1., 2. Kāda iespēja ir Jehovas draugiem?

”MĒS ar vīru esam precējušies gandrīz 35 gadus,” stāsta kāda kristiete, vārdā Monika. ”Lai gan mēs lieliski pazīstam viens otru, tomēr arī pēc visiem šiem gadiem mēs joprojām uzzinām par otru kaut ko jaunu.” Līdzīgus vārdus noteikti varētu teikt daudzi laulāti pāri un cilvēki, ko saista draudzība.

² Mēs labprāt tuvāk iepazīstam tos, ko mīlam. Protams, no visām attiecībām visvērtīgākā ir draudzība, ko varam veidot ar Jehovu. Mēs nekad neuzzināsim visu, ko par viņu var zināt. (Rom. 11:33.) Visu mūžību mums būs iespēja priecāties par Jehovas īpašībām un novērtēt tās aizvien augstāk. (Sal. Māc. 3:11.)

3. Kas tiks apskatīts šajā rakstā?

³ Iepriekšējais raksts mums palīdzēja dziļāk izprast un augstāk vērtēt Jehovas pieejamību un objektivitāti. Tagad apskatīsim vēl divas pievilcīgas Jehovas īpašības — viņa devīgumu un saprātīgumu. To darot, mēs vēl skaidrāk saskatīsim, ka Jehova ”ir labsirdīgs pret visiem, un Viņa žēlastība aptver visus Viņa radījumus”. (Ps. 145:9.)

4. Kāda ir patiesa devīguma būtība?

⁴ Ko nozīmē būt devīgam? Atbildi var atrast Jēzus vārdos, kas lasāmi Apustuļu darbu grāmatas 20. nodaļas 35. pantā: ”Lielāka laime ir dot nekā ņemt.” Ar šo vienkāršo atziņu Jēzus paskaidroja patiesa devīguma būtību. Devīgs cilvēks labprāt izmanto savu laiku, spēkus un līdzekļus citu labā, turklāt dara to ar prieku. Devīguma mēraukla  ir nevis dāvanas apjoms, bet devēja motīvi. (Nolasīt 2. Korintiešiem 9:7.) Neviens nav devīgāks par ”laimīgo Dievu” Jehovu. (1. Tim. 1:11.)

5. Kā izpaužas Jehovas devīgums?

⁵ Kā izpaužas Jehovas devīgums? Viņš gādā par visu cilvēku vajadzībām, pat ja tie viņam nekalpo. Jehova ir ”labsirdīgs pret visiem”. Viņš ”liek saulei uzaust pār ļaunajiem un labajiem un lietum līt pār taisnajiem un netaisnajiem”. (Mat. 5:45.) Tāpēc apustulis Pāvils, vērsdamies pie neticīgajiem, varēja apgalvot, ka Jehova ”dara labu: dod jums no debesīm lietu, kā arī ražīgus laikus, bagātīgi sagādā jums uzturu un pilda jūsu sirdis ar prieku”. (Ap. d. 14:17.) Jehovas devīgumu var izjust visi cilvēki. (Lūk. 6:35.)

6., 7. a) Par kādu cilvēku vajadzībām Jehovam ir īpašs prieks rūpēties? b) Miniet piemēru, kā Dievs gādā par saviem uzticīgajiem kalpiem!

⁶ Jehovam ir īpašs prieks rūpēties par savu uzticīgo kalpu vajadzībām. Ķēniņš Dāvids rakstīja: ”Es biju jauns un kļuvu vecs, bet nekad es neredzēju taisno atstātu nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi.” (Ps. 37:25.) Daudzi uzticīgi kristieši šādi ir izjutuši Jehovas gādību. Minēsim kādu piemēru.

⁷ Pirms vairākiem gadiem pilnas slodzes sludinātāja, vārdā Nensija, nonāca nepatīkamā situācijā. ”Man bija vajadzīgi 66 dolāri, lai samaksātu īri, un tas bija jāizdara nākamajā dienā,” Nensija atceras. ”Man nebija ne jausmas, kur lai ņemu naudu. Es lūdzu par to Jehovu un tad devos uz darbu. Es strādāju par oficianti, bet tovakar necerēju saņemt pārāk daudz tējas naudas, jo bija nedēļas diena, kurā nebija gaidāms apmeklētāju pieplūdums. Tomēr, man par pārsteigumu, mūsu restorānā iegriezās vairāki klienti. Maiņas beigās, saskaitot naudu, ko viņi man bija iedevuši, izrādījās, ka tur ir 66 dolāri.” Nensija ir pārliecināta, ka Jehova dāsni sagādāja tieši to, kas viņai bija vajadzīgs. (Mat. 6:33.)

8. Kas ir Jehovas visdāsnākā dāvana?

⁸ Visdāsnākā Jehovas dāvana ir pieejama ikvienam. Kas ir šī dāvana? Tas ir viņa Dēla izpirkuma upuris. Jēzus teica: ”Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka atdeva savu vienīgo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, neietu bojā, bet iegūtu mūžīgu dzīvi.” (Jāņa 3:16.) Šajā kontekstā vārds ”pasaule” attiecas uz cilvēci. Jehovas dāsnāko dāvanu var saņemt visi, kas to vēlas. Tie, kas tic Jēzum, iegūs dzīvību pārpārēm — tā būs mūžīga dzīve! (Jāņa 10:10.) Vai gan varētu būt vēl spilgtāks pierādījums tam, ka Jehova ir devīgs?

9. Kā mēs varam līdzināties Jehovam devīgumā?

 ⁹ Kā mēs varam līdzināties Jehovam devīgumā? Jehova ”bagātīgi dod visu, kas mums sagādā prieku”, tāpēc mums jābūt ”gataviem dalīties ar citiem”, lai vairotu viņu prieku. (1. Tim. 6:17—19.) Mēs labprāt izmantojam savus līdzekļus, lai kaut ko uzdāvinātu saviem tuviniekiem un atbalstītu tos, kas ir trūkumā. (Nolasīt 5. Mozus 15:7.) Kas mums palīdzēs neaizmirst devīgumu? Daži kristieši rīkojas šādi: ikreiz, kad viņi saņem dāvanu, viņi meklē iespēju paši kādam kaut ko uzdāvināt. Kristiešu draudzē ir neskaitāmi brāļi un māsas, kas attīsta devīguma garu.

10. Kāda ir viena iespēja būt devīgiem?

¹⁰ Viena no labākajām iespējām būt devīgiem ir nesavtīgi runāt un darīt to, kas nāk par labu citiem. Kā tas ir iespējams? Mums jāizmanto savs laiks un spēki, lai palīdzētu citiem un viņus uzmundrinātu. (Gal. 6:10.) Mēs varam sevi šajā ziņā pārbaudīt, pārdomājot vairākus jautājumus. Vai citi redz, ka esmu gatavs, nedomājot par savām ērtībām, uzklausīt viņu raizes? Vai es vienmēr, kad vien tas ir iespējams, piekrītu, ja kāds mani lūdz palīdzēt kaut ko izdarīt vai atnest? Kad es pēdējo reizi esmu no sirds uzslavējis kādu ģimenes locekli vai ticības biedru? Ja esam gatavi dot citiem, mēs katrā ziņā tuvosimies gan Jehovam, gan saviem draugiem. (Lūk. 6:38; Sal. Pam. 19:17.)

11. Kā mēs varam kaut ko dot Jehovam?

 ¹¹ Mēs varam kaut ko dot arī Jehovam. ”Dod godu tam Kungam arī no savas mantas,” teikts Bībelē. (Sal. Pam. 3:9.) Šāda ”manta” var būt mūsu laiks, spēki un līdzekļi, ko izmantojam, lai  kalpotu Jehovam. Pat mazi bērni var mācīties būt dāsni pret Jehovu. ”Kad mūsu ģimene valstības zālē dod ziedojumu, mēs ļaujam bērniem ielikt naudu ziedojumu kastītē,” stāsta bērnu tēvs, Džeisons. ”Viņiem tas patīk, jo, kā viņi paši saka, viņi ”dod dāvanu Jehovam”.” Ja cilvēks jau bērnībā izjūt, kādu prieku sagādā devīgums, viņš, visticamāk, būs dāsns pret Jehovu arī tad, kad būs pieaudzis. (Sal. Pam. 22:6.)

12. Ko nozīmē būt saprātīgam?

¹² Vēl viena patīkama Jehovas īpašība ir saprātīgums. Ko nozīmē būt saprātīgam? Oriģinālvalodas vārds, kas šādi tulkots Jaunās pasaules tulkojumā, var nozīmēt ”piekāpīgs”. (Tit. 3:1, 2, zemsv. piez.) Saprātīgs cilvēks neuzstāj uz likuma burta ievērošanu visos gadījumos, viņš nav pārāk stingrs, bargs un skarbs. Viņš cenšas pret citiem izturēties laipni, ņemot vērā apstākļus viņu dzīvē. Šāds cilvēks uzklausa citus un, ja iespējams, piekāpjas, pielāgojoties to vēlmēm.

13., 14. a) Kā izpaužas Jehovas saprātīgums? b) Ko par saprātīgumu var uzzināt no tā, kā Dievs izturējās pret Latu?

¹³ Kā izpaužas Jehovas saprātīgums? Viņš savā laipnībā ņem vērā savu kalpu jūtas un bieži ir gatavs izpildīt to lūgumus. Spilgts piemērs ir Jehovas izturēšanās pret taisno Latu. Kad Jehova nolēma iznīcināt Sodomas un Gomoras pilsētas, viņš deva Latam skaidru norādījumu bēgt kalnos. Taču Lats kaut kāda iemesla dēļ lūdza atļauju bēgt uz citu vietu. Būtībā Lats lūdza, lai Jehova mainītu savus norādījumus! (Nolasīt 1. Mozus 19:17—20.)

¹⁴ Būtu viegli nospriest, ka Lats bija pārāk bailīgs vai nepaklausīgs. Jehova noteikti bija spējīgs pasargāt Lata dzīvību jebkurā vietā, tāpēc Lata uztraukumam nebija īsta pamata. Tomēr tādas bija viņa jūtas, un Jehova neatstāja tās bez ievērības. Viņš ļāva Latam bēgt uz kādu pilsētu, ko pirms tam bija iecerējis izpostīt. (Nolasīt 1. Mozus 19:21, 22.) Ir skaidri redzams, ka Jehova nav bargs un nepiekāpīgs. Gluži otrādi — viņš ir piekāpīgs un saprātīgs.

15., 16. Kā Jehovas saprātīgums atspoguļojās Mozus bauslībā? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

¹⁵ Minēsim vēl kādu Jehovas saprātīguma piemēru, ko var saskatīt Mozus bauslībā. Ja izraēlietis bija pārāk trūcīgs, lai upurētu Dievam sīklopus, viņš varēja nest par upuri divas ūbeles vai divus baložus. Bet ja nu ar cilvēka rocību nepietika pat diviem baložiem? Tādā gadījumā Jehova ļāva trūcīgajam izraēlietim ziedot nedaudz miltu. Taču ir kāda interesanta nianse: tiem bija jābūt nevis jebkādiem miltiem, bet ”smalkajiem miltiem”, no kādiem gatavoja cienastu godājamiem viesiem. (1. Moz. 18:6.) Kāpēc tas ir zīmīgi? (Nolasīt 3. Mozus 5:7, 11.)

¹⁶ Iztēlosimies sevi nabadzīga izraēlieša vietā. Ierodoties saiešanas teltī, lai ziedotu nedaudz miltu, mēs redzam turīgākus izraēliešus, kas ir atveduši mājdzīvniekus. Varbūt mēs jūtamies neērti, domājot par savu šķietami nenozīmīgo miltu ziedojumu. Bet tad mēs atceramies, ka Jehovas acīs šis ziedojums ir vērtīgs. Kāpēc tā ir? Viens iemesls ir tas, ka Jehova prasīja ziedot visaugstākā labuma miltus. Jehova it kā sacīja trūcīgiem izraēliešiem: ”Es zinu, ka jūs nevarat ziedot tikpat daudz kā citi,  bet tāpat es zinu, ka tas, ko jūs man dodat, ir pats labākais.” Jehova patiešām apliecina saprātīgumu, ņemot vērā savu kalpu iespēju robežas un apstākļus. (Ps. 103:14.)

17. Kāda kalpošana Jehovam noteikti ir pieņemama?

 ¹⁷ Ir mierinoši apzināties, ka Jehova, būdams saprātīgs, pieņem mūsu kalpošanu, ko veicam ar visu sirdi un dvēseli. (Kol. 3:23.) Konstance, kāda padzīvojusi māsa no Itālijas, izteicās: ”Vairāk par visu man vienmēr ir paticis runāt ar citiem par Radītāju. Tieši tāpēc es joprojām sludinu un vadu Bībeles nodarbības. Reizēm man ir žēl, ka veselības dēļ es nevaru darīt vairāk, bet es saprotu, ka Jehova zina manu iespēju robežas, ka viņš mani mīl un augstu vērtē to, ko es spēju paveikt.”

18. Kā vecāki var sekot Jehovas piemēram?

¹⁸ Kā mēs varam līdzināties Jehovam saprātīgumā? Vēlreiz padomāsim par to, kā Jehova izturējās pret Latu. Jehovam piederēja vara, bet viņš laipni uzklausīja Latu, kas runāja par savām jūtām. Pēc tam Dievs ņēma vērā Lata lūgumu. Vecāki, vai jūs varētu sekot Jehovas piemēram? Vai jūs varētu uzklausīt savu bērnu lūgumus un, kad tas ir vietā, piekāpties viņiem? Sargtorņa 2007. gada septembra numurā bija minēts, ka reizēm vecāki var iesaistīt bērnus apspriešanā, kad runa ir par noteikumiem, kas attiecas uz kārtību mājās un ģimenē. Piemēram, vecākiem, protams, ir tiesības noteikt, lai bērni noteiktā laikā obligāti būtu mājās. Tomēr kristīgi vecāki varētu uzzināt arī savu bērnu domas šajā jautājumā. Ir gadījumi, kad vecāki maina noteikto laiku, ja netiek pārkāpti Bībeles principi. Ja vecāki ņem vērā bērnu viedokli par noteikumiem ģimenē, viņi droši vien pārliecināsies, ka bērni labāk izprot šos noteikumus un labprātāk tiem paklausa.

19. Kā vecākie var sekot Jehovas saprātīguma priekšzīmei?

¹⁹ Draudzes vecākie cenšas sekot Jehovas saprātīguma priekšzīmei, ņemot vērā apstākļus ticības biedru dzīvē. Kā atceramies, Jehova uzskatīja par vērtīgiem trūcīgu izraēliešu ziedojumus. Arī mūsdienās ir brāļi un māsas, kuru ieguldījums kalpošanā nav liels veselības problēmu vai gadu nastas dēļ. Ko varētu iesākt, ja šie dārgie brāļi un māsas jūtas nomākti tāpēc, ka nespēj darīt vairāk? Vecākie viņiem var laipni apliecināt, ka Jehova viņus mīl, jo viņi dara visu, kas ir viņu spēkos. (Marka 12:41—44.)

20. Vai būt saprātīgam nozīmē nepiepūlēties kalpošanā Dievam? Paskaidrojiet.

²⁰ Protams, būt saprātīgam nenozīmē nepiepūlēties kalpošanā Dievam, lai tikai pasaudzētu sevi. (Mat. 16:22.) Mēs nedrīkstam kļūt nolaidīgi un attaisnot savu nostāju ar to, ka esam saprātīgi. Tieši pretēji, mums ”visiem spēkiem jāpūlas” darboties Dieva valstības labā. (Lūk. 13:24.) Mūsu mērķis ir atrast līdzsvaru starp diviem principiem. No vienas puses, mēs ieguldām pūles kalpošanā un neesam laiski; no otras puses, mēs paturam prātā, ka Jehova nekad neprasa vairāk, kā mēs varam dot. Ja darām visu, kas ir mūsu spēkos, viņš ir apmierināts. Vai nav patīkami kalpot tik gādīgam un saprātīgam Kungam? Nākamajā rakstā apskatīsim vēl divas brīnišķīgas Jehovas personības iezīmes. (Ps. 73:28.)