1., 2. Kāds pravietojums par pēdējām dienām Jēzus mācekļiem varēja raisīt jautājumus, un kāpēc?

PĒTERIS, Jēkabs, Jānis un Andrejs beidzot bija palikuši vieni ar savu Kungu. Viņu prātus nodarbināja vārdi, ko Jēzus iepriekš bija teicis par tempļa nopostīšanu. (Marka 13:1—4.) Tāpēc viņi vaicāja: ”Saki mums: kad tas notiks, un kāda zīme liecinās par tavu klātbūtni un šī laikmeta nobeigumu?” (Mat. 24:1—3.) Jēzus viņiem sāka stāstīt par notikumiem, kas ne tikai izraisīs lielas izmaiņas cilvēku dzīvē, bet arī iezīmēs Sātana ļaunās pasaules kārtības pēdējās dienas. Kāda no Jēzus minētajām detaļām, jādomā, jo īpaši ieinteresēja viņa mācekļus. Pēc tam kad Jēzus bija pieminējis tādus satraucošus notikumus kā kari, bads un nelikumības pieaugšana, viņš pieminēja arī kādu pozitīvu iezīmi, kurai bija jāraksturo pēdējās dienas. Viņš sacīja: ”Labā vēsts par valstību tiks sludināta pa visu apdzīvoto zemi par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mat. 24:7—14.)

² Jēzus mācekļi kopā ar savu skolotāju jau bija sludinājuši labo vēsti par Dieva valstību. (Lūk. 8:1; 9:1, 2.) Iespējams, viņi atcerējās Jēzus vārdus: ”Pļaujamā patiešām ir daudz, bet strādnieku maz. Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai viņš sūta strādniekus savā pļaujā!” (Lūk. 10:2.) Varbūt viņi domāja: kā gan būs iespējams sludināt ”pa visu apdzīvoto zemi par liecību visām tautām”? Kur radīsies strādnieki? Ja vien viņi tajā dienā, sēdēdami līdzās Jēzum, būtu varējuši ielūkoties nākotnē, viņi noteikti būtu izbrīnīti, redzot, kā piepildās vārdi, ko tagad var lasīt Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 14. pantā.

3. Kā mūsdienās piepildās vārdi no Lūkas 21:34, un kāda pašpārbaude mums jāveic?

 ³ Mēs dzīvojam laikā, kad Jēzus pravietiskie vārdi piepildās. Miljoniem cilvēku visā pasaulē vienoti sludina labo vēsti par valstību. (Jes. 60:22.) Bet Jēzus minēja arī to, ka pēdējās dienās ne visiem būs viegli koncentrēties uz šo svarīgo darbu. Būs tādi, kuru uzmanība būs pievērsta kaut kam citam, un tas viņiem kļūs ”par slogu”. (Nolasīt Lūkas 21:34.) Mēs redzam, kā piepildās arī šie Jēzus vārdi. Daži Dieva kalpi ir novērsušies no tā, kas ir svarīgākais. Tas var atspoguļoties lēmumos, ko viņi pieņem saistībā ar maizes darbu, augstāko izglītību, dažādu lietu iegādi, kā arī tajā, cik daudz laika viņi veltī sportošanai un atpūtai. Citi jūtas noguruši ikdienas rūpju un raižu dēļ. Mums katram būtu jāpārdomā: kā ir ar mani? Ko mani lēmumi atklāj par to, kas man ir svarīgākais?

4. a) Ko Pāvils lūdza Dievam par saviem ticības biedriem Filipos, un kāpēc? b) Kādi jautājumi ir aplūkoti šajā un nākamajā rakstā, un kāds ir šo rakstu mērķis?

⁴ Kristiešiem pirmajā gadsimtā bija jāpūlas, lai kalpošana Dievam viņiem aizvien būtu galvenais dzīvē. Apustulis Pāvils lūdza Dievu, lai viņa ticības biedri Filipos ”pārliecinātos, kas ir svarīgākais”. (Nolasīt Filipiešiem 1:9—11.) Toreiz daudzi, līdzīgi Pāvilam, ”ar vēl lielāku drosmi bezbailīgi runāja Dieva vārdu”. (Filip. 1:12—14.) Arī mūsdienās lielākā daļa no mums drosmīgi sludina Dieva vārdus. Tomēr pārdomas par to, kas tiek paveikts Jehovas organizācijā, mums var palīdzēt vēl lielākā mērā koncentrēties uz svarīgo darbu — sludināšanu. Šajā rakstā ir pievērsta uzmanība tam, kādu kārtību Jehova ir izveidojis, lai sekmētu Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 14. pantā lasāmā pravietojuma piepildīšanos. Kas ir galvenais viņa organizācijai, un kā zināšanas par to var ietekmēt mūs un mūsu ģimenes locekļus? Nākamajā rakstā ir aplūkots, kā mēs varam saglabāt izturību un iet kopsolī ar Jehovas organizāciju.

5., 6. a) Kāpēc Jehova saviem kalpiem redzējumos ļāva skatīt savas organizācijas debesu daļu? b) Ko Ecēhiēls redzēja parādībā?

⁵ Ir daudz kā tāda, ko Jehova nav atklājis savos Rakstos. Piemēram, viņš nav sīki paskaidrojis, kā darbojas cilvēka smadzenes un kā funkcionē Visums, kaut gan šāda informācija varētu būt ļoti aizraujoša. Taču Jehova ir darījis zināmu informāciju, kas mums ir vajadzīga, lai saprastu viņa nodomus un dzīvotu saskaņā ar tiem. (2. Tim. 3:16, 17.) Tāpēc ir interesanti, ka Bībele sniedz ieskatu tajā, kā darbojas Jehovas organizācijas neredzamā daļa. Mēs ar saviļņojumu varam lasīt, kā to aprakstīja Jesaja, Ecēhiēls, Daniēls un arī Jānis savā Atklāsmes grāmatā. (Jes. 6:1—4; Ecēh. 1:4—14, 22—24; Dan. 7:9—14; Atkl. 4:1—11.) Ir tā, it kā Jehova būtu atvilcis simbolisku priekškaru un būtu ļāvis mums ielūkoties debesīs. Kāpēc viņš ir sniedzis šādu informāciju?

⁶ Jehova vēlas, lai mēs nekad neaizmirstu, ka piederam pie viņa plašās organizācijas. Tajā risinās daudzi ar viņa nodoma īstenošanu saistīti notikumi, ko mēs nevaram skatīt savām acīm.  Piemēram, Ecēhiēls parādībā redzēja Jehovas organizācijas debesu daļu, ko attēloja diženi debesu rati. Šie rati spēj ļoti strauji kustēties un vienā acumirklī mainīt virzienu. (Ecēh. 1:15—21.) Ar katru riteņu apgriezienu rati var pavirzīties tālu uz priekšu. Parādībā Ecēhiēls ieraudzīja arī to, kas brauca šajos ratos. Viņš rakstīja: ”Es redzēju it kā zaigojoša metāla mirdzumu, kā uguni viņam visapkārt . . [. .] Tāda bija tā Kunga godības parādība.” (Ecēh. 1:25—28.) Kādu gan bijību Ecēhiēls varēja izjust, vērojot šo parādību! Viņš redzēja, ka Jehova pilnībā kontrolē savu organizāciju, vadot to ar savu svēto garu. Tas tiešām bija apbrīnojams redzējums, kas atklāja Jehovas organizācijas debesu daļu kustībā!

7. Kā Daniēlam dotais redzējums mūsos vieš paļāvību?

⁷ Arī Daniēlam tika dots redzējums, kas mūsos vieš paļāvību. Daniēls varēja skatīt Jehovu kā ”cienīgu sirmgalvi”, kas sēž tronī no uguns liesmām. Šim tronim bija riteņi. (Dan. 7:9.) Jehova gribēja, lai Daniēls redzētu, ka viņa organizācija virzās uz priekšu, īstenojot viņa nodomu. Daniēls arī redzēja ”kādu kā Cilvēka Dēlu” — Jēzu —, kam tika uzdots pārraudzīt Jehovas organizācijas zemes daļu. Kristus nevainojamā valdīšana neturpinās tikai dažus gadus, ”viņa vara ir mūžīga, viņa ķēniņa valsti neviens nekad nevar iznīcināt”. (Dan. 7:13, 14.) Šis redzējums mūs mudina paļauties uz Jehovu un atzīt to, ko viņš veic. Viņš savam pārbaudītajam  un uzticamajam Dēlam Jēzum ir piešķīris ”varu, godību un valdīšanu”. Jehova uzticas savam Dēlam, tātad arī mēs varam uzticēties Jēzus vadībai.

8. Kā Jehovas dotie redzējumi ietekmēja Ecēhiēlu un Jesaju, un kā tiem būtu jāietekmē mūs?

⁸ Kā ieskatam Jehovas organizācijas neredzamajā daļā būtu mūs jāietekmē? Līdzīgi Ecēhiēlam, mēs droši vien izjūtam apbrīnu un bijību, domājot par to, ko Jehova veic. (Ecēh. 1:28.) Pārdomas par Jehovas organizāciju mūs var pamudināt aktīvi rīkoties, tāpat kā tas bija ar Jesaju. Kad viņam pavērās iespēja stāstīt citiem par to, ko Jehova dara, viņš bez vilcināšanās to izmantoja. (Nolasīt Jesajas 6:5, 8.) Jesaja bija pārliecināts, ka ar Jehovas atbalstu viņš spēs pārvarēt jebkuras grūtības. Ieskatam Jehovas organizācijas neredzamajā daļā būtu arī mūs jāpilda ar bijību un jārosina uz rīcību. Ir uzmundrinoši domāt par to, ka šī organizācija nemitīgi virzās uz priekšu un ir pilnībā koncentrējusies uz Jehovas nodomu īstenošanu.

9., 10. Kāpēc Jehovas kalpiem uz zemes jābūt organizētiem?

⁹ Ar Dēla starpniecību Jehova organizēja savus kalpus uz zemes, lai tie darbotos saskaņā ar viņa organizācijas neredzamo daļu. Kāpēc Dieva kalpiem ir jābūt organizētiem, lai paveiktu Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 14. pantā pravietoto darbu? Tālāk ir minēti trīs iemesli.

¹⁰ Pirmkārt, Jēzus teica, ka viņa mācekļi sludinās ”līdz pašai zemes malai”. (Ap. d. 1:8.) Otrkārt, bija nepieciešama noteikta kārtība, kā sagādāt garīgo uzturu un rūpēties par tiem, kas sludina. (Jāņa 21:15—17.) Treškārt, bija vajadzīgs, lai labās vēsts sludinātāji varētu pulcēties kopā — pielūgt Jehovu un mācīties, kā pildīt viņiem uzdoto darbu. (Ebr. 10:24, 25.) Tas viss nevarēja īstenoties pats no sevis. Lai Kristus mācekļi varētu sekmīgi darboties, viņiem bija jābūt labi organizētiem.

11. Kā mēs varam apliecināt, ka atbalstām Jehovas organizāciju?

¹¹ Kā mēs varam apliecināt, ka atbalstām Jehovas organizāciju? Viens svarīgs veids, kā to darīt, ir vienmēr paļauties uz brāļiem, kam Jehova un Jēzus ir uzticējuši vadību sludināšanā. Pasaulē ir daudz kā tāda, kam šie brāļi varētu veltīt uzmanību, tomēr viņi to nedara. Kas Jehovas organizācijas redzamajai daļai aizvien ir bijis galvenais uzdevums?

12., 13. Kā kristiešu vecākie pilda savu uzdevumu, un kāpēc ir uzmundrinoši par to domāt?

¹² Pieredzējušiem kristiešu vecākajiem visā pasaulē ir uzticēts pārraudzīt un veicināt valstības sludināšanu tajās valstīs, kurās viņi kalpo. Kad šie brāļi pieņem lēmumus, viņi meklē gudrību Dieva Rakstos, ļaujot, lai tie ir viņu ”kāju spīdeklis un gaišums uz [viņu] ceļiem”, un dedzīgi lūdz Jehovas vadību. (Ps. 119:105; Mat. 7:7, 8.)

¹³ Tāpat kā pirmajā gadsimtā, arī mūsdienās kristiešu vecākie, kas pārrauga sludināšanu, ir nodevušies ”Dieva vārda mācīšanai”. (Ap. d. 6:4.) Viņi ļoti priecājas, redzot, cik daudz tiek paveikts labās vēsts sludināšanā gan tur, kur viņi dzīvo, gan citur pasaulē. (Ap. d. 21:19, 20.) Lemjot, kā sekmēt  sludināšanu, viņi nevis izdomā neskaitāmus likumus un norādījumus, bet seko tam, kas teikts Bībelē, un Dieva svētā gara vadībai. (Nolasīt Apustuļu darbus 15:28.) Tā šie brāļi rāda labu priekšzīmi visiem vietējo draudžu locekļiem. (Efes. 4:11, 12.)

14., 15. a) Kas tiek paveikts, lai atbalstītu sludināšanu visā pasaulē? b) Ko jūs domājat par iespēju atbalstīt valstības sludināšanu?

¹⁴ Pastāvīgi norit daudzu acīm neredzams darbs — tiek sagatavots garīgais uzturs, ko mēs saņemam ar mūsu literatūras, sapulču un kongresu starpniecību. Vairāki tūkstoši brīvprātīgu darbinieku nepagurstoši strādā, tulkojot šo garīgo uzturu aptuveni 600 valodās, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu uzzināt par ”Dieva izcilajiem darbiem” savā dzimtajā valodā. (Ap. d. 2:7—11.) Gados jauni brāļi un māsas iespiež mūsu literatūru ar ātrgaitas iespiedmašīnām un to iesien. Pēc tam tā tiek nogādāta draudzēm pat visattālākajās pasaules malās.

¹⁵ Daudz kas tiek paveikts, lai mēs varētu koncentrēties uz labās vēsts sludināšanu kopā ar savu draudzi. Piemēram, tūkstošiem Jehovas kalpu piedalās valstības zāļu un kongresu namu celtniecībā, gādā par tiem, kas ir cietuši dabas katastrofās, sniedz atbalstu tiem, kam ir vajadzīga neatliekama medicīniska palīdzība, organizē kongresus un māca citus teokrātiskajās skolās. Kāds ir šo un daudzu citu darbu mērķis? Tas viss tiek darīts, lai sekmētu labās vēsts sludināšanu, stiprinātu sludinātāju garīgumu un veicinātu patieso pielūgsmi. Vai Jehovas organizācijas zemes daļa joprojām koncentrējas uz to, kas ir vissvarīgākais? Tā patiešām ir!

16. Kādu tēmu var apskatīt vakarā Jehovas pielūgsmei?

¹⁶ Vai mēs regulāri atvēlam laiku pārdomām par Jehovas organizācijas darbību? Daži kristieši vakarā, kas paredzēts Jehovas pielūgsmei ģimenes lokā vai personiski, daļu laika veltī šāda materiāla izpētei un pārdomām par to. Jesajam, Ecēhiēlam, Daniēlam un Jānim dotie redzējumi var būt aizraujoša tēma pētīšanai. Filmas Jehovas liecinieki. Organizēti, lai sludinātu labo vēsti un Jehovas liecinieki. Ticība darbos (1. un 2. daļa), kā arī citas publikācijas, kas pieejamas mūsu valodā, ļauj uzzināt daudz interesanta par Jehovas organizāciju.

17., 18. a) Kā šis raksts jums ir palīdzējis? b) Kādi jautājumi mums būtu jāpārdomā?

¹⁷ Pārdomas par to, ko Jehova paveic ar savas organizācijas palīdzību, mums nāk par labu. Kopā ar šo brīnišķīgo organizāciju koncentrēsimies uz to, kas ir svarīgākais. Tad mums būs tāda pati apņēmība, kāda bija Pāvilam, kas rakstīja: ”Mēs, kam žēlastībā ir uzticēta šī kalpošana, nenolaižam rokas.” (2. Kor. 4:1.) Viņš arī iedrošināja ticības biedrus: ”Nenolaidīsim rokas, darot labu, jo noteiktā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.” (Gal. 6:9.)

¹⁸ Vai mums un mūsu ģimenei kaut kas būtu jāmaina, lai mēs savā ikdienas dzīvē spētu tiekties pēc tā, kas ir svarīgākais? Vai mēs varam vienkāršot savu dzīvi, lai vairāk uzmanības veltītu vissvarīgākajam darbam — sludināšanai? Nākamajā rakstā būs aplūkotas piecas jomas, kas mums palīdz iet kopsolī ar Jehovas organizāciju.