1. Kā laba domu apmaiņa var ietekmēt laulību?

”ES LABĀK pavadu laiku kopā ar savu sievu nekā ar jebkuru citu,” izteicās kāds brālis, kas dzīvo Kanādā. ”Prieki manā dzīvē divkāršojas, bet bēdas kļūst uz pusi mazākas, ja dalos ar viņu.” Kāds cits brālis no Austrālijas rakstīja: ”Vienpadsmit gadu laikā, kopš esam precējušies, nav pagājusi neviena diena, kad mēs ar sievu nebūtu parunājušies. Nevienam no mums nav nedrošības sajūtas un bažu par to, cik stipra ir mūsu laulība. Mums to ir izdevies panākt ar biežu un pilnvērtīgu domu apmaiņu.” Kāda māsa no Kostarikas atzina: ”Laba domu apmaiņa ne tikai ir bagātinājusi mūsu laulību, bet arī palīdzējusi mums tuvoties Jehovam, pasargājusi mūs no kārdinājumiem, veicinājusi mūsu vienotību un darījusi stiprāku mūsu mīlestību.”

2. Kādi faktori var apgrūtināt domu apmaiņu?

² Vai jums ar dzīvesbiedru izdodas uzturēt patīkamu domu apmaiņu, vai arī jums nav viegli risināt saturīgas sarunas? Protams, grūtas situācijas var veidoties, jo laulība ir divu nepilnīgu cilvēku savienība, abu personības atšķiras, un katram dzīvesbiedram ir savas īpašības, kas atspoguļo viņa kultūru un audzināšanu. (Rom. 3:23.) Arī veids, kā dzīvesbiedri ir raduši izteikt savas domas, var atšķirties. Psihologi Džons Gotmens un Nena Silvere norāda: ”Lai ilgstoši saglabātu attiecības, ir vajadzīga drosme, apņēmība un neatlaidība.”

3. Kas daudziem ir palīdzējis stiprināt laulības saites?

³ Sekmīgu laulību nevar izveidot bez nopietnām pūlēm. Taču pūlēties ir vērts, jo iznākumā ir rodams dziļš gandarījums. Dzīvesbiedri, kas mīl viens otru, gūst neviltotu prieku no savstarpējām attiecībām.  (Sal. Māc. 9:9.) Labs piemērs ir Īzāka un Rebekas laulība, kurā valdīja mīlestība. (1. Moz. 24:68.) Arī tad, kad viņi jau kādu laiku bija precēti, nekas neliecina, ka viņu jūtas vienam pret otru būtu atdzisušas. To pašu var teikt par daudziem laulātiem pāriem mūsdienās. Kā viņiem izdodas uzturēt ciešas attiecības? Viņi ir iemācījušies dalīties savās domās un jūtās godīgi, bet laipni, apliecinot gudrību, mīlestību, dziļu cieņu un pazemību. Kā tālāk redzēsim, ja laulībā izpaužas šīs svarīgās iezīmes, tad domu apmaiņa nekad neapsīks.

4., 5. Kā gudrība palīdz dzīvesbiedriem lielākā mērā saprast vienam otru? Miniet piemērus.

⁴ ”Kas kādu lietu gudri vada, tas atrod laimi,” teikts Salamana Pamācību grāmatas 16. nodaļas 20. pantā. Šie vārdi noteikti ir attiecināmi uz laulību un ģimenes dzīvi. (Nolasīt Salamana Pamācības 24:3.) Labākais gudrības avots ir Dieva Raksti. 1. Mozus grāmatas 2. nodaļas 18. pantā sacīts, ka Dievs izveidoja sievieti par vīrieša palīgu, nevis kopiju. Vīrietis un sieviete papildina viens otra īpašības, un tas atspoguļojas saskarsmē. Protams, katrs cilvēks ir atšķirīgs, taču kopumā sievietēm patīk runāt par savām jūtām, par citiem cilvēkiem un par attiecībām. Viņas augstu vērtē sirsnīgu, uzticības pilnu domu apmaiņu, jo tā viņām liek justies mīlētām. Daudzi vīrieši turpretī sliecas mazāk runāt par savām jūtām, bet vairāk — par notikumiem, problēmām un risinājumiem. Toties vīriešiem ir izteikta vēlēšanās, lai viņus ciena.

⁵ ”Mans vīrs vienmēr mēģina ātri atrisināt problēmas, nevis uzklausa mani,” stāstīja kāda māsa no Lielbritānijas. ”Tas tiešām var radīt vilšanos, jo man ir vajadzīgs tikai tas, lai mani uzklausa un cenšas saprast.” Savukārt kāds brālis rakstīja: ”Kad es apprecējos, sākumā man vienmēr gribējās atrast ātru risinājumu, ja sievu kaut kas uztrauca. Tomēr drīz vien man kļuva skaidrs, ka patiesībā viņa vienkārši vēlas, lai viņā ieklausās.” (Sal. Pam. 18:13; Jēk. 1:19.) Vīrs, kam piemīt gudrība, pievērš uzmanību tam, kā sieva jūtas, un attiecīgi maina savu izturēšanos. Viņš arī apliecina, ka sievas domas un jūtas viņam ir svarīgas. (1. Pēt. 3:7.) Savukārt sieva cenšas saprast vīra viedokli. Ja vīrs un sieva izprot, kāda saskaņā ar Bībeli ir viņu vieta ģimenē, ja viņi atzinīgi vērtē savu lomu un pilda savus pienākumus, tad viņu laulība ir izdevusies. Šie dzīvesbiedri spēj sadarboties, kopīgi pieņemot un īstenojot gudrus un pārdomātus lēmumus.

6., 7. a) Kā princips no Salamana Mācītāja 3:7 palīdz dzīvesbiedriem rīkoties gudri? b) Kā var izpausties sievas apdomība, un ko būtu jācenšas darīt vīram?

⁶ Gudrība dzīvesbiedriem palīdz arī apzināties, ka ir ”savs laiks klusēt, un savs laiks, kad runāt”. (Sal. Māc. 3:1, 7.) ”Tagad es saprotu, ka ir reizes, kad nav īstais brīdis par kaut ko runāt,” norāda kāda māsa, kas ir precējusies desmit gadus. ”Ja mans vīrs ir iegrimis darbā vai aizņemts ar kādiem citiem pienākumiem, es nogaidu un uzsāku sarunu tikai vēlāk. Līdz ar to mūsu sarunas rit daudz gludāk.” Apdomīga sieva runā laipni un patur prātā, ka labi izraudzīts vārds, kas ”teikts īstā laikā”, ir patīkams un tiek labprāt uzklausīts. (Nolasīt Salamana Pamācības 25:11.)

⁷ Kristīgam vīram ne tikai jābūt gatavam uzklausīt sievu, bet arī pašam jācenšas skaidri paust savas jūtas. Kāds draudzes vecākais, kas ir precēts 27 gadus, saka: ”Izstāstīt sievai, kas ir manā sirdī, man nemaz nenākas tik viegli.” Cits brālis, kura laulība ilgst jau 24 gadus, stāsta: ”Agrāk es mēdzu visu paturēt sevī, domājot: ja es par kādu lietu nerunāšu, tā atrisināsies pati no sevis. Bet pamazām es esmu sapratis, ka  savu jūtu izrādīšana nav vājuma pazīme. Kad man ir grūti noformulēt savas domas, es lūdzu Dievam palīdzību, lai spētu atrast īstos vārdus un pateikt tos īstajā veidā. Pēc tam es dziļi ievelku elpu un uzsāku sarunu.” Noderīgi ir izraudzīties arī piemērotus apstākļus sarunai — tas varētu būt tad, kad vīrs un sieva divatā pārrunā dienas pantu vai kopā lasa Bībeli.

8. Kāda papildu motivācija padarīt savu laulību sekmīgu ir kristiešiem?

⁸ Gan vīram, gan sievai ir būtiski lūgt Dievu, un viņiem ir vajadzīga stipra vēlēšanās uzlabot savas komunikācijas prasmes. Mainīt ierasto rīcības veidu, protams, nav viegli. Tomēr, ja dzīvesbiedri mīl Jehovu, lūdz viņa garu un uzskata savu laulību par svētu, viņiem ir tāda motivācija, kādas daudziem trūkst. Lūk, ko rakstīja kāda māsa, kas ir precēta 26 gadus: ”Mēs ar vīru ļoti nopietni uztveram Jehovas viedokli par laulību, un mēs pat neapsveram iespēju dzīvot atsevišķi. Tāpēc mēs vēl neatlaidīgāk cenšamies risināt problēmas, pārrunājot tās savā starpā.” Šāda uzticība un dievbijība ir patīkama Dievam un ļauj bagātīgi izjust viņa svētības. (Ps. 127:1.)

9., 10. Ko dzīvesbiedri var darīt, lai stiprinātu mīlestību savā starpā?

⁹ Vissvarīgākais laulībā ir mīlestība, kas ”visu saista pilnīgā saskaņā”. (Kol. 3:14.) Patiesa mīlestība laika gaitā tikai aug, dzīvesbiedriem kopā pieredzot priekus un bēdas. Tā viņi kļūst par vēl tuvākiem draugiem un vēl augstāk vērtē viens otra sabiedrību. Viņu laulību stiprina nevis atsevišķi cēli darbi, kā to mēdz attēlot filmās, bet neskaitāmi sīkumi — apskāviens, laipns vārds, iejūtīgs žests, izteiksmīgs smaids vai sirsnīgs jautājums: ”Kā tev šodien gāja?” Šīm nelielajām lietām laulībā var būt ļoti liela nozīme. Piemēram, kādā laimīgā laulībā, kas ilgst jau 19 gadus, dzīvesbiedri dienas gaitā mēdz piezvanīt vai nosūtīt īsziņu viens otram, lai uzzinātu, kā otram klājas.

¹⁰ Mīlestība vīru un sievu rosina arī arvien labāk iepazīt vienam otru. (Filip. 2:4.) Savukārt tas, ka dzīvesbiedri labi pazīst viens otru, padara viņu mīlestību vēl stiprāku, par spīti viņu trūkumiem. Sekmīga laulība nav sastingusi — tā laika gaitā bagātinās un nostiprinās. Tiem, kas ir precēti, būtu labi pārdomāt: cik labi es pazīstu  savu dzīvesbiedru? Vai es izprotu viņa jūtas un viedokli? Cik bieži es domāju par savu vīru vai sievu, piemēram, par tām īpašībām, kas mani sākotnēji viņā piesaistīja?

11. Kāpēc laulībā ir svarīga cieņa? Miniet piemēru.

¹¹ Pat vislaimīgākās laulības nav ideālas, un arī mīloši dzīvesbiedri ne vienmēr ir vienisprātis. Bija reizes, kad Ābrahāma un Sāras domas dalījās. (1. Moz. 21:9—11.) Taču domstarpības neradīja plaisu viņu attiecībās. Kā tas bija iespējams? Viņi godāja un cienīja viens otru. Ābrahāms labi izturējās pret Sāru un, kā var redzēt no oriģinālvalodas, vēršoties pie viņas, lietoja laipnu uzrunas formu. (1. Moz. 12:11, 13.) Savukārt Sāra paklausīja Ābrahāmam un domāja par to kā par ”kungu”. (1. Moz. 18:12.) Ja dzīvesbiedriem trūkst cieņas vienam pret otru, tas parasti izpaužas viņu runas veidā un balss tonī. (Sal. Pam. 12:18.) Viņiem kaut kas ir jādara, lai vairotu savstarpējo cieņu, pretējā gadījumā viņu laulībai var draudēt nopietnas briesmas. (Nolasīt Jēkaba 3:7—10, 17, 18.)

12. Kāpēc jaunlaulātajiem it sevišķi jācenšas runāt ar savstarpēju cieņu?

¹² It sevišķi jaunlaulātajiem ir jādomā par to, lai viņi runātu viens ar otru laipni un ar cieņu, radot gaisotni, kurā var pastāvēt netraucēta un godīga domu apmaiņa. ”Pirmie laulības dzīves gadi var nest ne tikai prieku, bet reizēm arī vilšanās sajūtu,” saka kāds precēts brālis. ”Kamēr tu pierodi pie sievas jūtām, paradumiem un vajadzībām — un viņa pie tavējām —, ne viss rit ļoti gludi. Taču jūs ievērojami atvieglosiet sev dzīvi, ja jums būs saprātīga pieeja dažādiem jautājumiem, laba humora izjūta un tādas īpašības kā pazemība, pacietība un paļāvība uz Jehovu.” Cik patiesi vārdi!

13. Kāpēc stipras un laimīgas laulības priekšnoteikums ir pazemība?

¹³ Laba domu apmaiņa ģimenē ir kā strauts, kas rāmi un mierīgi plūst cauri dārzam. Lai šī ”straume” neapsīktu, ļoti svarīga ir pazemība. (1. Pēt. 3:8.) ”Pazemība ir taisnākais ceļš uz domstarpību atrisināšanu, jo tā mudina atvainoties,” norādīja kāds brālis, kas ir precējies 11 gadus. Kāds  draudzes vecākais, kas jau 20 gadus dzīvo laimīgā laulībā, izteicās: ”Vārdi ”Lūdzu, piedod!” dažkārt ir svarīgāki nekā ”Es tevi mīlu”.” Viņš piebilda: ”Viens no labākajiem veidiem, kā attīstīt pazemību, ir lūgšanas. Kad mēs ar sievu kopā lūdzam Jehovu, mums tas ir atgādinājums par mūsu nepilnību un Dieva augstsirdīgo labestību. Man tas palīdz uz visu raudzīties no pareizā viedokļa.”

14. Kā laulību var ietekmēt lepnums?

¹⁴ Turpretī lepnums it nemaz neveicina samierināšanos. Tas apgrūtina komunikāciju, jo mazina gan vēlēšanos, gan drosmi atvainoties. Lepns cilvēks nevis pazemīgi saka: ”Man ir žēl. Lūdzu, piedod!”, bet meklē aizbildinājumus. Viņam nav drosmes atzīt savus trūkumus, tāpēc viņš atrod vainu otrā cilvēkā. Juzdamies aizvainots, viņš nevis mēģina saglabāt mieru, bet apvainojas un varbūt atmaksā otram ar skarbiem vārdiem vai ledainu klusēšanu. (Sal. Māc. 7:9.) Lepnums var nogalināt laulību. Mums jāpatur prātā, ka ”Dievs nostājas pret iedomīgajiem, bet pazemīgajiem viņš augstsirdīgi izrāda labestību”. (Jēk. 4:6.)

15. Kā princips, kas ietverts Efesiešiem 4:26, 27, var palīdzēt dzīvesbiedriem risināt domstarpības, kādas varētu rasties viņu starpā?

¹⁵ Protams, būtu naivi domāt, ka no lepnuma izdosies izvairīties pavisam. Mums jāprot pamanīt, kad šī īpašība izpaužas, un nekavējoties jārīkojas. Pāvils saviem ticības biedriem rakstīja: ”Pārstājiet dusmoties, pirms saule ir norietējusi, — nedodiet iespēju Velnam!” (Efes. 4:26, 27.) Ja mēs atstātu bez ievērības Dieva Rakstu padomus, mēs sagādātu sev nevajadzīgas raizes. ”Ir gadījies, ka mēs ar vīru neesam ņēmuši vērā šos vārdus no Vēstules efesiešiem,” atzīst kāda māsa, ”un tādās reizēs es naktī tikpat kā neesmu gulējusi.” Daudz labāk ir tūlīt visu izrunāt ar mērķi samierināties. Tiesa, dzīvesbiedriem varbūt nedaudz jāpagaida, kamēr viņi nomierināsies. Būtu saprātīgi arī lūgt Jehovu, lai viņš palīdz pareizi noskaņot prātu, piemēram, būt pazemīgiem un pievērst galveno uzmanību problēmai, nevis sev, jo citādi situācija varētu kļūt vēl nopietnāka. (Nolasīt Kolosiešiem 3:12, 13.)

16. Kā pazemība palīdz vīram un sievai pareizā gaismā raudzīties vienam uz otra stiprajām pusēm?

¹⁶ Pazemība un pieticība precētam cilvēkam ļauj saskatīt sava dzīvesbiedra stiprās puses. Piemēram, varbūt sievai ir kādas īpašas spējas, ko viņa izmanto ģimenes labā. Ja viņas vīram ir pazemīgs un līdzsvarots viedoklis par sevi, viņš neuztvers sievas rīcību kā apdraudējumu, bet atbalstīs to, ka viņa izmanto savas spējas. Tā vīrs var apliecināt, ka sieva viņam ir dārga un viņš to augstu vērtē. (Sal. Pam. 31:10, 28; Efes. 5:28, 29.) Savukārt sieva, ja viņa ir pazemīga un pieticīga, nedižosies ar savām spējām un nenoniecinās vīru. Galu galā viņi abi ir ”viena miesa”, un tas, kas sāpina vienu, sāpina arī otru. (Mat. 19:4, 5.)

17. Kā laulības mūsdienās var būt laimīgas un sagādāt godu Dievam?

¹⁷ Jūs, bez šaubām, vēlaties, lai jūsu laulība līdzinātos Ābrahāma un Sāras vai Īzāka un Rebekas laulībai — lai tā būtu patiesi laimīga, noturīga un sagādātu godu Jehovam. Ja tā ir, tad veidojiet par laulību tādu pašu viedokli, kāds ir Dievam. Meklējiet gudrību Dieva Rakstos. Stipriniet īstu mīlestību — ”Dieva liesmu” —, domājot par sava dzīvesbiedra labajām īpašībām. (Augstā Dz. 8:6.) Neatlaidīgi attīstiet pazemību un izturieties pret dzīvesbiedru ar cieņu. Ja jūs tā rīkosieties, jūsu laulība nesīs prieku kā jums, tā jūsu debesu Tēvam. (Sal. Pam. 27:11.) Droši vien tad jūs varēsiet teikt to pašu, ko rakstīja kāds brālis, kas ir precējies 27 gadus: ”Es nevaru iztēloties dzīvi bez savas sievas. Mūsu laulības saites kļūst ciešākas ar katru dienu. To padara iespējamu mūsu mīlestība pret Jehovu un regulāra domu apmaiņa mūsu starpā.”