Jēzus Kristus. Atbildes uz svarīgiem jautājumiem

”Ko ļaudis saka par to, kas es esmu?” (LŪKAS 9:18.)

ŠO JAUTĀJUMU Jēzus uzdeva saviem mācekļiem, jo zināja, ka cilvēkiem par viņu ir dažādi uzskati. Tomēr šādai neskaidrībai nebija pamata. Jēzus nebija vientuļnieks, kas darbotos slepenības aizsegā. Viņš labprāt uzturējās starp cilvēkiem pilsētās un ciemos. Viņš sludināja un mācīja ļaužu priekšā, jo vēlējās, lai tie zinātu patiesību par viņu. (Lūkas 8:1.)

Patiesība par Jēzu atklājas viņa vārdos un darbos, kas ir aprakstīti četros Bībelē lasāmajos evaņģēlijos — Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa evaņģēlijā. Tieši šie Dieva iedvesmotie vēstījumi ir tie, kuros mums būtu jāmeklē atbildes uz jautājumiem par Jēzu. * (Jāņa 17:17.)

 JAUTĀJUMS. Vai Jēzus bija reāla vēsturiska persona?

ATBILDE. Jā, bija. Laicīgie vēsturnieki, to vidū Josefs Flāvijs un Tacits, kuri dzīvoja pirmajā gadsimtā, ir minējuši Jēzu kā reālu vēsturisku personu. Bet, kas ir vēl svarīgāk, arī evaņģēliji pārliecinoši pierāda, ka Jēzus bija reāls cilvēks, nevis izdomāts tēls. Tajos konkrēti un detalizēti ir stāstīts, kad un kur risinājās notikumi. Piemēram, evaņģēlija sarakstītājs Lūka, norādīdams uz gadu, kad Jēzus sāka savu kalpošanu, ir nosaucis septiņas augstas amatpersonas, kas tobrīd bija pie varas, un šie cilvēki ir minēti arī vēsturiskos avotos. (Lūkas 3:1, 2, 23.)

Pierādījumi, kas apstiprina, ka Jēzus ir vēsturiska persona, ir ļoti pārliecinoši. ”Lielākā daļa speciālistu atzīst, ka pirmajā gadsimtā tiešām ir dzīvojis cilvēks, kas bija pazīstams kā Jēzus no Nācaretes,” teikts grāmatā Pierādījumi Jēzus vēsturiskumam (Evidence for the Historical Jesus).

JAUTĀJUMS. Vai Jēzus ir Dievs?

ATBILDE. Nē, Jēzus nav Dievs. Jēzus nekad neapgalvoja, ka viņš būtu vienlīdzīgs ar Dievu. Gluži pretēji, Jēzus vairākkārt apliecināja, ka ir zemāks par Jehovu *. Piemēram, runājot par Jehovu, Jēzus teica ”mans Dievs” un ”vienīgais patiesais Dievs”. (Mateja 27:46; Jāņa 17:3.) Tā izteikties var tikai tas, kurš pats ir zemāks. Piemēram, darbinieks, kas kādu citu sauc par savu priekšnieku, nepārprotami atzīst, ka ir zemākā stāvoklī par šo cilvēku.

Jēzus arī uzsvēra, ka viņš un Dievs nav viena persona. Pretiniekiem, kas apšaubīja viņa pilnvaras, Jēzus reiz teica: ”Jūsu pašu bauslībā taču ir rakstīts: ”Divu cilvēku liecība ir patiesa.” Es esmu viens, kas liecina par sevi, un par mani liecina arī Tēvs, kas mani ir sūtījis.” (Jāņa 8:17, 18.) Tātad Jēzus un Jehova ir divas dažādas personas. Kā gan citādi viņus varētu uzskatīt par diviem lieciniekiem? *

JAUTĀJUMS. Vai Jēzus bija vienkārši labs cilvēks?

ATBILDE. Nē, viņš bija kaut kas vairāk nekā tikai labs cilvēks. Jēzus saprata, ka viņam ir īpaša loma Dieva gribas īstenošanā. Kas viņš bija?

● ”Dieva vienīgais Dēls.” (Jāņa 3:18.) Jēzus zināja, kāda ir viņa izcelsme. Viņa dzīve bija aizsākusies jau ilgu laiku pirms viņa piedzimšanas uz zemes. ”Es esmu atnācis no debesīm,” viņš sacīja. (Jāņa 6:38.) Jēzus bija pirmais, ko radīja Dievs, un ar viņa starpniecību ir radīts viss pārējais. Tā kā Jēzus ir vienīgais, ko Dievs radīja viens pats, viņu ar pilnām tiesībām var saukt par ”Dieva vienīgo Dēlu”. (Jāņa 1:3, 14; Kolosiešiem 1:15, 16.)

● ”Cilvēka dēls.” (Mateja 8:20.) Jēzus daudzkārt sevi sauca par ”Cilvēka dēlu” — šie vārdi evaņģēlijos parādās aptuveni 80 reižu. Tas ļauj secināt, ka viņš bija īsts cilvēks, nevis cilvēkā iemiesojies Dievs. Kā Dieva vienīgais  Dēls kļuva par cilvēku? Izmantodams svēto garu, Jehova pārcēla sava Dēla dzīvību ebreju jaunavas Marijas klēpī, un viņai iestājās grūtniecība. Tāpēc Jēzus piedzima pilnīgs un bezgrēcīgs. (Mateja 1:18; Lūkas 1:35; Jāņa 8:46.)

● ”Skolotājs.” (Jāņa 13:13.) Jēzus teica, ka Dievs viņam ir uzdevis mācīt un sludināt labo vēsti par Dieva valstību. (Mateja 4:23; Lūkas 4:43.) Viņš ļoti vienkārši un saprotami paskaidroja, kas ir Dieva valstība un kā tā īstenos Dieva gribu. (Mateja 6:9, 10.)

● ”Vārds.” (Jāņa 1:1.) Jēzus bija Dieva pārstāvis, ar kura starpniecību Dievs nodeva citiem informāciju un norādījumus. Jēzus darīja zināmu Dieva vēsti cilvēkiem uz zemes. (Jāņa 7:16, 17.)

JAUTĀJUMS. Vai Jēzus bija apsolītais Mesija?

ATBILDE. Jā, bija. Bībeles pravietojumos bija paredzēts, ka parādīsies Mesija jeb Kristus (tulkojumā ”Svaidītais”) un ka viņam būs īpaša nozīme Jehovas nodomā. Reiz kāda samariete Jēzum teica: ”Es zinu, ka jānāk Mesijam, ko sauc par Kristu.” Jēzus viņai atklāti sacīja: ”Tas esmu es, kas runā ar tevi.” (Jāņa 4:25, 26.)

Bet kas pierāda, ka Jēzus patiešām bija Mesija? Pastāv trīs veidu pierādījumi, kas visi kopā, gluži kā līnijas pirkstu nospiedumā, norāda uz vienu personu. Vai tie norāda uz Jēzu? Apskatīsim šos pierādījumus.

● Raduraksti. Bībelē bija teikts, ka Mesija nāks no Ābrahāma pēcnācējiem un piederēs pie Dāvida dzimtas. (1. Mozus 22:18; Psalms 132:11, 12.) Jēzus bija gan Ābrahāma, gan Dāvida pēcnācējs. (Mateja 1:1—16; Lūkas 3:23—38.)

● Piepildījušies pravietojumi. Ebreju rakstos (”Vecajā Derībā”) ir ļoti daudz pravietojumu par Mesijas dzīvi uz zemes, kuros pat ir minētas detaļas par viņa dzimšanu un nāvi. Tie visi piepildījās Jēzus dzīvē. Lūk, daži no tiem: viņš piedzima Betlēmē (Mihas 5:1; Lūkas 2:4—11); viņu ataicināja no Ēģiptes (Hozejas 11:1; Mateja 2:15); kad viņu sodīja ar nāvi, viņam netika salauzts neviens kauls (Psalms 34:21; Jāņa 19:33, 36). Jēzus nekādā gadījumā nebūtu varējis ietekmēt notikumus tā, lai viņa dzīvē īstenotos visi pravietojumi par Mesiju. *

● Paša Dieva liecība. Kad piedzima Jēzus, Dievs sūtīja eņģeļus, lai tie paziņotu ganiem, ka pasaulē ir nācis Mesija. (Lūkas 2:10—14.) Jēzus kalpošanas laikā Dievs pats vairākas reizes runāja no debesīm, apliecinot viņam savu labvēlību. (Mateja 3:16, 17; 17:1—5.) Jehova deva Jēzum spēku veikt iespaidīgus brīnumus, kas bija papildu pierādījums tam, ka Jēzus ir Mesija. (Apustuļu darbi 10:38.)

 JAUTĀJUMS. Kāpēc Jēzum bija jācieš un jāmirst?

ATBILDE. Jēzus bija bez grēka, tāpēc nebija pelnījis ciešanas. Viņš arī nebija pelnījis, ka viņu pienaglo pie staba kā parastu noziedznieku un ka viņam jāmirst kaunpilnā nāvē. Jēzus jau iepriekš zināja, ka pret viņu šādi izturēsies, un bija gatavs to paciest. (Mateja 20:17—19; 1. Pētera 2:21—23.)

Pravietojumos par Mesiju bija paredzēts, ka viņam būs jācieš un jāmirst, lai apklātu citu grēkus. (Jesajas 53:5; Daniēla 9:24, 26.) Jēzus sacīja, ka ir atnācis, lai ”atdotu savu dvēseli par izpirkumu daudzu labā”. (Mateja 20:28.) Tiem, kas tic, ka viņa upurim ir izpirkuma vērtība, ir izredzes tikt atbrīvotiem no grēka un nāves un mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. * (Jāņa 3:16; 1. Jāņa 4:9, 10.)

JAUTĀJUMS. Vai Jēzus patiešām tika piecelts no mirušajiem?

ATBILDE. Jā, viņš tika celts augšā. Jēzus nemaz nešaubījās, ka tā notiks. (Mateja 16:21.) Tomēr jāatzīmē — nedz Jēzus, nedz Bībeles sarakstītāji neapgalvoja, ka viņš atmodīsies no nāves kaut kādā dabiskā veidā. Tas būtu absolūti neticami. Bībelē ir teikts: ”Dievs viņu cēla augšā, atbrīvodams no nāves valgiem.” (Apustuļu darbi 2:24.) Ja mēs atzīstam, ka pastāv Dievs un ka viņš ir visa Radītājs, mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka viņš spēja piecelt savu Dēlu no mirušajiem. (Ebrejiem 3:4.)

Vai ir kādi uzticami pierādījumi tam, ka Jēzus tika piecelts no nāves? Pievērsiet uzmanību dažiem faktiem.

● To apstiprināja aculiecinieki. Aptuveni 22 gadus pēc Jēzus nāves apustulis Pāvils rakstīja, ka augšāmcelto Jēzu ir redzējuši vairāk nekā 500 cilvēku, un minēja, ka vairākums no viņiem joprojām ir dzīvi. (1. Korintiešiem 15:6.) Viena vai divu liecinieku teikto varbūt varētu apšaubīt, bet 500 aculiecinieku liecība — tas ir neapstrīdams pierādījums.

● Liecinieki bija uzticami. Jēzus agrīnie mācekļi, kuri vislabāk zināja, kas īsti notika, drosmīgi sludināja, ka Jēzus ir piecelts no mirušajiem. (Apustuļu darbi 2:29—32; 3:13—15.) Viņi uzskatīja, ka ticība Jēzus augšāmcelšanai ir būtiska kristīgās ticības sastāvdaļa. (1. Korintiešiem 15:12—19.) Šie mācekļi bija gatavi drīzāk mirt nekā atteikties no ticības Jēzum. (Apustuļu darbi 7:51—60; 12:1, 2.) Vai gan ir iedomājams, ka cilvēks būtu gatavs mirt par kaut ko tādu, par ko viņš skaidri zina, ka tie ir meli?

Mēs esam aplūkojuši Bībelē atrodamās atbildes uz sešiem svarīgiem jautājumiem par Jēzu. Tās palīdz saprast, kas patiesībā ir Jēzus. Bet kāda nozīme ir šīm atbildēm? Citiem vārdiem: vai ir būtiski, kādi ir cilvēka uzskati par Jēzu?

[Zemsvītras piezīmes]