Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Tēva un dēla attiecības. Kā tās stiprināt?

Tēva un dēla attiecības. Kā tās stiprināt?

Tēva un dēla attiecības. Kā tās stiprināt?

”TĒT, kā tu to visu zini?” Vai arī jūsu puika jūs kādreiz ir pārsteidzis ar šādu jautājumu? Vai tajā brīdī nejutāties lepns par to, ka esat tēvs? Un, ja vēl dēls ieklausījās jūsu teiktajā un tam bija labs iznākums, jūs no sirds priecājāties. * (Sālamana pamācības 23:15, 24.)

Bet vai, dēlam pieaugot, jūs joprojām esat paraugs, kuram viņš vēlas līdzināties, vai arī šķiet, ka viņš sāk no jums atsvešināties? Kā jūs varat saglabāt tuvas attiecības ar dēlu, kad viņš no zēna kļūst par vīrieti? Vispirms aplūkosim trīs šķēršļus, ar kādiem tēvi mēdz saskarties.

Trīs izplatītākie šķēršļi

1. LAIKA TRŪKUMS. Daudzās zemēs galvenais pelnītājs ģimenē ir tēvs. Dienas lielāko daļu viņš pavada darbā, tāpēc pavisam maz uzmanības var veltīt saviem bērniem. Piemēram, aptaujā, kas nesen tika veikta Francijā, noskaidrojās, ka tēvi saviem bērniem vidēji atvēl nepilnas 12 minūtes dienā.

PĀRDOMĀM. Cik daudz laika jūs pavadāt ar savu dēlu? Turpmāko nedēļu vai divas katru dienu pierakstiet, cik daudz laika jūs kaut ko darāt kopā. Rezultāts jūs, iespējams, pārsteigs.

2. LABA PARAUGA TRŪKUMS. Ir vīrieši, kuri bērnībā ļoti maz bija kopā ar savu tēvu. ”Mums ar tēvu nebija tikpat kā nekāda kontakta,” atzīst Žans Marī no Francijas. ”Tagad es saprotu, ka tas ir radījis problēmas, kādas es pat nevarēju iedomāties,” viņš saka. ”Piemēram, man ir grūti risināt saturīgas sarunas ar saviem dēliem.” Savukārt citi ir pavadījuši diezgan daudz laika ar tēvu, tomēr viņu starpā nav izveidojušās tuvas, sirsnīgas attiecības. Filips, kuram ir 43 gadi, stāsta: ”Tēvs nemācēja būt mīļš pret mani. Tāpēc man ir ļoti jāpūlas, lai dēls justu, ka es viņu mīlu.”

PĀRDOMĀM. Vai jūsu attiecības ar dēlu ietekmē tas, kā pret jums izturējās tēvs? Vai jūs pamanāt sevī sava tēva labās vai sliktās rakstura iezīmes? Kādas tieši?

3. SABIEDRĪBĀ VALDOŠIE PRIEKŠSTATI. Dažās kultūrās nav pieņemts, ka tēvs piedalās bērnu audzināšanā. ”Kad es biju mazs,” stāsta Luka, kurš ir uzaudzis kādā no Rietumeiropas valstīm, ”tika uzskatīts, ka audzināt bērnus ir mātes pienākums.” Citās kultūrās tēva galvenais uzdevums ir būt stingram un panākt ģimenē disciplīnu. Piemēram, Žoržs, kas uzauga kādā no Āfrikas valstīm, stāsta: ”Pie mums tēvi nespēlējas ar saviem bērniem, baidoties zaudēt autoritāti. Tāpēc man nekad nav bijis viegli pavadīt brīvo laiku kopā ar dēlu.”

PĀRDOMĀM. Kāda ir tēva loma sabiedrībā, kurā jūs dzīvojat? Vai bērnu audzināšana tiek uzskatīta par sieviešu pienākumu? Vai tēvi apliecina dēliem savas jūtas, vai arī tas nav pieņemts?

Vai jūs saskaraties ar kādu no šiem šķēršļiem? Kā tos pārvarēt? Pievērsiet uzmanību dažiem ieteikumiem.

Veidojiet ciešas attiecības, kamēr dēls ir mazs

Vēlme līdzināties savam tētim puikām ir gluži vai iedzimta, tāpēc izmantojiet to, kamēr dēls vēl ir mazs. Kā to darīt, un kā atrast laiku, ko pavadīt kopā ar dēlu?

Cik vien iespējams, iesaistiet viņu savās ikdienas nodarbēs. Piemēram, ja veicat kādus mājas darbus, aiciniet dēlu palīgā. Iedodiet viņam pašam savus darbarīkus, piemēram, mazu slotiņu vai lāpstiņu, un viņš noteikti būs ļoti priecīgs un lepns, ka var darboties kopā ar tēti — savu paraugu un savu varoni. Varbūt vajadzēs vairāk laika, lai darbu paveiktu, bet tas būs vērtīgi pavadīts laiks — jūs būsiet stiprinājuši savstarpējās attiecības un mācījuši bērnam čakli strādāt. Bībelē jau sen tēvi tiek mudināti iesaistīt bērnus savās ikdienas gaitās un izmantot šo laiku, lai runātos ar viņiem un tos mācītu. (5. Mozus 6:6—9.) Šis padoms joprojām ir noderīgs.

Tāpat ir svarīgi atrast laiku, lai ar dēlu spēlētos. Rotaļāšanās ir kaut kas vairāk par vienkāršu izklaidi. Pētījumos ir atklāts, ka tēvi, spēlējoties ar bērniem, palīdz tiem attīstīt drosmi un pārliecību par sevi.

Spēlēšanās ir ļoti svarīga vēl kādā ziņā. ”Tieši kopīgu spēļu laikā starp tēvu un dēlu veidojas cieša saikne,” norāda sociologs Mišels Fizs. Tie ir brīži, kad tēvam rodas iespēja apliecināt mīlestību savam dēlam gan ar vārdiem, gan ar izturēšanos un dēls mācās atbildēt ar to pašu. ”Kad dēls vēl bija mazs,” stāsta Andrē, kurš dzīvo Vācijā, ”mēs bieži kopā spēlējāmies, es viņu mēdzu apskaut, un tā viņš mācījās paust savas jūtas.”

Vēl viena iespēja stiprināt attiecības ar dēlu paveras laikā pirms gulētiešanas. Regulāri lasiet viņam priekšā un klausieties, kad viņš jums stāsta, ko pieredzējis dienas gaitā — gan labo, gan slikto. Un viņam būs vieglāk dalīties ar jums savās domās un jūtās arī tad, kad viņš kļūs vecāks.

Attīstiet kopīgas intereses

Pusaudžu vecumā dēli nereti ignorē tēva centienus ar viņiem aprunāties. Ja dēls izvairās no jūsu jautājumiem, nav uzreiz jāsecina, ka viņš vispār nevēlas runāt. Varbūt jums vienkārši jāatrod pareizā pieeja.

Žakam, kurš dzīvo Francijā, nebija viegli risināt sarunas ar savu dēlu Žeromu. Tomēr viņš nevis centās piespiest dēlu runāt, bet izvēlējās citu pieeju — viņi sāka kopā spēlēt futbolu. Žaks stāsta: ”Kad bijām noskrējušies, mēs apsēdāmies turpat zālienā atpūsties. Tad mēs varējām no sirds izrunāties. Manuprāt, tieši tas, ka bijām divi vien un visa mana uzmanība bija pievērsta viņam, mūs satuvināja.”

Bet ja nu dēlam nepatīk sports? Andrē ar siltām jūtām atceras laiku, ko viņi ar dēlu pavadīja, vērojot zvaigznes. Viņš stāsta: ”Mēs iznesām ārā krēslus, silti saģērbāmies un, dzerot karstu tēju, vērojām zvaigznes. Mēs runājām par to, kurš tās ir radījis, runājām par personiskām lietām. Mēs izrunājām visu ko.” (Jesajas 40:25, 26.)

Bet ko iesākt, ja jūs nesaista nekas no tā, kas interesē dēlu? Tādā gadījumā jums nāksies darīt to, kas jums ne visai patīk. (Filipiešiem 2:4.) ”Mani interesēja sports, bet manu dēlu Vonu ne īpaši,” stāsta Īans, kas dzīvo Dienvidāfrikā. ”Viņam patika lidmašīnas un datori. Tāpēc arī es sāku par to interesēties. Mēs gājām uz lidmašīnu gaisa parādēm un spēlējām lidojumu simulācijas datorspēles. Es domāju, ka kopīgas intereses mūs satuvināja un tāpēc Vons kļuva daudz atklātāks pret mani.”

Vairojiet dēla pārliecību par sevi

”Tēt, tēt, skaties!” Vai jūsu puika mēdza tā izsaukties, kad bija iemācījies ko jaunu? Bet vai, sasniedzis pusaudža vecumu, viņš joprojām cenšas tik tieši iegūt jūsu atzinību? Varbūt ne. Tomēr, lai kļūtu par līdzsvarotu, nobriedušu cilvēku, viņam pilnīgi noteikti ir vajadzīga jūsu atzinība.

Labs paraugs tēviem ir Dievs Jehova. Kad vienam no viņa dēliem, Jēzum, dzīvē sākās nozīmīgs posms, Jehova atklāti pauda savas siltās jūtas pret viņu, sakot: ”Šis ir mans mīļais Dēls, pret ko es esmu labvēlīgs.” (Mateja 3:17; 5:48.) Tiesa, jūsu pienākums ir audzināt un mācīt savu dēlu. (Efesiešiem 6:4.) Bet vai jūs arī meklējat iespējas viņu uzslavēt?

Dažiem tēviem ir grūti apliecināt dēlam mīlestību un atzinību. Iespējams, viņi ir uzauguši ģimenē, kurā vecāki norādīja tikai uz viņu kļūdām, bet nekad nepaslavēja par to, kas izdevies labi. Ja tā bija arī jūsu ģimenē, jums īpaši jāpūlas, lai celtu sava dēla pašapziņu. Kā to darīt? Iepriekšminētais Luka regulāri kopā ar savu piecpadsmitgadīgo dēlu Manuēlu veic mājas darbus. Luka stāsta: ”Reizēm es Manuēlam uzticu kādu darbu un saku, lai pasauc mani, ja viņam būs vajadzīga palīdzība. Parasti viņš pats ar visu tiek galā. Tas viņam sagādā gandarījumu un vairo viņa pašcieņu. Es uzslavēju viņu par to, kas ir labi izdarīts, bet, ja kaut kas nav izdevies tik labi, kā cerēts, es paslavēju viņa centienus.”

Vēl jūs varat vairot dēla pārliecību par sevi, ja palīdzat viņam sasniegt svarīgus mērķus. Bet ja nu viņam tas neizdodas tik ātri, kā jums gribētos? Un ko darīt, ja viņš izvēlas tādus mērķus, kas paši par sevi nav slikti, bet nesaskan ar to, ko jūs no viņa gaidāt? Tādā gadījumā ir svarīgi neuzspiest savu viedokli. Iepriekšminētais Žaks dalās pieredzē: ”Es palīdzu dēlam izvirzīt reālistiskus mērķus. Tomēr es gribu būt drošs, ka tie ir viņa mērķi, nevis manējie. Vēl es cenšos paturēt prātā, ka ikvienam ir savs temps mērķu sasniegšanai.” Ieklausieties dēla viedoklī, uzslavējiet viņu par paveikto, iedrošiniet pārvarēt grūtības — tā jūs viņam palīdzēsiet sasniegt izvirzītos mērķus.

Protams, nav reāli gaidīt, ka viss ies gludi. Bet nenolaidiet rokas, agrāk vai vēlāk dēls, visticamāk, būs pateicīgs par jūsu pūlēm. Galu galā — kurš gan nevēlētos būt draugos ar kādu, kas viņu mīl un atbalsta?

[Zemsvītras piezīme]

^ 2. rk. Kaut arī šajā rakstā runāts par tēva un dēla attiecībām, aplūkotie principi ir noderīgi arī tēva un meitas attiecībās.