1. Kāda saviļņojoša perspektīva gaida ”lielo pulku”?

VAI spējat iedomāties, cik daudz laba tūkstoš gadu laikā saviem padotajiem varētu izdarīt ietekmīga valdība, kuras priekšgalā būtu taisnīgs un iejūtīgs vadītājs? ”Lielo pulku” — neskaitāmos cilvēkus, kas paliks dzīvi ”lielajā postā”, kurā aizies bojā visa pašreizējā ļaunā pasaule, — gaida brīnišķīgi notikumi. (Atkl. 7:9, 14.)

2. Ko cilvēki ir pieredzējuši 6000 gadu laikā?

² Cilvēces vēstures 6000 gadu laikā pašnoteikšanās un pašu īstenotā vara cilvēkiem ir sagādājusi neizsakāmas sāpes un ciešanas. Jau senatnē tika uzrakstīti vārdi, kas lasāmi Bībelē: ”Viens cilvēks valda pār citiem sev par nelaimi.” (Sal. Māc. 8:9.) Kāda ir situācija mūsdienās? Pasauli plosa ne tikai kari un nemieri, bet arī tādas nopietnas problēmas kā nabadzība, slimības, vides postīšana, klimata izmaiņas un daudzas citas. Amatpersonas brīdina: ja sabiedrība neko nemainīs savā attieksmē un turpinās rīkoties pēc ierastā scenārija, sekas būs katastrofālas.

3. Kas notiks tūkstoš gadu valdīšanas laikā?

³ Valdot mesiāniskajam ķēniņam Jēzum Kristum un 144 tūkstošiem viņa līdzvaldnieku, Dieva valstība pakāpeniski novērsīs visu ļauno, kas ir nodarīts cilvēkiem un viņu mājvietai — Zemei. Tūkstoš gadu valdīšanas laikā piepildīsies iepriecinošais Dieva Jehovas solījums: ”Es radīšu jaunas debesis un jaunu zemi, ka agrākās vairs nepieminēs un tās nevienam vairs nenāks prātā.” (Jes. 65:17.) Kādi lieliski notikumi, kas pašreiz vēl nav redzami, mūs gaida? Ar Dieva pravietisko vārdu palīdzību  ieskatīsimies brīnišķīgajā nākotnē, kas pagaidām ir ”neredzama”. (2. Kor. 4:18.)

4. Kādos apstākļos mūsdienās daudziem jādzīvo?

⁴ Kurš gan negribētu, lai viņam būtu pašam sava māja — vieta, kur visa ģimene varētu justies droša un netraucēta? Diemžēl mūsdienu pasaulē dzīvesvieta daudziem ir nopietna problēma. Cilvēki dzīvo ļaužu pārblīvētās pilsētās, un daudziem jāmitinās pagaidu mājokļos un graustu rajonos. Par savu namu viņi var tikai sapņot.

5., 6. a) Kā piepildīsies Jesajas 65:21 un Mihas 4:4? b) Kā mēs varam pieredzēt šīs svētības?

⁵ Valdot Dieva valstībai, piepildīsies ikviena cilvēka sapnis pēc sava mājokļa, kā pravietoja Jesaja: ”Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīna dārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus.” (Jes. 65:21.) Taču pašiem sava dzīvesvieta nav vienīgais, uz ko mēs varam cerēt. Arī mūsdienās daudziem ir sava māja, un ir pat tādi, kam pieder villa vai liels zemes īpašums. Tomēr vienmēr pastāv iespēja, ka māju nāksies zaudēt finansiālu neveiksmju dēļ vai ka tajā ielauzīsies kramplauži vai citi ļaundari. Pavisam citādi būs tad, kad valdīs Dieva valstība. Pravietis Miha rakstīja: ”Tie ikviens sēdēs un dzīvos bez bailēm zem sava vīna un vīģes koka, jo nebūs neviena, kas tiem iedvestu bailes.” (Mih. 4:4.)

⁶ Kā mums būtu jārīkojas, ņemot vērā šīs brīnišķīgās nākotnes izredzes? Protams, mums visiem ir vajadzīga pienācīga dzīvesvieta. Bet vai būtu gudri darīt visu iespējamo, lai iegūtu savu sapņu māju jau tagad, un varbūt tāpēc nonākt dziļos parādos? Vai nebūtu labāk koncentrēties uz Jehovas solījumu? Atcerēsimies, ko par sevi teica Jēzus: ”Lapsām ir alas, un debesu putniem ir ligzdas, bet Cilvēka dēlam nav, kur galvu nolikt.” (Lūk. 9:58.) Jēzus būtu varējis uzbūvēt vai iegādāties vislabāko namu, kāds vien iedomājams. Kāpēc viņš tā nerīkojās? Jēzus negribēja, lai kaut kas novērstu viņa uzmanību un traucētu ierādīt Dieva valstībai galveno vietu dzīvē. Vai mēs varam sekot viņa piemēram un paturēt savu aci skaidru — brīvu no materiālisma žņaugiem un raizēm? (Mat. 6:33, 34.)

7. Kādām bija jābūt cilvēku un dzīvnieku attiecībām, saskaņā ar sākotnējo Jehovas norādījumu?

⁷ Cilvēki ir pēdējais, ko Jehova ir radījis, viņa darbu augstākais sasniegums uz zemes. Savam palīgam, pirmdzimtajam Dēlam, Jehova darīja zināmu savu nodomu: ”Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un mūsu līdzības; tas lai valda pār zivīm jūrā un pār lopiem, pār putniem apakš debess, pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” (1. Moz. 1:26.) Tātad Ādamam un Ievai — un vēlāk visiem cilvēkiem — bija jāvalda pār dzīvniekiem.

8. Ko mūsdienās var novērot dzīvnieku uzvedībā?

⁸ Vai tiešām ir iespējams, ka cilvēki var valdīt pār visiem dzīvniekiem un dzīvot ar tiem mierā? Daudzi ir ļoti pieķērušies saviem mājdzīvniekiem, piemēram, suņiem un kaķiem. Bet ko var teikt par savvaļas dzīvniekiem? Kādā  darbā atzīmēts: ”Zinātnieki, kas ilgāku laiku ir pavadījuši kopā ar dzīvniekiem un tos pētījuši, ir nākuši pie secinājuma, ka visiem zīdītājiem ir emocijas.” Protams, nav grūti pamanīt, ka, juzdamies apdraudēti, dzīvnieki izbīstas vai kļūst nikni, bet vai tie ir spējīgi arī uz kaut ko līdzīgu maigām jūtām? Tajā pašā grāmatā sacīts: ”Rūpējoties par mazuļiem, zīdītāji izpauž savu cēlāko īpašību — milzīgo maigas pieķeršanās potenciālu.”

9. Kādas izmaiņas notiks ar dzīvniekiem?

⁹ Tāpēc mums nevajadzētu būt pārsteigtiem, kad Bībelē lasām par mieru, kāds iestāsies cilvēku un dzīvnieku starpā. (Nolasīt Jesajas 11:6—9; 65:25.) Kad Noass un viņa ģimene pēc plūdiem iznāca no šķirsta, Jehova viņiem sacīja: ”Bailes un izbīšanās jūsu priekšā lai pārņem visus zemes dzīvniekus.” Tas dzīvniekiem bija nepieciešams pašaizsardzībai. (1. Moz. 9:2, 3.) Vai gan Jehova nevarētu kaut kādā mērā mazināt šīs ”bailes un izbīšanos”, lai tiktu izpildīts viņa sākotnējais norādījums? (Hoz. 2:20.) Cik lielisks laiks gaida visus, kas tad dzīvos uz zemes!

10. Kāpēc cilvēkiem nav svešas asaras?

¹⁰ Salamans vēroja ”visu netaisnību, kas norisinās zem saules,” un ”redzēja, kā raud apspiestie un nomāktie, kam nebija neviena iepriecinātāja”. (Sal. Māc. 4:1.) Mūsdienās situācija ir tāda pati, ja ne vēl sliktāka. Kurš gan no mums nav raudājis? Tiesa, dažreiz tās var būt prieka asaras, tomēr visbiežāk asaras liecina par sirdssāpēm.

11. Kurš no Bībelē aprakstītajiem gadījumiem jūs īpaši aizkustina?

¹¹ Atcerēsimies daudzās aizkustinošās un emocionālās ainas, par kurām stāstīts Bībelē. Kad 127 gadu vecumā nomira Sāra, ”Ābrahāms rīkoja Sārai bēres un to apraudāja”. (1. Moz. 23:1, 2.) Kad Naomija atvadījās no abām vedeklām, kas bija kļuvušas par atraitnēm, ”tās sāka skaļā balsī raudāt”, un pēc nākamajiem Naomijas vārdiem ”viņas vēl skaļāk raudāja”. (Rut. 1:9, 14.) Kad ķēniņš Hiskija saslima un viņam draudēja droša nāve, viņš lūdza Dievu un ”rūgti raudāja”, un acīmredzot viņa asaras aizkustināja Jehovu. (2. Ķēn. 20:1—5.) Un vai kādu varētu atstāt vienaldzīgu stāstījums par to, kā apustulis Pēteris atteicās no Jēzus? Kad Pēteris izdzirdēja gaili dziedam, viņš, ”ārā izgājis, ..rūgti raudāja”. (Mat. 26:75.)

12. Kā Dieva valstība sagādās cilvēcei patiesu atvieglojumu?

¹² Tā kā mums visiem nākas pieredzēt lielākas un mazākas nelaimes, cilvēcei ļoti ir vajadzīgs mierinājums un atvieglojums. Tieši to tūkstoš gadu valdīšanas laikā izjutīs Dieva valstības pavalstnieki: ”[Dievs] noslaucīs visas asaras no viņu acīm, un nāves vairs nebūs, arī bēdu, vaimanu un sāpju vairs nebūs.” (Atkl. 21:4.) Tas tiešām ir brīnišķīgi, ka vairs nebūs ne bēdu, ne vaimanu, ne sāpju, bet Dievs ir apsolījis atbrīvot cilvēci pat no tās lielākā ienaidnieka — nāves. Kā tas notiks?

13. Kā nāve ir ietekmējusi cilvēkus kopš laika, kad Ādams sagrēkoja?

¹³ Nāve ir valdījusi pār cilvēkiem jau kopš tā laika, kad Ādams sagrēkoja. Pašreiz nāve ir neuzveicams ienaidnieks, no kura nevar izvairīties neviens grēcīgs cilvēks, un tā sagādā neizmērojamas  sāpes un ciešanas. (Rom. 5:12, 14.) Var pat teikt, ka ”aiz bailēm no nāves” miljoniem cilvēku ”visu mūžu ir bijuši verdzībā”. (Ebr. 2:15.)

14. Kas notiks, kad tiks iznīcināta nāve?

¹⁴ Bībelē ir runāts par laiku, kad nāve tiks uzvarēta: ”Pēdējais ienaidnieks, kas tiks iznīcināts, būs nāve.” (1. Kor. 15:26.) Var minēt divas grupas, kas gūs labumu no tā. ”Lielajam pulkam” cilvēku, kas dzīvo tagad, pavērsies iespēja nonākt apsolītajā jaunajā pasaulē un iegūt mūžīgu dzīvi. Savukārt miljardiem to, kas jau ir miruši, tiks piecelti no nāves. Vai varat iztēloties, ar kādu prieku un saviļņojumu dzīvie sagaidīs augšā celtos? Kaut kādu priekšstatu par to ļauj iegūt pārdomas par Bībelē atrodamajiem augšāmcelšanas aprakstiem. (Nolasīt Marka 5:38—42; Lūkas 7:11—17.)

15. Kā jūs justos, redzot, ka no nāves ir piecelts kāds jums tuvs cilvēks?

¹⁵ Padomāsim par vārdiem ”vecākus pārņēma neizsakāma sajūsma” un ”tie slavēja Dievu”. Ja mēs būtu bijuši tur klāt, mēs droši vien būtu jutušies tāpat. Arī nākotnē, kad redzēsim, ka no nāves ir piecelti mums tuvi cilvēki, mūsu izjūtas būs neaprakstāmas — tas būs prieks un pacilātība. Jēzus sacīja: ”Nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi un nāks ārā.” (Jāņa 5:28, 29.) Pagaidām neviens no mums neko tādu nav redzējis, un tie noteikti būs starp izcilākajiem notikumiem, kas pieder pie ”neredzamā”.

16. a) Kāpēc mums ar iedvesmu jārunā par svētībām, kas vēl nav redzamas? b) Kā Pāvils iedrošināja Korintas kristiešus?

¹⁶ Patiešām, visus, kas šajos grūtajos laikos  paliek uzticīgi Jehovam, gaida brīnišķīga nākotne. Lai gan lieliskās svētības vēl nav redzamas, paturot tās skaidri prātā, mēs spēsim koncentrēties uz to, kas ir patiesi svarīgs, un nepieļausim, ka mūsu uzmanību novērstu tagadējā laikmeta gaistošie vilinājumi. (Lūk. 21:34; 1. Tim. 6:17—19.) Kad pētām Bībeli ģimenes lokā, kad sarunājamies ar ticības biedriem un kad apspriežam dažādus jautājumus ar Bībeles skolniekiem un citiem, ko interesē patiesība, ar iedvesmu runāsim par mūsu brīnišķīgo cerību un nākotnes izredzēm. Tā mēs saglabāsim cerību spilgtu savā prātā un sirdī. Tieši to saviem ticības biedriem palīdzēja darīt apustulis Pāvils. Viņš tos, tēlaini runājot, aizveda tālā nākotnē — līdz pat Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigām. Pamēģināsim pilnībā izprast, ko nozīmē Pāvila vārdi, kas lasāmi 1. Korintiešiem 15:24, 25, 28. (Nolasīt.)

17., 18. a) Kādā ziņā cilvēces vēstures pirmsākumos Jehova bija ”viss visiem”? b) Ko Jēzus izdarīs, lai atjaunotu vienotību un saskaņu?

¹⁷ Nākotnes notikumu grandiozo kulmināciju nebūtu iespējams aprakstīt vēl labāk, kā tas izdarīts vārdos ”lai Dievs būtu viss visiem”. Ko īsti tas nozīmē? Atcerēsimies laiku Ēdenes dārzā, kad pilnīgie cilvēki, Ādams un Ieva, piederēja pie Jehovas lielās ģimenes, kurā valdīja miers un saskaņa. Jehova, Visuma Augstākais valdnieks, tieši īstenoja varu pār savu radību — eņģeļiem un cilvēkiem. Tie varēja personiski vērsties pie viņa, pielūgt viņu un saņemt viņa svētības. Jehova bija ”viss visiem”.

¹⁸ Šīm saskanīgajām attiecībām pienāca gals, kad cilvēki, Sātana sakūdīti, sacēlās pret Jehovas varu. Taču kopš 1914. gada mesiāniskā valstība pakāpeniski rīkojas, lai atjaunotu vienotību un saskaņu. (Efes. 1:9, 10.) Tūkstoš gadu valdīšanas laikā risināsies brīnišķīgi notikumi, kas tagad ir ”neredzami”. Pēc tam pienāks ”beigas”, tas ir, beigsies Kristus tūkstoš gadu valdīšana. Kas notiks tālāk? Lai gan Jēzum ir dota ”visa vara debesīs un uz zemes”, viņš nav godkārīgs. Jēzus netīko ieņemt Jehovas vietu. Viņš pazemīgi ”nodos valdīšanu savam Dievam un Tēvam”. Savu īpašo stāvokli un varu viņš izmantos ”par godu Dievam”. (Mat. 28:18; Filip. 2:9—11.)

19., 20. a) Kā visi Dieva valstības pavalstnieki varēs apliecināt, ka viņi pakļaujas Jehovas varai? b) Kas mūs sagaida nākotnē?

¹⁹ Tajā laikā Dieva valstības pavalstnieki uz zemes būs sasnieguši pilnību. Viņi sekos Jēzus piemēram, pazemīgi un no sirds atzīstot Jehovas augstāko varu. Viņi varēs apliecināt, ka to vēlas, sekmīgi izturot pēdējo pārbaudījumu. (Atkl. 20:7—10.) Pēc tam visi dumpinieki — cilvēki un garīgās būtnes — tiks iznīcināti uz mūžiem. Cik tas būs priecīgs un skaists laiks! Jehovu līksmi slavēs visa viņa lielā ģimene, jo viņš būs ”viss visiem”. (Nolasīt Psalmu 99:1—3.)

²⁰ Vai Dieva valstības apbrīnojamie sasniegumi, kas pavisam drīz kļūs par realitāti, jūs mudina veltīt visu savu uzmanību un spēkus Dieva gribas pildīšanai? Ko jūs varētu darīt, lai Sātana pasaules piedāvātā viltus cerība un ērtības jūs nenovērstu no tā, kas ir svarīgākais? Kā jūs varat nostiprināt savu apņēmību aizstāvēt un atbalstīt Jehovas varu? Pierādiet ar savu rīcību, ka vēlaties tā rīkoties mūžīgi. Tad jūs pieredzēsiet mieru un labklājību tūkstoš gadus — un vēl daudz ilgāk!