Vai jūs zināt?

Ko nozīmēja Jēzus vārdi, ka jānoiet arī otra jūdze?

▪ Savā slavenajā Kalna runā Jēzus teica: ”Ja kāds, kam ir vara, liek tev iet vienu jūdzi, ej ar viņu divas.” (Mateja 5:41.) Jēzus klausītāji visdrīzāk saprata, ka runa ir par piespiedu darbu, ko iedzīvotājiem reizēm lika pildīt varas pārstāvji.

Mūsu ēras pirmajā gadsimtā izraēlieši bija pakļauti Romai. Nebija retums, ka romieši piespieda cilvēkus strādāt viņu labā, kā arī izmantoja to mājlopus un jebko citu, kas viņiem noderēja dienesta pienākumu veikšanā. Piemēram, romiešu kareivji lika Sīmanim no Kirēnes nest Jēzus moku stabu uz soda izpildes vietu. (Mateja 27:32.) Ebreji šādus uzspiestus darbus uztvēra kā milzīgu pazemojumu un tos darīja ar dziļu nepatiku.

Nav zināms, cik tālu romieši drīkstēja piespiest kādu nest viņu nastas. Bet, visticamāk, neviens negribēja iet tālāk, kā no viņa tika prasīts. Kad Jēzus mudināja savus klausītājus noiet arī otru jūdzi, viņš tos aicināja bez kurnēšanas pildīt prasības, ko varas pārstāvji bija tiesīgi noteikt. (Marka 12:17.)

Kas bija evaņģēlijos minētais Anna?

▪ Stāstot par Jēzus tiesāšanu, Anna ir saukts par ”virspriesteri”. (Jāņa 18:13, 19; Apustuļu darbi 4:6.) Anna bija izraēliešu augstā priestera Kajafas sievastēvs, un viņš pats bija pildījis augstā priestera pienākumus apmēram no mūsu ēras 6. vai 7. gada līdz 15. gadam, kad romiešu prokurators Valerijs Grats viņu no šī amata atcēla. Tomēr viņam kā bijušajam augstajam priesterim joprojām bija liela ietekme Izraēla tautā. Pēc viņa augstā priestera amatu ieņēma pieci viņa dēli un znots.

Kamēr izraēliešiem bija sava neatkarīga valsts, augstais priesteris palika amatā līdz pat mūža galam. (4. Mozus 35:25.) Bet, kad izraēliešus pakļāva romieši, augstie priesteri bija atkarīgi no vietvalžu un Romas iecelto ķēniņu labvēlības, kuriem bija tiesības viņus atcelt no amata. Vēsturnieks Josefs Flāvijs rakstīja, ka ap mūsu ēras 6. vai 7. gadu Kvirīnijs, romiešu vietvaldis Sīrijā, atcēla no augstā priestera amata Joāzaru un iecēla viņa vietā Annu (Ananu). Pēc visa spriežot, vietvalži un ķēniņi, kas paši nebija ebreji, centās augstos priesterus izraudzīties no priesteru dzimtām.

Annas dzimta bija pazīstama ar savu alkatību un milzu bagātību. Šo bagātību viņi acīmredzot bija sarausuši, izmantojot monopoltiesības tirgot tempļa teritorijā visu, kas vajadzīgs upurēšanai, piemēram, baložus, aitas, eļļu un vīnu. Josefs Flāvijs rakstīja, ka Annas dēla Anana ”kalpi bija pēdējie nelieši, kas.. ar varu piesavinājās desmito tiesu, kura pienācās priesteriem; tos, kas izrādīja pretestību, viņi piekāva”.