Vai jūs ļaujat, lai jūs vada Dieva gars?
Vai jūs ļaujat, lai jūs vada Dieva gars?
”Tavs labais gars lai vada mani pa taisnu ceļu!” (Ps. 143:10.)
1., 2. a) Miniet dažus gadījumus, kuros Jehova ir izmantojis svēto garu savu kalpu labā! b) Vai svētais gars darbojas vienīgi īpašos gadījumos? Paskaidrojiet.
KAS jums nāk prātā, kad jūs domājat par svētā gara darbību? Varbūt jūs iztēlojaties Gideona vai Simsona varoņdarbus. (Soģu 6:33, 34; 15:14, 15.) Iespējams, jūs iedomājaties par agrīno kristiešu drosmi vai to, cik mierīgs bija Stefans, stāvēdams sinedrija priekšā. (Ap. d. 4:31; 6:15.) Bet varbūt jūs domājat par prieku, kāds valda starptautiskajos kongresos, par mūsu brāļiem un māsām, kas savas neitrālās nostājas dēļ atrodas ieslodzījumā, vai par to, cik iespaidīgi vēršas plašumā sludināšana. Visos šajos piemēros ir redzama svētā gara darbība.
2 Bet vai svētais gars darbojas vienīgi īpašos gadījumos vai apstākļos? Nē, tā nav. Bībelē ir izteikts aicinājums, lai kristieši ”staigā garā” un ”dzīvo garā” un lai ”gars [viņus] vada”. (Gal. 5:16, 18, 25.) Šie vārdi norāda, ka svētais gars var pastāvīgi ietekmēt mūsu dzīvi. Mums katru dienu būtu jālūdz Jehovam, lai viņš ar savu garu vada mūsu domas, vārdus un darbus. (Nolasīt Psalmu 143:10.) Ja mēs ļaujam svētajam garam brīvi darboties mūsu dzīvē, tas mūsos veido augļus, kas ir patīkami cilvēkiem un nes slavu Dievam.
3. a) Kāpēc ir svarīgi, lai mūs vadītu svētais gars? b) Kādiem jautājumiem šajā rakstā ir pievērsta uzmanība?
3 Kāpēc ir svarīgi, lai mūs vadītu svētais gars? Tāpēc, ka pār mums cenšas valdīt kāds cits spēks, kas darbojas pretēji svētajam garam. Tas ir spēks, kas Bībelē ir saukts par ”miesu”. Ar to ir domātas mūsu grēcīgās noslieces — nepilnība, ko esam mantojuši no pirmā cilvēka Ādama. (Nolasīt Galatiešiem 5:17.) Kā mēs varam ļaut, lai mūs vada Dieva gars? Ko mēs varam darīt, lai mēs spētu pretoties grēcīgās miesas tieksmēm? Pievērsīsim uzmanību šiem jautājumiem, apskatot pārējos sešus ”gara augļus” — ”pacietību, laipnību, labestību, ticību, lēnprātību, savaldību”. (Gal. 5:22, 23, NW.)
Lēnprātība un pacietība veicina mieru draudzē
4. Kā lēnprātība un pacietība veicina mieru draudzē?
4 Nolasīt Kolosiešiem 3:12, 13. Lēnprātība un pacietība ir īpašības, kas veicina mieru draudzē. Abi šie gara augļi mums palīdz būt iejūtīgiem un laipniem, saglabāt mieru saspringtās situācijās un pārvarēt vēlmi atdarīt, ja kāds pret mums ir bijis nelaipns. Kad mums rodas domstarpības ar kādu ticības biedru, pacietība mūs mudina nenovērsties no mūsu brāļa vai māsas un censties izlīdzināt nesaskaņas. Vai draudzē tiešām ir vajadzīga lēnprātība un pacietība? Jā, jo mēs visi esam nepilnīgi.
5. Kas notika ar Pāvilu un Barnabu, un ko šis gadījums apstiprina?
5 Atcerēsimies, kas notika ar Pāvilu un Barnabu. Viņi gadiem ilgi bija sadarbojušies, sludinādami labo vēsti. Viņiem abiem piemita labas īpašības. Tomēr kādā reizē starp viņiem ”izcēlās ass strīds, un tādēļ viņi šķīrās”. (Ap. d. 15:36—39, JD-07.) Šis gadījums apstiprina, ka pat starp uzticīgiem Dieva kalpiem laiku pa laikam mēdz rasties nesaskaņas. Kā kristietis, kam ir radušās domstarpības ar kādu ticības biedru, varētu nepieļaut, ka saruna pāraug karstā strīdā, kas nopietni iedragātu viņu attiecības?
6., 7. a) Kāds Bībeles padoms mums būtu jāņem vērā, ja saruna ar ticības biedru draud pāraugt strīdā? b) Ko dod tas, ka esam ”čakli klausīties, kūtri runāt, kūtri dusmoties”?
6 Kā liecina frāze ”izcēlās ass strīds”, nesaskaņas starp Pāvilu un Barnabu bija pēkšņas un spēcīgas. Ja kristietis jūt, ka, apspriežot kādu jautājumu ar ticības biedru, viņš kļūst dusmīgs, viņam būtu jārīkojas saskaņā ar padomu, kas lasāms Jēkaba vēstulē, 1. nodaļas 19. un 20. pantā: ”Lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties, jo cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību.” Atkarībā no situācijas viņš varētu vai nu mainīt tēmu, vai atlikt sarunu uz citu laiku, vai arī pieklājīgi pārtraukt sarunu un doties prom, pirms domu apmaiņa pāraug strīdā. (Sal. Pam. 12:16; 17:14; 29:11.)
7 Kāpēc ir labi sekot Jēkaba padomam? Ja kristietis atvēl laiku, lai nomierinātos, lūgtu Dievu un apdomātu, kā labāk atbildēt, viņš ļauj, lai viņu vada Dieva gars. (Sal. Pam. 15:1, 28.) Svētā gara ietekmē viņš var izpaust lēnprātību un pacietību. Tas viņam palīdz ievērot norādījumu, kas atrodams Vēstulē efeziešiem, 4. nodaļas 26. un 29. pantā: ”Dusmās neapgrēkojieties.. [..] No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.” Ja tērpjamies lēnprātībā un pacietībā, mēs vairojam mieru un vienotību draudzē.
Laipnība un labestība rada patīkamu gaisotni ģimenē
8., 9. Kā izpaužas laipnība un labestība, un kā šīs īpašības ietekmē gaisotni ģimenē?
8 Nolasīt Efeziešiem 4:31, 32; 5:8, 9. Laipnība un labestība ir kā spirdzinoša vēja pūsma vai vēss dzēriens karstā dienā. Šīs īpašības rada patīkamu gaisotni ģimenē. Laipnības pamatā ir patiesas rūpes par citiem, un tā izpaužas labos darbos un pārdomātos vārdos. Arī labestība ir pozitīva īpašība, kas mudina darīt to, kas citiem nāk par labu. To raksturo dāsnums. (Ap. d. 9:36, 39; 16:14, 15.) Taču labestība sevī ietver vēl kaut ko.
9 Oriģinālvalodas vārds, kas tulkots ”labestība”, norāda uz morālu nevainojamību, krietnumu. Labestība izpaužas ne tikai tajā, ko mēs darām, bet, kas ir vēl svarīgāk, tajā, kādi mēs esam. Šī īpašība ir kā auglis, kurš ir viscaur nobriedis un salds un kuram nav nekādu bojājumu — ne uz tā virsmas, ne tā iekšienē. Labestība, kas ir svētā gara auglis, ietekmē visu kristieša dzīvi.
10. Kas ģimenēm var palīdzēt attīstīt gara augļus?
10 Kas kristiešu ģimenei var palīdzēt vairot savstarpēju laipnību un labestību? Būtiska nozīme ir labām Dieva Rakstu zināšanām. (Kol. 3:9, 10.) Piemēram, ir ģimeņu galvas, kas iknedēļas vakarā Jehovas pielūgsmei kopā ar ģimeni apskata informāciju par kādu no gara augļiem. Šādu informāciju nav grūti atrast. Izmantojot Bībeles studēšanas palīglīdzekļus, kādi ir pieejami jums saprotamā valodā, sameklējiet materiālu par katru no gara augļiem. Ik nedēļu jūs varētu apskatīt pa dažām rindkopām, atvēlot katram gara auglim vairākas nedēļas. Iedziļinoties materiālā, nolasiet un apspriediet norādītos Bībeles pantus. Meklējiet iespējas izmantot uzzināto dzīvē un lūdziet, lai Jehova svētī jūsu centienus. (1. Tim. 4:15; 1. Jāņa 5:14, 15.) Kā šāda iedziļināšanās Bībelē var ietekmēt ģimenes locekļu savstarpējās attiecības?
11., 12. Kā diviem laulātiem pāriem palīdzēja tas, ka viņi padziļināti izpētīja, kas Bībelē ir teikts par laipnību?
11 Kāds jauns precēts pāris, vēlēdamies, lai viņu laulība būtu veiksmīga, nolēma padziļināti izpētīt gara augļus. Ko viņi no tā ir ieguvuši? Sieva pastāstīja: ”Tas, ka mēs dziļāk izpētījām, kas Bībelē ir teikts par laipnību, ir būtiski ietekmējis mūsu attiecības. Mēs esam iemācījušies piekāpties un piedot, kā arī teikt ”paldies” un ”atvaino”, kad tas ir vajadzīgs.”
12 Kāds cits kristiešu pāris, kuru laulībā bija radušās problēmas, nonāca pie secinājuma, ka viņu attiecībās trūkst laipnības. Viņi nolēma kopīgi izpētīt šo īpašību. Kāds bija iznākums? Vīrs sacīja: ”Tas, ko mēs uzzinājām par laipnību, ļāva mums saprast, ka mums jācenšas vienam par otru domāt pozitīvi un jāmeklē dzīvesbiedrā labais, nevis jāpiedēvē viņam slikti motīvi. Mēs sākām vairāk ņemt vērā viens otra vajadzības. Man tas nozīmēja aicināt sievu brīvi izteikt savas domas un neapvainoties par viņas vārdiem. Man bija jāmācās atmest savu lepnumu. Kad mēs sākām izmantot dzīvē to, ko bijām uzzinājuši, mēs pamazām pārvarējām noslieci aizstāvēties, un saspringums mūsu attiecībās ievērojami mazinājās.” Vai arī jūsu ģimenei varētu būt noderīgi izpētīt gara augļus?
Apliecināsim ticību arī tad, kad esam vieni
13. Kas apdraud mūsu garīgumu?
13 Kristiešiem ir jāļauj, lai Dieva gars viņus vadītu gan tad, kad viņi ir kopā ar citiem cilvēkiem, gan tad, kad viņi ir vienatnē. Mūsdienās Sātana pasaulē ir izplatīta degradējoša izklaide, un mūsu acīm negaidīti var pavērties nepiedienīgas ainas. Tas apdraud mūsu garīgumu. Kā mums tāpēc būtu jārīkojas? Bībelē ir dots padoms: ”Nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.” (Jēk. 1:21.) Padomāsim, kā ticība, kas ir vēl viens gara auglis, mums var palīdzēt palikt tīriem Jehovas priekšā.
14. Kādas sekas var būt ticības trūkumam?
14 Ticēt Dievam būtībā nozīmē uzskatīt viņu par reālu personu. Ja Dievs Jehova mums nav reāls, no nepareizas rīcības mūs šķir tikai viens solis. Atcerēsimies, kas senatnē risinājās Dieva tautā. Jehova pravietim Ecēhiēlam atklāja, ka izraēlieši vienatnē dara lielas negantības. Viņš teica: ”Vai tu redzēji, cilvēka bērns, ko Israēla nama vecāji šeit dara tumsā, ikviens savā elka telpā? Jo tie saka: Tas Kungs mūs neredz, tas Kungs ir atstājis šo zemi.” (Ecēh. 8:12.) Vai jūs ievērojāt, kas bija problēmas pamatā? Izraēlieši neticēja, ka Jehova redz, ko viņi dara. Jehova viņiem nebija reāls.
15. Kā mūs aizsargā stipra ticība Jehovam?
15 Pretējs piemērs ir Jāzeps. Kaut gan viņš bija tālu prom no savas ģimenes un mājām, viņš noraidīja Potifara sievas amorālos piedāvājumus. Kāpēc? Viņš teica: ”Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?” (1. Moz. 39:7—9.) Viņš bija pārliecināts, ka Jehova viņu redz. Ja arī mums būs tāda pārliecība, mēs, atrodoties vienatnē, nenodosimies netīrai izklaidei un nedarīsim neko citu, kas ir nepatīkams Dievam. Mums būs tāda pati nostāja, kāda bija psalmu sacerētājam, kurš dziedāja: ”Es staigāšu krietns savā namā! Es neņemšos acu priekšā nekādu negantību!” (Ps. 101:2, 3, Vecās Derības poēzijas grāmatas.)
Sargāsim savu sirdi, parādot savaldību
16., 17. a) Kā jauneklis, par kuru stāstīts Salamana Pamācībās, nokļūst grēka valgos? b) Kā kaut kas līdzīgs varētu notikt mūsdienās, kā ir attēlots 26. lappusē?
16 Savaldība, pēdējais no gara augļiem, mums palīdz atturēties no tā, ko Dievs nosoda. Tā mums palīdz sargāt sirdi. (Sal. Pam. 4:23.) Pievērsīsim uzmanību Salamana Pamācību grāmatas 7. nodaļai, 6. līdz 23. pantam. Tur ir aprakstīts ”kāds muļķīgi vientiesīgs jauneklis”, kas padodas netiklas sievietes vilinājumiem. Viņš krīt par upuri netikles viltībām pēc tam, kad ir ”pagājis garām zināmam ielas stūrim”. Iespējams, jauneklis ir uzdrošinājies tuvoties viņas mājai, ziņkāres vadīts. Taču viņš nesaprot, ka viņš ir nostājies uz bīstama ceļa un ka šī muļķīgā rīcība ”maksās viņam dzīvību”.
17 Kā jauneklis būtu varējis izvairīties no traģiskās kļūdas? Viņam būtu bijis jāklausa brīdinājumam: ”Neļaujies ievilināt sevi viņas gaitās!” (Sal. Pam. 7:25.) No šī piemēra mēs mācāmies kaut ko svarīgu: ja vēlamies, lai mūs vadītu Dieva gars, mums ir jāsargās no situācijām, kurās mēs varētu sastapties ar kārdinājumu rīkoties nepareizi. Kā cilvēks varētu nokļūt uz bīstamā ceļa, uz kāda bija nonācis ”muļķīgi vientiesīgais jauneklis”? Piemēram, tā varētu notikt, ja viņš, skatīdamies televīziju, bezmērķīgi pārslēgtu kanālus vai arī ja viņš sērfotu internetā. Vai nu tīši, vai ne, viņš varētu saskarties ar jutekliskām ainām. Viņam pamazām varētu izveidoties netīrs paradums skatīties pornogrāfiju — paradums, kas postoši ietekmētu viņa sirdsapziņu un attiecības ar Dievu. Tas viņam pat varētu maksāt dzīvību. (Nolasīt Romiešiem 8:5—8.)
18. Ko kristietis varētu darīt, lai sargātu savu sirdi, un kā tas ir saistīts ar savaldību?
18 Protams, ieraugot kādu nepiedienīgu ainu, mēs varam parādīt savaldību un nekavējoties novērsties, un mums tas būtu jādara. Taču daudz labāk būtu vispār izvairīties no šādām situācijām. (Sal. Pam. 22:3.) Lai noteiktu sev saprātīgus ierobežojumus un tos ievērotu, ir nepieciešama savaldība. Piemēram, mūs var aizsargāt tas, ja mēs novietojam datoru redzamā vietā. Daži kristieši ir nolēmuši, ka lietos datoru un skatīsies televīziju tikai citu klātbūtnē. Vēl daži ir izlēmuši, ka viņiem mājās nebūs interneta pieslēguma. (Nolasīt Mateja 5:27—30.) Centīsimies visos iespējamos veidos pasargāt sevi un savu ģimeni, lai mēs varētu pielūgt Jehovu ”no skaidras sirds un labas apziņas un neliekuļotas ticības”. (1. Tim. 1:5.)
19. Kāds ir ieguvums, ja mēs ļaujam, lai mūs vada svētais gars?
19 Augļi, ko mūsos rada svētais gars, ir ļoti vērtīgi. Lēnprātība un pacietība veicina mieru draudzē. Laipnība un labestība ienes patīkamu gaisotni ģimenē. Ticība un savaldība palīdz saglabāt tuvas attiecības ar Jehovu un palikt tīriem viņa priekšā. Turklāt Vēstulē galatiešiem, 6. nodaļas 8. pantā, ir apliecināts: ”Kas sēj garā, tas pļaus no gara mūžīgo dzīvi.” Pamatojoties uz Kristus izpirkuma upuri, Jehova izmantos savu svēto garu, lai visi, kuri pakļaujas šī gara vadībai, iegūtu mūžīgu dzīvi.
Kā jūs atbildētu?
• Kā lēnprātība un pacietība veicina mieru draudzē?
• Kas kristiešu ģimenēm var palīdzēt izpaust laipnību un labestību?
• Kā ticība un savaldība kristiešiem palīdz sargāt sirdi?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 24. lpp.]
Kā nepieļaut, ka saruna pāraug karstā strīdā?
[Attēls 25. lpp.]
Ko jūsu ģimene varētu iegūt, dziļāk izpētot gara augļus?
[Attēls 26. lpp.]
No kādām briesmām mūs var pasargāt ticība un savaldība?
