Vīrs pēc Jehovas sirdsprāta

AR KO jums saistās Dieva kalpa Dāvida vārds? Varbūt jums nāk prātā, kā Dāvids uzveica filistiešu milzi Goliātu? Vai arī jūs iedomājaties, kā Dāvidam nācās bēgt no ķēniņa Saula? Varbūt jūs atceraties, kā Dāvids grēkoja ar Batsebu un kādas ciešanas viņš tāpēc pieredzēja? Bet varbūt jums nāk prātā Dieva iedvesmotās Dāvida dziesmas, kas Bībelē ir lasāmas Psalmu grāmatā?

Dāvida dzīve bija notikumiem bagāta — viņš saņēma daudz godpilnu uzdevumu no Jehovas, pieredzēja gan lielu prieku, gan dziļas bēdas. Tomēr pirmām kārtām Dāvids ir pelnījis mūsu uzmanību tāpēc, ka viņš kļuva par ”vīru, kas ir pēc Viņa [Jehovas] sirds prāta”, kā par Dāvidu pravietiski teica Samuēls. (1. Samuēla 13:14.)

Samuēla pravietojums piepildījās, kad Dāvids vēl bija pavisam jauns. Vai jūs gribētu, lai jūs varētu saukt par cilvēku, kas ir pēc Dieva Jehovas sirdsprāta? Kas Dāvidam jau zēna gados un agrā jaunībā palīdzēja kļūt par šādu cilvēku, un ko mēs no viņa varam mācīties?

Ģimene un nodarbošanās

Dāvida tēvs Isajs, Rutes un Boāsa mazdēls, pēc visa spriežot, bija dievbijīgs cilvēks. Dāvidam, viņa septiņiem brāļiem un divām māsām Isajs jau no bērnības mācīja Mozus bauslību. Kādā no psalmiem Dāvids sevi  sauc par Jehovas ”kalpones dēlu”. (Psalms 86:16.) No šiem vārdiem daži ir secinājuši, ka arī Dāvida māte, kas Bībelē nav nosaukta vārdā, ir palīdzējusi dēlam veidot stipru ticību. Kā rakstīja kāds biblists, ”visticamāk, tieši no viņas dēls pirmo reizi dzirdēja par brīnumainajiem darbiem, ko Dievs pagātnē bija paveicis savas tautas labā”, arī stāstu par Ruti un Boāsu.

Bībeles lappusēs mēs ar Dāvidu iepazīstamies, kad viņš vēl ir zēns, kas gana sava tēva aitas. Dāvids droši vien daudzas dienas un naktis vienatnē pavadīja ganībās zem klajām debesīm.

Dāvida ģimene dzīvoja Betlēmē, nelielā Jūdejas pilsētiņā, kas atradās kalnainā apvidū. Akmeņainie labības lauki Betlēmes apkārtnē deva bagātas ražas. Lēzenās kalnu nogāzes un ielejas rotāja augļu un vīna dārzi un olīvu audzes. Par ganībām tolaik acīmredzot izmantoja neapstrādātās zemes augstāk kalnos. Tālāk pletās Jūdas tuksnesis.

Gana darbs nozīmēja, ka laiku pa laikam Dāvids saskārās ar briesmām. Gadījās, ka ganāmpulkam uzbruka lauva vai lācis un mēģināja aiznest kādu aitu. * Drosmīgais ganu zēns devās vajāt plēsējus, nogalināja tos un izglāba aitas ”no viņu rīkles”. (1. Samuēla 17:34—36.) Iespējams, tieši šajā laikā Dāvids iemācījās veikli rīkoties ar lingu. Viņa dzimtā pilsēta nebija tālu no Benjamīna cilts teritorijas. Šīs cilts vīri prata mest akmeņus ”ar lingu uz mata, ka tie negāja garām”. Dāvida roka bija tikpat trāpīga. (Soģu 20:14—16; 1. Samuēla 17:49.)

Vērtīgi izmantots laiks

Ganot aitas, laiks lielākoties ritēja rāmā vientulībā, bet Dāvids nepieļāva, ka viņam  uzmāktos garlaicība. Viņš izmantoja daudzās iespējas netraucēti gremdēties pārdomās. Diezgan droši var teikt, ka Dāvida psalmos bieži atspoguļojas pārdomas, kurām viņš nodevās jaunībā. Varbūt tieši šajos vienatnes brīžos Dāvids prātoja par cilvēka vietu pasaulē un par brīnumainajiem debess spīdekļiem — sauli, mēnesi un zvaigznēm, Jehovas ”roku darbu”. Varbūt Betlēmes apkaimes laukos viņš domāja par auglīgo zemi, par aitām un vēršiem, par putniem un ”lauku zvēriem”. (Psalms 8:4—10; 19:2—7.)

Dāvida pieredze gana darbā noteikti palīdzēja viņam labāk izprast, cik maigi Jehova rūpējas par saviem uzticīgajiem kalpiem. Dāvids dziedāja: ”Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka. Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens. [..] Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.” (Psalms 23:1, 2, 4.)

Varbūt jūs jautājat: ”Kāds tam sakars ar mani?” Padomājiet: kāpēc Dāvids bija tuvs Jehovam, un kāpēc viņu varēja saukt par vīru pēc Jehovas sirdsprāta? Viens no iemesliem bija tas, ka Dāvids dziļi un nopietni pārdomāja Jehovas darbus un savas attiecības ar viņu. Vai to pašu var teikt par jums?

Vai esat kādreiz pieredzējis, ka, rūpīgi vērojot un pārdomājot kādu radītās pasaules brīnumu, jūsos mostas vēlēšanās slavēt Radītāju? Vai esat izjutis, ka sirdi pilda mīlestība pret Jehovu, kad jūs saskatāt Jehovas īpašības, kas izpaužas tajā, kā viņš izturas pret cilvēkiem? Lai tas būtu iespējams, jums ir jāatvēl laiks, lai lūgtu Jehovu un nesteidzīgi pārdomātu viņa Svētos Rakstus un viņa radīto. Šādas pārdomas palīdz tuvu iepazīt Jehovu un viņu iemīlēt. Tas ir iespējams visiem — kā veciem, tā jauniem. Dāvids acīmredzot jau agrīnā vecumā bija izveidojis tuvas attiecības ar Jehovu. Pēc kā to var spriest?

Dāvids tiek svaidīts

Kad izrādījās, ka ķēniņš Sauls nav cienīgs vadīt Dieva tautu, Jehova teica pravietim Samuēlam: ”Cik ilgi tu būsi noskumis par Saulu, ka Es esmu to atmetis, lai viņš vairs ilgāk nebūtu ķēniņš pār Israēlu? Pildi savu ragu ar eļļu un sataisies ceļam; Es tevi sūtīšu pie Isaja, šī betlēmieša, jo no viņa dēliem Es esmu izraudzījis sev ķēniņu.” (1. Samuēla 16:1.)

Samuēls devās uz Betlēmi un lika Isajam ataicināt dēlus. Kurš no tiem Samuēlam bija jāsvaida par ķēniņu? Ieraudzījis izskatīgo Ēliābu, Isaja vecāko dēlu, Samuēls nodomāja, kas tas noteikti būs īstais, bet Jehova pravietim  sacīja: ”Neskaties uz viņa ārējo izskatu nedz uz viņa garumu, nedz uz viņa augumu: viņu Es neesmu izraudzījis, jo Dievs neskatās tā, kā redz cilvēki; cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet tas Kungs uzlūko sirdi.” Tāpat Jehova noraidīja arī Abinadabu, Šamu un četrus pārējos brāļus. ”Tad Samuēls jautāja Isajam: ”Vai visi jaunekļi ir še bijuši?” Un viņš sacīja: ”Vēl tikai ir atlicies pats jaunākais, bet tas ir avju gans.”” (1. Samuēla 16:7, 11.)

Cik var noprast no Isaja atbildes, viņam likās, ka Dāvids jau nu gan nevar būt tas, kuru Samuēls meklē. Kā pašam jaunākajam un nenozīmīgākajam ģimenes loceklim viņam bija uzdots ganīt aitas. Tomēr Dievs bija izraudzījies tieši viņu. Jehova redz, kāda ir cilvēka sirds, un šajā jauneklī viņš bija saskatījis kaut ko ļoti vērtīgu. Tāpēc, kad Isajs bija aizsūtījis pēc Dāvida, Jehova Samuēlam teica: ”Celies! Svaidi to, jo tas ir viņš!” ”Tad Samuēls ņēma savu eļļas ragu, un viņš to svaidīja viņa brāļu vidū. Un tā Kunga Gars nāca ar spēku pār Dāvidu, no šīs dienas sākot, un palika arī turpmāk viņā.” (1. Samuēla 16:12, 13.)

Bībelē nav minēts, cik vecs tobrīd bija Dāvids, bet tajā ir stāstīts, ka pēc kāda laika trīs vecākie brāļi, Ēliābs, Abinadabs un Šama, kalpoja Saula karaspēkā. Iespējams, pieci pārējie Isaja dēli tam vēl bija par jaunu. Varbūt nevienam no viņiem vēl nebija 20 gadu, kas bija vecums, kuru sasniedzot izraēliešu vīrieši kļuva derīgi militārajam dienestam. (4. Mozus 1:3; 1. Samuēla 17:13.) Katrā ziņā Dāvids vēl bija ļoti jauns, kad Jehova viņu izvēlējās. Tomēr viņš jau bija garīgi noskaņots cilvēks. Pārdomādams visu, ko viņš zināja par Dievu, Dāvids bija attīstījis tuvas attiecības ar viņu.

Arī mūsdienu jauniešiem būtu jāseko Dāvida paraugam. Vecāki, vai jūs mudināt savus bērnus pārdomāt garīgus jautājumus, iepazīt un augstu novērtēt Dieva radīto un pētīt, kas Bībelē ir teikts par Radītāju? (5. Mozus 6:4—9.) Jaunieši, vai jūs darāt to paši pēc savas iniciatīvas? Tādas bībeliskas publikācijas kā žurnāli Sargtornis un Atmostieties! * ir domāti, lai jums palīdzētu.

Apdāvināts mūziķis

Dāvida psalmu vārdi daudz ko pavēstī par laiku, kad viņš ganīja tēva aitas, un droši vien to pašu varētu teikt par viņa sacerēto mūziku. Neviena no oriģinālajām psalmu melodijām gan nav saglabājusies līdz mūsu dienām, bet ir zināms, ka Dāvids bija apdāvināts mūziķis. Tieši muzikālo dotību dēļ viņu uzaicināja kalpot ķēniņam Saulam un priecēt valdnieku ar savu meistarīgo arfas spēli. (1. Samuēla 16:18—23.) *

Kur un kad Dāvids izkopa savas spējas? Visticamāk, tas notika dienās, kuras viņš pavadīja ganībās, rūpēdamies par aitu ganāmpulku. Ņemot vērā, ka Dāvida dievbijības un stiprās ticības dēļ Jehova viņu ievēroja un izraudzījās īpašam uzdevumam, nav šaubu, ka Dāvids jau zēna gados dziedāja izjustas pateicības un slavas dziesmas savam Dievam.

Kā Dāvida dzīve ritēja turpmāk — tas jau ir cits stāsts. Bet kāda psalma vārdos, kuros varbūt atspoguļojas Dāvida zēna gadu pieredze Betlēmes apkaimes laukos, izpaužas gars, kas Dāvidam bija raksturīgs visu mūžu. Šajā psalmā Dāvids dziedāja Jehovam: ”Es pieminu senos laikus, es atceros visu Tavu darbu un pārdomāju visu, ko Tava roka darījusi.” (Psalms 143:5.) Siltums, kas staro no šī un daudziem citiem Dāvida psalmiem, ir spēka avots visiem, kas vēlas būt pēc Jehovas sirdsprāta.

[Zemsvītras piezīmes]