Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

”Ganiet Dieva ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā”

”Ganiet Dieva ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā”

”Ganiet Dieva ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā”

”Ganiet Dieva ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā, ne piespiesti, bet labprātīgi.” (1. Pēt. 5:2.)

1. Kāda bija situācija, kad Pēteris uzrakstīja savu pirmo vēstuli?

NEILGU laiku pirms tam, kad Nerons uzsāka kristiešu vajāšanas Romā, apustulis Pēteris uzrakstīja savu pirmo vēstuli, ar kuru viņš vēlējās stiprināt savus ticības biedrus. Velns ”staigāja apkārt kā lauva rūkdams” un gribēja ”aprīt” kristiešus. Lai turētos viņam pretī, kristiešiem bija jāpaliek modriem un ”jāpazemojas apakš Dieva varenās rokas”. (1. Pēt. 5:6, 8.) Tāpat viņiem bija jāsaglabā vienotība. Viņi nedrīkstēja ”savā starpā kosties un ēsties”, jo tā viņi sabojātu savas un citu attiecības ar Jehovu. (Gal. 5:15.)

2., 3. Pret ko mums ir jācīnās, un kādus jautājumus mēs apskatīsim šajā un nākamajā rakstā?

2 Mūsdienās situācija ir līdzīga. Sātans meklē iespējas mūs ”aprīt”. (Atkl. 12:12.) Turklāt tuvā nākotnē mūs gaida ”tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma”. (Mat. 24:21.) Mums, tāpat kā kristiešiem pirmajā gadsimtā, ir jāvairās no savstarpējas ķildošanās. Tāpēc mums palaikam ir vajadzīga draudzes vecāko palīdzība.

3 Apskatīsim, kā vecākie var vairot savu pateicību par godpilno pienākumu ”ganīt Dieva ganāmo pulku, kas ir [viņu] vadībā”. (1. Pēt. 5:2.) Vēl pievērsīsim uzmanību tam, kā vecākajiem būtu jāpilda savi pienākumi. Bet nākamajā rakstā būs aplūkots, kā draudzes locekļi var parādīt cieņu brāļiem, kuri cītīgi darbojas viņu labā un draudzi ”vada Kunga darbā”. (1. Tes. 5:12, NW.) Pārdomas par šiem jautājumiem mums palīdzēs turēties pretī mūsu galvenajam Pretiniekam, apzinoties, ka viņš ir tas, pret kuru mums jācīnās. (Efez. 6:12.)

”Ganiet Dieva ganāmo pulku”

4., 5. Kā vecākajiem būtu jāraugās uz draudzi? Paskaidrojiet ar piemēru.

4 Pēteris pirmā gadsimta kristiešu draudzes vecākos mudināja raudzīties uz viņiem uzticēto ganāmpulku no Dieva viedokļa. (Nolasīt 1. Pētera 5:1, 2.) Kaut arī Pēteris tika uzskatīts par vienu no draudzes balstiem, viņš ar vecākajiem nerunāja no augšas, bet vērsās pie tiem kā pie līdzīgiem. (Gal. 2:9.) Ar tādu pašu attieksmi Vadošā padome mūsdienās rosina draudžu vecākos, lai tie pienācīgi veiktu atbildīgo uzdevumu ganīt Dieva ganāmpulku.

5 Apustulis Pēteris draudzes vecākajiem rakstīja: ”Ganiet Dieva ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā.” Bija ļoti svarīgi, lai viņi apzinātos, ka ganāmpulks pieder Jehovam un Jēzum Kristum. Vecākajiem bija jāatbild par to, kā viņi rūpējās par Dieva avīm. Iedomājieties, ka draugs jums ir palūdzis pieskatīt viņa bērnus, kamēr viņa nav mājās. Vai jūs necenstos labi rūpēties par bērniem un negādātu, lai viņi būtu paēduši? Ja kāds no bērniem saslimtu, vai jūs neparūpētos, lai viņš saņem vajadzīgo medicīnisko palīdzību? Līdzīgi arī vecākie ”gana Dieva draudzi, ko viņš ir ieguvis īpašumā pats ar sava Dēla asinīm”. (Ap. d. 20:28, NW.) Viņi patur prātā, ka ikviena no avīm ir nopirkta par Jēzus Kristus dārgajām asinīm. Apzinoties savu atbildību, vecākie rūpējas par ganāmpulku, aizsargā to un gādā, lai tas garīgā ziņā būtu paēdis.

6. Kādi senatnē bija gana pienākumi?

6 Kādi pienākumi bija ganiem, kas Bībeles laikos ganīja aitas? Ganiem bija jāpacieš karstums dienā un aukstums naktī. (1. Moz. 31:40.) Sargādami aitas, viņi pat reizēm riskēja ar savu dzīvību. Kad Dāvids bija ganu zēns, viņš glāba savu ganāmpulku no plēsīgiem zvēriem, piemēram, no lāča un lauvas. Dāvids stāstīja, ka viņš lauvu ”it spēcīgi sagrāba pie krēpēm, to sita un nosita”. (1. Sam. 17:34, 35.) Kāda tā bija drosme! Iespējams, no plēsoņas zobiem viņu šķīra tikai kāds sprīdis! Viņš darīja visu iespējamo, lai glābtu savas aitas.

7. Kā vecākie, tēlaini sakot, var izraut avis no Sātana ķetnām?

7 Mūsdienās vecākajiem ir jāaizsargā sava ganāmpulka avis no Sātana, kurš uzbrūk kā lauva. Reizēm viņiem ir jārīkojas drosmīgi un it kā jāizrauj avs no Sātana ķetnām. Viņiem, tēlaini sakot, jāsatver lauva aiz krēpēm, lai atbrīvotu avi. Piemēram, viņi runā ar nepiesardzīgiem brāļiem un māsām, kurus kārdina Sātana izliktās lamatas. (Nolasīt Jūdas 22, 23.) Protams, vecākie to nepaveic bez Jehovas palīdzības. Viņi izturas saudzīgi pret savainotajām avīm un liek lietā Dieva vārdu dziedinošo spēku.

8. Kādu vadību vecākie sniedz draudzes locekļiem, un kā viņi to dara?

8 Senatnē gani arī vadīja savus lopus uz labām ganībām un veda tos pie ūdens padzirdīt. Savukārt vecākie mudina brāļus un māsas regulāri apmeklēt sapulces, lai Dieva ganāmpulks būtu labi paēdis un saņemtu ”barību savā laikā”. (Mat. 24:45.) Reizēm vecākajiem jāvelta vairāk laika garīgi atslābušiem draudzes locekļiem, lai tie atkal uzņemtu spēcinošo garīgo uzturu. Iespējams, kāda nomaldījusies avs cenšas atgriezties ganāmpulkā. Draudzes vecākie nevis izturas bargi pret šo ticības biedru, bet gan iejūtīgi paskaidro Bībeles principus un palīdz saprast, kā viņš tos var izmantot dzīvē.

9., 10. Kā draudzes vecākajiem būtu jārūpējas par tiem, kas ir garīgi sasirguši?

9 Kad jums gadās saslimt, pie kāda ārsta jūs labprātāk griežaties? Vai pie tāda, kurš, pavisam īsi jūs uzklausījis, izraksta recepti, lai ātrāk pievērstos nākamajam pacientam? Vai arī jūs labprātāk dodaties pie tāda ārsta, kurš jūs uzmanīgi uzklausa, paskaidro, kas jums, visticamāk, kaiš, un pastāsta par iespējamām ārstēšanas metodēm?

10 Vecākajiem būtu jāuzklausa garīgi sasirgušais un jāpalīdz dziedēt viņa brūces, viņu it kā ”svaidot ar eļļu tā Kunga vārdā”. (Nolasīt Jēkaba 5:14, 15.) Gluži kā Gileādas balzams Dieva vārdi var remdēt sāpes. (Jer. 46:11; Ecēh. 34:16, LB-65r.) Bībeles principu izmantošana garīgi atslābušajam var palīdzēt atgūt līdzsvaru. Draudzes vecākie var panākt daudz laba, ja viņi uzklausa ticības biedra raizes un lūdz Dievu kopā ar viņu.

”Ne piespiesti, bet labprātīgi”

11. Kas vecākos mudina no sirds ganīt Dieva ganāmpulku?

11 Tālāk Pēteris vecākajiem atgādināja, kā viņiem ir un kā nav jārīkojas. Draudzes pārraugiem ir jāgana Dieva ganāmpulks ”ne piespiesti, bet labprātīgi”. Kas mudina vecākos no sirds kalpot brāļiem un māsām? Kas Pēteri mudināja ganīt Jēzus avis? Būtiska nozīme bija viņa mīlestībai pret savu Kungu. (Jāņa 21:15—17.) Šādas mīlestības vadīti, vecākie ”nedzīvo vairs sev pašiem, bet tam, kas par viņiem miris”. (2. Kor. 5:14, 15.) Mīlestība pret Kristu, ko papildina mīlestība pret Dievu un pret ticības biedriem, liek vecākajiem kalpot ganāmpulkam un veltīt šim darbam savus spēkus, līdzekļus un laiku. (Mat. 22:37—39.) Viņi to dara nevis negribīgi, bet no sirds.

12. Cik daudz apustulis Pāvils bija gatavs darīt citu labā?

12 Cik daudz vecākajiem jābūt gataviem darīt draudzes labā? Rūpējoties par avīm, viņi līdzinās apustulim Pāvilam, kurš sekoja Jēzus paraugam. (1. Kor. 11:1.) Pāvils un viņa biedri, kas bija sludinājuši Tesalonikā, juta sirsnīgu mīlestību pret turienes kristiešiem, tāpēc viņi ar tiem ”gribēja dalīties nevien Dieva evanģelijā, bet arī savā dvēselē”. Viņi bija ”saudzīgi kā māte, kas lolo savus bērnus”. (1. Tes. 2:7, 8.) Pāvilam bija zināms, ar kādu sirsnību māte izturas pret zīdaini. Viņa sava bērna labā ir gatava darīt visu, pat celties nakts vidū, lai to pabarotu.

13. Kādā ziņā vecākajiem jāsaglabā līdzsvars?

13 Vecākajiem būtu jācenšas saglabāt līdzsvaru starp pienākumiem draudzē un rūpēm par savu ģimeni. (1. Tim. 5:8.) Laiks, ko viņi pavada, palīdzot draudzei, tiek atrauts viņu ģimenei. Viens veids, kā vecākie var līdzsvarot savus pienākumus, ir pa reizei aicināt citus draudzes locekļus uz ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei. Gadu gaitā Masanao, kāds vecākais, kas dzīvo Japānā, uz savas ģimenes Bībeles nodarbībām aicināja neprecētus draudzes locekļus, kā arī ģimenes, kas garīgā ziņā bija bez tēva. Ar laiku daži no tiem, kuriem viņš bija palīdzējis, paši kļuva par vecākajiem un centās sekot Masanao labajam paraugam.

”Nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds”

14., 15. Kāpēc draudzes vecākie nedrīkst veikt savus pienākumus ”negodīgas peļņas dēļ”, un kā viņi šajā ziņā var līdzināties Pāvilam?

14 Vēl Pēteris vecākos aicināja ganīt ganāmpulku nevis ”negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds”. Draudzes vecāko darbs aizņem diezgan daudz laika, taču viņi par to negaida nekādu finansiālu kompensāciju. Pēteris uzskatīja par vajadzīgu brīdināt vecākos, cik nepareizi būtu ja viņi savus pienākumus veiktu ”negodīgas peļņas dēļ”. Bēdīgs piemērs šajā ziņā ir greznā dzīve, kāda ir ”lielās Bābeles” reliģiskajiem vadītājiem, kaut arī daudzi cilvēki ir spiesti dzīvot nabadzībā. (Atkl. 18:2, 3.) Vecākajiem būtu jāvairās no jebkādas noslieces šajā virzienā.

15 Labu paraugu kristiešu vecākajiem ir rādījis Pāvils. Kaut arī viņš bija apustulis un varēja pieprasīt atbalstu no kristiešiem Tesalonikā, viņš neēda ”ne pie viena maizi.. par brīvu”, bet gan ”dienām naktīm grūti strādāja un pūlējās”. (2. Tes. 3:8.) Daudzi draudzes vecākie mūsdienās, arī tie, kuri kalpo par ceļojošajiem pārraugiem, cenšas līdzināties Pāvilam. Lai gan viņi pieņem ticības biedru viesmīlību, viņi nevienu ”neapgrūtina ar lieliem izdevumiem”. (1. Tes. 2:9NW.)

16. Kā izpaužas tas, ka vecākie gana draudzi ”no sirds”?

16 Vecākie gana draudzi ”no sirds”. Tas īpaši izpaužas pašaizliedzībā, ar kādu viņi palīdz ganāmpulkam. Taču viņi nespiež citus kalpot Jehovam; tāpat vecākie nevienu nemudina kalpot Dievam sāncensības garā. (Gal. 5:26.) Vecākie apzinās, ka ikviens draudzes loceklis ir unikāls. Viņi vēlas no sirds palīdzēt brāļiem un māsām, lai tie kalpotu Jehovam ar prieku.

”Ne kā tādi, kas grib valdīt.., bet būdami par priekšzīmi”

17., 18. a) Kāpēc apustuļiem ne vienmēr bija viegli būt pazemīgiem? b) Kā kaut kas līdzīgs varētu notikt mūsdienās?

17 Kā mēs jau apskatījām, draudzes vecākajiem ir jāatceras, ka ganāmpulks, ko viņi gana, pieder Dievam, nevis viņiem. Tāpēc viņiem jāuzmanās, lai viņi neizturētos ”kā tādi, kas grib valdīt” pār tiem, ko Dievs ir nodevis viņu gādībā. (Nolasīt 1. Pētera 5:3.) Reizēm Jēzus apustuļi tiecās pēc atbildīgiem pienākumiem, nepareizu motīvu vadīti. Viņus bija ietekmējusi nostāja, kāda bija valdniekiem pasaulē, un viņi gribēja ieņemt ievērojamu stāvokli. (Nolasīt Marka 10:42—45.)

18 Mūsdienās brāļiem, kuri tiecas kļūt par draudzes pārraugiem, būtu jāpārbauda savi motīvi, kāpēc viņi vēlas pildīt šos pienākumus. (1. Tim. 3:1.) Savukārt tie, kas jau ir vecākie, var godīgi pārdomāt, vai viņiem nepiemīt kāre pēc varas vai ievērības, kā tas savulaik bija ar dažiem apustuļiem. Ņemot vērā, ka pat apustuļiem šajā ziņā negāja viegli, draudzes vecākajiem jāapzinās, ka viņiem ir jāpūlas, lai viņus neietekmētu pasaulē izplatītā varaskāre.

19. Kas vecākajiem jāatceras, kad viņi kaut ko dara, lai aizsargātu draudzi?

19 Tiesa, ir gadījumi, kad vecākajiem jābūt stingriem, piemēram, aizsargājot ganāmpulku no ”plēsīgiem vilkiem”, kas var iezagties draudzē. (Ap. d. 20:28—30.) Pāvils Titam rakstīja: ”Pamudini un aizrādi ar visām tev piešķirtajām tiesībām!” (Tit. 2:15, NW.) Tomēr pat šādos gadījumos draudzes vecākie cenšas izturēties ar cieņu pret tiem, kuriem viņi dod padomus. Viņi saprot, ka nevis ass nosodījums, bet gan iejūtīgi pamudinājuma vārdi ir tas, kas visvairāk ietekmē sirdi un mudina uz pareizu rīcību.

20. Kā vecākie, līdzinoties Jēzum, var rādīt labu priekšzīmi draudzes locekļiem?

20 Kristus labais piemērs draudzes vecākos mudina mīlēt ganāmpulku. (Jāņa 13:12—15.) Ir ļoti patīkami lasīt, kā Jēzus mācīja saviem sekotājiem sludināt un gatavot mācekļus. Viņa pazemības paraugs dziļi ietekmēja viņa mācekļus, mudinot tos ”pazemībā citam citu uzskatīt augstāku par sevi”. (Filip. 2:3.) Arī mūsdienās draudzes vecākie cenšas līdzināties Jēzum un vēlas būt ”par priekšzīmi ganāmam pulkam”.

21. Kāda balva gaida draudzes vecākos?

21 Pēteris, vērsdamies pie draudzes vecākajiem, minēja arī kādu nākotnes solījumu. (Nolasīt 1. Pētera 5:4.) Pārraugi, kas ir svaidīti ar svēto garu, ”saņems nevīstošo godības vainagu” kopā ar Kristu debesīs. Savukārt pārraugiem no ”citu avju” vidus arī turpmāk būs godpilna iespēja ”augstā gana” vadībā ganīt Dieva ganāmpulku uz zemes. (Jāņa 10:16.) Nākamajā rakstā būs aplūkots, kā draudzes locekļi var atbalstīt brāļus, kuriem draudzē ir uzticēta vadība.

Atkārtojumam

• Kāpēc draudzes vecākajiem būtu jāņem vērā Pētera atgādinājums ganīt viņiem uzticēto Dieva ganāmpulku?

• Kā draudzes pārraugiem jāizturas pret tiem, kas ir garīgi atslābuši?

• Kas vecākos mudina rūpēties par draudzi?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 21. lpp.]

Tāpat kā ganiem Bībeles laikos, draudzes vecākajiem mūsdienās jāaizsargā viņiem uzticētais ganāmpulks