevi un savu kalpošanu mums būtu jāsaglabā?

¹⁹ Mums visiem būtu jācenšas raudzīties uz sevi līdzsvaroti un neuztvert sevi pārāk nopietni. Nebūtu labi, ja mēs kļūtu ”pārliecīgi taisni”. (Sal. Māc. 7:16.) Prasme pajokot, kad tas ir vietā, var palīdzēt saspringtās situācijās, kas var rasties mājās, darbā un attiecībās ar ticības biedriem. Ģimenes locekļiem jācenšas nebūt pārāk kritiskiem citam pret citu, lai viņu mājas būtu vieta, kur visi var justies mierīgi un droši. Draudzes locekļiem būtu jāmācās kopā priecāties un labi justies citam cita sabiedrībā un jārūpējas, lai sarunas ar ticības biedriem un runas, kas izskan no skatuves, būtu stiprinošas un uzmundrinošas. (2. Kor. 13:10; Efez. 4:29.)

²⁰ Mūsdienu pasaulē cilvēkiem nav nopietnas attieksmes pret Dievu un viņa likumiem. Turpretī Jehovas kalpi paklausību un uzticību Jehovam uzskata par ļoti svarīgu. Cik gan patīkami ir piederēt pie šādas lielas saimes, kas no sirds pielūdz Jehovu! Apņemsimies arī turpmāk nopietni raudzīties uz savu dzīvi un kalpošanu.

Kā jūs atbildētu?

• Kāpēc mēs nedrīkstam pārņemt vieglprātīgo attieksmi pret dzīvi, kāda ir izplatīta pasaulē?

• Kādai jābūt mūsu attieksmei pret kalpošanu?

• Kā mūsu viedoklis par papildu pienākumiem draudzē parāda, vai mums ir nopietna attieksme pret kalpošanu?

• Paskaidrojiet, kāpēc mums ir jāparāda cieņa pret ticības biedriem un ģimenes locekļiem!

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 12. lpp.]

Vīram jāgādā par ģimeni gan materiālā, gan garīgā ziņā