”Kā gan es spēšu sludināt?”

Visā pasaulē ir daudz brāļu un māsu, kas neatlaidīgi sludina par spīti smagām veselības problēmām. Šāds brīnišķīgs piemērs ir arī mūsu māsa Daļa, kas dzīvo Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

Daļa, kurai ir pāri 30 gadiem, jau kopš dzimšanas cieš no cerebrālās triekas. Viņa ir paralizēta, un viņai ir ievērojami runas traucējumi, tāpēc Daļas teikto labi spēj saprast tikai tuvinieki. Viņa dzīvo kopā ar māti, kas rūpējas par viņu. Lai gan Daļai ir bijis daudz kas jāpārcieš un jāpārdzīvo, viņa saglabā pozitīvu attieksmi pret dzīvi. Kā tas ir iespējams?

Viņas māte Gaļina stāsta: ”1999. gadā pie mums ciemos ieradās mana māsīca Apolonija, kas ir Jehovas lieciniece. Mēs ievērojām, ka viņa labi pārzina Bībeli, un Daļa viņai uzdeva daudz jautājumu. Jau pavisam drīz Apolonija sāka Daļai mācīt Bībeli. Reizēm es viņām pievienojos, lai palīdzētu Apolonijai saprast, ko Daļa grib pateikt. Es pamanīju, ka viss, ko meita mācījās, viņai nudien nāca par labu, un drīz vien es palūdzu, lai arī man mācītu Bībeli.”

Daļa sāka saprast Bībeles patiesību, bet viņu aizvien vairāk nodarbināja kāds jautājums. Beidzot viņa sadūšojās un pavaicāja Apolonijai: ”Kā gan tāds cilvēks kā es var sludināt? Es taču esmu paralizēta!” (Mat. 28:19, 20.) Apolonija mierināja Daļu: ”Nebaidies! Jehova tev palīdzēs.” Un Jehova patiešām viņai palīdzēja.

Kā Daļa sludina? Viņa to dara dažādos veidos. Kristīgās māsas viņai palīdz sagatavot vēstules, kurās ir apskatīts kāds Bībeles jautājums. Vispirms Daļa izklāsta māsām, par ko viņa vēstulē gribētu pastāstīt, un pēc tam māsas šo vēstuli uzraksta. Vēl Daļa sludina, sūtot īsziņas. Turklāt, kad ir labs laiks, draudzes locekļi viņu izved ārā, lai kopā ar viņu sludinātu pilsētas parkos un ielās.

Daļa un viņas māte sekmīgi apguva Bībeles zināšanas, un 2004. gada novembrī viņas abas kristījās. 2008. gada septembrī Viļņā tika izveidota poļu valodas grupa, un, tā kā tur bija vajadzīgi sludinātāji, Daļa ar māti pievienojās šai grupai. Par savu kalpošanu Daļa stāsta: ”Ir mēneši, kad es sāku uztraukties, ka vēl neesmu bijusi sludināšanā. Bet tad es lūdzu par to Jehovu, un drīz vien kāds norunā kopā ar mani sludināt.” Lūk, kā viņa pati raksturo savu situāciju: ”Slimība mani ir paralizējusi fiziski, bet tā nav paralizējusi manu prātu. Es esmu tik priecīga, ka spēju citiem stāstīt par Jehovu!”