Vai jūs zināt?

Kāpēc ebreji lielu nozīmi piešķīra radurakstiem?

▪ Raduraksti bija nepieciešami, lai noteiktu, pie kuras cilts un dzimtas cilvēks pieder. Tāpat tie bija vajadzīgi, risinot jautājumus, kas bija saistīti ar zemes sadalījumu un mantošanas kārtību. Īpaši svarīga bija radniecības līnija, no kuras bija jānāk apsolītajam Mesijam. Ebreji labi zināja, ka Mesijam ir jāceļas no Jūdas cilts un no Dāvida dzimtas. (Jāņa 7:42.)

Turklāt, ”tā kā priestera un levīta stāvoklis bija mantojams.., bija ārkārtīgi svarīgi saglabāt izcelsmes tīrību”, rakstīja zinātnieks Joahims Jeremiass. Izraēlietēm, kas gatavojās precēties ar kādu no priesteru ģimenes, bija jāuzrāda savi raduraksti, lai priesteru dzimta paliktu ”tīra un neaptraipīta”. Nehemijas laikā veselas levītu dzimtas tika atstādinātas no kalpošanas pienākumiem, kad tās, lai pierādītu savu izcelsmi, ”meklēja savu sarakstu starp tiem, kas bija ierakstīti priesteru cilšu grāmatās, bet to neatrada”. (Nehemijas 7:61—65.)

Mozus bauslībā bija arī noteikts, ka ”nevienam, kas ārlaulībā dzimis,” un ”nevienam amonietim un nevienam moābietim nebūs nākt Tā Kunga draudzē”. (5. Mozus 23:3, 4, LB-65r.) Tāpēc ”ikvienam, kas gribēja izmantot savas civilās tiesības, bija jāpierāda sava tīrā izcelsme, un šis fakts apstiprina mūsu secinājumu, ka.. pat vienkāršs izraēlietis zināja savus tuvākos priekštečus un varēja pateikt, pie kuras no divpadsmit ciltīm viņš pieder”, norādīja J. Jeremiass.

Kā ebreji apkopoja un glabāja savus radurakstus?

▪ Evaņģēlijos, ko ir sarakstījuši Matejs un Lūka, ir atrodami detalizēti Jēzus raduraksti. (Mateja 1:1—16; Lūkas 3:23—38.) Ir saglabājušies arī citu cilvēku raduraksti. Piemēram, kādā ebreju midrašā (Svēto Rakstu teksta paskaidrojumā) par Hillēlu — rabīnu, kas dzīvoja Jēzus laikā, — ir teikts: ”Jeruzālemē tika atrasts radurakstu rullis, kurā ir minēts, ka Hillēls ir Dāvida pēcnācējs.” Pirmā gadsimta ebreju vēsturnieks Josefs Flāvijs savā autobiogrāfijā apgalvoja, ka viņa priekšteči ir bijuši priesteri un ka no mātes puses viņš ir ”ķēnišķīgas izcelsmes”. Flāvijs norādīja, ka šo informāciju viņš ir atradis ”publiskajos reģistros”.

Savā darbā Pret Apionu Flāvijs arī minēja, ka viņa tautā pienākums kārtot priesteru dzimtu radurakstus bija uzdots ”labākajiem vīriem, kas nodevušies kalpošanai Dievam”. Kā var lasīt enciklopēdijā The Jewish Encyclopedia, ”uzdevums veidot šos reģistrus, šķiet, tika uzticēts īpašam ierēdnim, un ir ziņas, ka Jeruzālemē bija izveidota tiesa, kas nodarbojās ar radurakstu jautājumiem”. Ebreji, kas nepiederēja pie priesteru dzimtām, parasti reģistrējās savu tēvu pilsētās. (Lūkas 2:1—5.) Tā tika papildināti dati publiskajos arhīvos, no kuriem, visticamāk, ziņas smēlās evaņģēliju sarakstītāji. Turklāt raduraksti acīmredzot tika glabāti arī ģimeņu privātajos arhīvos.