Sekosim Jēzus paraugam un saglabāsim modrību

”Esiet modri un lūdziet Dievu.” (MAT. 26:41.)

KĀ JŪS ATBILDĒTU?

Kā mēs ar savām lūgšanām varam apliecināt, ka esam modri?

Kā mēs parādām, ka esam modri kalpošanā?

Kāpēc ir svarīgi saglabāt modrību pārbaudījumos, un kā to darīt?

1., 2. a) Kādi jautājumi par modrību var rasties, ja domājam par Jēzu? b) Vai grēcīgiem cilvēkiem var noderēt Jēzus nevainojamais paraugs? Paskaidrojiet ar piemēru.

VAI mēs varam saglabāt modrību tāpat kā Jēzus? Viņš taču bija pilnīgs cilvēks! Turklāt reizēm viņš spēja ielūkoties nākotnē — pat tūkstošiem gadu tālā nākotnē. Vai viņam tiešām bija jāsaglabā modrība? (Mat. 24:37—39; Ebr. 4:15.) Sākumā apskatīsim šos jautājumus, lai saprastu, cik svarīgi ir palikt modriem.

² Varbūt kāds var domāt: kā gan grēcīgiem cilvēkiem var palīdzēt nevainojams paraugs? No laba skolotāja un viņa parauga ir iespējams mācīties. Minēsim kādu piemēru. Iedomājieties cilvēku, kurš sāk mācīties šaut ar loku. Pirmajā reizē viņš vispār nespēj trāpīt mērķī, taču viņš turpina mācīties un vingrināties. Lai pilnveidotu savu prasmi, viņš rūpīgi vēro treneri, kas ir meistarīgs loka šāvējs. Viņš pievērš uzmanību tam, kā treneris stāv, kā tur rokas un kā ar pirkstiem atvelk stiegru. Mazpamazām apņēmības pilnais māceklis apgūst, cik stipri jānostiepj loka stiegra un kā bultas lidojumu ietekmē vējš. Neatlaidīgi trenējoties un mācoties no sava skolotāja, viņš beigu beigās spēj raidīt bultas arvien tuvāk un tuvāk mērķa centram. Kaut ko līdzīgu var teikt arī par mums — mēs cenšamies kļūt par aizvien labākiem kristiešiem, ievērodami Jēzus norādījumus un sekodami viņa nevainojamajam paraugam.

3. a) Kā no Jēzus vārdiem izriet, ka viņam bija nepieciešama modrība? b) Par ko ir runa šajā rakstā?

³ Vai Jēzum tiešām bija nepieciešama modrība? Jā, viņam tā bija vajadzīga. Piemēram, pēdējā naktī pirms savas nāves Jēzus uzticīgos apustuļus mudināja: ”Esiet nomodā kopā ar mani.” Brīdi vēlāk viņš  teica: ”Esiet modri un lūdziet Dievu, lai nekristu kārdinājumā!” (Mat. 26:38, 41.) Kaut arī Jēzus vienmēr bija palicis modrs, šajās grūtajās stundās viņš īpaši vēlējās saglabāt modrību un būt pēc iespējas tuvāk savam debesu Tēvam. Jēzus zināja, ka arī viņa sekotājiem jābūt tikpat modriem — ne tikai tajā brīdī, bet arī turpmāk. Uzzināsim, kāpēc viņš mudināja savus sekotājus būt modriem. Aplūkosim arī trīs jomas, kurās mēs varam sekot Jēzus paraugam un saglabāt modrību.

KĀPĒC JĒZUS MUDINĀJA SAVUS SEKOTĀJUS BŪT MODRIEM

4. Kāds ir viens iemesls, kāpēc mums jāsaglabā modrība?

⁴ Jēzus rosināja savus sekotājus būt nomodā divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, cilvēki nezina visu, kas notiks nākotnē. Vai tad, kad Jēzus bija uz zemes, viņš zināja pilnīgi visu par nākotni? Ne gluži. Viņš pazemīgi atzina: ”To dienu un stundu nezina neviens, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, bet tikai Tēvs.” (Mat. 24:36.) Tajā laikā ”Dēls”, proti, Jēzus, nezināja precīzu laiku, kad ļaunajai pasaulei pienāks gals. Arī mūsu zināšanas par nākotni ir ierobežotas. Mēs nezinām, kad tieši Jehova sūtīs savu Dēlu darīt galu ļaunajai pasaules kārtībai. Ja mums tas būtu zināms, mums nebūtu nepieciešams saglabāt modrību. Taču, kā norādīja Jēzus, gals nāks pēkšņi, negaidīti, tāpēc mums vienmēr jābūt nomodā. (Nolasīt Mateja 24:43.)

5., 6. a) Kāds ir otrs iemesls, kāpēc mums jābūt modriem? b) Kā tas, ka mēs zinām par Sātana centieniem, mums palīdz vēl lielākā mērā saglabāt modrību?

⁵ Otrs iemesls, kāpēc Jēzus izteica mudinājumu saglabāt modrību, bija tas, ka viņa sekotājiem par nākotni daudz kas jau bija zināms. Dzīvodams uz zemes, Jēzus daudz zināja par to, kas brīnišķīgs ir gaidāms nākotnē un par ko lielākā daļa cilvēku pat nenojauta. Mūsu zināšanas nav tik plašas kā Jēzum, taču, pateicoties viņam, mēs diezgan daudz zinām par Dieva valstību un par to, ko tā paveiks drīzā nākotnē. Vai nav tā, ka cilvēki, kurus mēs satiekam skolā, darbā vai sludināšanas teritorijā, nezina šīs lieliskās patiesības? Tāpēc mums, tāpat kā Jēzum, allaž jābūt vērīgiem un jāmeklē iespējas dalīties ar citiem savās zināšanās par Dieva valstību. Mēs nevēlamies palaist garām nevienu tādu iespēju, jo runa ir par cilvēku dzīvību. (1. Tim. 4:16.)

⁶ Jēzus zināja vēl kaut ko, kas viņam palīdzēja būt modram. Viņš apzinājās, ka Sātans ir apņēmies viņu kārdināt, vajāt un panākt, lai viņš lauztu savu uzticību Dievam. Šis niknais ienaidnieks nemitīgi meklēja ”izdevīgu brīdi”, kad pārbaudīt Jēzu. (Lūk. 4:13.) Jēzus ne uz mirkli nezaudēja modrību. Viņš vēlējās būt gatavs ikvienam pārbaudījumam, vai tas būtu kārdinājums, pretestība vai vajāšanas. Mēs esam līdzīgā situācijā. Mēs zinām, ka Sātans vēl aizvien ”staigā apkārt kā rēcošs lauva, meklēdams, ko varētu aprīt”. Tāpēc Bībelē ir lasāms aicinājums: ”Paturiet skaidru prātu, esiet modri!” (1. Pēt. 5:8.) Kā mēs to varam darīt?

MODRĪBA UN LŪGŠANAS

7., 8. Kādu padomu Jēzus deva par lūgšanām, un kādu piemēru viņš rādīja?

⁷ Bībelē garīga modrība ir cieši saistīta ar lūgšanām. (Kol. 4:2; 1. Pēt. 4:7.) Neilgi pēc tam, kad Jēzus bija lūdzis savus mācekļus būt kopā ar viņu nomodā, viņš teica: ”Esiet modri un lūdziet Dievu, lai nekristu kārdinājumā!” (Mat. 26:41.) Vai šis padoms attiecās tikai uz grūto situāciju,  ko viņi tobrīd pieredzēja? Nē, tā nebija. Šajā padomā ir ietverts princips, kas mums jāņem vērā ik dienu.

⁸ Jēzus ar savu piemēru parādīja, cik nozīmīgas ir lūgšanas. Mēs droši vien atceramies, kā viņš reiz lūdza savu Tēvu cauru nakti. Pamēģināsim iztēloties to reizi. (Nolasīt Lūkas 6:12, 13.) Bija pavasaris, un Jēzus acīmredzot atradās netālu no Kapernaumas — pilsētas, kurā viņš bieži uzturējās. Pievakarē Jēzus uzkāpa kādā kalnā, no kura pavērās skats uz Galilejas jūru. Apkārtnei iegrimstot tumsā, viņš droši vien redzēja eļļas lampiņu mirgu Kapernaumā un tuvējos ciemos. Bet, kad Jēzus vērsās pie Jehovas, viņš pilnībā nodevās lūgšanai. Pagāja minūtes, tad stundas. Viņš nemanīja, kā tālumā cita pēc citas izdzisa gaismiņas, kā mēness slīdēja pār debess jumu un krūmājā rosījās nakts dzīvnieki. Iespējams, viņš lūgšanā runāja par svarīgo lēmumu, kas viņam bija jāpieņem, proti: kurus sekotājus izraudzīties par 12 apustuļiem. Mēs varam iedomāties, cik ļoti Jēzus bija iegrimis lūgšanā, kurā atklāja Tēvam visas savas domas par katru mācekli un dedzīgi lūdza pēc vadības un gudrības.

9. Ko mēs varam mācīties no tās reizes, kad Jēzus visu nakti lūdza Dievu?

⁹ Ko mēs varam mācīties no Jēzus parauga? Vai to, ka mums lūgšanām jāveltī ilgas stundas? Nē, tas nav obligāti, jo viņš par saviem sekotājiem saprotoši teica: ”Gars gan ir apņēmīgs, bet miesa ir vāja.” (Mat. 26:41.) Lai gan mūsu ”miesa ir vāja”, mēs varam sekot Jēzus priekšzīmei. Piemēram: vai mēs lūdzam debesu Tēvam vadību, pirms pieņemam lēmumu, kas garīgā ziņā var ietekmēt mūs, mūsu ģimeni vai ticības biedrus? Vai mēs lūgšanās pieminam mūsu brāļus un māsas? Vai mēs lūdzam no sirds, nevis atkārtojam vienas un tās pašas frāzes? Atcerēsimies, ka Jēzus augstu vērtēja iespēju vienatnē netraucēti runāt ar savu Tēvu. Mūsdienu aizņemtajā, drudžainajā dzīves ritmā mēs varam ātri aizmirst, kas ir svarīgākais. Ja atvēlēsim pietiekami daudz laika dziļām, personiskām lūgšanām, mums būs vieglāk palikt garīgā nomodā. (Mat. 6:6, 7.) Mēs tuvosimies Jehovam, stiprinādami savas attiecības ar viņu un vairīdamies no rīcības, kas šīs attiecības varētu vājināt. (Ps. 25:14.)

MODRĪBA SLUDINĀŠANĀ

10. Kāds gadījums parāda, ka Jēzus vienmēr bija vērīgs un izmantoja iespējas sludināt?

¹⁰ Jēzus saglabāja modrību, veikdams darbu, ko viņam bija uzticējis Jehova. Ir tādi darbi, kurus darot, cilvēks var ļaut savām domām klīst apkārt, un tas neizraisa nekādas sliktas sekas. Taču daudzi darbi prasa koncentrēšanos un uzmanību, un tāda ir arī mūsu kristīgā kalpošana. Jēzus nekad neaizmirsa par savu uzdevumu un vienmēr pamanīja iespējas stāstīt citiem labo vēsti. Piemēram, reiz, kad viņš kopā ar mācekļiem visu priekšpusdienu bija pavadījis ceļā un viņi bija nonākuši pie Ziharas, mācekļi aizgāja nopirkt kaut ko ēdamu. Jēzus palika pie akas atpūsties, taču viņš bija vērīgs un redzēja, ka rodas iespēja sludināt. Uz aku pēc ūdens nāca kāda samariete. Kamēr mācekļi bija prom, Jēzus būtu varējis nosnausties. Tāpat viņš noteikti būtu varējis atrast iemeslus, kāpēc nesākt runāt ar sievieti. Tomēr viņš uzsāka sarunu ar samarieti un sludināja viņai, un tas, ko viņš sievietei pastāstīja, ietekmēja daudzus pilsētas iedzīvotājus. (Jāņa 4:4—26, 39—42.) Vai mēs varētu vēl ciešāk sekot Jēzus piemēram un saglabāt modrību, saskatot un izmantojot izdevības  sludināt labo vēsti cilvēkiem, ko satiekam ikdienā?

11., 12. a) Ko Jēzus teica cilvēkiem, kas mēģināja ierobežot viņa darbību? b) Kā izpaudās Jēzus līdzsvarotā attieksme pret kalpošanu?

¹¹ Dažreiz cilvēki, vislabāko nodomu vadīti, mēģināja ierobežot Jēzus darbību. Kapernaumā ļaudis ārkārtīgi iespaidoja Jēzus veiktā brīnumainā dziedināšana, tāpēc viņi vēlējās, lai Jēzus paliktu pie viņiem. Šāda vēlēšanās bija saprotama. Taču Jēzum bija uzdots sludināt visām ”Izraēla nama pazudušajām avīm”, nevis tikai vienas pilsētas iedzīvotājiem. (Mat. 15:24.) Tāpēc viņš teica: ”Arī citās pilsētās man jāsludina labā vēsts par Dieva valstību, jo tāpēc es esmu sūtīts.” (Lūk. 4:40—44.) Nav šaubu, ka Jēzum dzīvē galvenais bija kalpošana, un viņš nepieļāva, ka kaut kas viņu no tās novērstu.

¹² Vai Jēzus bija tā nodevies savam darbam, ka bija kļuvis par fanātiķi vai askētu? Vai viņš bija tik ļoti aizņemts kalpošanā, ka viņam bija vienaldzīgas cilvēku vajadzības? Nē — Jēzus bija ļoti līdzsvarots. Viņš mīlēja dzīvi un labprāt pavadīja laiku kopā ar draugiem. Vēl Jēzus augstu vērtēja ģimenes. Viņš apliecināja, ka labi saprot to vajadzības un problēmas, turklāt viņš veltīja sirsnīgu uzmanību bērniem. (Nolasīt Marka 10:13—16.)

13. Kā mēs varam sekot Jēzum un līdzsvaroti raudzīties uz valstības sludināšanu?

¹³ Kā mēs varam parādīt tikpat līdzsvarotu attieksmi pret kalpošanu kā Jēzus? Mēs nepieļaujam, ka pasaule mūs novērstu no mūsu darba. Varbūt pat draugi un radinieki, labu gribēdami, mūs mudina tik ļoti nepūlēties sludināšanā un dzīvot, viņuprāt, normālu dzīvi. Taču, ja mēs cenšamies līdzināties Jēzum, mēs kalpošanu uzskatām par tikpat svarīgu kā ēdiens. (Jāņa 4:34.) Sludināšana mums dod garīgu spēku un sagādā prieku. Bet mēs arī nevēlamies krist galējībās — kļūt paštaisni vai askētiski. Tāpat kā Jēzus, mēs vēlamies būt priecīgi un līdzsvaroti ”laimīgā Dieva” kalpi. (1. Tim. 1:11.)

MODRĪBA PĀRBAUDĪJUMOS

14. Ko mēs nedrīkstam aizmirst, kad pieredzam pārbaudījumus, un kāpēc?

¹⁴ Kā var redzēt, Jēzus īpaši mudināja savus sekotājus būt modriem tad, kad viņš pieredzēja smagus pārbaudījumus. (Nolasīt Marka 14:37.) Saskaroties ar grūtībām, mums jo sevišķi jāpatur prātā Jēzus paraugs. Pārbaudījumos daudzi mēdz aizmirst kādu svarīgu patiesību, kas Salamana Pamācību grāmatā ir minēta veselas divas reizes: ”Dažam kāds ceļš labi patīk, bet beidzot tas viņu tomēr noved nāvē.” (Sal. Pam. 14:12; 16:25.) Ja mēs paļaujamies tikai uz saviem spriedumiem — īpaši nopietnu problēmu priekšā —, mēs varam apdraudēt gan savu, gan savas ģimenes garīgumu.

15. Kādu kārdinājumu var izjust kristīgi vīri ekonomiski grūtos laikos?

 ¹⁵ Piemēram, kristīgs vīrs smagi pūlas, lai apgādātu savu ģimeni. (1. Tim. 5:8.) Varbūt viņam ir kārdinājums pieņemt izdevīgu darba piedāvājumu, bet šī darba dēļ viņš nespētu apmeklēt visas kristiešu sapulces, regulāri vadīt ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei vai sludināt. No cilvēciskā viedokļa varētu likties, ka ir pilnīgi pareizi pieņemt tādu darba piedāvājumu. Taču šādas rīcības dēļ, ļoti iespējams, ciestu viņa garīgums — tas vājinātos vai pat zustu vispār. Daudz labāk ir paklausīt padomam, kas lasāms Salamana Pamācību grāmatas 3. nodaļas 5. un 6. pantā. Salamans aicināja: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.”

16. a) Uz kādu gudrību paļāvās Jēzus? b) Kā daudzi kristīgi vīri cenšas līdzināties Jēzum arī tad, kad ir grūti laiki?

¹⁶ Pārbaudījumu laikā Jēzus nepaļāvās ”uz savu prāta gudrību”. Iedomājieties: visgudrākais cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis uz zemes, nebalstījās uz savu gudrību. Piemēram, kad Sātans viņu kārdināja, viņš ik reizi atbildot teica: ”Ir rakstīts.” (Mat. 4:4, 7, 10.) Lai pretotos kārdinājumam, Jēzus paļāvās uz sava Tēva gudrību un tā apliecināja pazemību — īpašību, ko Sātans nicina un kas viņam nepiemīt ne mazākajā mērā. Vai mēs rīkojamies tāpat kā Jēzus? Kristīgi vīri, kas cenšas līdzināties Jēzum un būt modri, meklē vadību Dieva Rakstos, jo īpaši tad, kad ir grūti laiki. Tā rīkojas tūkstošiem kristiešu visā pasaulē. Viņi Dieva valstību un tīro pielūgsmi uzskata par pašu svarīgāko, par svarīgāku nekā dzīves materiālo pusi. Līdz ar to viņi spēj parūpēties par savu ģimeni vislabākajā veidā. Kā jau Bībelē ir apsolīts, Jehova svētī šo kristiešu pūliņus gādāt par ģimeni materiālā ziņā. (Mat. 6:33.)

17. Kāpēc jūs vēlaties saglabāt modrību tāpat kā Jēzus?

¹⁷ Nav šaubu, ka Jēzus rādīja visizcilāko paraugu, ko nozīmē saglabāt modrību. Noteikti ir vērts viņam sekot, turklāt, to darīdami, mēs pat varam iemantot dzīvību. Atcerēsimies, ka Sātans vēlas mūs ieaijāt garīgā miegā — panākt, ka mūsu ticība atslābst, ka mēs zaudējam dedzību un laužam savu uzticību Dievam. (1. Tes. 5:6.) Nepadosimies Sātanam! Saglabāsim modrību tāpat kā Jēzus — atvēlēsim laiku sirsnīgām lūgšanām, izmantosim katru iespēju sludināt un paļausimies uz Jehovu pārbaudījumos. Tad mūsu dzīve būs pilnvērtīga, kā arī prieka un gandarījuma pilna jau tagad, tuvojoties ļaunās pasaules galam. Un, kad mūsu Kungs nāks darīt galu pašreizējai pasaules kārtībai, viņš redzēs, ka mēs esam nomodā un dedzīgi pildām viņa Tēva gribu, un Jehova ar prieku mūs atalgos par mūsu uzticīgo kalpošanu. (Atkl. 16:15.)

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 6. lpp.]

Jēzus sludināja sievietei pie akas. Kādas iespējas sludināt ikdienā rodat jūs?

[Attēls 7. lpp.]

Rūpējoties par savas ģimenes garīgo labklājību, jūs apliecināt, ka esat modri