1., 2. Kādas parasti ir vecāku jūtas pret bērniem un bērnu jūtas pret vecākiem, bet ko viņiem dažkārt ir grūti darīt?

”KO JŪS visvairāk vēlētos pateikt saviem vecākiem, ja uzzinātu, ka rīt viņiem jāmirst?” Šāds jautājums tika uzdots vairākiem simtiem bērnu ASV. 95 procenti no aptaujātajiem atbildēja, ka viņi nevis censtos izrunāt ar vecākiem kādas problēmas vai domstarpības, bet gan vienkārši teiktu viņiem: ”Piedodiet!” un: ”Es jūs ļoti mīlu.” (Š. Feldhāna un L. Raisa. For Parents Only.)

² Parasti bērni mīl savus vecākus un vecāki mīl bērnus; par kristiešu ģimenēm to var teikt it īpaši. Lai gan vecāki un bērni vēlas, lai viņiem būtu tuvas attiecības, dažkārt domu apmaiņa viņu starpā nevedas. Kāpēc ir tā, ka par dažiem jautājumiem vecāki un bērni vispār nerunā, pat ja sarunas par citiem tematiem ir gana atklātas un godīgas? Kas rada šķēršļus domu apmaiņai? Kā tos var pārvarēt?

3. a) Kāpēc daudzām ģimenēm ir problēmas ar komunikāciju? b) Kāpēc senajā Izraēlā ģimenēm nebija grūti pavadīt laiku kopā?

³ Daudzām ģimenēm ir grūti atrast laiku saturīgai komunikācijai. Šāda situācija nav pastāvējusi vienmēr. Mozus deva norādījumu izraēliešiem, kam bija bērni: ”Tie [Dieva vārdi] tev jāpiekodina taviem bērniem un par tiem tev jārunā tavās mājās un tavos namos arī tad, kad tu esi apsēdies, vai kad tu eji pa ceļu, tev guļoties un tev ceļoties.” (5. Moz. 6:6, 7.) Bērni pavadīja laiku vai nu ar savu māti mājās, vai ar tēvu laukā vai citā vietā, kur viņš strādāja. Bērniem  un vecākiem bija papilnam laika būt kopā un sarunāties. Līdz ar to vecākiem bija visas iespējas saprast savu bērnu vajadzības, vēlmes un personību, un arī bērni varēja labi iepazīt savus vecākus.

4. Kāpēc mūsdienās daudzās ģimenēs nav labas domu apmaiņas?

⁴ Mūsdienās viss ir pavisam citādi. Ir zemes, kur ļoti agri sākas bērnu pirmsskolas izglītība, reizēm jau divu gadu vecumā. Daudzi tēvi un mātes strādā ārpus mājām. Tajos brīžos, kad vecāki un bērni tomēr ir kopā, komunikācijai ir savi sāncenši, kuriem tā bieži zaudē: dators, televizors un citas elektroniskās ierīces. Daudzos gadījumos bērni un vecāki dzīvo dažādās pasaulēs, faktiski būdami svešinieki. Saturīgas sarunas viņu starpā ir retums.

5., 6. Kā daži vecāki ir izbrīvējuši laiku, ko pavadīt kopā ar bērniem?

⁵ Vai jums būtu iespējams izbrīvēt laiku, ko jūs parasti veltījat kaut kam citam, lai pavadītu to kopā ar ģimeni? (Nolasīt Efesiešiem 5:15, 16.) Dažas ģimenes vienojas ierobežot laiku, kas tiek tērēts, skatoties televīziju un lietojot datoru. Citas cenšas iekārtot visu tā, lai vismaz reizi dienā kopīgi sēstos pie galda. Lielisku iespēju stiprināt vecāku un bērnu attiecības, kā arī mierīgi pārrunāt garīgus jautājumus sniedz ģimenes vakars Jehovas pielūgsmei. Atvēlēt tam kādu stundu reizi nedēļā ir labs pirmais solis, taču, lai sāktu risināties dziļas sarunas, ir vajadzīgs kaut kas vairāk. Tas prasa regulāru un biežu komunikāciju. Pirms bērns dodas uz skolu, pasakiet viņam kaut ko patīkamu, pārrunājiet dienas pantu vai kopīgi lūdziet Dievu — viņam tas var nozīmēt ļoti daudz.

⁶ Ir vecāki, kas kaut ko ir mainījuši savā dzīvē, lai pavadītu vairāk laika ar saviem bērniem. Lora *, kurai ir divi mazi bērni, šī iemesla dēļ atstāja pilnas slodzes  darbu. Viņa stāsta: ”No rīta mēs visi traucāmies ārā pa durvīm, lai paspētu uz skolu vai darbu. Vakarā, kad es nācu mājās, auklīte bērnus jau bija nolikusi gulēt. Tagad, kad esmu aizgājusi no darba, mums jādzīvo pieticīgāk, taču man ir sajūta, ka es tiešām redzu, par ko mani bērni domā un kas viņus uztrauc. Es klausos, ko viņi saka lūgšanās, un es varu dot viņiem padomus, viņus uzmundrināt un pamācīt.”

7. Kādu pārmetumu bērni bieži izsaka vecākiem, un otrādi?

⁷ Grāmatas Tikai vecākiem (For Parents Only) autores, kas aptaujāja daudzus bērnus un jauniešus, minēja vēl vienu faktoru, kas apgrūtina komunikāciju: ”Bērnu galvenais pārmetums vecākiem bija: ”Viņi manī neklausās.”” Šī problēma nav vienpusēja — arī vecāki par bērniem bieži saka to pašu. Lai būtu iespējama domu apmaiņa, ģimenes locekļiem patiešām jāklausās, ko saka citi. (Nolasīt Jēkaba 1:19.)

8. Ko nozīmē tiešām klausīties, ko saka bērni?

⁸ Vecāki, vai jūs tiešām klausāties, ko saka jūsu bērni? Iespējams, tas nav viegli, ja jūs esat noguruši vai ja saruna ir par kaut ko nenozīmīgu. Taču tas, kas jums liekas nenozīmīgs, bērnam varbūt ir ļoti svarīgs. Būt ”naskiem klausīties” nozīmē pievērst uzmanību ne tikai tam, ko jūsu bērns saka, bet arī tam, kā viņš to saka. Balss tonis un ķermeņa valoda ļauj gūt priekšstatu par viņa patiesajām izjūtām. Ļoti noderīgi ir arī izvaicāt bērnus. ”Cilvēka nolūki — dziļš ūdens,” teikts Bībelē, ”bet sapratējs zina, kā pasmelt.” (Sal. Pam. 20:5, LB-2012.) Gudrība un spriestspēja īpaši noder tad, kad gribam uzzināt bērnu domas par jautājumiem, par kuriem viņi nemaz tik labprāt nestāsta.

9. Kāpēc bērniem jāklausa saviem vecākiem?

⁹ Bērni, vai jūs klausāt saviem vecākiem? Dieva Rakstos var lasīt: ”Mans bērns, paklausi sava tēva pamācībai un nepamet savas mātes mācību!” (Sal. Pam. 1:8, LB-65r.) Paturiet prātā, ka vecāki jūs mīl un vēl jums pašu labāko, tāpēc ir gudri viņus uzklausīt un būt paklausīgiem. (Efes. 6:1.) Paklausīt ir vieglāk, ja jums ir laba domu apmaiņa ar vecākiem un ja jūs zināt, ka viņi jūs mīl. Stāstiet vecākiem, ko jūs domājat, — tad viņiem būs vieglāk jūs saprast. Protams, arī jums jācenšas saprast viņus.

10. Ko var mācīties no tā, kas Bībelē stāstīts par Rehabeāmu?

¹⁰ Ir jābūt uzmanīgiem, pirms jūs uzklausāt padomus no saviem vienaudžiem. Viņi jums varbūt teiks to, ko jūs vēlaties dzirdēt, taču var izrādīties, ka viņu padomi nedod nekādu labumu vai pat nāk jums par ļaunu. Jauniešiem nav gudrības un pieredzes, ko var uzkrāt tikai ar gadiem, viņi parasti nedomā tālu uz priekšu un bieži vien nespēj paredzēt, kādas būs viņu rīcības sekas. Atcerieties, kas notika ar ķēniņa Salamana dēlu Rehabeāmu. Kļuvis par ķēniņu Izraēlā, viņš būtu varējis rīkoties gudri, ja ņemtu vērā vecāko vīru padomu. Taču viņš sekoja neapdomīgajam padomam, ko deva jaunie, ar kuriem kopā viņš bija uzaudzis. Iznākumā viņš zaudēja savas valsts iedzīvotāju lielākās daļas atbalstu. (1. Ķēn. 12:1—17.) Neatkārtojiet Rehabeāma kļūdu un dariet visu, lai jums būtu laba domu apmaiņa ar vecākiem! Stāstiet viņiem, ko jūs domājat. Pieņemiet padomus, ko viņi dod, un mācieties no viņiem gudrību. (Sal. Pam. 13:20.)

11. Kas var notikt, ja ar vecākiem nav viegli runāt?

 ¹¹ Vecāki, ja jūs nevēlaties, lai jūsu bērni vērstos pēc padoma pie saviem vienaudžiem, tad esiet pieejami, tādi, ar kuriem ir viegli runāt. Kāda māsa, kas ir pusaudzes gados, rakstīja: ”Man pietiek tikai pieminēt kāda puiša vārdu, un vecāki tūlīt kļūst nemierīgi. Arī es tad vairs nejūtos brīvi, un man zūd vēlēšanās turpināt sarunu.” Cita gados jauna māsa atzīmēja: ”Daudzi pusaudži gribētu, lai vecāki viņiem dotu padomus, bet, ja vecāki neuztver viņus nopietni, viņi sameklēs kādu citu, kas viņus tā uztvers, pat ja šis kāds būs gluži nepieredzējis.” Ja jūs būsiet gatavi ar iejūtību uzklausīt savus bērnus, lai kādu jautājumu viņi vēlētos pārrunāt, jūs droši vien redzēsiet, ka viņi atklāti pauž savas domas un ņem vērā jūsu ieteikumus.

12. Kā vecāku reakcija var radīt šķēršļus domu apmaiņai?

¹² Šķēršļi domu apmaiņai rodas arī tad, ja vecāki bērnu teikto uztver emocionāli un noraidoši. Protams, kristieši vēlas pasargāt savus bērnus. Šajās ”pēdējās dienās” ir daudz dažādu briesmu — gan garīgu, gan citu. (2. Tim. 3:1—5.) Taču tas, ko vecāki uzskata par nepieciešamu, lai pasargātu savas atvases, bērnu acīs bieži vien ir pārmērīgs.

13. Kāpēc vecākiem nevajadzētu steigties ar sava viedokļa paušanu?

¹³ Vecāki rīkojas gudri, ja nesteidzas paust savu viedokli. Tiesa, ne vienmēr ir viegli saglabāt mieru, ja bērni stāsta kaut ko satraucošu. Taču ir svarīgi viņus uzmanīgi uzklausīt un runāt tikai pēc tam. Gudrais ķēniņš Salamans rakstīja: ”Kas atbild, iekāms viņš dzirdējis, tam piemīt vientiesība, un tas piedzīvos kaunu.” (Sal. Pam. 18:13.) Ja nereaģēsiet asi, jūs uzzināsiet vairāk, jo jūsu bērni būs gatavi runāt. Lai spētu viņiem palīdzēt, vispirms jums ir jāiegūst pēc iespējas labāks priekšstats par notikušo. Aiz viņu vārdiem, kas ”izskan aplami”, var slēpties apjukums un neziņa. (Īj. 6:1—3.) Aplieciniet, ka esat mīloši vecāki, uzmanīgi uzklausot bērnus, lai censtos viņus saprast un spētu pateikt vārdus, kas tiešām sniedz atbalstu!

14. Kāpēc bērniem jābūt gausiem runāt?

¹⁴ Bērni, arī jums jābūt ”gausiem runāt” — nebūtu labi uzreiz iebilst vecākiem, jo viņiem Dievs ir uzticējis jūs mācīt. (Sal. Pam. 22:6.) Iespējams, vecāki paši ir pieredzējuši kaut ko līdzīgu tam, kas tagad notiek ar jums. Viņi noteikti nožēlo kļūdas, ko ir pieļāvuši jaunībā, un vēlas pasargāt jūs no tādām pašām. Tāpēc raugieties uz saviem vecākiem kā uz sabiedrotajiem, nevis ienaidniekiem, kā uz padomdevējiem, nevis pretiniekiem. (Nolasīt Salamana Pamācības 1:5.) ”Godājiet tēvu un māti” un parādiet viņiem, ka jūs viņus mīlat tāpat, kā viņi mīl jūs. Tad viņiem būs vieglāk gādāt par jums, lai jūs ”audzinātu un pamācītu tā, kā grib Jehova”. (Efes. 6:2, 4.)

15. Kas palīdz nezaudēt pacietību un nedusmoties uz tuviem cilvēkiem?

¹⁵ Mēs ne vienmēr esam pacietīgi pret tiem, ko mīlam. ”Svētajiem un uzticīgajiem brāļiem, kas ir Kristus mācekļi Kolosās,” apustulis Pāvils rakstīja: ”Vīri, mīliet sievas un neesiet skarbi pret viņām. [. .] Tēvi, nekaitiniet savus bērnus, lai tie nekļūtu tramīgi.” (Kol. 1:1, 2; 3:19, 21.) Efesiešus Pāvils mudināja: ”Atmetiet jebkādu rūgtumu, niknumu, dusmas, kliegšanu,  apvainojumus!” (Efes. 4:31.) Attīstot pacietību, lēnprātību un savaldību, kas ir Dieva gara augļi, mēs spēsim palikt mierīgi pat tad, kad izjūtam spriedzi. (Gal. 5:22, 23.)

16. Kā Jēzus pamācīja savus mācekļus, un kāpēc viņa rīcība ir ievērības cienīga?

¹⁶ Šajā ziņā ļoti vērtīgs ir Jēzus piemērs. Padomāsim, cik milzīgu spriedzi viņš izjuta, kad pēdējo reizi vakariņoja kopā ar saviem apustuļiem. Jēzus zināja, ka pēc vairākām stundām viņam būs jāmirst lēnā un mokošā nāvē. No viņa uzticības Dievam bija atkarīga viņa Tēva vārda svētīšana un cilvēces glābšana. Bet tieši šī mielasta laikā apustuļu starpā ”iedegās strīds par to, kurš no viņiem būtu uzskatāms par lielāko”. Jēzus nekliedza uz apustuļiem un nerunāja ar viņiem asi. Viņš mierīgā balsī tos pamācīja. Jēzus atgādināja apustuļiem, ka tie bija palikuši kopā ar viņu grūtos laikos. Lai gan Sātans bija pieprasījis, lai viņam ļauj sijāt apustuļus kā kviešus, Jēzus pauda pārliecību, ka tie paliks uzticīgi. Viņš pat noslēdza ar tiem līgumu. (Lūk. 22:24—32.)

17. Kas bērniem var palīdzēt palikt mierīgiem?

¹⁷ Arī bērniem jāprot palikt mierīgiem. Kad viņi sasniedz pusaudža vecumu, viņiem var likties, ka vecāku norādījumi liecina par neuzticēšanos. Reizēm šāds iespaids var rasties, tomēr jums jāpatur prātā, ka vecāku rīcībā atspoguļojas viņu mīlestība pret jums. Ja mierīgi viņus uzklausīsiet un būsiet atsaucīgi, jūs iegūsiet viņu cieņu un izveidosiet sev tādu cilvēku reputāciju, uz kuriem var paļauties. Ļoti iespējams, šādi jūs panāksiet, ka dažās jomās jums tiek piešķirta lielāka brīvība. Būt savaldīgiem ir gudri. ”Muļķis izgāž savas dusmas, gudrais tās savalda,” teikts senā sakāmvārdā. (Sal. Pam. 29:11, LB-2012.)

18. Kāpēc mīlestība sekmē domu apmaiņu?

¹⁸ Tātad, dārgie vecāki un bērni, nenolaidiet rokas, ja domu apmaiņa jūsu ģimenē nav tik laba, kā jums gribētos. Nežēlojiet pūles, lai to uzlabotu, un ”staigājiet patiesībā”! (3. Jāņa 4.) Jaunajā pasaulē, kad cilvēki būs pilnīgi, viņu attiecības būs nevainojamas, bez pārpratumiem un strīdiem. Bet pagaidām mēs visi mēdzam izdarīt kaut ko tādu, ko pēc tam nākas nožēlot. Tāpēc nevilcināsimies atvainoties un būsim gatavi piedot citiem. Centīsimies būt ”cieši saliedēti mīlestībā”. (Kol. 2:2.) Mīlestībai ir liels spēks. ”Mīlestība ir pacietīga un laipna. Mīlestība . . nav viegli aizkaitināma. Tā neuzskaita pārestības . . Tā panes visu, tic visam, cer uz visu, iztur visu.” (1. Kor. 13:4—7.) Augsim mīlestībā — tad domu apmaiņa ģimenē sekmēsies, par prieku mums pašiem un par godu Jehovam!