Skip to content

Skip to table of contents

Sira hetan Mesias!

Sira hetan Mesias!

Sira hetan Mesias!

“Ami hetan ona Mesias!”—JOAO 1:41.

1. Konta toʼok kona-ba buat neʼebé akontese antes André hateten: “Ami hetan ona Mesias!”

JOÃO BAPTISTA hamriik hamutuk ho ninia dixípulu naʼin-rua. Kuandu Jesus toʼo besik nia, João hatete: “Haree bá, Maromak nia Bibi-Oan mak neʼebá!” André no dixípulu ida seluk prontu atu tuir Jesus no laʼo hamutuk ho nia ba loron tomak. Lakleur, André hetan ninia maun Simão Pedro no dehan: “Ami hetan ona Mesias!” Depois neʼe nia lori Pedro ba Jesus.—Joao 1:35-41.

2. Tanbasá mak diʼak mai ita atu estuda profesia balu tan kona-ba Mesias?

2 Nuʼudar tempu laʼo daudaun, André, Pedro, no ema seluk iha oportunidade barak atu estuda ho didiʼak Eskritura, no sira bele fiar duni katak Jesus Nazaré mak Mesias neʼebé promete nanis ona. Iha lisaun neʼe, ita sei estuda profesia balu tan kona-ba Mesias, no ida-neʼe sei hametin ita-nia fiar ba Maromak nia Liafuan no mós ba Ida neʼebé Maromak Jeová hili atu sai Mesias.

“Ó-nia Liurai sei mai”

3. Profesia saida deʼit mak sai loos kuandu Jesus tama iha Jerusalém nuʼudar liurai?

3 Mesias sei tama iha Jerusalém nuʼudar liurai. Profeta Zacarias hatete: “Sai haksolok bá, oh, Sião nia oan-feto. Hakilar lian manán nian, oh, Jerusalém nia oan-feto. Haree! Ó-nia liurai rasik laʼo ba ó. Nia ema loos, sin, Maromak salva ona nia; nia haraik-an, no saʼe kuda-burru ida.” (Zac 9:9) Ema neʼebé hakerek salmu ida hatete: “Rahun-diʼak ba Ida neʼebé mai ho Jeová nia naran.” (Sal 118:26) Jesus la arranja ema-lubun neʼe atu halo buat ruma hodi hahiʼi nia. Maibé, ema-lubun rasik mak hahiʼi Jesus ho haksolok hodi kumpre profesia neʼe. Kuandu ita lee istória neʼe, imajina toʼok se ita mós iha neʼebá no ita bele rona ema-lubun nia lian haksolok.—Lee Mateus 21:4-9.

4. Esplika toʼok oinsá mak liafuan iha Salmo 118:22, 23 sai loos?

4 Maski ema barak la simu Jesus nuʼudar Mesias, maibé nia folin liu iha Maromak nia oin. Hanesan eskritura hatete nanis ona, ema barak neʼebé lakohi fiar ‘hakribi Jesus no haree nia hanesan folin-laek’. (Isa 53:3; Mc 9:12) Maibé Maromak nia Liafuan hatete: “Fatuk neʼebé badain sira hewai nakfila fali ba fatuk-inan. Neʼe mai husi Jeová rasik.” (Sal 118:22, 23) Jesus temi liafuan neʼe kuandu nia koʼalia ba ulun-naʼin relijiaun sira neʼebé kontra nia. Apóstolu Pedro mós dehan katak liafuan neʼe sai loos iha Kristu. (Mc 12:10, 11; Apos 4:8-11) Sin, Jesus sai duni nuʼudar “fatuk-inan” ba kongregasaun kristaun. Maski ema neʼebé la fiar ba Maromak la simu Jesus, maibé nia “folin liu iha Maromak futar oin”.—1 Ped 2:4-6.

Ida faʼan nia no sira seluk husik nia!

5, 6. Profesia saida deʼit mak koʼalia kona-ba saran Mesias ba inimigu sira? Oinsá mak profesia sira-neʼe sai loos?

5 Bíblia fó sai nanis katak belun ida neʼebé iha laran aat sei saran Mesias ba inimigu sira. David hatete: “Ema neʼebé hela iha dame hamutuk ho haʼu, neʼebé haʼu tau fiar, neʼebé han haʼu-nia paun, foti ona nia ain-tuban hasoru haʼu.” (Sal 41:9) Iha tempu uluk, kuandu ema ida han paun hamutuk ho ema seluk, ida-neʼe hatudu katak sira belun diʼak. (Gên 31:54) Tan neʼe, Judas Iscariotes sai traidór duni kuandu nia saran Jesus ba inimigu sira. Kuandu Jesus koʼalia ba ninia apóstolu sira kona-ba traidór neʼe, nia temi fali David nia liafuan, hodi dehan: “Laʼós kona-ba imi hotu mak haʼu koʼalia; haʼu hatene haʼu fihir sé, maibé eskritura neʼe sei tuir loos: ‘Ema neʼebé han paun hamutuk ho haʼu foti ona nia ain-tuban hasoru haʼu.’”—Joao 13:18.

6 Traidór neʼebé faʼan Mesias sei simu osan-mutin 30, folin kiʼik neʼebé atu sosa atan ida! Mateus temi liafuan husi Zacarias 11:12, 13 atu hatudu katak ema ida sei faʼan Jesus ho folin kiʼik liu. Maibé, tanbasá mak Mateus dehan fali katak ida-neʼe mak tuir “lia neʼebé profeta Jeremias dehan”? Tanba iha Mateus nia tempu, dala ruma sira tau livru profeta sira hamutuk, inklui mós livru Zacarias, no sira tau ulukliu livru Jeremias no bolu livru hotu neʼe nuʼudar livru Jeremias. (Kompara ho Lc 24:44.) Judas simu osan neʼe, maibé nia nunka uza no soe deʼit osan neʼe iha templu, depois nia oho an.—Mt 26:14-16; 27:3-10.

7. Oinsá mak Zacarias 13:7 sai loos?

7 Mesias nia dixípulu sira sei halai husik hela nia. Profeta Zacarias hatete: “Baku bibi-atan no husik nia bibi sira halai namkari.” (Zac 13:7) Iha loron 14, fulan-Nisan, tinan 33, Jesus dehan ba ninia dixípulu sira: “Kalan neʼe imi laran la metin iha haʼu, basá hakerek nanis ona: ‘Haʼu sei baku bibi-atan, bibi sira luhan nian sei namkari.’” Ida-neʼe akontese duni, tanba Mateus dehan katak “eskolante sira hotu husik [Jesus] hodi halai lakon”.—Mt 26:31, 56.

Ema sei duun matak no baku nia

8. Oinsá mak Isaías 53:8 sai loos?

8 Ema lori Jesus ba tribunál no fó kastigu-mate ba nia. (Lee Isaías 53:8. *) Iha dadeer-saan loron 14, fulan-Nisan, ema-boot sira hotu husi tribunál Sinédriu halibur hamutuk, futu Jesus, no lori nia ba governadór Roma, naran Pôncio Pilatos. Pilatos husu pergunta barak ba Jesus, no nia haree katak Jesus la halo sala ida. Maibé, kuandu Pilatos husu ema-lubun boot atu husik sai Jesus, sira hakilar ho lian makaʼas: “Hedi nia ba krús [“ai-riin”, MF]!” No sira husu Pilatos atu husik sai kriminozu ida naran Barrabás. Hodi halo ema-lubun boot neʼe haksolok, Pilatos husik sai Barrabás. Depois neʼe nia haruka ema atu baku Jesus no hedi nia ba ai-riin.—Mc 15:1-15.

9. Oinsá mak Salmo 35:11 sai loos?

9 Sasin bosok sira kontra hasoru Mesias. David hatete: “Sasin laran-aat sira komesa mosu, buat neʼebé haʼu la hatene, sira husu mai haʼu.” (Sal 35:11) Liafuan neʼe sai loos kuandu “amlulik boot sira no Sinédriu tomak buka lia-sasin bosok hasoru Jesus atubele saran nia ba mate”. (Mt 26:59) Tuir loloos, “ema barak foti lia-bosok hasoru nia maibé sira-nia lia-sasin la tuir malu”. (Mc 14:56) Tanba sira hakarak deʼit atu oho Jesus, inimigu sira-neʼe la hanoin se liafuan husi sasin sira-neʼe mak loos ka lae.

10. Esplika toʼok oinsá mak Isaías 53:7 sai loos.

10 Mesias sei nonook deʼit kuandu ema duun matak nia. Isaías hatete: “Ema hanehan nia, no nia husik nia an hetan terus; maibé nia la loke nia ibun. Ema lori nia hanesan bibi neʼebé ema atu oho; no hanesan bibi-inan neʼebé nonook deʼit kuandu ema koir nia fulun, nia mós sei la loke nia ibun.” (Isa 53:7) Kuandu “amlulik boot sira ho katuas sira duun nia, nia la hatán buat ida”. Pilatos dehan ba nia: “Ó la rona buat hotu neʼebé sira hasasin hasoru ó?” Maski nuneʼe, Jesus “la hatán buat ida, [hodi] halo emboot hakfodak tebetebes”. (Mt 27:12-14) Jesus la selu aat ba sira neʼebé duun matak nia.—Rom 12:17-21; 1 Ped 2:23.

11. Saida mak akontese hodi kumpre Isaías 50:6 no Miquéias 5:1?

11 Isaías fó sai nanis katak ema sei baku Mesias. Nia dehan: “Haʼu husik haʼu-nia kotuk ba ema sira neʼebé baku haʼu, no haʼu-nia hasan ba sira neʼebé fokit fulun. Haʼu la subar haʼu-nia oin kuandu ema hamoe no tafui kabeen ba haʼu.” (Isa 50:6) Miquéias mós dehan: “Ho ai-tonka, sira sei baku Israel nia juis nia hasan.” (Miq 5:1) Hodi hatudu katak liafuan sira-neʼe sai loos, Evanjellu Marcos hatete: “Sira balun hahú tafui ba nia, taka nia oin ho hena no basa nia dehan: ‘Siʼik toʼok!’ Atan sira mós basa nia.” Marcos mós dehan katak soldadu sira “baku nia ulun ho fafulu ida, tafui ba nia, no hakneʼak iha nia oin hodi [finje] hanaʼi nia”. (Mc 14:65; 15:19) Tuir loloos, sira la iha razaun ida atu trata Jesus hanesan neʼe.

Laran-metin toʼo mate

12. Oinsá mak Salmo 22:16 no Isaías 53:12 sai loos ba Jesus?

12 Profesia fó sai kona-ba oinsá Mesias atu mate. David koʼalia kona-ba neʼe hodi hatete: “Grupu ema aat sira rasik hakbesik haleʼu haʼu. Hanesan leaun, sira ataka haʼu-nia liman no haʼu-nia ain.” (Sal 22:16) Ema neʼebé lee Bíblia hatene katak liafuan neʼe sai loos duni. Marcos hakerek: “Sira hedi nia ba krús [“ai-riin”, MF] iha tuku sia dadeer.” (Mc 15:25) Iha mós profesia ida tan neʼebé hatete katak Jesus sei mate hamutuk ho ema aat sira. Isaías fó sai katak “nia fakar nia moris ba mate, no ema sura nia hamutuk ho ema aat sira”. (Isa 53:12) Ida-neʼe sai loos kuandu sira hedi Jesus iha ai-riin hamutuk ho “ema naʼok-teen rua, ida iha sorin loos, ida iha sorin karuk”.—Mt 27:38.

13. Oinsá mak Salmo 22:7, 8 sai loos ba Jesus?

13 David hatete nanis katak ema sei koʼalia aat Mesias. (Lee Salmo 22:7, 8. *) Ema koʼalia aat Jesus kuandu nia hetan terus boot iha ai-riin. Mateus hatete: “Sira neʼebé liu daudaun, hateten aat nia, doko ulun dehan: ‘Ó neʼebé sobu templu no harii fali nia iha loron tolu nia laran, soi ó-nia an bá! Ó Maromak nia Oan karik, tun husi krús [“ai-riin”, MF] bá!’” Amlulik boot no eskriba sira ho katuas sira mós hamoe nia hodi dehan: “Nia soi ema seluk, maibé la bele soi nia an rasik! Nia liurai Israel nian, tun lai husi krús [“ai-riin”, MF], hafoin ita sei fiar nia! Nia tau laran-metin ba Maromak: Maromak hakarak karik, husik Maromak soi nia, basá nia dehan: ‘Haʼu Maromak nia Oan.’” (Mt 27:39-43) Maski ema halo aat ba Jesus, maibé nia tahan ho aten-brani. Nia hatudu ezemplu diʼak tebes mai ita!

14, 15. Oinsá mak profesia kona-ba Mesias nia hatais no kona-ba tua-siin sai loos?

14 Ema sei koko sorte atu fahe Mesias nia roupa. Ema neʼebé hakerek salmu ida hatete: “Sira fahe ba malu haʼu-nia hatais, no sira koko sorte kona-ba haʼu-nia roupa.” (Sal 22:18) Liafuan neʼe sai loos kuandu soldadu Roma sira hedi tiha Jesus iha ai-riin, “sira fahe ba malu nia hatais sira hodi koko sorte”.—Mt 27:35; lee Joao 19:23, 24.

15 Ema sei fó ba Mesias tua-siin no naʼan-horun. Livru Salmos hatete: “Kona-ba hahán, sira fó ba haʼu ai-horis neʼebé venenu no kuandu haʼu hamrook sira koko atu fó tua-siin ba haʼu.” (Sal 69:21) Mateus dehan: “Sira fó tua kahur naʼan-horun ba nia; maibé koko tiha, nia lakohi hemu.” Depois, “sira ida halai kedas, hola esponja neʼebé habokon iha tua-siin, tau iha fafulu ida hodi fó-hemu nia”.—Mt 27:34, 48.

16. Esplika toʼok oinsá mak liafuan iha Salmo 22:1 sai loos.

16 Sei haree hanesan Maromak husik ona Mesias. (Lee Salmo 22:1. *) Hodi tuir profesia neʼe, “iha tuku tolu loraik, Jesus hakilar ho lia makaʼas, ‘Eloi, Eloi, lama sabachtani?’ katak, ‘Haʼu-nia Maromak, haʼu-nia Maromak, tansá Ita husik haʼu mesak?’” (Mc 15:34) Jesus nia liafuan neʼe la hatudu katak nia lakon ona ninia fiar ba ninia Aman iha lalehan. Maibé iha momentu neʼebá, Maromak la proteje tan Jesus husi inimigu sira. Ida-neʼe fó Jesus oportunidade atu hatudu nia laran-metin iha dalan neʼebé kompletu. Kuandu Jesus hakilar hanesan neʼe, nia kumpre liafuan iha Salmo 22:1.

17. Oinsá mak Zacarias 12:10 no Salmo 34:20 sai loos?

17 Ema sei sona Mesias, maibé sira sei la hatohar ninia ruin. Ema iha Jerusalém sei “hateke ba Ida neʼebé sira sona”. (Zac 12:10) Salmo 34:20 mós hatete: “[Maromak] tau matan ba ema neʼe nia ruin hotu; ida mós la tohar.” Apóstolu João hatudu katak liafuan neʼe sai loos hodi dehan: “Soldadu ida sona borus [Jesus] nia sorin ho diman no bee kahur ho raan suli sai. Ema neʼebé haree buat neʼe [katak João], nia rasik mak fó sasin; nia lia-sasin loos tebes . . . Buat sira-neʼe mosu duni atu tuir eskritura: ‘Nia ruin ida mós ema sei la hatohar.’ Eskritura seluk tan dehan: ‘Sira sei fihir ema neʼebé sira sona borus.’”—Joao 19:33-37.

18. Oinsá mak Jesus hakoi hamutuk ho ema riku?

18 Ema sei hakoi Mesias iha ema riku nia rate. (Lee Isaías 53:9. *) Livru Mateus dehan katak iha lokraik iha loron 14, fulan-Nisan, “ema riku ida husi Arimateia, naran José” bá koʼalia ho Pilatos hodi husu Jesus nia isin no Pilatos fó lisensa ba nia. Livru neʼe hatutan tan: “Simu tiha isin neʼe, José falun nia iha lensól moos ida, hodi tau nia iha ninia rate foun ida neʼebé nia keʼe tiha iha fatuk. Hafoin nia duir netik fatuk boot iha rate ibun hodi bá tiha.”—Mt 27:57-60.

Hahiʼi Liurai Mesias!

19. Oinsá mak liafuan iha Salmo 16:10 sai loos?

19 Mesias sei moris hiʼas fali. David hakerek: “Ita [Jeová] sei la husik haʼu iha rate.” (Sal 16:10) Hanoin toʼok kona-ba feto sira neʼebé hakfodak tebes kuandu sira toʼo Jesus nia rate. Sira hasoru anju ida, neʼebé hateten ba sira: “Imi keta taʼuk. Imi buka Jesus Nazaré neʼebé ema hedi iha krús [“ai-riin”, MF]? Nia moris hiʼas ona; nia la iha neʼe. Haree ba fatin neʼebé sira tau nia.” (Mc 16:6) Depois neʼe, apóstolu Pedro hateten ba ema-lubun iha Jerusalém iha loron Pentekostes 33 hodi dehan: “[David] haree nanis ona, hodi koʼalia tiha kona-ba Mesias nia moris-hiʼas: katak nia sei la husik hela iha matebian sira-nia horik-fatin ka nia isin sei sai dodok.” (Apos 2:29-31) Maromak la husik nia Oan doben nia isin sai dodok iha rate. Laʼós neʼe deʼit, Maromak mós halo nia moris fali nuʼudar espíritu!—1 Ped 3:18.

20. Saida deʼit mak Bíblia hatete kona-ba Mesias nia ukun?

20 Maromak dehan sai katak Jesus mak ninia Oan. (Lee Salmo 2:7; * Mateus 3:17.) Liután neʼe, kuandu Jesus tama iha Jerusalém, ema-lubun hahiʼi Jesus no simu ninia Ukun ho laran-haksolok. Ohin loron ita mós kontente atu koʼalia kona-ba Jesus no ninia ukun. (Mc 11:7-10) Lakleur tan, Kristu sei halakon ninia inimigu sira tuir ‘lia-loos, haraik-an no justisa’. (Sal 2:8, 9; 45:1-6) Ninia ukun sei lori dame no moris diʼak iha mundu tomak. (Sal 72:1, 3, 12, 16; Isa 9:6, 7) Jeová nia Oan doben, Jesus Kristu, ukun daudaun nuʼudar Liurai Mesias iha lalehan. Ita kontente tebes atu haklaken lia-loos kona-ba buat sira-neʼe nuʼudar Testemuña ba Jeová!

[Nota–rodapé]

^ par. 8 Isaías 53:8: “Tanba terus no tesi-lia, ema lori nia bá. No sé mak sei interese atu hatene kona-ba ninia jerasaun? Tanba sira hakotu nia husi rai ema moris nian. Tanba haʼu-nia povu nia sala, nia hetan terus.”

^ par. 13 Salmo 22:7: “Kona-ba sira hotu neʼebé haree haʼu, sira hamnasa haʼu; sira nafatin loke sira-nia ibun boot, sira nafatin doko sira-nia ulun: 8 ‘Nia entrega an ba Jeová. Husik Nia mak salva nia! Husik nia mak halo nia livre, tanba nia haksolok ba nia!’”

^ par. 16 Salmo 22:1: “Haʼu-nia Maromak, haʼu-nia Maromak, tansá Ita husik haʼu? Tanbasá Ita dook atu salva haʼu, husi haʼu-nia liafuan halerik?”

^ par. 18 Isaías 53:9: “Nia sei halo ninia hakoi-fatin hamutuk ho ema aat sira no hamutuk ho ema riku sira kuandu nia mate, maski nia la halo violénsia ida no la iha lia-bosok iha ninia ibun.”

^ par. 20 Salmo 2:7: “Husik haʼu fó-hatene Jeová nia liafuan; nia hatete ba haʼu: ‘Ó mak haʼu-nia oan; ohin, haʼu sai ona ó-nia aman.’”

Oinsá Ita hatán?

• Oinsá mak liafuan neʼebé hatete nanis sai loos kona-ba ema sei faʼan Jesus no sira seluk husik nia?

• Oinsá mak profesia sira kona-ba Jesus nia mate sai loos?

• Tanbasá Ita fiar katak Jesus mak Mesias neʼebé promete nanis ona?

[Pergunta estudu nian]

[Dezeñu iha pájina 13]

Profesia saida mak sai loos kuandu Jesus tama Jerusalém nuʼudar liurai?

[Dezeñu iha pájina 15]

Jesus mate atu kasu ita-nia sala, maibé agora nia ukun nuʼudar Liurai Mesias