”Jūs esat ”izredzēta cilts, ķēnišķīgu priesteru saime, svēta tauta, ļaudis, kas ir kļuvuši par Dieva īpašumu”.” (1. PĒT. 2:9.)

1. Kāpēc ”Kunga mielastu” sauc arī par Atceres vakaru, un kāpēc tas tiek atzīmēts?

MŪSU ĒRAS 33. gada 14. nīsāna vakarā Jēzus Kristus un viņa 12 apustuļi pēdējo reizi svinēja ebreju Pashas svētkus. Pēc tam kad Jēzus bija ļāvis aiziet nodevējam Jūdam Iskariotam, viņš iedibināja citu pasākumu, kas vēlāk kļuva pazīstams kā ”Kunga mielasts”. (1. Kor. 11:20.) Jēzus divas reizes sacīja: ”To dariet, mani pieminot.” ”Kunga mielastu” sauc arī par Kristus nāves atceres vakaru. Tajā īpaši tiek pieminēts, ka viņš atdeva savu dzīvību cilvēku labā. (1. Kor. 11:24, 25.) Paklausot Jēzus norādījumam, Jehovas liecinieki ik gadu visā pasaulē atzīmē Atceres vakaru. 2012. gadā 14. nīsāns, saskaņā ar ebreju kalendāru, sākas 5. aprīlī, ceturtdien, pēc saulrieta.

2. Ko Jēzus teica par maizi un vīnu?

² To, ko Jēzus sacīja un darīja minētajā vakarā, viņa māceklis Lūka īsumā aprakstīja šādi: ”Viņš paņēma arī maizi un, pateicies Dievam, pārlauza to un deva mācekļiem, sacīdams: ”Tā ir mana miesa, kas tiks atdota par jums. To dariet, mani pieminot.” Tāpat viņš pēc mielasta paņēma kausu un sacīja: ”Šis kauss ir jaunais līgums, kura pamatā ir manas asinis, kas tiks izlietas par jums.”” (Lūk. 22:19, 20.) Kā apustuļi saprata šos vārdus?

3. Kā apustuļi varēja saprast Jēzus vārdus par maizi un vīnu?

³ Būdami ebreji, apustuļi labi zināja par dzīvnieku upuriem, ko priesteri ziedoja Dievam Jeruzālemes templī. Šādi upuri tika nesti, lai iegūtu Jehovas labvēlību, un daudzi no tiem simboliski izlīdzināja grēkus. (3. Moz. 1:4; 22:17—29.) Tāpēc tad, kad Jēzus teica, ka par apustuļiem tiks atdota viņa miesa un izlietas viņa asinis, viņi varēja saprast, ka  Jēzus atdos par upuri savu nevainojamo dzīvību. Šāds upuris būtu nesalīdzināmi vērtīgāks par dzīvnieku upuriem.

4. Ko nozīmēja Jēzus vārdi ”Šis kauss ir jaunais līgums, kura pamatā ir manas asinis”?

⁴ Bet ko nozīmēja Jēzus vārdi ”Šis kauss ir jaunais līgums, kura pamatā ir manas asinis”? Apustuļi zināja Jeremijas izteikto pravietojumu par jaunu ”derību” jeb līgumu. (Nolasīt Jeremijas 31:31—33.) Jēzus vārdi norādīja, ka viņš noslēdz šo jauno līgumu, kas aizstāj bauslības līgumu, kuru Jehova bija noslēdzis ar Izraēla tautu un kura starpnieks bija Mozus. Vai starp šiem diviem līgumiem bija kāda saistība?

5. Kādas izredzes bauslības līgums dāvāja izraēliešiem?

⁵ Jā, tā bija — cieši saistīti bija abu līgumu mērķi. Kad Jehova grasījās ar izraēliešiem noslēgt bauslības līgumu, viņš tiem sacīja: ”Ja jūs uzklausīsit manu balsi un turēsit manu derību, tad jūs Man būsit par īpašumu visu tautu vidū, jo Man pieder visa pasaule. Un jūs būsit Man par priesteru un ķēniņu valsti un par svētu tautu!” (2. Moz. 19:5, 6.) Ko izraēlieši varēja secināt no šiem vārdiem?

SOLĪJUMS PAR ĶĒNIŠĶĪGU PRIESTERU SAIMI

6. Kādu solījumu ļāva piepildīt bauslības līgums?

⁶ Izraēlieši noteikti saprata, kas ir līgums, jo Jehova bija noslēdzis svinīgu vienošanos gan ar viņu priekšteci Noasu, gan ar Ābrahāmu. (1. Moz. 6:18; 9:8—17; 15:18; 17:1—9.) Pie līguma, kas bija slēgts ar Ābrahāmu, piederēja šāds Jehovas solījums: ”Tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas.” (1. Moz. 22:18.) Lai šis solījums piepildītos, Jehova deva bauslības līgumu. Uz tā pamata izraēlieši varēja kļūt par Jehovas ”īpašumu visu tautu vidū”. Kāpēc tas bija vajadzīgs? Tas viņiem deva iespēju veidot ”priesteru un ķēniņu valsti”.

7. Kas bija domāts ar vārdiem ”priesteru un ķēniņu valsts”?

⁷ Izraēlieši zināja, kas ir ķēniņi un priesteri, bet tikai Melhisedeks ar Jehovas svētību bija vienlaicīgi pildījis kā ķēniņa, tā priestera pienākumus. (1. Moz. 14:18.) Jehova izraēliešu tautai piedāvāja iespēju kļūt par ”priesteru un ķēniņu valsti”. Kā vēlāk bija norādīts Dieva iedvesmotajos Rakstos, tas nozīmēja, ka viņi varēja būt ”ķēnišķīgu priesteru saime”, proti, gan ķēniņi, gan priesteri. (1. Pēt. 2:9.)

8. Ko dara Dieva iecelts priesteris?

⁸ Ķēniņi ir tie, kas valda, savukārt par priesteru pienākumiem Vēstulē ebrejiem, 5. nodaļas 1. pantā, var lasīt: ”Ikviens augstais priesteris, kas izraudzīts no cilvēkiem, tiek iecelts kalpot Dievam cilvēku labā, lai nestu dāvanas un upurus par grēkiem.” Tātad Jehovas iecelts priesteris pārstāv grēcīgos cilvēkus viņa priekšā, nesdams upurus un aizlūgdams par cilvēkiem. Turklāt priesteris pārstāv Jehovu cilvēku priekšā, mācīdams tiem Jehovas likumus. (3. Moz. 10:8—11; Mal. 2:7.) Tādā veidā Dieva iecelts priesteris palīdz cilvēkiem izlīgt ar Dievu.

9. a) Kāds nosacījums izraēliešiem bija jāievēro, lai viņi varētu veidot ”priesteru un ķēniņu valsti”? b) Kāpēc Jehova izveidoja priesteru kārtu pašā Izraēla tautā? c) Kāpēc, pastāvot bauslības līgumam, izraēlieši nespēja kļūt par ”priesteru un ķēniņu valsti”?

⁹ Bauslības līgums izraēliešiem piedāvāja izredzes kļūt par ķēnišķīgiem priesteriem ”visu tautu” labā. Taču, lai tās īstenotos, viņiem bija jāievēro šāds  nosacījums: ”Ja jūs uzklausīsit manu balsi un turēsit manu derību.” Vai izraēlieši varēja ”uzklausīt [Jehovas] balsi”? Jā, kaut kādā mērā viņi to varēja. Bet vai viņi spēja pilnībā paklausīt Jehovam? Nē, nespēja. (Rom. 3:19, 20.) Šī iemesla dēļ Jehova izveidoja priesteru kārtu pašā Izraēla tautā. Priesteriem nebija jāvalda pār tautu, bet bija jānes dzīvnieku upuri par izraēliešu grēkiem. (3. Moz. 4:1—5:26.) Viņiem bija jāupurē arī pašiem par saviem grēkiem. (Ebr. 5:1—3; 8:3.) Jehova pieņēma šādus upurus, tomēr tie nespēja pilnībā apklāt izdarītos grēkus. Priesteri, kas darbojās, pastāvot bauslības līgumam, nespēja panākt, ka ar Dievu izlīgtu pat tie izraēlieši, kas no visas sirds centās kalpot viņam. Apustulis Pāvils par to rakstīja: ”Buļļu un āžu asinis nevar atņemt grēkus.” (Ebr. 10:1—4.) Tā kā izraēlieši pārkāpa bauslību, viņi nonāca ”zem lāsta”. (Gal. 3:10.) Šādā stāvoklī viņi nespēja būt par ķēnišķīgiem priesteriem citu tautu labā.

10. Kāds bija bauslības līguma mērķis?

¹⁰ Vai tas nozīmē, ka Jehovas solījums izveidot no izraēliešiem ”priesteru un ķēniņu valsti” nevarēja piepildīties? Nepavisam ne. Ja izraēlieši no sirds censtos paklausīt Jehovam, viņi varētu kļūt par priesteriem un ķēniņiem, bet ne tikmēr, kamēr viņi bija pakļauti bauslībai. Kāpēc? (Nolasīt Galatiešiem 3:19—25.) Lai to saprastu, ir jāatceras, ar kādu mērķi bauslība bija dota. Bauslība ebrejiem palīdzēja turēties pie tīrās pielūgsmes. Tā viņiem ļāva apzināties savus pārkāpumus un nepieciešamību pēc upura, kas būtu pārāks par tiem, kādus varēja nest viņu augstais priesteris. Bauslība bija kā audzinātāja, kas viņus veda pie Kristus jeb Mesijas (šie vārdi nozīmē ”svaidītais”). Bet, kad Mesija parādītos, viņš noslēgtu jaunu līgumu, par ko bija pravietojis Jeremija. Tie, kas pieņēma Kristu, tika uzaicināti kļūt par jaunā līguma dalībniekiem, un viņiem patiešām radās iespēja veidot ”priesteru un ķēniņu valsti”. Apskatīsim, kā tas notika.

JAUNĀ LĪGUMA DALĪBNIEKI KĻŪST PAR ĶĒNIŠĶĪGIEM PRIESTERIEM

11. Kā Jēzus lika pamatus ķēnišķīgu priesteru saimei?

¹¹ Mesija parādījās 29. gadā — tas bija Jēzus no Nācaretes. Aptuveni 30 gadu vecumā viņš kristījās, tā apliecinot, ka ir apņēmies pildīt uzdevumu, kādu Jehova viņam ir uzticējis. Jehova viņu nosauca par savu mīļo Dēlu un svaidīja — tikai nevis ar eļļu, bet ar svēto garu. (Mat. 3:13—17; Ap. d. 10:38.) Šī svaidīšana nozīmēja, ka Jēzus tiek iecelts par visu ticīgo cilvēku Augsto priesteri un viņu nākamo valdnieku. (Ebr. 1:8, 9; 5:5, 6.) Viņš lika pamatus īsteni ķēnišķīgu priesteru saimei.

12. Ko padarīja iespējamu Jēzus upuris?

¹² Ar kādu upuri Augstais priesteris Jēzus varēja pilnībā apklāt ticīgo cilvēku iedzimto grēku? Iedibinot savas nāves atceres vakaru, Jēzus teica, ka upuris būs viņa paša — pilnīga cilvēka — dzīvība. (Nolasīt Ebrejiem 9:11, 12.) No kristīšanās līdz pat savai nāvei Jēzus, būdams Augstais priesteris, pieredzēja dažādus pārbaudījumus un daudz ko mācījās. (Ebr. 4:15; 5:7—10.) Pēc savas augšāmcelšanas viņš devās uz debesīm, kur nodeva Jehovam sava upura vērtību. (Ebr. 9:24.) Kopš tā laika Jēzus Jehovas priekšā var aizlūgt par tiem, kas tic viņa izpirkuma upurim. Viņš var palīdzēt šiem cilvēkiem kalpot Jehovam un iegūt cerību uz mūžīgu dzīvi.  (Ebr. 7:25.) Viņa upuris arī apstiprināja jauno līgumu. (Ebr. 8:6; 9:15.)

13. Kādas izredzes pavērās jaunā līguma dalībniekiem?

¹³ Arī tie, kas tiek uzaicināti par jaunā līguma dalībniekiem, tiek svaidīti ar svēto garu. (2. Kor. 1:21.) Vispirms tie bija Jehovam uzticīgie ebreji, bet pēc tam arī cittautieši. (Efes. 3:5, 6.) Kādas izredzes pavērās jaunā līguma dalībniekiem? Viņi varēja saņemt patiesu piedošanu par saviem grēkiem. Jehova bija apsolījis: ”Es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu grēku!” (Jer. 31:34.) Tā kā viņu grēki pilnīgi pamatoti bija piedoti, viņi varēja kļūt par ”priesteru un ķēniņu valsti”. Pēteris svaidītajiem kristiešiem rakstīja: ”Jūs esat ”izredzēta cilts, ķēnišķīgu priesteru saime, svēta tauta, ļaudis, kas ir kļuvuši par Dieva īpašumu, lai jūs visur sludinātu, cik izcilas īpašības” piemīt tam, kas jūs ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā.” (1. Pēt. 2:9.) Viņš citēja vārdus, ko Jehova bija teicis izraēliešiem, dodams viņiem bauslību, un attiecināja tos uz kristiešiem, kas bija jaunā līguma dalībnieki. (2. Moz. 19:5, 6.)

ĶĒNIŠĶĪGU PRIESTERU SAIME DARBOJAS VISAS CILVĒCES LABĀ

14. Kur kalpo ķēnišķīgie priesteri?

¹⁴ Kur kalpo jaunā līguma dalībnieki? Iesākumā uz zemes, kur viņi kā grupa veic priesteru darbu. Viņi cilvēku priekšā pārstāv Dievu Jehovu, ”sludinot, cik izcilas īpašības” piemīt Dievam, un gādājot Dieva kalpiem garīgu uzturu. (Mat. 24:45; 1. Pēt. 2:4, 5.) Pēc savas nāves un augšāmcelšanas viņi kalpo debesīs kopā ar Kristu, kur viņi pilnībā veic gan ķēniņu, gan priesteru pienākumus. (Lūk. 22:29; 1. Pēt. 1:3—5; Atkl. 1:6.) Apustulis Jānis parādībā redzēja pulku garīgu būtņu, kas stāvēja pie Jehovas debesu troņa. Vērsdamies pie ”Jēra”, viņi dziedāja ”jaunu dziesmu”: ”Tu.. ar savām asinīm esi nopircis Dievam cilvēkus no visām ciltīm, valodām, tautām un tautībām, tu viņus esi padarījis par ķēniņiem un priesteriem mūsu Dievam, un viņi valdīs pār zemi.” (Atkl. 5:8—10.) Aprakstīdams  kādu vēlāk dotu parādību, Jānis par šiem valdniekiem teica: ”Tie būs Dieva un Kristus priesteri un valdīs kopā ar viņu tūkstoš gadus.” (Atkl. 20:6.) Kopā ar Kristu viņi veido ķēnišķīgu priesteru saimi, kas darbojas visas cilvēces labā.

15., 16. Kādas svētības ķēnišķīgie priesteri nesīs cilvēcei?

¹⁵ Kādas svētības 144 tūkstoši ķēnišķīgo priesteru nesīs zemes iedzīvotājiem? Atklāsmes grāmatas 21. nodaļā par viņiem ir runāts kā par debesu pilsētu, jauno Jeruzālemi, un viņi ir nosaukti par ”Jēra sievu”. (Atkl. 21:9.) 2. līdz 4. pantā ir teikts: ”Es redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi, nokāpjam no debesīm, no Dieva, sagatavotu kā līgavu, kas greznojusies savam vīram. Tad es izdzirdēju no troņa skaļu balsi, kas teica: ”Lūk, Dieva mājoklis ir ar cilvēkiem, viņš dzīvos kopā ar tiem, un tie būs viņa tauta. Dievs pats būs ar tiem, viņš noslaucīs visas asaras no viņu acīm, un nāves vairs nebūs, arī bēdu, vaimanu un sāpju vairs nebūs. Agrākais ir pagājis.”” Vai tas nebūs brīnišķīgi? Līdz ar nāvi izzudīs galvenais asaru, bēdu, vaimanu un sāpju cēlonis. Dievbijīgie cilvēki iegūs pilnību un pilnīgi izlīgs ar Dievu.

¹⁶ Atklāsmes grāmatas 22. nodaļas 1. un 2. pantā var lasīt, kādas vēl svētības ķēnišķīgie priesteri sagādās zemei: ”Viņš man parādīja dzīvības ūdens upi, skaidru kā kristāls, kas iztecēja no Dieva un Jēra troņa un plūda pa pilsētas [jaunās Jeruzālemes] galvenās ielas vidu. Upes abās pusēs auga dzīvības koki, kas ražoja divpadsmit reižu gadā, katru mēnesi nesot augļus. Koku lapas bija tautām par dziedināšanu.” Tādā veidā ”tautas” jeb visas cilvēku dzimtas tiks pilnībā atbrīvotas no grēka, kas mantots no Ādama. Tik tiešām varēs teikt: ”Agrākais ir pagājis.”

ĶĒNIŠĶĪGIE PRIESTERI IZPILDA SAVU UZDEVUMU LĪDZ GALAM

17. Ko galu galā būs panākuši ķēnišķīgie priesteri?

¹⁷ Ķēnišķīgie priesteri veiks savus svarīgos pienākumus tūkstoš gadu, un līdz šī perioda beigām viņi būs panākuši, ka cilvēki uz zemes, pār kuriem viņi valda, sasniedz pilnību. Tad Augstais priesteris un Ķēniņš Kristus cilvēci nodos Jehovas rokās. (Nolasīt 1. Korintiešiem 15:22—26.) Ķēnišķīgie priesteri savu uzdevumu būs paveikuši.

18. Ko ķēnišķīgie priesteri darīs pēc tam, kad būs izpildījuši savu uzdevumu?

¹⁸ Ko Jehova pēc tam liks darīt Kristus līdzvaldniekiem? Kā teikts Atklāsmes grāmatas 22. nodaļas 5. pantā, viņi ”valdīs mūžīgi mūžam”. Pār ko viņi valdīs? Bībelē tas nav paskaidrots. Bet, pateicoties savai nemirstībai, neiznīcībai un pieredzei, ko viņi būs guvuši, palīdzot nepilnīgiem cilvēkiem, viņi mūžīgi varēs būt valdnieki, kas īsteno Jehovas nodomus.

19. Par ko mums liek domāt Atceres vakars?

¹⁹ Kad mēs šī gada 5. aprīlī sanāksim kopā, lai atzīmētu Jēzus nāves atceres vakaru, mēs noteikti domāsim par šīm Bībeles mācībām. Nedaudzie svaidītie kristieši, kas vēl ir atlikuši uz zemes, iebaudīs neraudzētu maizi un sarkanvīnu, apliecinot, ka viņi ir jaunā līguma dalībnieki. Minētie simboli, kas attēlo Kristus miesu un asinis, viņiem atgādina par viņu godpilnajiem uzdevumiem Dieva mūžīgajā nodomā. Centīsimies Atceres vakarā ar dziļu pateicību pieminēt visu, ko Dievs Jehova ir darījis, lai izveidotu ķēnišķīgu priesteru saimi, kas nesīs svētības cilvēcei!

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 29. lpp.]

Ķēnišķīgie priesteri cilvēcei sagādās mūžīgas svētības