Skip to content

Skip to table of contents

“Hanoin sira neʼebé serbisu iha imi leet”

“Hanoin sira neʼebé serbisu iha imi leet”

“Hanoin sira neʼebé serbisu iha imi leet”

“Hanoin sira neʼebé serbisu iha imi leet no iha imi-nia leten iha Naʼi nuʼudar imi-nia mestre.”—1 TES 5:12.

1, 2. (a) Situasaun saida mak kongregasaun Tesalónika hasoru kuandu Paulo hakerek karta ba sira? (b) Saida mak Paulo fó laran-manas ba sira atu halo?

HANOIN toʼok katak ita mak ema kristaun ida iha kongregasaun Tesalónika, neʼebé harii iha Europa iha apóstolu sira-nia tempu. Apóstolu Paulo gasta tempu barak atu hametin irmaun-irmán sira iha neʼebá. Karik nia foti irmaun balu atu sai katuas atu tau matan ba kongregasaun, hanesan nia halo ona iha kongregasaun sira seluk. (Apos 14:23) Maibé lakleur, ema judeu halibur ema-lubun atu duni sai Paulo no Silas husi sidade neʼebá. Nuneʼe, ema kristaun neʼebé hela, karik sira sente taʼuk no sente katak la iha ona ema atu tau matan ba sira.

2 Klaru katak depois Paulo husik tiha Tesalónika, nia nafatin hanoin kona-ba kongregasaun foun neʼe, neʼebé seidauk iha esperiénsia. Nia koko atu fila fali, maibé “Satanás la husik”. Nuneʼe, nia haruka Timóteo atu bá neʼebá hodi fó laran-manas ba kongregasaun. (1 Tes 2:18; 3:2) Kuandu Timóteo lori liafuan diʼak husi kongregasaun Tesalónika, ida-neʼe book Paulo atu hakerek karta ba sira. Buat ida neʼebé Paulo fó laran-manas ba sira atu halo mak atu ‘hanoin sira neʼebé serbisu iha sira leet’.—Lee 1 Tesalonika 5:12-14.

3. Tanbasá mak ema kristaun iha Tesalónika hafolin tebes katuas sira?

3 Irmaun sira neʼebé tau matan ba ema kristaun iha Tesalónika seidauk serbí kleur nuʼudar katuas no sira ladún iha esperiénsia hanesan Paulo no ninia maluk sira, ka hanesan katuas sira iha Jerusalém. Tuir loloos, kongregasaun neʼe harii seidauk toʼo tinan ida! Maski nuneʼe, irmaun-irmán sira iha kongregasaun neʼebá hafolin tebes katuas sira tanba sira “serbisu” makaʼas, serbí ‘iha sira-nia leten’ atu tau matan ba sira no serbí ‘nuʼudar sira-nia mestre’. Loos duni, sira iha razaun barak atu ‘hamtaʼuk no hadomi katuas sira’. Paulo mós fó konsellu ba irmaun-irmán sira atu “moris iha dame laran”. Se ita mós iha Tesalónika iha tempu neʼebá, ita sei hatudu ita-nia agradese ba katuas sira-nia serbisu ka lae? Ita hanoin oinsá kona-ba katuas sira nuʼudar “kmanek oioin” neʼebé Maromak fó mai ita liuhusi Kristu?—Ef 4:8.

Serbisu makaʼas

4, 5. Iha Paulo nia tempu, saida mak hatudu katak katuas sira serbisu makaʼas atu hanorin kongregasaun? Tanbasá mak ohin loron mós hanesan?

4 Depois Paulo no Silas bá tiha Bereia, saida mak hatudu katak katuas sira iha Tesalónika serbisu makaʼas? Sira halo tuir Paulo hodi uza Eskritura ka Maromak nia Liafuan atu hanorin kongregasaun. Karik ita hanoin: ‘Ema kristaun iha Tesalónika hafolin Maromak nia Liafuan ka lae?’ Karik ita hanoin hanesan neʼe tanba Bíblia hatete katak ema iha Bereia “matenek liu fali sira neʼebé iha Tesalónika, basá sira . . . buka-hatene didiʼak eskritura loron-loron”. (Apos 17:11) Maibé tuir loloos, Paulo kompara ema Bereia ho ema judeu iha Tesalónika neʼebé laʼós kristaun. Ema Tesalónika neʼebé ikusmai sai fiar-naʼin ‘simu Maromak nia liafuan, laʼós nuʼudar ema nia liafuan, maibé nuʼudar Maromak nia liafuan’. (1 Tes 2:13) Ida-neʼe hatudu katak katuas sira serbisu makaʼas atu hanorin kongregasaun.

5 Ohin loron, atan laran-metin no matenek tau matan ba Maromak nia bibi sira hodi “fó han sira iha tempu loloos”. (Mt 24:45) Atan laran-metin no matenek halo ida-neʼe liuhusi irmaun katuas sira neʼebé serbisu makaʼas atu hanorin irmaun-irmán sira. Irmaun katuas barak mós iha livru oioin kona-ba Bíblia, no iha língua balu iha Indeks Publikasi Menara Pengawal ka CD-ROM Watchtower Library. Atubele hanorin kongregasaun, katuas sira uza tempu barak atu prepara diskursu ba reuniaun sira hodi bele hatoʼo informasaun iha dalan neʼebé diʼak. Ita hanoin tiha ona katuas sira uza tempu hira atu prepara sira-nia diskursu ba reuniaun sira, no mós ba reuniaun boot sira?

6, 7. (a) Paulo hatudu ezemplu diʼak saida ba katuas sira iha Tesalónika? (b) Tanbasá mak dala ruma susar ba katuas sira ohin loron atu halo tuir Paulo?

6 Katuas sira iha Tesalónika hanoin-hetan ezemplu diʼak neʼebé Paulo fó kona-ba tau matan ba bibi sira. Nia halo serbisu neʼe tanba domin, laʼós tanba obrigasaun. Hanesan ita estuda iha lisaun uluk, Paulo hatudu “laran-kmaus . . . hanesan inan ida neʼebé tau matan ba nia oan sira”. (Lee 1 Tesalonika 2:7, 8.) Nia mós prontu atu “hatoʼo” ka fó ninia “moris rasik” ba sira! Nuneʼe, katuas sira iha Tesalónika tau matan ba bibi sira hodi hatudu hahalok hanesan Paulo.

7 Katuas kristaun sira ohin loron mós halo tuir Paulo hodi hadomi bibi sira. Maski dala ruma irmaun-irmán balu ladún hatudu hahalok diʼak, maibé katuas sira nafatin hatudu matenek no hakaʼas an atu “hetan buat diʼak” husi irmaun-irmán sira-neʼe nia hahalok. (Prov 16:20) Tanba katuas sira sala-naʼin, dala ruma susar ba sira atu hanoin iha dalan neʼebé loos kona-ba irmaun-irmán ida-idak. Maski nuneʼe, tanba sira hakaʼas an atu hatudu domin no laran-maus ba bibi hotu, diʼak atu ita gaba sira kona-ba sira-nia hakaʼas-an atu tau matan ba ita ho didiʼak, loos ka lae?

8, 9. Iha dalan saida deʼit mak katuas sira ohin loron ‘tau matan ba ita’?

8 Ita hotu iha razaun diʼak atu “halo tuir” katuas sira. Hanesan Paulo hatete, sira ‘tau matan ba ita’. (Ebr 13:17) Paulo nia liafuan karik fó-hanoin ita kona-ba bibi-atan sira neʼebé la toba hodi bele proteje no tau matan ba bibi sira. Nuneʼe mós ohin loron, katuas sira dala ruma tenke hadeer iha kalan hodi bele tau matan ba irmaun ka irmán neʼebé moras, ka neʼebé iha problema ruma, ka neʼebé hasoru susar ruma tanba la halo tuir Bíblia nia matadalan. Porezemplu, katuas sira neʼebé serbisu iha Grupu neʼebé Komunika ho Ospitál sira, dala ruma presiza hadeer iha kalan kuandu iha problema médiku nian neʼebé urjente. Ita hafolin tebes sira-nia hakaʼas-an kuandu ita hasoru situasaun hanesan neʼe, loos ka lae?

9 Katuas sira neʼebé serbisu iha Grupu atu Arranja Harii Uma no grupu neʼebé fó ajuda kuandu dezastre mosu, sira hotu serbisu makaʼas atu ajuda irmaun-irmán sira. Diʼak duni atu ita apoia katuas sira-neʼe ho laran tomak, loos ka lae? Hanoin toʼok kona-ba serbisu makaʼas neʼebé irmaun sira halo kuandu anin-boot naran Nargis estraga parte balu iha rai-Myanmar iha tinan 2008. Atubele toʼo iha kongregasaun Bothingone iha área naran Irrawaddy Delta, irmaun sira neʼebé serbisu iha grupu atu fó ajuda kuandu dezastre mosu, sira presiza laʼo liuhusi área neʼebé iha ema mate barak. Kuandu irmaun sira iha Bothingone haree irmaun sira-neʼe hamutuk ho katuas área nian, sira hakfodak no hakilar: “Haree! Ita-nia katuas área nian! Jeová salva ona ita!” Ita hafolin serbisu makaʼas neʼebé katuas sira halo kalan loron ka lae? Katuas balu mós dala ruma serbisu iha grupu tesi-lia nian atu rezolve problema susar kona-ba sala sériu neʼebé irmaun ka irmán ida halo. Katuas sira-neʼe la gaba an kona-ba buat neʼebé sira halo; maibé, irmaun sira neʼebé hetan ajuda husi katuas sira hafolin tebes sira-nia serbisu!—Mt 6:2-4.

10. Serbisu seluk saida deʼit mak katuas sira halo?

10 Katuas barak mós halo serbisu seluk tan. Porezemplu, irmaun neʼebé serbí nuʼudar koordenadór ba grupu katuas nian prepara programa ba reuniaun sira neʼebé ita tuir semana-semana. Irmaun neʼebé serbí nuʼudar sekretáriu halibur no sura hamutuk relatóriu serbisu haklaken fulan-fulan nian no mós tinan-tinan nian. Katuas eskola nian mós prepara didiʼak programa ba eskola. Kada fulan tolu, katuas ida haree didiʼak se osan kontribuisaun no osan neʼebé gasta hakerek hotu ho loos. Katuas sira mós lee karta neʼebé sukursál haruka ba sira no halo tuir matadalan neʼebé sira simu hodi bele ajuda kongregasaun atu nafatin iha “laran ida deʼit iha fiar”. (Ef 4:3, 13) Tanba katuas sira-nia hakaʼas-an hanesan neʼe mak buat hotu laʼo “loloos no momoos”.—1 Kor 14:40.

Tau matan ba ita

11, 12. Sé deʼit mak tau matan ba kongregasaun? Serbisu neʼe inklui saida deʼit?

11 Paulo koʼalia kona-ba katuas sira husi Tesalónika neʼebé tau matan ba kongregasaun nuʼudar katuas neʼebé serbí iha ‘maun-alin sira-nia leten’. Liafuan sira-neʼe, neʼebé tradús husi lia-gregu, katak “hamriik iha oin” no bele tradús nuʼudar “dirije, ka hatudu dalan”. (1 Tes 5:12) Kuandu Paulo hatete katak katuas sira-neʼe ‘iha maun-alin sira-nia leten’, neʼe la dehan katak iha katuas ida neʼebé iha kongregasaun nia leten, maibé nia koʼalia kona-ba katuas hotu iha kongregasaun neʼebé serbisu makaʼas. Porezemplu, ohin loron katuas sira hamriik iha kongregasaun nia oin atu hatoʼo diskursu ka halaʼo reuniaun sira. Nuneʼe, títulu “koordenadór ba grupu katuas nian” hatudu katak katuas sira hotu serbisu hamutuk nuʼudar ida deʼit.

12 Maibé, katuas sira tau matan ba kongregasaun laʼós deʼit hodi hanorin. Iha 1 Timoteo 3:4, Paulo hatete katak katuas mós presiza “hatene tau matan didiʼak ba nia família hodi hanorin nia oan sira atu halo tuir nia haruka no sai ema ho hahalok diʼak”. Ida-neʼe hatudu katak katuas sira dirije kongregasaun hodi ajuda irmaun-irmán sira hotu atu halo tuir Jeová iha buat hotu.—1 Tim 3:5.

13. Tanbasá mak dala ruma katuas sira presiza tempu atu halo desizaun?

13 Hodi bele tau matan didiʼak ba bibi sira, katuas sira koʼalia hamutuk kona-ba saida mak kongregasaun presiza no dalan saida mak diʼak liu atu ajuda kongregasaun. Laʼós katuas ida deʼit mak halo desizaun mesak. Kuandu katuas sira presiza halo desizaun ruma, sira halo tuir grupu administradór nia ezemplu iha apóstolu sira-nia tempu hodi tuur hamutuk atu buka matadalan husi Bíblia. Hodi nuneʼe, katuas sira bele ajuda kongregasaun atu halo tuir matadalan sira husi Bíblia. Hodi reuniaun neʼebé katuas sira halo hamutuk bele laʼo didiʼak, katuas ida-idak prepara nanis hodi hanoin uluk kona-ba eskritura balu no mós kona-ba matadalan husi atan laran-metin no matenek. Klaru katak atubele prepara hanesan neʼe, katuas sira presiza tempu. Kuandu katuas sira iha hanoin neʼebé la hanesan, sira presiza uza tempu liután atu buka informasaun no atu halo desizaun neʼebé tuir Bíblia nia matadalan. Iha apóstolu sira-nia tempu, grupu administradór mós halo hanesan neʼe kuandu sira iha hanoin neʼebé la hanesan kona-ba sirkunsizaun.—Apos 15:2, 6, 7, 12-14, 28.

14. Tanbasá mak ita hafolin katuas sira neʼebé serbisu hamutuk nuʼudar ida deʼit?

14 Saida mak sei akontese se katuas ida hakarak katuas seluk atu halo tuir deʼit ninia hanoin? Ka oinsá se katuas ida hatete buat ruma atu neʼebé halo katuas sira haksesuk malu, hanesan Diotrefes halo iha apóstolu sira-nia tempu? (3 Joao 9, 10) Se nuneʼe, kongregasaun tomak sei hetan susar. Hanesan Satanás koko atu fó susar ba kongregasaun iha apóstolu sira-nia tempu, ita bele fiar katak ohin loron nia mós hakarak atu halakon dame iha kongregasaun. Satanás bele aproveita ema nia hakarak atu sai ema-boot. Nuneʼe, katuas sira presiza haburas haraik-an no serbisu hamutuk nuʼudar ida deʼit. Ita hafolin tebes katuas sira neʼebé halo ida-neʼe, loos ka lae?

Hanorin ita

15. Katuas sira hanorin irmaun ka irmán ida tanba razaun saida?

15 Paulo mós hatudu katak katuas sira iha serbisu importante ida seluk tan, neʼe mak hanorin bibi sira. Iha Eskritura Lia-Gregu, kuandu Paulo uza liafuan gregu neʼebé tradús nuʼudar “hanorin”, liafuan neʼe mós katak fó konsellu makaʼas maibé laʼós ho laran-hirus. (Apos 20:31; 2 Tes 3:15) Porezemplu, Paulo hatete ba ema iha Korinto: “Haʼu hakerek ida-neʼe ba imi laʼós atu hamoe imi, maibé atu hanorin imi nuʼudar haʼu-nia oan doben sira.” (1 Kor 4:14) Ida-neʼe hatudu katak razaun neʼebé nia hanorin mak domin ba ninia maluk sira.

16. Kuandu katuas sira hanorin, sira presiza hanoin nafatin kona-ba saida?

16 Katuas sira presiza hanoin nafatin katak dalan neʼebé sira hanorin ema seluk mak importante tebes. Sira hakaʼas an atu halo tuir Paulo nia ezemplu kona-ba hatudu laran-diʼak, domin, no atu ajuda ema seluk. (Lee 1 Tesalonika 2:11, 12.) Maibé, klaru katak katuas sira presiza ‘hatene loloos doutrina atu sira bele hatán [ka hanorin] loloos’.—Tito 1:5-9.

17, 18. Saida mak ita presiza hanoin-hetan kuandu katuas ida fó konsellu mai ita?

17 Klaru katak katuas sira sala-naʼin no dala ruma hatete sai buat ruma neʼebé ikusmai halo sira sente ladún diʼak. (1 Reis 8:46; Tgo 3:8) Katuas sira mós hatene katak kuandu sira fó konsellu ruma, baibain ida-neʼe halo sira-nia irmaun ka irmán sira sente laran ‘todan, la haksolok’. (Ebr 12:11) Nuneʼe, kuandu katuas ida fó konsellu ruma ba irmaun ka irmán ida, nia halo ida-neʼe hodi hanoin uluk ho didiʼak no halo orasaun kona-ba neʼe. Kuandu katuas ida fó konsellu ruma ba ita, ita hafolin duni irmaun katuas neʼe nia domin ka lae?

18 Hanoin toʼok, ita iha moras ida neʼebé susar ba doutór sira atu bele esplika ita-nia moras neʼe mak saida. Ikusmai, doutór ida hatene loloos ita-nia moras neʼe, maibé susar ba ita atu simu katak ita iha moras hanesan neʼe. Ita sei rai-odi ba doutór neʼe ka lae? Lae duni! Se nia hatete katak ita presiza hetan operasaun ruma, karik ita simu tratamentu neʼe tanba ita fiar katak ida-neʼe ba ita-nia diʼak. Maski dalan neʼebé doutór esplika ba ita halo ita sente ladún diʼak, maibé ita la husik ida-neʼe hanetik ita atu foti desizaun kona-ba tratamentu, loos ka lae? Nuneʼe mós, labele husik dalan neʼebé irmaun katuas ida fó konsellu mai ita hanetik ita atu rona ba nia. Maromak Jeová no Jesus uza sira atu fó-hatene mai ita saida mak ita bele halo atu laʼo ba oin iha lia-loos no atu hametin liután ita-nia relasaun ho Jeová.

Hafolin katuas sira

19, 20. Oinsá mak ita bele hatudu katak ita hafolin katuas sira?

19 Se ita simu prezente espesiál ida neʼebé halo ba ita deʼit, ita sei halo saida? Ita sei hatudu agradese hodi uza prezente neʼe ka lae? Liuhusi Jesus Kristu, Maromak Jeová fó “kmanek oioin” mai ita, neʼe mak katuas sira. Dalan ida atu ita hatudu ita-nia agradese ba katuas sira mak hodi rona didiʼak ba sira kuandu sira hatoʼo diskursu no hodi halo tuir buat neʼebé sira hanorin. Ita mós bele hatudu katak ita hafolin sira hodi fó komentáriu iha reuniaun sira. No mós, hodi apoia serbisu hotu neʼebé sira dirije, hanesan serbisu haklaken. Se ita hetan ona rezultadu diʼak husi konsellu ruma neʼebé katuas ida fó ba ita, diʼak atu ita fó-hatene nia. Diʼak mós atu hatudu ita-nia agradese ba katuas sira-nia família, loos ka lae? Hanoin-hetan katak atu katuas sira bele serbisu makaʼas iha kongregasaun, sira-nia família presiza hamenus tempu hamutuk ho sira.

20 Sin, ita iha razaun barak atu hatudu katak ita hafolin katuas sira neʼebé serbisu makaʼas iha ita-nia leet, neʼebé tau matan mai ita, no neʼebé hanorin ita. Loos duni, katuas sira mak “kmanek oioin” neʼebé Jeová fó mai ita ho domin!

Ita hanoin-hetan?

• Tanba razaun saida deʼit mak ema kristaun iha Tesalónika hafolin katuas sira neʼebé tau matan ba sira?

• Oinsá mak katuas sira serbisu makaʼas ba ita iha kongregasaun?

• Buat diʼak saida deʼit mak ita hetan tanba katuas sira tau matan ba ita?

• Kuandu katuas ida fó konsellu, ita presiza hanoin-hetan saida?

[Pergunta estudu nian]

[Dezeñu iha pájina 27]

Ita hafolin ka lae, dalan oioin neʼebé katuas sira tau matan ba kongregasaun?