Nātāns — uzticīgs Dieva kalps, kas aizstāvēja tīro pielūgsmi

Nav viegli pārliecināt ietekmīgu cilvēku, ka viņš ir rīkojies nosodāmi un ka viņam ir jāmainās. Vai jums pietiktu drosmes viņam to pateikt, ja jūs zinātu, ka viņš ir nogalinājis cilvēku, lai glābtu savu reputāciju?

Senās Izraēlas ķēniņš Dāvids bija pārkāpis laulību, stādamies attiecībās ar Batsebu, un Batsebai iestājās grūtniecība. Lai slēptu viņu grēku, Dāvids lika nogalināt Batsebas vīru un tad pats apprecēja Batsebu. Pēc tam mēnešiem ilgi viņš dzīvoja divējādu dzīvi, joprojām pildot savus oficiālos pienākumus. Taču Jehova neatstāja bez ievērības ķēniņa grēkus — viņš nosūtīja pie Dāvida savu pravieti Nātānu.

Tas bija grūts uzdevums. Iedomājieties sevi Nātāna vietā! Nātāns bija uzticīgs Jehovam un stingri turējās pie Jehovas normām, tāpēc viņš, bez šaubām, vēlējās atgādināt Dāvidam par tā grēkiem. Bet kā to darīt un kā pārliecināt ķēniņu Dāvidu, ka tam jānožēlo grēki?

TAKTISKS PAMĀCĪTĀJS

Atvēliet dažas minūtes, lai izlasītu 2. Samuēla grāmatas 12. nodaļas 1. līdz 25. pantu! Iztēlojieties, kā Nātāns stāvēja Dāvida priekšā un sāka stāstīt šādu gadījumu: ”Divi vīri bija vienā pilsētā, viens bagāts un otrs nabags. Bagātajam bija ļoti daudz sīklopu un liellopu, bet nabagajam no visa tā nebija itin nekā kā vienīgi viens pats jēriņš, vēl gluži mazs, ko viņš bija pircis un uzaudzinājis un kas bija pie viņa uzaudzis kopā ar viņa bērniem; tas ēda no viņa maizes rieciena un dzēra no viņa kausa, pie viņa krūtīm tas gulēja, un šī mazā  aitiņa bija viņam kā paša meita. Un kad kādā dienā pie bagātā vīra ieradās viesis, tad viņam bija žēl ņemt ko no sava sīklopu un liellopu pulka, lai sagatavotu mielastu viesim, kas bija pie viņa atnācis, bet viņš ņēma nabagā vīra aitiņu un to sataisīja savam ciemiņam.” (2. Sam. 12:1—4.)

Dāvids, kas pats kādreiz bija ganījis aitas, acīmredzot nodomāja, ka tas ir patiess notikums. Kāds Bībeles komentētājs rakstīja: ”Varētu būt, ka Nātāns bieži nāca pie Dāvida, lai lūgtu viņa palīdzību gadījumos, kad kādam bija nodarīts pāri un nekā citādi nebija iespējams panākt taisnību. Dāvids droši vien nosprieda, ka viņam šī lieta jāatrisina.” Pat ja tā bija, Nātānam bija jābūt pilnībā uzticīgam Dievam un drosmīgam, lai varētu tā runāt ar ķēniņu. Nātāna stāsts iesvēla Dāvidā negantas dusmas. ”Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvs, tas vīrs, kas to ir darījis, ir nāvi pelnījis!” viņš izsaucās. Tad kā zibens spēriens nāca Nātāna vārdi: ”Tu esi tas vīrs!” (2. Sam. 12:5—7.)

Padomāsim, kāpēc Nātāns bija izlēmis tieši šādā veidā runāt par radušos problēmu. Parasti cilvēkam, kuram ir izveidojušās jūtas pret kādu, ir grūti izvērtēt savu situāciju objektīvi. Mums visiem ir tieksme meklēt aizbildinājumus, lai attaisnotu savas kļūdas. Bet Nātāna stāsts pamudināja ķēniņu Dāvidu, pašam to neapzinoties, nosodīt savu rīcību. Ķēniņš skaidri saprata, cik nekrietni ir izturējies Nātāna aprakstītais cilvēks. Tikai pēc tam, kad Dāvids bija izteicis bargu spriedumu, Nātāns atklāja, ka stāsts īstenībā attiecas uz Dāvidu. Tad viņš varēja aptvert sava grēka smagumu, un tas savukārt palīdzēja viņam būt pareizi noskaņotam pret pārmācību. Ķēniņš atzina, ka, grēkodams ar Batsebu, viņš būtībā ir nicinājis Jehovu, un pieņēma pelnīto pārmācību. (2. Sam. 12:9—14; Ps. 51:2.)

Ko mēs no tā mācāmies? Bībeles skolotāja mērķis ir palīdzēt saviem klausītājiem izdarīt pareizus secinājumus. Nātāns cienīja Dāvidu, tāpēc runāja ar viņu taktiski. Nātāns zināja, ka Dāvids patiesībā mīlēja taisnību, un saprata, ka ar savu stāstu viņš var aizskart šo stīgu Dāvida sirdī. Arī mēs varam palīdzēt cilvēkiem izprast Jehovas viedokli, ja vēršamies pie viņu taisnīguma izjūtas. Tiesa, mums tas jādara tā, lai neradītu iespaidu, ka uzskatām sevi par pārākiem vai ka mums ir tiesības viņiem diktēt, kā jārīkojas. Mēs atzīstam, ka ir jāvadās pēc Bībeles, nevis pēc saviem spriedumiem, nosakot, kas ir pareizi un kas nav pareizi.

Uzticība Dievam bija galvenais, kas palīdzēja Nātānam doties pie varena ķēniņa, lai nosodītu tā nepareizo rīcību. (2. Sam. 12:1.) Tāpat arī mums uzticība Dievam dod drosmi nelokāmi aizstāvēt Jehovas taisnīgos principus.

TĪRĀS PIELŪGSMES ATBALSTĪTĀJS

Dāvids un Nātāns laikam bija labi draugi, jo vienu no saviem dēliem Dāvids bija nosaucis par Nātānu. (1. Laiku 3:1, 5.) Pirmo reizi pravietis Nātāns Bībelē ir minēts kopā ar ķēniņu Dāvidu. Viņi abi mīlēja Jehovu. Ķēniņš acīmredzot paļāvās uz Nātāna viedokli, jo pastāstīja tam par savu vēlēšanos uzcelt Jehovam templi. ”Redzi,” teica Dāvids, ”es te dzīvoju ciedru koku namā, bet tā Kunga šķirsts mīt starp telts segām!” Nātāns atbildēja: ”Ej un dari visu, kas vien ienāk tavā sirds prātā, jo tas Kungs ir ar tevi!” (2. Sam. 7:2, 3.)

Nātāns, būdams uzticīgs Jehovas kalps, pilnībā atbalstīja Dāvida ieceri uzbūvēt pirmo pastāvīgo tīrās pielūgsmes centru uz zemes. Taču šajā gadījumā Nātāns, kā liekas, pauda savas personiskās domas, nevis runāja Jehovas vārdā, jo jau nākamajā naktī Jehova viņam lika paziņot ķēniņam pavisam citu vēsti, proti: templi uzcels nevis Dāvids, bet kāds no tā dēliem. Tomēr vēl Nātānam bija jāpaziņo, ka Dievs slēdz līgumu ar Dāvidu, apsolīdams: ”Tavam goda krēslam būs nesatricināmam būt mūžīgi!” (2. Sam. 7:4—16.)

Jautājumā par tempļa būvēšanu Dieva griba nesakrita ar Nātāna domām, bet pazemīgais pravietis nekurnēja un bez ierunām pakļāvās Dieva vadībai. Nātāna attieksme ir labs paraugs mums, kā rīkoties, kad esam kļūdījušies un Dievs mūs pamāca. Tā kā Nātāns arī turpmāk veica pravieša pienākumus, var secināt, ka viņš nezaudēja Dieva labvēlību. Dievs acīmredzot iedvesmoja Nātānu  un pareģi Gadu dot norādījumus Dāvidam, kā organizēt 4000 muzikantu kalpošanu templī. (1. Laiku 23:1—5; 2. Laiku 29:25.)

ĶĒNIŅA VARAS AIZSTĀVIS

Nātāns zināja, ka pēc Dāvida par ķēniņu bija jākļūst Salamanam. Tāpēc, kad Dāvida mūža nogalē Adonja mēģināja sagrābt varu, Nātāns nekavējoties rīkojās. Viņš atkal izturējās taktiski un apliecināja savu uzticību Dievam. Vispirms Nātāns mudināja Batsebu atgādināt Dāvidam, ka ķēniņš ar zvērestu ir apsolījis: par nākamo valdnieku kļūs Salamans. Pēc tam Nātāns pats devās pie Dāvida, lai vaicātu, vai tas par savu pēcteci tronī ir izraudzījies Adonju. Aptverdams situācijas nopietnību, Dāvids lika Nātānam un citiem uzticīgiem kalpiem svaidīt un pasludināt par jauno ķēniņu Salamanu. Adonjas izplānotais apvērsums cieta neveiksmi. (1. Ķēn. 1:5—53.)

PAZEMĪGS VĒSTURNIEKS

Tiek uzskatīts, ka Nātāns un Gads ir sarakstījuši Pirmās Samuēla grāmatas 25. līdz 31. nodaļu, kā arī Otro Samuēla grāmatu. Par šīm Dieva iedvesmotajām grāmatām ir teikts: ”Ķēniņa Dāvida darbi, sākot no pirmajiem un tā līdz pat beidzamajiem, — redzi, tie ir atzīmēti tiklab pareģa Samuēla darbu aprakstā, kā pravieša Nātāna stāstos, un tāpat arī gaišreģa Gada vēsturiskajā tēlojumā.” (1. Laiku 29:29.) Tāpat Bībelē ir minēts, ka Nātāns ir aprakstījis ”Salamana laika notikumus”. (2. Laiku 9:29.) Tas vedina domāt, ka Nātāns pēc Dāvida nāves vēl joprojām darbojās ķēniņa galmā.

Lielāko daļu no informācijas, kas mums ir zināma par Nātānu, visdrīzāk ir sniedzis viņš pats. Bet tas, ka par vairākiem jautājumiem šis pravietis neko nav minējis, arī daudz ko liecina par viņu. Mēs varam secināt, ka Nātāns bija pazemīgs vēsturnieks, kas netiecās pēc slavas un ievērības. Kā teikts kādā Bībeles vārdnīcā, Nātāns Dieva iedvesmoto Rakstu vēstījumā parādās ”bez jebkāda ievada un norādes par viņa radurakstiem”. Mums nekas nav zināms par viņa izcelsmi un personisko dzīvi.

CILVĒKS, KO RAKSTUROJA UZTICĪBA JEHOVAM

No tā, ko Bībelē var lasīt par Nātānu, ir skaidri redzams, ka viņš bija pazemīgs un dedzīgs Dieva noteiktās kārtības aizstāvis. Dievs Jehova viņam uzticēja veikt svarīgus pienākumus. Ir derīgi pārdomāt Nātāna īpašības, piemēram, viņa uzticību Dievam un cieņu pret Dieva prasībām. Mums jācenšas šādas īpašības izpaust arī savā dzīvē.

Mums diezin vai kādreiz būs jāizsaka nosodījums valdniekam, kas ir pārkāpis laulību, vai jānovērš apvērsuma mēģinājums. Bet ar Dieva atbalstu mēs noteikti spējam palikt viņam uzticīgi un aizstāvēt viņa taisnīgās normas. Mēs noteikti arī varam būt drosmīgi un vienlaikus taktiski patiesības skolotāji un varam atbalstīt tīro pielūgsmi.

[Attēls 25. lpp.]

Aizstāvēdams ķēniņa varu, Nātāns taktiski runāja ar Batsebu