1., 2. Kāpēc mūs varētu interesēt vīģes?

VAI jūs kādreiz esat ēduši svaigas vai žāvētas vīģes? Daudziem tās garšo, tāpēc vīģes audzē daudzviet pasaulē. Vīģes koka augļus augstu vērtēja senie ebreji. (Nah. 3:12; Lūk. 13:6—9.) Vīģu sastāvā ir šķiedrvielas, antioksidanti un minerālvielas, un pastāv uzskats, kas tās nāk par labu sirds veselībai.

² Jehova reiz minēja vīģes saistībā ar sirdi. Dievs nerunāja par vīģu uzturvērtību — viņa vārdi jāsaprot pārnestā nozīmē. Tas, ko viņš teica ar pravieša Jeremijas starpniecību, skar gan mūsu pašu, gan mums tuvo cilvēku sirdi. Noskaidrosim, kā tie attiecas uz kristiešiem.

3. Ko attēloja vīģes Jeremijas grāmatas 24. nodaļā?

³ Vispirms pievērsīsim uzmanību, ko Dievs Jeremijas laikā sacīja par vīģēm. 617. gadā p.m.ē. Jūdejas valstij garīgā ziņā klājās pavisam bēdīgi. Dievs deva redzējumu par to, kas gaidāms nākotnē, ilustrējot to ar divu veidu vīģēm — ”ļoti labām” un ”gaužām nelāgām”. (Nolasīt Jeremijas 24:1—3.) Nelāgās vīģes attēloja ķēniņu Cedekiju un pārējos, kam būs jāpieredz ķēniņa Nebukadnecara un viņa karaspēka bardzība. Turpretī Ecēhiēls, Daniēls un trīs viņa biedri, kas jau bija Babilonā, kā arī daļa to ebreju, kuri drīz tiks aizvesti uz turieni, bija kā labas vīģes. Bija paredzēts, ka viņu atlikums atgriezīsies un atjaunos Jeruzālemi un tās templi, un vēlāk tā tiešām notika. (Jer. 24:8—10; 25:11, 12; 29:10.)

4. Kā mūs var uzmundrināt tas, ko Dievs teica par labajām vīģēm?

⁴ Par tiem, ko attēloja labās vīģes, Jehova teica: ”Es došu tiem tādu sirdi, ka tie pazīst mani — ka es esmu Kungs, un tie būs mana tauta.” (Jer. 24:7, LB-2012.) Tas ir šī raksta tēmas pants, un tas ir ļoti uzmundrinošs. Dievs cilvēkiem labprāt piešķir ”tādu sirdi, ka tie pazīst” viņu. Vārds ”sirds” šajā gadījumā apzīmē  cilvēka attieksmi, viņa prāta nostāju. Protams, mēs gribam, lai mums būtu tāda sirds, un vēlamies piederēt pie Dieva tautas. Tas ir sasniedzams, ja mēs iedziļināmies viņa Rakstos un izmantojam to padomus, ja mēs nožēlojam savus grēkus un atgriežamies, dodam svinīgu solījumu kalpot Dievam un tiekam kristīti Tēva, Dēla un svētā gara vārdā. (Mat. 28:19, 20; Ap. d. 3:19.) Varbūt jūs to jau esat izdarījuši, vai arī jūs regulāri tiekaties ar Jehovas lieciniekiem un esat sākuši spert šos soļus.

5. Par kādu cilvēku sirds stāvokli Jeremija pirmām kārtām rakstīja?

⁵ Vienalga, vai mēs esam spēruši visus iepriekšējā rindkopā minētos soļus vai daļu no tiem, mums tik un tā jādomā, kāda ir mūsu prāta nostāja un rīcība. Tas kļūst skaidrs, ja ņem vērā, ko vēl Jeremija rakstīja par sirdi. Vairākās Jeremijas grāmatas nodaļās ir runa par apkārtējām tautām, tomēr galvenā uzmanība tajā pievērsta Jūdejai piecu tās ķēniņu valdīšanas laikā. (Jer. 1:15, 16.) Tātad pirmām kārtām Jeremija runāja par vīriešiem, sievietēm un bērniem, kas piederēja pie Jehovam atdotas tautas, jo šādu izvēli labprātīgi bija izdarījuši viņu priekšteči. (2. Moz. 19:3—8.) Jeremijas laikā tauta apstiprināja, ka tā pieder Dievam, sakot: ”Mēs nākam pie Tevis, jo Tu, Kungs, esi mūsu Dievs.” (Jer. 3:22.) Bet kāds bija ļaužu sirds stāvoklis?

6. Kāpēc mums jāņem vērā tas, ko Dievs teica par sirdi?

⁶ Mūsdienās mediķi ar modernu tehnoloģiju palīdzību var noteikt, kāds ir sirds stāvoklis un kā tā darbojas. Taču Jehova var izdarīt vēl daudz vairāk, un to viņš apliecināja Jeremijas laikā. Dievs spēj ieskatīties sirdī, kā redzams no šiem vārdiem: ”Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. Kas to var izdibināt? ”Es, tas Kungs, izpētu sirdi.., lai atmaksātu ikvienam par viņa ceļiem, kā viņa dzīve to pelna.”” (Jer. 17:9, 10.) 70 vai 80 gadu laikā, kamēr cilvēks dzīvo, viņa sirds pukst ap trīs miljardiem reižu, taču ar vārdiem ”izpētu sirdi”, protams, nav domāta medicīniska sirds pārbaude. Jehova runāja par simbolisko sirdi. Šī ”sirds” ir mūsu iekšējais cilvēks ar visām tā vēlmēm, domām, prāta nostāju, attieksmi un mērķiem. Tā ir sirds, ko var pārbaudīt Dievs un kaut kādā mērā — arī mēs paši.

7. Kā Jeremija aprakstīja lielākās ebreju daļas sirds stāvokli viņa laikā?

⁷ Lai sagatavotos šādai pārbaudei, mums jāpadomā, kādā stāvoklī sirds bija lielākajai daļai ebreju Jeremijas laikā. To ļauj saprast kāds neparasts izteiciens, ko lietoja Jeremija: ”Visam Israēla namam ir neapgraizīta sirds!” Jeremija nerunāja par parasto ebreju vīriešu apgraizīšanu, jo viņš arī sacīja: ””Redzi, nāks dienas”, — saka tas Kungs, — ”kad Es saukšu pie atbildības visus, kas kaut būdami apgraizīti, taču būtībā ir neapgraizīti.”” Tātad pat apgraizītajiem ebrejiem bija ”neapgraizīta sirds”. (Jer. 9:24, 25.) Ko tas nozīmēja?

8., 9. Kas lielākajai daļai ebreju bija jādara ar savu sirdi?

⁸ Izteiciena ”neapgraizīta sirds” nozīmi palīdz izprast aicinājums, ar kādu Dievs vērsās pie ebrejiem: ”Nometiet savas sirds priekšādu, Jūdas vīri un Jeruzālemes iedzīvotāji, lai manas dusmas neuzliesmo.. jūsu bezgodīgo ļauno darbu dēļ!” No kurienes šie ļaunie darbi radās? Tie nāca no iekšienes, no viņu sirds. (Nolasīt Marka 7:20—23.) Ar Jeremijas starpniecību Dievs precīzi noteica ebreju ļauno darbu iemeslu: viņiem bija ietiepīga un nepakļāvīga sirds. Viņu motīvi un domāšana nebija  patīkami Jehovam. (Nolasīt Jeremijas 5:23, 24; 7:24—26.) Dievs viņus rosināja: ”Apgraizaities tam Kungam un nometiet savas sirds priekšādu!” (Jer. 4:4; 18:11, 12.)

⁹ Kā redzams, ebrejiem Jeremijas laikā bija nepieciešama simboliska sirds operācija — ”sirds apgraizīšana” —, tāpat kā tas bija Mozus laikā. (5. Moz. 10:16; 30:6.) ”Nomest savas sirds priekšādu” nozīmēja atbrīvoties no tā, kas darīja viņu sirdi neatsaucīgu, — no domām, vēlmēm un motīviem, kas nebija pieņemami Dievam. (Ap. d. 7:51.)

10. Kā mums būtu jārīkojas, ņemot vērā Dāvida piemēru?

¹⁰ Cik pateicīgi mēs esam, ka Dievs mums ļauj saprast, kas ir simboliskā sirds! Bet vai par savu sirdi vajadzētu domāt arī Jehovas lieciniekiem mūsdienās? Protams, nav tā, ka daudzi kristieši draudzēs darītu ļaunu vai būtu kļuvuši par ”nelāgām vīģēm” kā ebreji senatnē. Gluži otrādi, Dieva kalpi mūsdienās ir viņam uzticīga, tīra tauta. Tomēr būtu labi pārdomāt lūgumu, ar ko pie Jehovas vērsās Dāvids: ”Pārbaudi mani, ak Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa!” (Ps. 17:3; 139:23, 24.)

11., 12. a) Kāpēc mums visiem jāpārbauda sava sirds? b) Ko Dievs noteikti nedarīs?

¹¹ Jehova vēlas, lai mēs iegūtu un saglabātu viņa labvēlību. Jeremija atzina: ”Tu, Kungs Cebaot, ..pārbaudi taisno, ..redzi īkstis un sirdis.” (Jer. 20:12.) Tā kā Visvarenais Dievs pārbauda pat taisnā sirdi, arī mums, bez šaubām, jāveic godīga pašpārbaude. (Nolasīt Psalmu 11:6.) To darot, mēs varam pamanīt, ka mūsu prāta nostāja kādā jautājumā nav īsti pareiza, ka mēs tiecamies pēc kaut kā tāda, pēc kā patiesībā nevajadzētu tiekties, vai ka esam ļāvušies jūtām, ar kurām būtu jācīnās. Pašpārbaude var atklāt, ka noteikti faktori ir padarījuši mūsu sirdi nejūtīgāku — ka ir izveidojusies sava veida ”sirds priekšāda”, no kuras jāatbrīvojas. To varētu saukt par simbolisku sirds operāciju. Ja atzīstam, ka simbolisko sirdi ir vērts pārbaudīt, tad rodas jautājums: ko mums tajā vajadzētu meklēt? Un kā veikt nepieciešamās izmaiņas? (Jer. 4:4.)

¹² Viens ir skaidrs: mums nebūtu jāgaida, ka Jehova spiedīs mūs mainīties. Par cilvēkiem, ko attēloja ”labās vīģes”, viņš teica, ka viņš ”dos tiem tādu sirdi, ka tie pazīst” viņu. Jehova neteica, ka izmaiņas šo ļaužu sirdī būs uzspiestas. Viņiem bija jāvēlas iegūt jūtīgu sirdi, kas liecinātu, ka viņi pazīst Dievu. Vai gan mums nebūtu jāvēlas tas pats?

13., 14. Kādā ziņā kristieša sirds var viņu apdraudēt?

¹³ Jēzus sacīja: ”No sirds nāk ļaunas domas, slepkavības, laulības pārkāpšana, netiklība, zagšana, nepatiesas liecības, zaimi.” (Mat. 15:19.) Ja kāda brāļa sirds ir kļuvusi nejūtīga un viņš ir pārkāpis laulību  vai rīkojies netikli un nav to nožēlojis, viņš riskē uz visiem laikiem zaudēt Dieva labvēlību. Taču pat cilvēks, kas šādu pārkāpumu nav izdarījis, varbūt ir pieļāvis, ka viņa sirdī izveidojas kāda nepareiza vēlme. (Nolasīt Mateja 5:27, 28.) Tādā situācijā var palīdzēt sirds pašpārbaude. Ko mēs ieraudzītu, ieskatoties savā sirdī? Vai varētu būt, ka tajā ir parādījušās nepareizas jūtas, kas saistītas ar kādu pretējā dzimuma pārstāvi, — slepenas vēlmes, kas nav patīkamas Dievam un ir jāpārvar?

¹⁴ Tāpat ir iespējams, ka brālis gan nav izdarījis ”slepkavības”, taču sirdī tur ļaunu prātu uz kādu citu kristieti un pat ir sācis to ienīst. (3. Moz. 19:17.) Vai viņš būs gatavs pūlēties, lai atbrīvotos no šādām jūtām, kuru dēļ viņa sirds var kļūt nejūtīga? (Mat. 5:21, 22.)

15., 16. a) Miniet piemēru, kā kristietim varētu būt ”neapgraizīta sirds”! b) Kāpēc ”neapgraizīta sirds” būtu nepatīkama Jehovam?

¹⁵ Par laimi, lielākajai daļai kristiešu nav šādu ”sirds problēmu”. Taču Jēzus runāja arī par ”ļaunām domām”. Tie ir uzskati vai nostāja, kas var izpausties dažādās dzīves jomās. Piemēram, kādam varētu būt pārprastas uzticības jūtas pret saviem radiniekiem. Protams, kristiešiem ir siltas jūtas pret radiniekiem, un viņi nelīdzinās daudzajiem cilvēkiem, kam šajās ”pēdējās dienās” pietrūkst mīļuma. (2. Tim. 3:1, 3.) Tomēr šo sirsnīgo jūtu izpausmes varētu kļūt arī pārmērīgas. Daudziem ir viedoklis, ka radniecības saites ir svarīgākas par visu pārējo. Šāda uzskata ietekmē kāds varētu aizstāvēt savus radiniekus vai nostāties viņu pusē neatkarīgi no tā, kas ir noticis, un uztvert kā personisku apvainojumu jebko, kas aizskar viņa radiniekus. Tieši tādas jūtas bija Dīnas brāļiem, bet tās viņus pamudināja uz ļoti neapdomīgu rīcību. (1. Moz. 34:13, 25—30.) Der pārdomāt arī to, kādas jūtas bija sirdī Absalomam, kurš nogalināja savu pusbrāli Amnonu. (2. Sam. 13:1—30.) Kā vienā, tā otrā gadījumā nepareizās rīcības pamatā bija ”ļaunas domas”.

¹⁶ Bez šaubām, mūsdienās patiesie kristieši nevienu nenogalina. Bet vai nevarētu gadīties, ka kristietim ir spēcīgas negatīvas jūtas pret brāli vai māsu, kuri ir slikti izturējušies pret kādu no viņa radiniekiem vai par kuriem viņš domā, ka viņi tā ir rīkojušies? Šis kristietis varbūt nevēlas pieņemt viesmīlības izpausmes no ticības biedra, kas, viņaprāt, kaut ko ir nodarījis viņa radiniekam, vai arī pats nekad  neparāda viesmīlību šim ticības biedram. (Ebr. 13:1, 2.) Tik spēcīgas negatīvas jūtas un neviesmīlība liecina par mīlestības trūkumu, un šādu nostāju nevar uzskatīt par kaut ko nenozīmīgu. Dievs, kas pārbauda sirdis, varētu atzīt, ka te ir runa par ”neapgraizītu sirdi”. (Jer. 9:24, 25.) Atcerēsimies Jehovas aicinājumu: ”Nometiet savas sirds priekšādu!” (Jer. 4:4.)

17. Kā bijība pret Jehovu dara mūsu sirdi atsaucīgāku?

¹⁷ Ko darīt, ja mēs pārbaudām savu sirdi un atklājam, ka tā nav tik paklausīga Jehovas padomiem, kā vajadzētu, un kaut kādā mērā ir ”neapgraizīta”? Varbūt mēs tajā saskatām bailes no cilvēkiem, tieksmi pēc ievērības vai greznības vai pat noslieci uz stūrgalvību un neatkarību. Ja tā ir, tad mēs noteikti neesam pirmie, kam ir šādas problēmas. (Jer. 7:24; 11:8.) Jeremija rakstīja, ka neuzticīgajiem ebrejiem viņa laikā bija ”ietiepīga un nepakļāvīga sirds” (LB-65r). Viņš piebilda: ”Tie nekad nav savā sirdī domājuši: Bīsimies to Kungu, mūsu Dievu, kas mums dod lietu, agro un vēlo!” (Jer. 5:23, 24.) Šie vārdi liecina, ka no ”sirds priekšādas” var atbrīvoties, ja cilvēks vairo bijību pret Jehovu un mācās būt viņam pateicīgs. Veselīga bijība pret Dievu dara mūsu sirdi atsaucīgāku uz to, kādus Dievs vēlas mūs redzēt.

18. Ko Jehova apsolīja tiem, ar kuriem ir noslēgts jaunais līgums?

¹⁸ Šādi mēs varam sadarboties ar Jehovu, kurš mums piešķir tādu sirdi, lai mēs viņu pazītu. Tieši to viņš apsolīja svaidītajiem, ar kuriem ir noslēgts jaunais līgums: ”Es iedēstīšu savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs mana tauta.” Jehova runāja arī par to, ka viņa kalpi viņu pazīs: ”Tad nemācīs vairs draugs draugu un brālis brāli, sacīdams: Atzīstiet to Kungu! Jo visi Mani pazīs, lielie un mazie.., jo Es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu grēku!” (Jer. 31:31—34.) *

19. Kādas nākotnes izredzes ir patiesajiem kristiešiem?

¹⁹ Visiem, gan tiem, kam jaunais līgums dos iespēju mūžīgi dzīvot debesīs, gan tiem, kas dzīvos uz zemes, ir jāpazīst Jehova un jāpieder pie viņa tautas. Jaunais līgums dos labumu tiem, kuru grēki ir piedoti uz Kristus izpirkuma upura pamata. Jau tas vien, ka mēs varam saņemt piedošanu, ir pietiekams iemesls piedot citiem, pat tad, ja emocionāli tas nav viegli. Gatavība atbrīvoties no nepatikas, ko varbūt izjūtam pret kādu, nāks par labu mūsu sirdij. Tā mēs apliecināsim, ka ne tikai vēlamies kalpot Jehovam, bet arī labāk viņu iepazīstam. Tad mēs līdzināsimies tiem, par kuriem Jehova ar Jeremijas starpniecību sacīja: ”Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit, Es būšu atrodams.” (Jer. 29:13, 14.)