Vai ir jāmaksā nodokļi?

RETI KURAM patīk maksāt nodokļus. Daudzi uzskata, ka nauda, ko viņi samaksā nodokļos, tiek tērēta nelietderīgi, izšķērdēta vai nonāk negodīgu ļaužu kabatās. Savukārt citi iebilst pret nodokļu maksāšanu morālu apsvērumu dēļ. Paskaidrojot, kāpēc viņi ir nolēmuši nemaksāt nodokļus, kādas Tuvo Austrumu pilsētas iedzīvotāji paziņoja: ”Mēs nemaksāsim par lodēm, kas nogalina mūsu bērnus.”

Šāda nostāja nav nekas jauns. Tamlīdzīgus uzskatus ir pauduši cilvēki dažādās zemēs. Ievērojamais indiešu politiskais darbinieks Mohandass Gandijs par savu sirdsapziņas diktēto pārliecību sacīja: ”Tas, kurš tieši vai netieši atbalsta valsti, kas balstās uz militāru spēku, ir līdzvainīgs grēkā. Katrs cilvēks, jauns vai vecs, piedalās grēkā, maksādams nodokļus, lai uzturētu tādu valsti.”

Arī 19. gadsimta filozofs Henrijs Deivids Toro ar morāliem apsvērumiem pamatoja savu lēmumu nemaksāt nodokļus, jo daļa šo līdzekļu tiek tērēti karam. Viņš jautāja: ”Vai pilsonis kaut uz brīdi, kaut vai vismazākajā mērā, drīkst nodot savu sirdsapziņu likumdošanas varā? Kāpēc tad katram cilvēkam vispār ir sirdsapziņa?”

Kristiešiem ir jādomā par šo jautājumu, jo Bībelē ir skaidri pateikts, ka viņiem visās jomās ir jāsaglabā tīra sirdsapziņa. (2. Timotejam 1:3.) Tomēr Bībelē ir arī atzīts, ka valstij ir tiesības iekasēt nodokļus. Tajā ir rakstīts: ”Lai ikviena dvēsele pakļaujas augstākajām varām [cilvēku valdībām], jo nav varas, kas nebūtu no Dieva, un esošās varas katru savā vietā ir nolicis Dievs. [..] Tātad pakļauties vajag ne tikai šo dusmu dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ. Tāpēc jūs arī maksājat nodokļus, jo tie, kas valda, ir Dieva kalpotāji, kas pastāvīgi pilda savus pienākumus. Dodiet katram, kas tam pienākas: kam pienākas nodokļi — nodokļus.” (Romiešiem 13:1, 5—7.)

Tāpēc pirmā gadsimta kristieši godprātīgi maksāja nodokļus, kaut arī liela daļa no šīs naudas tika izmantota armijas uzturēšanai — mērķim, ko viņi neatbalstīja. Tāpat rīkojas Jehovas liecinieki mūsdienās. * Kāpēc viņi tā dara? Vai kristietim jāignorē sava sirdsapziņa, kad ir jāmaksā nodokļi?

Nodokļi un sirdsapziņa

Ir zīmīgi, ka pirmajā gadsimtā daļa nodokļu naudas tika izmantota militāriem mērķiem, bet kristiešiem tik un tā bija dots norādījums maksāt nodokļus, kaut gan vēlākos laikos tādi cilvēki kā Gandijs un Toro uzskatīja, ka viņi nevar ar tīru sirdsapziņu to darīt.

Pievērsiet uzmanību, ka kristieši paklausīja pavēlei, kas lasāma Vēstulē romiešiem, 13. nodaļā, ne tikai tāpēc, lai izvairītos no soda, bet arī ”sirdsapziņas dēļ”. (Romiešiem  13:5.) Kristieša sirdsapziņa viņam liek maksāt nodokļus, pat ja šo naudu izmanto arī tādiem mērķiem, kurus viņš neatbalsta. Lai izprastu šo šķietamo pretrunu, ir jāņem vērā kāds nozīmīgs fakts par mūsu sirdsapziņu — iekšējo balsi, kas mums saka, vai mūsu rīcība ir pareiza vai ne.

Kā rakstīja Toro, katram ir šāda iekšēja balss, taču tas vēl nenozīmē, ka tā vienmēr ir nekļūdīga. Lai mēs būtu patīkami Dievam, mūsu sirdsapziņai ir jāsaskan ar viņa morāles normām. Bieži vien mums ir jāmaina savas domas un viedoklis, lai saskaņotu tos ar Dieva domām, jo viņa domas ir daudz augstākas par mūsējām. (Psalms 19:8.) Tāpēc mums ir jācenšas saprast, kāds ir Dieva viedoklis par cilvēku valdībām.

Apustulis Pāvils cilvēku varas nosauca par ”Dieva kalpotājām”. (Romiešiem 13:6.) Tā viņš norādīja uz to, ka valsts varas struktūras nodrošina kārtību un sniedz vērtīgus pakalpojumus sabiedrībai. Pat viskorumpētākajās valstīs parasti tiek nodrošināts pasta, valsts izglītības iestāžu, ugunsdzēsības dienesta un likumsargu darbs. Kaut arī Dievs labi zina visus cilvēku izveidoto valdību trūkumus, viņš uz kādu laiku ir pieļāvis, ka tās pastāv un valda pār cilvēkiem, un Dievs prasa no saviem kalpiem, lai tie maksātu nodokļus aiz cieņas pret šo viņa noteikto kārtību.

Tomēr Dievs neļaus cilvēkiem valdīt vienmēr. Viņš ir paredzējis nomainīt cilvēku valdības ar savu debesu valstību un galu galā izlabot visu ļaunumu, ko daudzu gadsimtu garumā ir nodarījusi cilvēku valdīšana. (Daniēla 2:44; Mateja 6:10.) Bet Dievs kristiešiem nav atļāvis iesaistīties pilsoniskās nepakļaušanās akcijās, piemēram, atteikties maksāt nodokļus.

Bet ja nu kādam, tāpat kā Gandijam, joprojām šķiet, ka ir grēks maksāt nodokļus, kas var tikt izmantoti karam? No cilvēciskā viedokļa tā varētu likties. Taču atcerēsimies, ka Dievs ir daudz augstāks par cilvēkiem un labāk izprot jebkuru situāciju, tieši tāpat kā cilvēks, kas stāv augstākā vietā, labāk pārredz apkārtni. Ja dziļi to pārdomāsim, mums būs vieglāk pieskaņot savas domas Dieva viedoklim. Ar pravieša Jesajas starpniecību Dievs sacīja: ”Par cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir mani ceļi pār jūsu ceļiem un manas domas pār jūsu domām.” (Jesajas 55:8, 9.)

Absolūta vara?

Lai gan Bībelē ir noteikts, ka ir jāmaksā nodokļi, tas nenozīmē, ka cilvēku valdībām ir tiesības uz absolūtu varu. Jēzus mācīja, ka vara, ko Dievs tām ir devis, ir ierobežota. Kad Jēzum vaicāja, vai no Dieva viedokļa ir pareizi maksāt nodokļus Romas valstij, Jēzus teica plaši pazīstamos vārdus: ”Dodiet ķeizaram to, kas pienākas ķeizaram, bet Dievam to, kas pienākas Dievam.” (Marka 12:13—17.)

Valsts — ko simboliski attēlo ”ķeizars” — izlaiž naudu un kaut kādā mērā nosaka tās vērtību, tāpēc no Dieva viedokļa valdības drīkst pieprasīt, lai daļa naudas tām tiktu atmaksāta  nodokļu veidā. Taču Jēzus uzsvēra, ka nevienai cilvēku izveidotai struktūrai nav tiesību uz ”to, kas pienākas Dievam,” — uz mūsu dzīvību un pielūgsmi. Ja cilvēku likumi un prasības nonāk pretrunā ar Dieva likumiem, kristiešiem ”pirmām kārtām jāklausa Dievam, nevis cilvēkiem”. (Apustuļu darbi 5:29.)

Kristiešiem var nepatikt tas, kā valdība rīkojas ar nodokļu naudu, bet viņi nemēģina ietekmēt vai kavēt valdības darbību, pretojoties tai vai atsakoties maksāt nodokļus. Tāda rīcība liecinātu, ka viņiem trūkst paļāvības uz Dieva solījumu atrisināt cilvēces problēmas. Kristieši pacietīgi gaida, kad Dieva noteiktajā laikā notikumos uz zemes iejauksies Dieva valstība, kuras valdnieks, Dieva Dēls Jēzus, teica: ”Mana valstība nepieder pie šīs pasaules.” (Jāņa 18:36.)

Kāpēc ir vērts paklausīt Bībeles mācībām

Paklausīdami tam, kas Bībelē ir teikts par nodokļu maksāšanu, mēs paši būsim ieguvēji. Mums nebūs jādzīvo bailēs, ka mūs pieķers un sodīs par likuma pārkāpšanu. (Romiešiem 13:3—5.) Vēl svarīgāk ir tas, ka mēs saglabāsim tīru sirdsapziņu Dieva priekšā un darīsim viņam godu ar savu krietno rīcību. Pat ja finansiālā ziņā mēs kaut ko zaudēsim salīdzinājumā ar tiem, kas izvairās no nodokļu maksāšanas, mēs varam būt droši, ka Dievs turēs savu solījumu gādāt par saviem uzticīgajiem kalpiem. Dāvids Bībelē rakstīja: ”Es biju jauns un kļuvu vecs, bet nekad es neredzēju taisno atstātu nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi.” (Psalms 37:25.)

Turklāt sapratne, kāpēc Bībelē ir pavēlēts maksāt nodokļus, un paklausība šai pavēlei mums ļauj iegūt sirdsmieru. Dievs neprasa no mums atbildību par visu, ko valdība dara ar iekasētajiem nodokļiem, tāpat kā īrnieks nav atbildīgs par to, ko namīpašnieks dara ar saņemto īres naudu. Kāds vīrietis, kuru sauc Stelvio, pirms viņš sāka mācīties Bībeli, gadiem ilgi bija pūlējies panākt politiskas izmaiņas Dienvideiropas zemē, kur viņš dzīvoja. Paskaidrodams, kāpēc viņš atmeta šo mērķi, Stelvio sacīja: ”Es sapratu, ka cilvēks nespēj nodibināt pasaulē taisnību, mieru un brālību. Vienīgi Dieva valstība ir spējīga izveidot jaunu, labāku sabiedrību.”

Ja jūs, tāpat kā Stelvio, uzticīgi dosiet ”Dievam to, kas pienākas Dievam”, arī jūs varēsiet ar paļāvību raudzīties nākotnē un pieredzēt laiku, kad Dievs liks taisnīgai valdībai valdīt pār zemi un izlabos visu ļaunumu un netaisnību, ko ir izraisījusi cilvēku valdīšana.

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 22. lpp.]

Mums ir jāsaskaņo savs viedoklis ar Dieva domām, jo viņa domas ir daudz augstākas par mūsējām

[Izceltais teksts 23. lpp.]

Godprātīgi maksājot nodokļus, kristieši saglabā tīru sirdsapziņu Dieva priekšā un apliecina paļāvību, ka Dievs gādās par viņu vajadzībām

[Attēli 22. lpp.]

”Dodiet ķeizaram to, kas pienākas ķeizaram, bet Dievam to, kas pienākas Dievam”

[Norāde par autortiesībām]

Copyright British Museum